Ja tu vēl nepazīsti personīgi Jēzu Kristu, 
tad šodien ir tava diena. Tu vari pieņemt lēmumu ticēt, ka Viņš ir Dieva Dēls. Ticēt, kā Rakstos sacīts, ka Viņš nāca virs zemes kā cilvēks, dzīvoja cilvēka dzīvi, nomira par taviem grēkiem un pēc trim dienām augšāmcēlās. Ikviens, kurš tic tam, tiek izglābts no mūžīgas pazušanas, iegūst mūžīgu dzīvību un atjaunotu dzīvi šeit virs zemes. Ikviens, kurš tic tam, iegūst grēku piedošanu un brīvību no grēku varas, no elles un sātana varas. Āmen. Šodien ir tava diena. Ja tu šodien izmanto savu iespēju un kļūsti par Dieva bērnu, tad Dievs grib, lai, sākot no šīs dienas, stāsti cilvēkiem par Kristu. Dievs grib, ka tu nākamajā sestdienā uz šo vietu atved savus draugus, radus un nejaušus garāmgājējus. Dievs grib, ka tu tūlīt, tajā brīdī, kad tu Viņu pieņem par savu Glābēju, tūlīt sāc stāstīt cilvēkiem par Kristu. Visu, ko šodien runāšu, es runāšu no Bībeles, kura ir visvairāk tulkotā un visvairāk izdotā grāmata visā pasaules vēsturē. Bībele nav parasta grāmata. Kaut arī to ir rakstījuši parasti cilvēki, tomēr šie cilvēki ir bijuši neparasti, jo viņi ir ticējuši uz Kristu. Viņi ir saņēmuši atklāsmes, Dieva Vārdu, un tas viss ir apkopots Bībelē.
Kad es pieņēmu Jēzu par savu Glābēju, es atrados vēl kādā vietā gadu un trīs mēnešus. No turienes es nedrīkstēju tā vienkārši aiziet, pareizāk sakot, tas nebija iespējams. Tur aiz žoga man bija palikuši draugi. Tie bija draugi, pirms es pazinu Dievu. Viens no viņiem bija Gints, ar kuru es biju kopā ļoti daudz laika pavadījis priekos un bēdās. Viņš bija tuvs manai sirdij. Esot cietumā, es domāju par viņu un gaidīju to brīdi, kad satikšu Gintu un varēšu viņam pastāstīt par Jēzu Kristu. Es gaidīju to brīdi, kad es aizbraukšu pie viņa, mēs satiksimies, es stāstīšu viņam par Kristu un viņš pieņems Jēzu par savu Glābēju. Tad, kad es iznācu brīvībā, tā diena tuvojās, un man bija tāda kā steidzamības sajūta.
Mēs dzīvojam šeit uz zemes un tev arī šobrīd nav tāda sajūta, ka tūlīt tava dzīve var beigties. Tev liekas, ka tev viss vēl priekšā. Tev galvā ir tavas rūpes, tavi marinētie gurķi, ogas un sēnes, tavs darbs un tavi bērni. Bet Bībele saka, ka laiks ir īss, un zemes dzīves ilgums nebūt nav tik garš, kā mums pašiem šķiet. Bībelē rakstīts: „Tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis?” (Lūkas 12:20) Šeit ir stāsts par cilvēku, kurš savos šķūņos bija sakrājis milzīgu bagātību. Dievs teica viņam: „Kur tu visu to liksi?” Es vilcinājos un nepaspēju savam draugam Gintam pastāstīt par Kristu, jo viņš dzērumā iegāja ūdenī un neiznāca ārā. Viņš noslīka. Viņu atrada tikai pēc vairākām dienām. Es biju bērēs un viņa zārku netaisīja vaļā, jo šo cilvēku vairs nevarēja pazīt. Viņš ir ellē. Viņš nezināja Kristu. Ir tikai viens ceļš, patiesība un dzīvība. Ir tikai viens ceļš uz debesīm, un Viņa vārds ir Jēzus.
Tāpēc šodien es tev došu 50 iemeslus, kāpēc ir jāstāsta cilvēkiem par Kristu. Tu dabūsi pārliecinošus iemeslus, kāpēc ir steidzīgi jāstāsta cilvēkiem par Kristu.
50 iemesli kāpēc jāstāsta cilvēkiem par Kristu.
1) Tāpēc, ka stundas laikā, kamēr tu klausīsies šo sprediķi, nomirs 6 000 cilvēku.
2) Tāpēc, ka turpmākajās 24 stundās aptuveni 143 000 cilvēki nokļūs debesīs vai ellē, un cik daudzi no tiem ir pieņēmuši Kristu? Vai tu iztēlojies šo nāves konveijeru? Vai tu domā, ka tajā brīdī, kad tu nomirsi, tava dzīve izbeigsies? Mēs sastāvam no dvēseles, gara un miesas. Tajā brīdī, kad tu beigsi eksistēt, beigs funkcionēt tava miesa virs zemes, tu, tavs iekšējais cilvēks, tāpat jutīsi, redzēsi, dzirdēsi kā tagad. Tu stāsies Dieva troņa priekšā un atkarībā no tā, vai tu būsi ticējis Kristum vai nē, tu nonāksi vai nu ellē, vai debesīs. Ir tikai viens ceļš, patiesība un dzīvība. Draugi, mēs šeit uz zemes dzīvojam šausmīgā sātana melu un viltus reliģiju tīklā. Ir tikai viens Dievs – visa Radītājs, sākums un gals. Ir tikai viens grēku izpircējs, un Viņa vārds ir Jēzus.
3) Tāpēc, ka Jēzus atnākšanas mērķis ir evaņģelizācija, glābšana. „Jo Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo.” (Lūkas 19:10) Iemesls, kāpēc Jēzus atnāca virs zemes, kāpēc Dievs atstāja debesis un nāca cilvēka miesā, un dzīvoja nožēlojamu cilvēka dzīvi, ir tikai viens – lai uzmeklētu un glābtu pazudušos. Tevis un manis dēļ. Ja mēs gribam līdzināties Kristum, mums ir tikai viens iemesls, kāpēc mēs vēl dzīvojam virs zemes.
Tagad klausies uzmanīgi! Pirmais iemesls, kāpēc Dievs glābj, ir, lai Viņš būtu personīgās attiecībās ar tevi. Dievs grib atjaunot savas attiecības ar saviem bērniem. Tomēr pirmais iemesls, kāpēc tu esi atstāts virs zemes, šajā ļaunajā pasaulē, kur tu joprojām vari pazaudēt glābšanu, nav personīgas attiecības ar Dievu. Iemesls tam, kāpēc mēs vēl esam uz zemes ir, lai mēs liecinātu par Kristu. Kāpēc Dievs tā rīkojās? Kāpēc atstāja tevi virs zemes, riskējot ar to, ka var tevi pazaudēt? Kāpēc? Lai tu glābtu pazudušos. Dievs ir izvēlējies cilvēku, un tāda ir Dieva griba. Viņš citādi nevar, kā vien caur mums. Tas ir iemesls, kāpēc mums ir jāstāsta cilvēkiem par Kristu.
4) Tāpēc, ka tā ir Jēzus Lielā pavēle. „Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.” (Mateja 28:19) Draugi, tas nav ieteikums. Tas nav kaut kas pateikts priekšā vai vienkārši rakstīts Bībelē. Tā ir Dieva Lielā pavēle: „Ejiet un dariet par mācekļiem. Ejiet un sludiniet! Ejiet un stāstiet cilvēkiem par Kristu.”
5) Tāpēc, ka Jēzus ir ar mums, ja mēs stāstām cilvēkiem par Dievu. „(..) tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” (Mateja 28:20) Kad Dievs ir ar tevi? Tad, kad tu pildi Viņa pavēles.
6) Tāpēc, ka Dievs grib, lai visi tiek izglābti. „(..) kas grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas.” (1. Timotejam 2:4) Ko Dievs grib? Kas ir rakstīts Bībelē? Cik cilvēki lai tiek izglābti? Nevis tikai krievi vai latvieši, čigāni, vai ebreji. Dievs grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas. Cik cilvēkiem ir jāstāsta par Kristu? Tikai kaimiņam un radiniekiem? Nē, visiem!
7) Tāpēc, ka stāstīšana cilvēkiem par Kristu ir visas mīlestības un bauslības kopsavilkums. „Jo baušļi: tev nebūs pārkāpt laulību, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs iekārot un ja vēl ir kāds cits bauslis, saņemami kopā šinī vārdā, proti: mīli savu tuvāko kā sevi pašu.” (Romiešiem 13:9) Visa bauslība, visa Dieva griba ir saņemta kopā vienā – mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Pirmais ir mīli Dievu no visas savas sirds, dvēseles, prāta un spēka. Viss vienā – mīli Dievu un savu tuvāko. Tuvākā mīlestība, pirmkārt, ir pievest viņu Kristum! Pati dārgākā dāvana, pats svarīgākais, kas cilvēkiem ir nepieciešams, ir Kristus, un personīgas attiecības ar Viņu. Zini, tu šajā pasaulē neko neesi ienesis. Varbūt tu domā: „Man pieder tas un šis, man ir fabrika, automašīnas.” Draugs! No kā tev tas viss? Kam pieder viss, un kas ir visa Radītājs? Tu neko šeit neesi ienesis un neko līdzi nepaņemsi. Cik smieklīgi ir cilvēki, kas dzenas pēc mantas, krāj un rauš. Vienā dienā dzīves pavediens pārtrūkst, un tu neko līdzi nepaņemsi. Veltīgi Ēģiptes faraoniem deva līdzi suņus, vergus, mantu un zeltu. Veltīgi deva, jo laupītāji izlaupīja viņu kapenes.
8) Tāpēc, ka, ja es stāstu cilvēkiem par Kristu, tā ir Dieva mīlestības izpausme augstākajā formā. „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16) Lūk, Dieva viskarstākā vēlēšanās. Lūk, kāpēc Viņš nāca cilvēka miesā un nomira pie krusta. Lūk, kāpēc Viņš izpirka tevi un mani no grēka varas, ikvienu, kurš tic. Mīlestības forma visaugstākajā pakāpē – upurēties citu dēļ. Mēs upurējam savu dzīvi, lai glābtu pazudušos. Nav jēgas tavai dzīvei, ja tu neglāb pazudušos. Tu neko nevar paņemt līdzi ne uz debesīm, ne uz elli, kā vienīgi cilvēku dvēseles. Ir tikai viena lieta, kas ir mūžīga, un tie esam mēs paši. Cilvēks ir augstākā vērtība Dieva acīs, un arī mūsu acīs cilvēkam ir jābūt augstākajai vērtībai. Ja cilvēks ir augstākā vērtība tavās acīs, tad tu esi tas, kas stāstīs cilvēkiem par Kristu, un tu paņemsi viņu līdzi uz debesīm. Tu izglābsi gan sevi, gan tos, kas tevi klausās. Dievs ir labs.
9) Tāpēc, ka tu nevari palikt ar Dievu, ja cilvēkiem neapliecini Jēzu Kristu. „Kas apliecina, ka Jēzus ir Dieva Dēls, tanī paliek Dievs un viņš Dievā.” (1.Jāņa 4:15) Kurā paliek Kristus? Kurš paliek ar Kristu? Tas, kurš apliecina Jēzu Kristu un stāsta cilvēkiem par Viņu.
10) Tāpēc, ka cilvēki nevar izglābties no elles, ja mēs viņiem nestāstām evaņģēlija vēsti. „Jo ikviens, kas piesauc Tā Kunga Vārdu, tiks izglābts. Bet kā lai piesauc, kam nav ticējuši? Un kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird, kad nav, kas sludina? Un kā lai sludina, kad nav sūtīti? Ir rakstīts: cik tīkamas to kājas, kas pauž labo vēsti!” (Romiešiem 10:13-15) Ja nav, kas sludina evaņģēlija vēsti, tad cilvēki nevar atgriezties pie Dieva, izbēgt no elles liesmām un nonākt paradīzē, mūžīgā dzīvībā.
11) Tāpēc, ka par Dieva bērniem tiks saukti tie, kuri stāsta cilvēkiem par Kristu. Tas viss ir ņemts no Bībeles, un te ir tikai daļa no visa. Es jums varēju nosaukt arī 100 un 150 iemeslus un visus pamatot Bībelē. Tas ir Dieva vārds. Tikai tie, kas evaņģelizē, tiek saukti par Dieva bērniem. „Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.” (Mateja 5:9) Par Dieva bērniem tiks saukti tie, kas nes mieru ar Dievu. Tie, kas salīdzina, samierina cilvēkus ar Dievu.
12) Tāpēc, ka tie, kas nestāsta cilvēkiem par Kristu, nekam nav derīgi. Tie kritīs par pasaules upuri un tie nošķirs sevi no Dieva mīlestības. „Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.” (Mateja 5:13) Tu esi tas, kurš piedod garšu! Tu esi zemes sāls. Bet, ja sāls ir nederīga tā ir izmetama ārā un ļaudīm saminama. Kas samīs? Pasaule samīs. Ir pēdējais laiks! Ja tu slīpē baznīcas solus, apmeklē draudzi un joprojām nestāsti cilvēkiem par Kristu, un ja tas nav tavs dzīvesveids, tad ir pēdējais laiks atgriezties no grēkiem. Pēdējais laiks atgriezties no grēkiem un sākt sludināt evaņģēliju, kas ir mūsu dzīves aicinājums un jēga.
13) Tāpēc, ka Jēzus apmeklēja cilvēkus mājās un pavadīja laiku ar grēciniekiem. „Un notika, Tam viņa namā pie galda sēžot, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda.” (Mateja 9:10) Tāpēc, ka Jēzus sēdēja ar cilvēkiem, runāja un mācīja par Debesu Tēvu, mācīja pestīšanas, glābšanas ceļu. Ja mēs gribam līdzināties un sekot Viņam, tad mums ir jāsēž pie viena galda ar cilvēkiem un jāmāca. Āmen! Es lūdzu, Debesu Tēvs, pārliecini mūs, Svētais Gars, par mūsu grēkiem, ka mēs atgriežamies un ka Tu vari nākt, un visā pilnībā atvērt debesu logus pār mums, un visā pilnībā likt svētībai nolīt pār mums! Tā ir privilēģija, ka mēs varam sludināt.
14) Tāpēc, ka Jēzus staigāja no vietas uz vietu, sludinādams, mācīdams, izdzīdams ļaunos garus un dziedinādams. „Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un ciemus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams visas sērgas un slimības.” (Mateja 9:35) Jēzus gāja un mācīja no vienas vietas uz otru. Ja viens cilvēks tevī neklausās, tad ej pie nākamā, bet, ja arī tas tevī neklausās, tad turpini sludināt un ej pie vēl kāda cita. No vienas vietas uz otru. Ņem līdzi eļļās pudelīti un svaidi slimos, izdzen ļaunos garus, lūdz par cilvēku vajadzībām, un Dievs pagodināsies un gādās par tavām vajadzībām. Evaņģēlija sludināšanu pavada brīnumi un zīmes. Ej un lūdz par cilvēkiem, māci viņus, kā pareizi jādzīvo laulībā, kā pareizi rīkoties ar naudu, lai vienmēr ir pietiekami un paliek vēl pāri labiem darbiem. Māci, kā būt brīvam no depresijas, alkohola, narkotikām un bailēm. Māci viņus un kalpo viņiem. Jēzus gāja no vienas vietas uz otru, un kurā vietā tevi nepieņem, nokrati putekļus no savām kājām un ej uz nākamo vietu. Pietiek sludināt tikai vecmāmiņām, mammām un brāļiem. Ej no cilvēka pie cilvēka! Redzēju tādu skaitli, ka Rīgā esot 1,5 miljons cilvēku. Draugs, tev nepietiek? Cik daudz cilvēku mirst šodien! Lasot Marka evaņģēliju, rodas tāda steidzamības sajūta. Jēzus steidzās – vairāk, vairāk dvēseles. Ja tu zinātu, ka elle ir reāla, tad tu nesēdētu draudzē tik mierīgi un neskatītos uz cilvēkiem vienaldzīgi. Ja tu zinātu, ka debesis ir reālas un patiešām ticētu tam, tad tu neatteiktos no kalpošanas draudzē, kad tev to piedāvā. Tu pa galvu pa kaklu ķertos klāt un darītu vienalga, ko.
15) Tāpēc, ka Jēzus iežēlojās par cilvēkiem un arī tev ir jāiežēlojas. Nav svarīgi, ko tu jūti, jo tev ir jāiežēlojas. „Un, kad Viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana.” (Mateja 9:36) Vai tu domā, ka visi tie cilvēki Izraēlā bija vārgi un nabagi? Nē, viņi bija novārdzināti garīgi, saistīti tumsā.
16) Tāpēc, ka cilvēki, kuri grib dzirdēt evaņģēliju, ir vairāk, nekā tie, kas to var pasniegt. „Tad Viņš saka uz Saviem mācekļiem: “Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz.” (Mateja 9:37) Jēzus saka, ka pļaujamā ir daudz – cilvēku ir daudz, bet tie, kas stāsta par Kristu, ved cilvēkus pie Dieva, ir maz. Draudze „Kristus Pasaulei”, mēs būsim tie, kas ved cilvēkus pie Kristus! Mēs būsim tie, kas cilvēkiem stāsta par Kristu.
17) Tāpēc, ka tiem, kas evaņģelizē nekas netrūks. Tiem, kas stāsta cilvēkiem par Jēzu, nekas netrūks. Prioritāte nav bizness, darbs vai ģimene. Prioritāte ir sludināšana, un tā ir neatņemama sastāvdaļa. Kaut arī mums ir piecas prioritātes, tomēr aiz attiecībām ar Dievu ir cilvēku glābšana. Draudze šodien ir aizmirsusi, kāpēc tā pastāv. Es tev atgādinu – vienīgais iemesls, kāpēc tu dzīvo virs zemes, ir – evaņģelizācija. Dari to daudz! No cilvēka pie cilvēka. Kamēr tu evaņģelizē, tev nekā netrūkst. „Un tie runāja savā starpā, ka viņiem nav maizes. Un, to nomanīdams, Viņš uz tiem sacīja: “Ko jūs runājat, ka jums maizes nav? Vai jūs vēl nemanāt, nedz noprotat? Vai jums sirds vēl ir apcietināta? Jums ir acis, bet jūs neredzat; jums ir ausis, bet jūs nedzirdat? Jūs neatminaties, kad Es tās piecas maizes tiem pieciem tūkstošiem lauzu, cik grozu ar druskām jūs esat pielasījuši?” Tie Viņam saka: “Divpadsmit.” “Bet, kad Es tās septiņas maizes tiem četriem tūkstošiem lauzu, cik pilnu grozu ar atlikušām druskām jūs esat pielasījuši?” Un tie saka: “Septiņus.” (Marka 8:16-20) Jēzus konkrēti saka: „Vai jūs joprojām ar apcietinātām sirdīm esat?” Tad, kad tu evaņģelizēsi, atstāsi visu un sekosi Kristum, tev nekā netrūks. Tev būs pārdabiska svētība tavai dzīvei. Finansiāla svētība. Dievs gādās par visām tavām vajadzībām, jo Viņš ir vislabākais Tētis pasaulē. Viņš liks izdoties tām lietām, ko tu dari. Daudzi cilvēki pūlas un viņiem tik un tā nav. Bet Dievs sakārtos tavu dzīvi tā, ka tev būs un vēl pāri paliks. Aleluja!
18) Tāpēc, ka kamēr tu cilvēkiem stāsti par Jēzu, tev ir pārdabiska aizsardzība. Tas Kungs noliek tev blakus eņģeli. Pāvils tika arestēts, tiklīdz ieradās Jeruzālemē. Viņam draudēja briesmas. „Kad nemiers auga, komandieris, baidīdamies, ka viņi Pāvilu nesaplosa, pavēlēja ierasties karaspēka nodaļai, izraut to no viņu vidus un aizvest karaspēka mītnē. Nākamajā naktī Tas Kungs viņam piestājās un sacīja: “Esi drošs! Kā tu par Mani esi liecinājis Jeruzālemē, tā tev jāliecina arī Romā.” Kad diena bija uzaususi, jūdi sapulcējās un sazvērējās, sacīdami, ka viņi neēdīs un nedzers, iekāms nebūs nonāvējuši Pāvilu.” (Apustuļu darbi 23:10-12) Roma bija ļoti tālu no šīs vietas, bet Dievs teica, lai Pāvils ir drošs un iet liecināt. Jeruzālemē bija jūdi, kuri nozvērējās, ka neko neēdīs un nedzers, kamēr nebūs nogalinājuši Pāvilu. Pāvils ir briesmās, bet Dievs saka: „Kamēr tu evaņģelizē, Es neatdošu tevi šo sazvērnieku rokās.” Man ir aizdomas, ja šie jūdi tiešām turēja zvērestu, tad viņi nomira badā, jo Pāvils sludināja Romā! Pāvils un Sīla tika arestēti un, kamēr bija cietumā, viņi dziedāja slavas dziesmas, sludināja, nesa evaņģēlija vēsti. Dievs pārdabiskā veidā atvēra cietuma durvis. Tev, draugs, ir paša Dieva aizsardzība. Ja tu stāstīsi cilvēkiem par Kristu, tad Dievs tevi izvedīs no jebkurām grūtībām. Aleluja!
Pagājušajā svētdienā mēs braucām uz Saldu, kur Saldus draudzei bija gada jubileja. Četras reizes mums uz ceļa bija avārijas situācijas un viena no tām bija pavisam nopietna. Nevienā no tām es nebiju vainīgs. Līdzi bija Indra, Luīze, sieva, meitiņa un viņas prasa: „Kas mums šodien ir? Tas ir normāli, ka mums tā notiek?” Es saku: „Nē tas nav normāli.” Bet mūsu mašīnā skanēja slavēšanas mūzika, un mēs braucām cilvēkiem stāstīt par Kristu. Lai kādas situācijas bija uz ceļa, es zinu, ka Tā Kunga eņģeļi bīdīja mašīnas, nodrošinot vajadzīgo atstarpi starp mašīnām. Lai kā velni centās izjaukt mūsu plānu, Dievs stāvēja mums klāt, jo mēs stāstām cilvēkiem par Kristu! Es zinu, kāpēc Dievs mani sargā, un nekas man nevar atgadīties, jo es sludinu Kristu. Dievs ir pavisam labs. Dievs mani svētī un gādā par mani. Tāpēc, ka es no pirmās dienas, kad pieņēmu Jēzu, sāku stāstīt cilvēkiem par Viņu. Strādājot savās pirmajās darba vietās un vienlaicīgi kalpojot draudzē, es visiem cilvēkiem, ieskaitot priekšnieku, stāstīju par Kristu. Neviens neizturējās īpaši negatīvi pret mani. Strādājot skolā par saimnieka palīgu, es skolas direktoram stāstīju par Kristu. Viņš teica, ka tā ir psihoneirolingvistiskā kodēšana, bet es viņam teicu, ka nē – tas ir Kristus spēks un Dieva Vārds. Visi, kas kopā ar mani strādāja, zināja par Dievu. Kad vācu akmeņus no lauka kopā ar vēl pieciem zēniem, es vācu 15 minūtes, 30 minūtes un tad vairs nevarēju izturēt un sāku stāstīt viņiem par Kristu. Kad es liku automašīnas tiesības, es no turienes uz draudzi atvedu trīs cilvēkus. Strādājot kādā Rīgas firmā, uz draudzi atvedu divus cilvēkus un trešais atnāca pēc gada. Es liecināju vienmēr un visur. Tranšeju rokot, atnāca pie manis ciemos mana līgava ar draudzeni Janīnu, un es izkāpju no tranšejas un saku: „Tu zini, kur tu būsi, ja tu tagad nepieņemsi Kristu?” Kad braucu ar mašīnu, kādu reizi paņēmu divas meitenes, bet prātā tik domāju kā sākt, ko teikt, un pirmā doma, kas nāca prātā: „Vai jūs zināt, kas būs, ja jūs tagad nomirsiet?” Mēs braucām ar mašīnu vakarā, cauri mežam, un es dzirdu, ka aizmugurē tāds klusums, sastingums. (smejas) sapratu, ka ne tā kaut ko esmu pateicis. Tomēr pēc tam viena no tām meitenēm parādījās draudzē.
Kāpēc mums ir jāstāsta cilvēkiem par Kristu? Kāpēc, kad es to daru, Dievs mani svētī un pārdabiski gādā par mani un sargā mani? Man ir Dieva svētības – miers, prieks, ģimene, finanses un nav bailes, depresijas un atkarības. Man ir tikai viena vēlēšanās – redzēt pēc iespējas vairāk tādus pašus cilvēkus kā es – svētītus. Celt Dieva valstību šeit, zemes virsū un izpildīt Kristus pavēli. Kāpēc Dievs mani tā lieto? Tāpēc, ka es, viens pats gāju un stāstīju. Kad es neapmierinājos tikai ar to, ka es darbā kādam pastāstu, tad sāku iet uz slimnīcu. Es gāju pa palātām un sludināju. Kādam tas traucēja un laikam arī kāds pasūdzējās, tāpēc pēc tam es varēju iet tikai tajā korpusā, kur ir mirstošie. Es gāju pie mirstošajiem, kuri nekustas un tikai guļ. Es teicu: „Vai tu pazīsti Jēzu? Vai tu zini, ka Viņš var piedot tavus grēkus? Vai tu gribi pieņemt Jēzu par savu Glābēju un Kungu?” Kāds miedza ar acīm, ka gribot. Es uzliku rokas un lūdzu par viņiem, kopā ar viņiem lūdzu grēku nožēlas lūgšanu. Es domāju, ka daudzi no šiem cilvēkiem nonāca debesīs. Es gāju viens uz slimnīcu un sludināju. Pēc tam man vairs neļāva iet pa palātām, bet atļāva vestibilā izlikt afišas un sludināt. Izliku afišas. „Netradicionāls dievkalpojums!” Cilvēki nāca un es sludināju. Vienmēr aicināju pieņemt Jēzu kā savu Glābēju. Reiz kāds cilvēks pieņēma Jēzu kā savu Glābēju un ļoti nopietni interesējās par Dievu. Es ticu, ka viņš patiešām atdzima no augšas. Bet viņam bija nopietna slimība. Nākamajā reizē, kad nācu un gribēju viņu uzmeklēt, ārsts teica, ka viņš jau ir miris. Pēc tam man zvanīja telefons un kāda sieviete saka: „Mirušā pēdējā vēlēšanās ir, ka jūs izvadāt viņu bērēs.” Tas bija šis vīrietis. Man ļoti nepatīk bēres. Es braucu uz bērēm un tur bija pilns ar cilvēkiem. Tas bija lauku rajons, tur bija vietējā baznīca, bet viņi vēlējās mani. Ne man bija krusts kaklā, ne mācītāja forma. Pat uzvalka lāgā nebija. Bet bērēs kādi simts viesi glaunos uzvalkos. Es nostājos pie zārka un sludināju evaņģēliju. Es teicu: „Lūk, šim cilvēkam palīdzību vairs nevajag, bet jums vajag, un jums vēl ir iespēja. Viņš aizgāja uz debesīm, bet kur būsiet jūs?” Neviens neko neteica, visi lūdza grēku nožēlas lūgšanu. Uz draudzi gan neviens neatnāca, bet vārds tika iesēts. Es biju uzticams Dievam un sludināju. Es vienmēr esmu sludinājis. Man bija par maz ar slimnīcu. Mēs ar sievu izprintējām bukletiņus, sagriezām, abi iemetām pastkastītēs, cilvēki atnāca, un es sludināju evaņģēliju. Viņi nāca priekšā un skaitīja grēku nožēlas lūgšanu. Daži no tiem pievienojās draudzei. Vēlāk mēs spiedām nevis 5 000 bukletus, bet, kad braucām pa Ukrainu, mēs iespiedām miljons bukletus. Šodien es sludinu 150 cilvēku lielai auditorijai, un pēc tam Saldū caur video šo dievkalpojumu skatīsies vēl 40 cilvēku. Internetā, nedēļas laikā ap 1 500 sprediķa video skatījumu. Draugs! Es šodien sludinu simtiem! Man ir par maz! Par maz.
Lūk, kāpēc Dievs mani sargā un svētī. Tāpēc, ka lielākā daļa šeit esošo cilvēku ir izglābti caur mani. Caur manu sludināšanu internetā, radio, evaņģelizācijas dievkalpojumos. Viens cilvēks paklausa Dievam, sludina un caur vienu Dievs tevi glābj. Mums jau ir pulciņš glābtu cilvēku – caur mani! Un kad tu būsi paklausīgs Dievam un sludināsi, stāstīsi cilvēkiem par Kristu, Dievs caur tevi glābs. Dievs ir brīnišķīgs! Aleluja!
19) Tāpēc, ka tevi pavadīs brīnumi un zīmes gan tavā dzīvē, gan to cilvēku dzīvēs kam tu liecināsi. „Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.” (Marka 16: 20) „Tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.”” (Marka 16:18) Varbūt kāds tev dos indi, bet tev tas nekaitēs. Kāds gribēs tev ļaunu, raks tev bedri un pats tajā iekritīs.
20) Tāpēc, ka Jēzus pavēl iet no vietas uz vietu, no cilvēka pie cilvēka. „Bet, kad tie jūs vajā šinī pilsētā, tad bēdziet uz citu (..)” (Mateja 10:23)
21) Tāpēc, ka primārais mērķis ir izglābt tevi un sekundārais – darīt tevi pašu par glābēju. „Un Jēzus tiem sacīja: “Nāciet Man pakaļ, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.” (Marka 1:17) Kāds bija iemesls, kāpēc Jēzus aicināja Sīmani un Andreju? Kāda bija tūlītējā pavēle? Ko Viņš darīs ar viņiem? Jēzus darīs viņus par cilvēku zvejniekiem. Kāds ir mērķis, kāpēc Viņš tevi izglāba? Kāpēc atstāja virs zemes? Lai tu ietu un glābtu cilvēkus. Cilvēku zvejnieks. Ar spiningiem, ar makšķerēm un tīkliem. Ar kuģiem un traleriem. Es redzu, kā mēs augam. Viņa valstība ies plašumā. Tas Kungs vairos savu tautu un dos tai lielu prieku tā, ka viņi priecāsies kā pļaujamā laikā. Ir pļaujamais laiks. Druvas ir baltas! Ir vietas un zemes, kur nav iespējams sludināt evaņģēliju, bet mums ir pilnīga brīvība. Izmantojiet iespēju, kamēr durvis ir atvērtas, jo var pienākt laiks, kad durvis būs aizvērtas.
22) Tāpēc, ka liecināšana ir neatņemama tavas ikdienas sastāvdaļa. „Jo, kad es sludinu evaņģēliju, tad man nav ko lepoties; jo man tas jādara. Vai man, ja es nesludinātu evaņģēliju!” (1. Korintiešiem 9:16)
23) Tāpēc, ka nekāds attaisnojums netiks pieņemts, kāpēc tu nesludināji. „Bet, kā jums zināms, es pirmoreiz, slims būdams, sludināju jums evaņģēliju.”(Galatiešiem 4:13) Varbūt tu saki: „Es esmu slims, gurķi jāmarinē, bērni nemāk uzvesties dievkalpojumā, man uzbrauca virsū, atnāca un izmeta no manas vietas.” Visādi aizvainojumi, darbs, sekss, televizors, nav laika. „Sievu esmu apņēmis, tīrumu nopircis”. Bet Pāvils sludināja, kad bija slims. Neviens iemesls nav pietiekoši labs, lai tu nestāstītu cilvēkiem par Kristu.
24) Tāpēc, ka iespēja evaņģelizēt ir privilēģija un žēlastība. Man ir privilēģija stāstīt cilvēkiem par Kristu! „Man, vismazākajam starp visiem svētajiem, dota šī žēlastība pagāniem pasludināt Kristus neizdibināmo bagātību” (Efeziešiem 3:8)
25) Tāpēc, ka personīgās attiecības ar Dievu ietver arī liecināšanu. „Un, no rīta gaiļos cēlies, Viņš izgāja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza.” (Marka 1:35) Pēc tam Jēzus gāja sludināt. Tās ir nedalāmas lietas – lūgšana un evaņģelizācija.
26) Tāpēc, ka Jēzus neuzturējās ilgi sludinot vienā vietā. Viņš steidzās vairāk un vairāk cilvēkiem pavēstīt prieka vēsti. „Bet Viņš tiem sacīja: “Arī citām pilsētām Man jānes labā vēsts par Dieva valstību, jo tam Es esmu sūtīts.”” (Lūkas 4:43)
27) Tāpēc, ka Jēzus grib, lai katrs jaunatgrieztais sludina tūlīt un uzreiz. Kad jāsāk stāstīt cilvēkiem par Dievu? Tūlīt! Šeit ir svaidījums, jo te tiek sludināta patiesība. Tur, kur tiek sludināta patiesība, ir Dieva klātbūtne. Tu pat to vari sajust šajā brīdī. Šeit ir sakoncentrēts liels Dieva spēks tieši tev. Evaņģelizē, paņem to, tver katru vārdu! Skaties internetā vēlreiz šo svētrunu! Pārrunājiet to savās mājas grupās. Un pats galvenais – dari to, ko tu šeit dzirdi! „Un, kad Viņš kāpa laivā, tad ļaunā gara apsēstais Viņu lūdza, lai tas varētu palikt pie Viņa. Bet Viņš tam neļāva un saka tam: “Ej savās mājās pie savējiem un stāsti tiem, kādas lielas lietas Tas Kungs tev darījis un kā Viņš par tevi apžēlojies.” Un tas nogāja un sāka sludināt visā desmit pilsētu apgabalā, ko Jēzus tam bija darījis, un visi brīnījās.” (Marka 5:18-20)
28) Tāpēc, ka Jēzus skaidri saka, ka evaņģelizācija ir steidzama un neatliekama. Katrs, kurš vilcinās, neder Dieva valstībai. „Un uz kādu citu Viņš sacīja: “Nāc Man līdzi!” Bet tas sacīja: “Atļauj man papriekš noiet un apglabāt savu tēvu.” Bet Jēzus uz to sacīja: “Ļauj miroņiem apglabāt savus miroņus, bet tu ej un sludini Dieva valstību!” Un atkal kāds cits teica: “Kungs, es Tev iešu līdzi, bet atļauj man papriekš atvadīties no tiem, kas ir manā mājā.” Bet Jēzus uz to sacīja: “Neviens, kas savu roku liek pie arkla un skatās atpakaļ, neder Dieva valstībai.”” (Lūkas 9:59-62) Ļauj pasaulīgajiem nodarboties ar to, ko viņi grib, bet tu ej un sludini!
29) Tāpēc, ka glābšanu paturēs tikai tie, kas evaņģelizē, stāsta. Nē, es netieku glābts tāpēc, ka stāstu cilvēkiem par Kristu, bet es arī nevaru paturēt glābšanu, ja nepaklausīšu Dieva gribai un ignorēšu Dieva prātu. „(..) katru, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī Cilvēka Dēls apliecinās Dieva eņģeļu priekšā; bet, kas Mani aizliegs cilvēku priekšā, tas taps aizliegts Dieva eņģeļu priekšā.” (Lūkas 12:4-9)
30) Tāpēc, ka mums būs alga atkarībā no tā, vai barojam cilvēkus ar evaņģēliju vai nē. „Un Tas Kungs teica: “Kas gan ir uzticamais un saprātīgais nama turētājs, ko kungs iecels pār savu saimi, lai tas laikā dotu piederīgo barību? Svētīgs tas kalps, kuru kungs atnācis atradīs tā darām. Tiešām Es jums saku: viņš to iecels pār visu savu īpašumu! Bet, ja kalps savā sirdī domās: mans kungs kavējas nākt, – un sāks sist kalpus un kalpones, nodosies ēšanai un dzeršanai un piedzersies, tad šī kalpa kungs nāks tādā dienā, kad tas to negaida, un stundā, kuru tas nezina: viņš viņu šķels pušu un dos viņam viņa algu līdz ar neticīgiem.” (Lūkas 12:42-46)
31) Tāpēc, ka Jēzus liek „spiest” nākt iekšā visus, kas pagadās. „Bet Viņš sacīja tam: “Kāds cilvēks taisīja lielu mielastu un bija ielūdzis daudz viesu.” (Lūkas 14:16) Viesi neatnāca un Jēzus teica, ejiet uz miestiem, lielceļiem un aiciniet visus, spiediet viņus nākt iekšā. Klibus, aklus, tizlus, visus! Tātad kādiem cilvēkiem jāevaņģelizē? Smukiem, gudriem, bagātiem, tādiem, kas nesmird, ar tīrām zeķēm, tādiem, kas ir tikai manā vecumā? Vai kāds manai grupiņai var būt par vecu vai par jaunu? Ja tu sāksi izvēlēties, tad tu nederēsi Dieva valstībai. Jēzus saka, lai spiežam nākt visus cilvēkus – gan izglītotus, gan neizglītotus. Gan tantes, gan pusaudžus. Gan onkuļus, gan vīrus labākajos gados. Sievietes, protams, arī. Aiciniet izglītotus un uzņēmējus. Ejiet uz Maskavas ielu un aiciniet narkomānus un dzērājus pie Dieva! Kuri cilvēki bieži vien vieglāk pieņem evaņģēliju? Ne tie izglītotie un smukie. Ne tīrie. Tie, kas ir nolaidušies līdz sabiedrības padibenēm, bieži vien atsaucas visātrāk. Jēzus saka: „Lai Mans nams būtu pilns.”
32) Tāpēc, ka evaņģelizācija ir augstāk par ģimeni un paša dzīvību. „Ja kāds nāk pie Manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un pat savu paša dzīvību, tas nevar būt Mans māceklis.” (Lūkas 14:26) Vai tev vēl ir jautājumi?
33) Tāpēc, ka Pāvils sāka sludināt uzreiz pēc atgriešanās.
34) Tāpēc, ka tu esi izredzēts ierocis Dieva rokās.
35) Tāpēc, ka Dievs ir paredzējis arī ciešanas tavas liecināšanas dēļ. Tev būs arī ciešanas, kad tu sludināsi. Tāpēc tev jāsludina, jo ciešanas nāk mums par labu, un tāda ir Dieva griba. „Bet Tas Kungs viņam sacīja: “Ej, jo viņš Man ir izredzēts ierocis nest Manu Vārdu tautu, ķēniņu un Israēla bērnu priekšā. Jo Es viņam rādīšu, cik daudz viņam Mana Vārda dēļ jācieš.” Ananija aizgāja un nonāca tanī namā un, viņam rokas uzlicis, sacīja: “Brāli Saul, Kungs Jēzus, kas tev parādījies ceļā, pa kuru tu nāci, mani sūtījis, lai tu atkal kļūtu redzīgs un pilns Svētā Gara.” Tūdaļ no viņa acīm nokrita kā zvīņas, viņš atkal redzēja un uzcēlies tika kristīts. Un viņš ēda un atspirga. Viņš palika dažas dienas pie mācekļiem Damaskā un tūdaļ sludināja par Jēzu sinagogās, ka Tas ir Dieva Dēls.” (Apustuļu darbi 9:15-20) Pāvils tūdaļ, kad atgriezās sludināja par Jēzu, ka Viņš ir Dieva Dēls.
36) Tāpēc, ka lai kādu izglābtu, ir jāsludina daudziem cilvēkiem. „Kamēr Pāvils Atēnās viņus gaidīja, viņa gars iedegās dusmās, redzot, ka pilsēta ir pilna elku. Viņš sarunājās sinagogās ar jūdiem un dievbijīgajiem un ik dienas tirgus laukumā ar visiem, kas gadījās. Bet daži epikūriešu un stoiķu filozofi ar viņu sarunājās, un daži sacīja: “Ko šis pļāpa grib teikt? – un citi: šis šķiet esam svešu dievu sludinātājs.” Jo viņš sludināja Jēzu un augšāmcelšanos. Saņēmuši tie viņu veda uz areiopagu, sacīdami: “Vai mēs nevarētu dabūt zināt, kas tā par jaunu mācību, ko tu sludini? Jo tu runā mūsu ausīm svešas lietas; tāpēc mēs gribam zināt, kas tas ir.” Bet visiem atēniešiem un svešiniekiem, kas tur mita, nekas cits nerūpēja kā vien ko jaunu runāt un dzirdēt. Pāvils, stāvēdams areiopaga vidū, sacīja: “Atēnieši, es redzu, ka jūs visās lietās esat ļoti dievbijīgi. Jo, staigādams un aplūkodams jūsu svētumus, es atradu arī altāri ar uzrakstu: Nepazīstamam Dievam. Ko jūs nepazīdami godājat, to es jums sludinu. Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tanī, būdams debess un zemes Kungs, nemājo rokām celtos tempļos. Un Viņu neapkalpo cilvēku rokas, it kā Viņam kā vajadzētu: Viņš pats dod visiem dzīvību, elpu un visu; Viņš licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot, lai tie meklētu Dievu, vai tie Viņu varētu nojaust un atrast, jebšu Viņš nav tālu nevienam no mums. Jo Viņā mēs dzīvojam un rosāmies, un esam, kā arī daži jūsu dziesminieki sacījuši: mēs arī esam Viņa cilts. Tāpēc mums, kas esam Dieva cilts, nav jādomā, ka dievība ir līdzīga zeltam, sudrabam vai akmenim, cilvēka mākslas darinājumam vai izdomājumam. Bet Dievs, atstādams neievērotus nezināšanas laikus, tagad aicina visus cilvēkus visur atgriezties no grēkiem. Jo Viņš nolicis dienu, kurā Viņš pasauli taisnīgi tiesās caur kādu Vīru, ko Viņš izredzējis un par ko visiem liecību devis, uzmodinādams To no mirušiem.” Par mirušo augšāmcelšanos dzirdēdami, citi zobojās, bet citi sacīja: “Par to mēs tevi vēl kādu citu reizi dzirdēsim.” Tā Pāvils aizgāja no viņu vidus. Bet daži viņam piebiedrojās un kļuva ticīgi. Starp tiem bija Dionisijs, areiopaga loceklis, kāda sieva, vārdā Damarida, un vēl citi līdz ar viņiem.” (Apustuļu darbi 17:16-34)Kamēr Pāvils Atēnās gaidīja ierodamies savus darba biedrus, viņam bija brīvs laiks, viņš staigāja pa pilsētu un stāstīja cilvēkiem par Dievu. Grieķi, kurus līdzīgi kā mūsu tautu, interesēja dažādas jaunas mācības un vēsmas, veda viņu uz publisko diskusiju vietu, lai Pāvils pastāsta savu vēsti pārējiem. Viņš sludināja pūlim Jēzu Kristu un tie viņu izsmēja. Tomēr beigās ir rakstīts, ka daži piebiedrojās un kļuva ticīgi. Jo vairāk cilvēkiem tu sludini, jo vairāk viņi piebiedrojas Kristum.
37) Tāpēc, ka tu vari kļūt vainīgs dvēseļu pazušanā. „Bet mana dzīvība man nekādā ziņā nav tik dārga, lai es atstātu nepabeigtu savu ceļu un uzdevumu, ko esmu dabūjis no Kunga Jēzus, apliecināt Dieva žēlastības evaņģēliju(..) Tāpēc es jums apliecinu, ka neesmu vainīgs nevienas dvēseles pazušanā.” (Apustuļu darbi 20:24,26)Ja es nekavējos sludināt un liecināt, tad es neesmu vainīgs nevienas dvēseles pazušanā.
38) Tāpēc, ka Apustuļu darbi beidzas ar to, ka Pāvils netraucēti un neviena nekavēts, ar lielu drosmi, māca un sludina, un arī Mateja 28. nodaļa beidzas ar pavēli evaņģelizēt.Lūk, kā beidzās Apustuļu darbi, kaut gan Pāvilu tik briesmīgi vajāja. „Viņš palika pilnus divi gadus savā īrētajā mājoklī un pieņēma visus, kas pie viņa nāca, sludinādams Dieva valstību un, neviena nekavēts, ar lielu drosmi mācīdams par Kungu Jēzu Kristu.” (Apustuļu darbi 28:30-31) Arī tāpēc mums ir jāstāsta cilvēkiem par Kristu.
39) Tāpēc, ka Jēzus ir vienīgais ceļš uz debesīm. „Jēzus viņam saka: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.” (Jāņa 14:6)Neviens netiek debesīs, kā vien caur Jēzu Kristu. Neviens cilvēks, nekāda mācība, reliģija nevar atvērt tev ceļu uz debesīm, kā tikai viens vārds – Jēzus!
40) Tāpēc, ka Kristus mīl katru un ir nomiris par katru cilvēku. „Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” (Romiešiem 5:8)
41) Tāpēc, ka nekāda tava gudrība vai cita mācība neglābs tevi un cilvēkus no elles. „Un tā arī es, pie jums nākdams, nenācu ar augstu valodu vai gudrību, nesdams jums Dieva liecību.” (1.Korintiešiem 2:1) Mēs iemantojam apsolījumus, dvēseles ar vienkāršu (ģeķīgu) sludināšanu.
42) Tāpēc, ka elle ir reāla. Varbūt tev liekas: „Ko tu mūs visu laiku baidi ar elli!” Elle nav mans izdomājums. Es sen no tās esmu izbēdzis, jo esmu pieņēmis Jēzu par savu Glābēju. Elle ir ļoti nopietna evaņģēlija daļa. Ir debesis un elle, un ceļš uz debesīm no elles ir tikai viens, un Viņa vārds ir Jēzus Kristus. „Vai, ja tevi tava roka apgrēcina, nocērt to; tev labāk kā kroplim ieiet dzīvībā, nekā ar divām rokām noiet ellē, neizdzēšamā ugunī.” (Marka 9:43) Jēzus skaidri saka: „Elle ir neizdzēšama uguns”. Šīs zemes liesmas un ciešanas ir nenozīmīgas salīdzinoši ar to, kas būs tur. „Un nebīstieties no tiem, kas miesu nokauj un dvēseli nevar nokaut; bet bīstieties vairāk no Tā, kas miesu un dvēseli var nomaitāt ellē.” (Mateja 10:28) Draugi, elle ir reāla vieta.
43) Tāpēc, ka Debesis jeb Paradīze ir reālas. „Bet mēs gaidām pēc Viņa apsolījuma jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo.” (2. Pētera 3:13) „Un Jēzus tam sacīja: “Patiesi Es tev saku: šodien tu būsi ar Mani paradīzē.”” (Lūkas 23:43) To Jēzus teica tam cilvēkam, kurš tika sists krustā kopā ar Viņu, kurš lūdza piedošanu par saviem grēkiem un atzina, ka Kristus ir Dieva Dēls. Ja tu atzīsti šodien, ka Kristus ir Dieva Dēls, ja tu pieņem lēmumu ticēt, tad tev jau šodien pieder debesis, un tu izbēdz no elles. No tās elles, kas ir mūžībā un no tās, kas virs zemes.
44) Tāpēc, ka Dieva tiesa būs katram. „Un, kā cilvēkiem nolemts vienreiz mirt, bet pēc tam tiesa,” (Ebrejiem 9:27) Mēs visi stāvēsim Dieva priekšā, un Dievs mūs šķirs kā avis no āžiem, vienas pa labo, vienas pa kreiso pusi. Tiem, kas pa kreiso, Viņš teiks: „Ejiet nost no manis, es jūs nepazīstu, mūžīgā ugunī.” Tiem, kas pa labo Viņš teiks: „Nāciet iekšā mana Tēva valstībā, kas sataisīta.” Mums sataisīta!
Es jums nolasīšu mācītāja Rona Reigena liecība par to, kā viņš atgriezās pie Dieva.
„Reiz es nolēmu paņemt savu mazo dēlēnu Roniju Polu uz pilsētiņu ar nosaukumu Pidžinforda, kur atrodas neliels tirgus. Kad es iegāju tirgū pa galvenajām durvīm, tad cits vīrietis, tajā pašā laikā, nāca man pretī, un viņš netaisījās man griezt ceļu, un es viņam arī ne. Naids un dusmas pacēlās manī, un es ietriecu viņu ar galvu durvīs. Vīrietis nokrita uz pudeļu kastēm, pudeles saplīsa lauskās un izšķīda visapkārt pa veikalu. Ļaudis sāka kliegt un skriet uz visām pusēm. Vīrietis paņēma sasistu pudeli un vicināja to man gar seju. Es pacēlu roku, lai atsistu šo sitienu, bet viņš ar šo pudeli pārgrieza manai rokai dzīslas, vēnas un artērijas. Es niknuma lēkmē iesitu viņam vēlreiz un iespēru ar kāju, bet viņš pāršķēla man artērijas uz kājām un Ahilleja dzīslu. No manām rokām un kājām asinis šļācās kā no strūklakas. Ar katru sirdspukstu no manis ārā pumpējās asinis, un es kļuvu slābans. Tirgus priekšnieks ielika mani manā mašīnā un teica, ka, ja nepaspēsim uz slimnīcu, tad es nomiršu. Mans mazais dēlēns histērijā kliedza un trakoja. Kamēr tikām līdz slimnīcai, manas kāju potītes pasažieru pusē burtiski slīka asinīs. Es dzirdēju balsis. Es nevarēju vairs atvērt acis, jo biju bez spēka. Es dzirdēju kā mediķi saka: „Vediet viņu uz Noksvilas slimnīcu. Viņam vajag palīdzību, kādu mēs nevaram šeit sniegt”. Viņi iecēla mani ātrās palīdzības mašīnā un veda uz Noksvilu. Kāds piezvanīja manai sievai, un viņa iesēdās ar mani sanitārajā mašīnā. Kāds no mediķiem, kas bija kopā ar mani mašīnā, aptuveni 21-22 gadus vecs zēns, paskatījās man sejā un jautāja: „Ser, jūs pazīstat Jēzu Kristu?” Es ar visiem spēkiem, kas man bija palikuši, nolādēju šo zēnu un Dievu. „Nav nekāda Dieva. Kas tas par Jēzu, par ko tu runā?” Bet jaunais cilvēks turpināja: „Jēzus mīl tevi. Piesauc Viņu! Viņš palīdzēs!” Kaut kas manī lika to izdarīt, un es sāku kliegt: „Jēzu, ja tu patiešām esi, tad palīdzi man!” Jaunais cilvēks turpināja: „Jēzus nomira par tevi.” Tajā pašā laikā es dzirdēju kā histēriski raud mana sieva. Kaut kādi dūmi piepildīja mašīnu, un es vairs nevarēju redzēt un elpot. Man likās, ka tas ir ugunsgrēks. Es sāku kliegt, ka es neko neredzu. Tajā pašā laikā es caur dūmaku dzirdēju dīvainas balsis: „Nazi (Ronija iesauka), griezies atpakaļ! Nenāc uz šejieni! Griezies atpakaļ! Nenāc tuvāk!” Es turpināju dzirdēt balsis, un kad dūmi sāka izklīst, ieraudzīju tādu kā bedri karjerā, kādā mēs bērnībā peldējāmies. Tā bedre izskatījās kā toreiz, kad mēs karjerā ielējām benzīnu un aizdedzinājām. Viss dega, un es gāju tuvāk šai bedrei. Es redzēju tur cilvēkus. Cilvēki dega nedziestošā ugunī. Viņu sejas, ķermeņi bija uguns liesmās. Viņi kliedza manu vārdu. Es gāju vēl tuvāk un sāku atšķirt atsevišķus cilvēkus, bet es joprojām nevarēju saprast, kas tas ir. Es redzēju divus cilvēkus stāvot cieši līdzās, un es redzēju, ka tie ir Billijs un Fredijs, abi mani brāļi. Viņi dega ugunī un kliedza, un arī es sāku kliegt: „Ko jūs te darāt! Jūs taču aizgājāt bojā uz šosejas 1957. gadā ar Chevrolet, abi piedzērušies, kad ietriecāties tirdzniecības nama sienā ar ātrumu 160,93 km/h! Ko jūs te darāt?!” Bet brāļi atbildēja: „Nenāc uz šejieni! Te ir šausmīgi! No šejienes nav izejas!” Es paskatījos sāņus: „O, Čārlz, ko tu te dari? Pēdējo reizi es tevi redzēju pie Pidži upes. Mēs nevarējām tevi izvilkt no mašīnas, jo visi bijām galīgi piedzērušies. Kad tu iekriti upē, mēs nevarējām tevi izvilkt. Mēs caur caurspīdīgo ūdeni redzējām tavu seju, bet nevarējām tevi glābt.” „Ej atpakaļ! Nenāc uz šejieni!” viņš teica. Tad es redzēju puķu bērnus – hipijus, ar kuriem biju kopā tusējis. Es redzēju daudzus, kuri bija miruši no pārdozēšanas. Pēc tam es ieraudzīju savu draugu Ričardu. „O, Ričard, es nevaru tev neko palīdzēt! Kad mēs aplaupījām alkoholisko dzērienu veikalu Atlantā, tu pat nesaprati, ko tu dari. Tev bija veca pistole, kurai nebija patronu, un tu pat nepaspēji pieprasīt pārdevējam naudu. Tas cilvēks nezināja, ka tava pistole nav pielādēta, un no letes apakšas izvilka 357 kalibra revolveri un izšāva tiešā tēmējumā, no kā tava sirds vienkārši izlidoja no tavām krūtīm. Tu nokriti uz autostāvietas biļešu automāta, noslīdēji zemē tieši sasistajos stiklos un pār tevi tecēja vīns, sajaucies ar tavām asinīm. Pēdējais, ko tu pateici bija: „O, Dievs!” Ričards sauca: „Nenāc šeit! Tu ne ar ko nevari man palīdzēt!” Es nevaru aprakstīt visas tās šausmas, ko redzēju. Pēkšņi viss kļuva melns, un es pamodos. Pēc 48 stundām es attapos slimnīcā. Mana sieva sēdēja pie manis, un man bija uzliktas simtiem šuves. To, ko es redzēju, es nevarēju aizmirst. Šodien cilvēki man prasa, kāpēc es raudu, skraidu un dejoju, kad sludinu. Bet es domāju: „O, Jēzu, ja ar viņiem notiktu tas, kas ar mani, tad viņi zinātu, kāpēc. O, Jēzu, es nevienu negribu ienīst, ne uz nevienu negribu šaut. O, mans Dievs es mīlu katru cilvēku!”
Debesi ir reālas un elle ir reāla. Šis cilvēks atgriezās pie Kristus pēdējā brīdī caur šo piedzīvojumu.
45) Tāpēc, ka visi ir grēkojuši un visiem ir vajadzīga piedošana. „jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.” (Romiešiem 3:23)
46) Tāpēc, ka grēcinieki ies ellē, bet izglābtie ticīgie – uz debesīm. „Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.” (Romiešiem 6:23) Tikai caur Jēzu mēs varam kļūt svēti. Tikai caur Viņa upuri. Viņš ir samaksājis par mūsu grēkiem, un kad mēs ticam uz Viņu, pieņemam Viņu, tad Dievs uz mums skatās kā uz tīriem, bez grēka caur Kristus upuri.
47) Tāpēc, ka Jēzus ir mūsu grēku izpircējs, ja ticam uz Viņu. „Viņš ir mūsu grēku izpircējs, ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku.” (1. Jāņa 2:2) Viņš ir mūsu grēku izpircējs. Tu nevari pats atbrīvoties no grēka. Katrs ir grēkojis, katram pienākas sods Dieva priekšā, jo Dievs ir svēts. Taču Dievs ir sagādājis mums ceļu – Jēzus nomira par mums, Viņš ir mūsu grēku izpircējs. Ja mēs ticam uz Jēzu, Viņš izpērk mūsu grēkus, un mēs nonākam attiecībās ar Debesu Tēvu un dzīvojam mūžīgi. Mēs izbēgam no elles, un kā apdegušas pagales tiekam izrautas un pārceltas debesīs. Debesis sākās šeit virs zemes – brīvība no bailēm, depresijas, no visāda veida atkarībām. Stabilitāte, prieks. Es mīlu Dievu un mīlu Viņam kalpot. Es apzinos to realitāti, kurā atrodas pasaule un cilvēki. Ja draudzes prioritāte nav glābt cilvēkus, tad šī draudze ir mirusi. Ja tu šonedēļ neesi izstāstījis nevienam par Kristu, tad tev der padomāt, vai tu tiešām tici uz Kristu, tev der padomāt, vai tev pašam nav vajadzīga grēku piedošana. Vai tev pašam nav vajadzīga glābšana no taviem grēkiem? Cik cilvēkiem tu iepriekšējā nedēļā pastāstīji par Kristu?
48) Tāpēc, ka ikviens, kurš atzīst savus grēkus, savu grēcīgumu Dieva priekšā un pieņems lēmumu ticēt uz Kristu, tiks izglābts. „Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.” (1. Jāņa 1:9)
49) „Un ikviens, kas Tā Kunga Vārdu piesauks, tiks izglābts. ”(Apustuļu darbi 2:21) Ikviens, kurš atzīsies savos grēkos, atzīs savu grēcīgumu Dieva priekšā, katrs, kurš pieņems lēmumu ticēt uz Kristu, ka Viņš ir mans grēku izpircējs, tiks izglābts.
50) Tāpēc, ka šodien ir īstais laiks pieņemt Kristu. Šodien ir īstais laiks sākt stāstīt cilvēkiem par Kristu. „Jo Viņš saka: labvēlīgā laikā Es tevi paklausīju un pestīšanas dienā Es tev palīdzēju. – Redzi, tagad ir vislabvēlīgākais laiks; redzi, tagad ir pestīšanas diena.” (2. Korintiešiem 6:2) Kad ir vislabvēlīgākais laiks glābšanai? Tagad! Nepalaid garām savu iespēju!
Ja tu zini, ka šodien tavs ceļš ved ellē, un tu gribi pieņemt lēmumu ticēt uz Kristu, izbēgt no elles, un dzīvot mūžīgi, tad tu šodien vari pieņemt šo lēmumu. Ja tu esi no tiem, kas neevaņģelizē un nestāsta cilvēkiem par Kristu, tad arī tu šodien vari pieņemt lēmumu no šīs dienas sākt cilvēkiem stāstīt par Kristu. Tev ir 50 iemesli, lai stāstītu ļaudīm par Kristu. Ir tikai viens ceļš, patiesība un dzīvība. Ir tikai viens ceļš uz debesīm, un Viņa vārds ir Jēzus Kristus.
Debesu Tēvs, es Tev pateicos par šiem cilvēkiem, taviem mācekļiem, kurus Tu šodien esi uzrunājis, kuriem nav vienaldzīgi cilvēku likteņi. Es tev pateicos par viņiem, ka viņi šodien ir izvēlējušies stāstīt cilvēkiem par Tevi un būt tevis svētīti. Es lūdzu, lai tas svaidījums, kas ir uz manis – evaņģelizēt, pāriet uz viņiem! Ka viņi piesūcinās ar Tavu garu, Tavu vārdu un viņu kalpošanu un liecināšanu pavada brīnumi un zīmes. Lai debesis ir atvērtas pār viņu dzīvēm, ka viņi ir finansiāli svētīti, dzīvo finansiālā pārticībā un pietiekamībā. Tu gādā pārdabiski par viņu vajadzībām, un viņi tic uz Tevi. Es redzu un patiecos, ka tu vairosi savu tautu, un Tava valstība ies plašumā! Mēs priecājamies jau tagad par tiem cilvēkiem, kas caur mums nāks pie Tevis. Mēs neapstāsimies! Mēs sludināsim, liecināsim, pārvarēsim bailes, kompleksus un nedrošību. Mēs teiksim par Tavu mīlestību. Jēzus Vārdā, Āmen!
Svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska un Artūrs Danenbaums
