Kāpēc man nav tas, ko es vēlos?

Dievs, paldies par Tavu tuvumu,

Tavu klātbūtni, Tavu glābšanu un dziedināšanu, labklājību, debesīm un mūžīgo dzīvību! Paldies, ka mēs esam viens otram, paldies par draudzi, kurā esam. Paldies, Jēzu Kristu! Mēs slavējam Tevi, Kungs, par visu, ko Tu mums dod, par visu to, kas ar mums ir noticis, par to visu, ko Tu mums vēl dosi. Mēs pielūdzam Tevi, Dievs, un meklējam Tavu klātbūtni. Mēs meklējam Tavus ceļus un Tavu gribu, un vairāk par visu mums esi vajadzīgs Tu pats personīgi. Tu, Tētiņ, mīļais Tēvs! Slava Tev. Lai katrs no mums bauda no Tevis, piedzīvo un saņem no Tevis. Lai katrs sevi dod Tev, Dievs. Lai mūsu acis ir atvērtas un ausis dzirdīgas, lai mēs saņemam no Tevis. Tu pilnveido mūs un cel. Mēs ejam tālāk. Iepriecini tos, kuri ir noskumuši!

Draudze “Kristus Pasaulei” ir tava draudze un Jēzus Kristus ir tavs Dievs.

Šodien ir pēdējā svētdiena un dievkalpojums šajā gadā. Mans pienākums ir runāt par šo gadu. Veiksmīgi cilvēki atskatās uz padarīto. Veiksmīgs cilvēks ir domājošs un progresējošs, viņam ir sapņi un mērķi, un viņš vēlas nevis vienkārši nodzīvot dzīvi, bet gan DZĪVOT. Nevis tikai eksistēt vai izdzīvot, bet dzīvot un piedzīvot šo dzīvi. Dzīvot Dievam, cilvēkiem un pats sev. Ja tu dzīvo, tad tu baudi to, ko dod Dievs. Katram sakarīgam cilvēkam vajadzētu atskatīties uz to, ko viņš ir izdarījis pagājušajā gadā. Šis gads drīz noslēgsies, ir atlikušas tikai dažas dienas. Ja tu esi draudzes “Krists Pasaulei” dalībnieks, tad tev ir grūti nesapņot, neplānot un stāvēt uz vietas. Draudze ir dzīvs organisms. Draudze ir kā vilciens, kas vienmēr iet uz priekšu ar pilnu tvaiku. Ir grūti, ja tu neesi šajā vilcienā un tikai vēro no malas, – gribās iekāpt un traukties līdzi.

Ja tu esi plānojis pagājušo gadu, kas no tā ir piepildījies? Lielai daļai no mums nav tas viss, ko mēs vēlējāmies. Citi kaut ko ir sasnieguši, kaut ko izdarījuši, Dievs ir devis Savas svētības, kādi plāni ir piepildījušies, citi vēl ir procesā, bet tā īsti neviens laikam nav apmierināts. Parādi man cilvēku, kurš ar visu vienmēr ir apmierināts, un es tev parādīšu neveiksminieku. Tas ir normāli, ka mēs esam uzlikuši lielus plānus, un šie lielie plāni šodien vēl nav pilnībā piepildīti. Tikai tāpēc, ka tavi plāni ir lieli, līdz šim tu esi kaut ko sasniedzis! Kaut kas ir noticis, lai sasniegtu šos mērķus. Varbūt ir tā, ka tu skaties atpakaļ un tavā dzīvē pilnīgi nekas nav noticis, nav pozitīvu reālu izmaiņu. Iespējams, ka tu esi stāvējis uz vietas. Tādā gadījumā uzdod sev vienkāršu jautājumu: “Kāpēc man nav tas, ko es vēlos?”

Kāpēc tev nav? Viens gads ir ilgs laiks. Es neplānoju draudzes pieaugumu tikai līdz savas dzīves beigām. Izaugsmei jābūt gada laikā, nevis četrdesmit vai divdesmit gadu laikā. Ja tu pastaigā pa kapiem, tu uz kapa kopiņām redzi, ka cilvēki nemaz nedzīvo ļoti ilgi. Bībele saka – cilvēks dzīvo septiņdesmit līdz astoņdesmit gadus. Mēs nezinām, cik mums katram ir atvēlēts, mēs varam ticēt, ka dzīvosim ilgi. Kas paliks pēc tevis? Tas, kas ir noticis šajā gadā, ir tas, kā tu dzīvo, un tas arī ir tas, kas būs nākamajā gadā. Ja vien tu šodien neatbildēsi pareizi uz jautājumu: “Kāpēc man nav tas, ko es vēlos?” un nepieņemsi pareizus lēmumus. Un ne tikai nolemsi, bet arī pildīsi tos.

Vai tu patiesi vēlies būt Ķēniņa bērns? Tad dzīvo kā Ķēniņa bērns! Mēs varam sevi saukt par Ķēniņa bērniem, bet gribētos to redzēt arī mūsu dzīvē. Vai tavā dzīvē ir redzams, ka tu esi princis vai princese, karalis vai karaliene? Kas ir mainījies šī gada laikā? Daudziem no mums nav mainījies nekas. Tāpat es arī zinu, ka daudziem ir mainījies daudz, bet daudziem – nekas. Es nerunāju par sīkumiem, kā, piemēram, jauns televizors, bet izmaiņas tevī, tavā dzīvē un kalpošanā. Kā piemēru izmaiņām vai pilnīgi pretēji – nekādām izmaiņām, varu nosaukt sēdēšanu dievkalpojumā tajās pašās drēbēs, kurās pagājušajā gadā. Es neatceros, kādās drēbēs tu staigāji pirms gada, bet tas ir piemērs. Nav nekā slikta, ja tev ir iemīļotais džemperis vai mīļākās kurpes, es runāju vispārīgi.

Kāpēc nav? Tāds ir jautājums. Būt vai nebūt izmaiņām nākamajā gadā? Kāds uzticams cilvēks no mūsu draudzes, kurš iepriekš ir atbalstījis mūsu kalpošanu, man teica, ka nesen viņam nomira tētis. “Paldies tev!” viņš man teica. Es domāju – par ko? Es domāju – kāds man sakars ar to, ka tev nomira tētis? “Paldies tev, ka tu mani kurbulēji.” Es viņu esmu motivējis kaut ko izdarīt. Viņš nesen savu tēvu ir pievedis pie Kristus. Viņš ir pārliecināts, ka tagad tētis ir debesīs. Ja es nebūtu no kanceles runājis, kurbulējis, viņš nebūtu to izdarījis, un šodien būtu nelieli sirdsapziņas pārmetumi par to, ka viņš neizdarīja to, ko vajadzēja. Iepriekšējā gadā ir izdarīts kaut kas labs. Arī šodien mēs neko jaunu nemācīsimies, bet mūs vajag kurbulēt. Ticība rodas no sludināšanas, no Dieva vārda, kas skan no kanceles, un no laika, ko tu pavadi kopā ar Dievu.

Kāpēc tev nav? Ar tām pašām metodēm, kuras tu esi lietojis vakar, ar to pašu slodzi un tajā pašā veidā, rezultātā būs tas pats, kas šogad. Tu nevari dabūt labākus rezultātus ar to pašu darbu, ieguldījumu un metodēm. Metodes var būt labas, bet, ja būs tāds pats ieguldījums, rezultāti neatšķirsies. Bez ieguldīšanās, atskaišu dēļ, lai parādītos citiem – tam nav vērtības un tas nedarbojas. Ūdens vārās tikai simts grādos. Ja nav simts procentu atdeve, nav pārmaiņu.

Ceļā uz dievkalpojumu mana sieva izvilka smaržas, iepūta, un es jutu, ka tās nav ierastās smaržas. Tās bija “Trussardi”. Es daudz zinu par smaržām, jo esmu patstāvīgais klients “Douglas” veikalā, – visbiežāk es draudzes sievietēm jubilejās dāvinu smaržas. Man nevar izsmidzināmo losjonu pēc skūšanās pārdot kā izlejamo. Šīs “Trussardi Inside” smaržas vairs nav ražošanā un pārdošanā, tās bija vienas no pirmajām smaržām, kuras uzdāvināju sievai. Viņai šīs smaržas ir bijušas vairākas, bet šis ir pēdējais flakons. Es sievai teicu: “Neuztraucies, tev būs labākas smaržas. Mēs atradīsim vēl labāku aromātu.” Mācība? Mēs gribam to pašu, iecienīto, pierasto, bet, kamēr tu neatteiksies no tā, pie kā tu esi pieradis, kas tev šķiet labākais, tikmēr tev nekad nebūs nekas labāks. Kamēr mēs neatsakāmies no vecā, tikmēr mums nebūs jaunais. Jaunu vīnu nelej vecos ādas traukos.

“Neviens nelāpa vecas drēbes ar jaunas vadmalas ielāpu; jo ielāps noplīst no drēbēm, un plīsums paliek lielāks. Arī jaunu vīnu nelej vecos ādas traukos, citādi trauki saplīst un vīns izlejas, un trauki iet bojā. Bet jaunu vīnu lej jaunos traukos, tad abi paliek veseli.” (Mateja 9:16-17)

Tu jaunajā gadā vēlies to pašu, ko vecajā gadā? Tad paliec pie tām pašām metodēm, pie tā paša ieguldījuma. Piemēram, Arvis šajā gadā nolēma nestrādāt pats savām rokām. Viņš ir juvelieris, un viņš nevēlējās pats taisīt izstrādājumus, to darīs tikai darbinieki. Sākumā darbā Arvim kļuva nevis vieglāk, bet grūtāk, jo vajadzēja vairāk laiku, lai strādātu ar cilvēkiem, apmācītu viņus. Tas bija daudzas reizes grūtāk. Es redzu, ka tagad, gada beigās, viņam kļūst vieglāk. Arvim ir daudz izmaiņu biznesā šī gada laikā. Arī nauda ir vairāk. Jo pirms šī gada viņš uzdeva sev jautājumu: “Kāpēc man nav vairāk?” Mācītājs to mācīja, un viņš pieņēma lēmumu rīkoties. Ja tu vēlies izlauzties savā biznesā, tev ir jāpieņem darbinieki. Tev ir jābūt līderim, nevis strādniekam. Būt par līderi ir daudz atbildīgāk un tas prasa smagu darbu, bet tas ir savādāk un var izdarīt vairāk. Nebūtu pareizi teikt – strādāt ar citu cilvēku rokām, bet gan – dot darbu un paveikt to kopā. Vairāk cilvēku vairāk var izdarīt. Gan darbiniekiem ir labi, gan Arvim, gan viņa sievai.

Ir jāatsakās no vecā, lai iegūtu vairāk. Atmet veco un sāc darīt jaunas lietas. Vai arī turpini darīt tās pašas lietas, bet citādāk. Dari ierastās lietas, bet ar jaunu atdevi.

“Un visa Israēla bērnu draudze nonāca pirmajā mēnesī Cina tuksnesī, un tauta apmetās Kadešā, un Mirjama tur arī nomira, un tur viņa tika apglabāta. Un tur nebija draudzei ūdens; tad tie sacēlās pret Mozu un Āronu. Un tauta cēla ķildu pret Mozu, un tie sacīja: “Kaut arī mēs būtu gājuši bojā, kad mūsu brāļi gāja bojā Tā Kunga priekšā! Un kāpēc jūs esat veduši Tā Kunga draudzi šinī tuksnesī, ka mums un mūsu lopiem še jānobeidzas? Un kāpēc jūs mūs esat izveduši no Ēģiptes un noveduši šinī posta vietā? Te nav sējas lauku, nav vīģu koku, nedz vīna koku vai granātkoku vieta, te pat nav ūdens ko dzert!”” (4. Mozus 20:1-5)

Dievs izveda Izraēlu no Ēģiptes zemes ar Mozus rokām. Dieva plānā bija Izraēlam īsā laikā iziet cauri tuksnesim un ieiet apsolītajā zemē. Bet šī labā zeme, kur piens un medus tek, bija jāiekaro. Izraēlieši attiecās iet, rezultātā viņi klejoja pa tuksnesi četrdesmit gadus, un visa vecā paaudze izmira. Arī nākamā paaudze atkārtoja līdzīgas kļūdas, un par to ir rakstīts šajā nodaļā. Lai arī viņi iegāja apsolītajā zemē, viņiem bija problēmas.

Tuksnesī draudzei nebija ūdens. Tā sacēlās pret Mozu un Āronu. Viņi paši attiecās ieiet Dieva apsolījumos un sāka kurnēt. “Un kāpēc jūs mūs esat izveduši no Ēģiptes un noveduši šinī posta vietā?” Liela daļa no viņiem vispār nebija redzējusi nekādu Ēģiptes zemi, viņi nezināja, kā tur ir un nevarēja salīdzināt. “Kāpēc Tu, Jēzu, mani izglābi? Kāpēc Tu mani atbrīvoji? Kāpēc Tu piedevi manus grēkus? Kāpēc Tu mani finansiāli svētīji? Kāpēc Tu nomiri par maniem grēkiem?” “Te nav sējas lauku, nav vīģu koku, nedz vīna koku vai granātkoku vieta, te pat nav ūdens ko dzert!” Kam viņi uzbrūk? Līderiem. Viņi visu neteiks pa tiešo, bet apvainos Dieva cilvēku savās problēmās.

Mājas grupās ir līderi, mūsu tautā ir līderi. Padomā, ko cilvēki parasti vaino pie savām neveiksmēm, nelaimēm, saviem dzīves apstākļiem un pie tā, kādi viņi paši ir? Parasti neviens pie šīm lietām nevaino pats sevi, bet gan tos cilvēkus, kas ir valdībā. Es domāju, ka latviešu tauta varētu būt viena no tām, kas visvairāk kurn pret saviem līderiem un vadītājiem – prezidentu, ministriem un tamlīdzīgi. Tā vietā, lai lūkotos uz labo un paši kaut ko ieguldītu savas valsts attīstībā, šie cilvēki tikai kurn un apvaino citus. Protams, ka valstī iespējams redzēt dažādas nepareizas lietas, piemēram, birokrātiju, tomēr tā ir mūsu valsts. Lai arī kāda būtu mūsu valdība un dīvainās lietas, ko viņi dara, valdība nav vainīga pie tā, ka tev nav naudas. Tas norāda uz to, ka tev pašam kaut kas galvā ir sagājis ķīselī. Pie tā, ka tu domā, ka naudu Latvijā nopelnīt nav iespējams, esi vainīgs tikai tu pats, nevis valdība. Ja tu uzskati, ka tev ir jābrauc uz ārzemēm, lai nopelnītu naudu, tev kaut kas nav kārtībā ar domāšanu. Tā ir patiesība, ka „cūka arī Āfrikā ir cūka”. Ja tu cūku aizvedīsi uz Īriju, nekas nemainīsies – viņa vēl aizvien būs cūka, nevis pārvērtīsies par aunu vai zirgu. Nav svarīgi, kādos apstākļos tu atrodies. Tieši tāpat ir ar tiem, kuri saka, ka viņu mājas grupiņas neaug tādēļ, ka tās notiek nomaļās vietās. Viss ir atkarīgs no tevis paša.

Viens no iemesliem, kādēļ tev nav, ir tas, ka tu visā vaino citus, nevis sevi. Atceries, ka tu pats atbildi par savu dzīvi, tādēļ nevaino citus pie saviem rakstura trūkumiem, naudas problēmām, dažādām grūtībām un tamlīdzīgi. Tu zini Dieva ceļus un zini, kāds ir Viņa plāns, tādēļ pats pieņem lēmumus un izvēlies tos pildīt vai nepildīt. Ja tu nezini, kā pelnīt naudu, izlasi manis sarakstīto grāmatu par finansēm. Tad, kad cilvēki nāk pie manis uz konsultāciju par laulību vai naudas jautājumiem, es vienmēr jautāju, vai viņi ir izlasījuši manas grāmatas par šīm tēmām. Tāpat mājas lapā ir pieejami arī sprediķi gan par attiecībām un laulībām, gan par finansēm. Pielieto savā dzīvē to, ko šobrīd lasi, lai jaunajā gadā paveiktu kaut ko lielāku nekā iepriekšējā. Mēs neesam radīti, lai citu priekšā līstu uz vēdera, bet gan lai valdītu, jo mēs esam Ķēniņa bērni. Dievs radīja cilvēku, lai viņš valdītu.

Izraēlieši atteicās ieiet apsolītajā zemē, jo negribēja atstāt to komfortu, kas viņiem bija. Viņiem bija bailes, tādēļ viņi negāja un neņēma to, kas viņiem pienācās, un pēc tam visā vainoja savus līderus, savu Mozu. Atceries, ka tavs garīgais vadītājs nav Dievs, un viņš nezina pilnīgi visu par tevi. Viņš var no tevis stāstītā izteikt kādus minējumus un dot padomus, taču to, kādēļ tev nav kādas lietas, viņš nevar pilnībā zināt. Tavs līderis nav vainīgs pie tavām problēmām. Es to nesaku tādēļ, ka kāds mani vainotu pie savām problēmām, tomēr Bībelē par to ir rakstīts. Parasti cilvēki var atrast vainu jebkur, tikai ne sevī. „Pie manis nevar notikt mājas grupiņa, jo mans dzīvoklis nav izremontēts,” kāds saka. Bet, ja nav vietas, kur noturēt mājas grupiņu, tad tas, vai dzīvoklis ir vai nav izremontēts, nav svarīgi – galvenais, lai ir vieta, kur tai notikt. Tad, kad tu savās mājās paņemsi Dieva šķirstu, šajā gadījumā, atvērsi savas mājas durvis grupiņai, tu redzēsi, kas notiks – tev būs svētība un tu remontu uztaisīsi. Tāpat ir laiks domāt arī par savu mājas grupiņu.

Jauns gads, jaunas metodes, jauna pieeja un jauna nodošanās. Tas viss ir līdzīgi, it kā tu sēdi pie bagātīgi klāta galda, bet neēd un bubini: „Kāpēc es neesmu paēdis? Kāpēc es vienmēr esmu badā?!” Tev nav tāpēc, ka tu neņem un neēd, bet tikai kurni. Aptuveni pirms 15 gadiem, kad es vēl nebiju atgriezies pie Dieva, mēs ar draugu nolēmām, ka būsim narkodīleri – paši gatavosim un pārdosim narkotikas. Man toreiz ļoti patika tie ķīmiskie procesi, un, ja man kaut kas ļoti patika, es to izpētīju un mācēju. Es pratu iegūt to, ko vajadzēja, līdz pat pulvera formai. Mēs tikām pat tik tālu, ka noīrējām speciālu vietu, kur šīs narkotikas ražot, un sākām pie tā strādāt. Lai piepildītu mērķi, mums bija jāražo un saražotais jāpārdod, taču problēma bija tā, ka mēs paši bijām narkomāni. Lai arī no saražotā mēs paši sev drīkstējām paņemt tikai nedaudz, pirmajā reizē, kad produkts bija gatavs, mēs to pārdevām tikai diviem cilvēkiem un pārējo izlietojām paši, aptuveni divas nedēļas esot stāvoklī, kurā neko nesapratām. Tomēr plāni mums bija lieli, mēs abi bijām sapņotāji – gribējām pirkt pili, palīdzēt bāreņiem, nodarboties ar labdarību un tā tālāk. Saražot un gatavo mantu pēc tam pārdot bija pavisam viegli, taču mēs nespējām pat to un visu iztērējām savās vēnās. Arī šis piemērs bija kā atbilde jautājumam „kāpēc nav?”. Ir cilvēki, kuri visu savu dzīvi krāj naudu. Es nesaku, ka krāt ir slikti – tas ir labi, un kādām naudas rezervēm būtu jābūt, taču nav pareizi krāt un neko no nopelnītā nebaudīt. Ir daudzi stāsti par cilvēkiem, kuri nomirst, un viņu mantās pēc tam atrod daudz naudas vai vērtslietas, taču viņi savu dzīvi pavadījuši nabadzībā. Neviens pat nespēja iedomāties, ka viņu matracis vai zeķes ir pilnas ar naudu. Tajā nav ne gudrības, ne loģikas. Tu nevari baudīt, ja tikai krāj. Bībele saka: „Dodiet, tad jums taps dots.” Tev nevajag citas iespējas, citas finanses vai jebko citu, tev pietiek ar to, kas ir tagad, lai sāktu rīkoties un darītu visu no jauna – uzceltu savu biznesu vai kalpošanu. Lai nopelnītu, augtu, augļotos un gūtu panākumus, tev nevajag ņemt kredītus – lai sāktu, tev pietiek ar to, kas tev jau ir. Tā ir gudrība. Tev nav nekas neiespējams, jo tas visu spēj, kas tic. Svarīgi ir tas, kas ir tavā galvā, kādi ir tavi lēmumi un turpmākās darbības.

Svētdienās sprediķi tevi iedvesmo, tu jūties kā spārnos, taču, nonākot ikdienā un saskaroties ar dzīves realitāti, entuziasms un ticība dzirdētajam zūd. Nevajag tikai priecāties par to, cik labs bija sprediķis, bet gan dzirdēto pielietot un ieviest reālas pārmaiņas savā dzīvē. Jaunajā gadā izdarīsim kaut ko pa īstam, nevis tikai priecāsimies par dzirdēto!

Cilvēki uzdod sev jautājumu: „Kāpēc nav finanses, veselība, auglīga kalpošana, spēcīgs raksturs, personība, tuvas attiecības ar Dievu un pareizas attiecības ar cilvēkiem, iekšēja harmonija un realizēti talanti?” Uz šo jautājumu es jau daļēju atbildēju, bet palūkosimies vēl tālāk.

„Sliņķis nereti pēc daudz kā kāro un tomēr neko nedabū, bet čaklie dabū papilnam.” (Salamana 13:4)

Elementārs iemesls, kādēļ tev nav kādas lietas, ir slinkums. Sliņķi daudz pēc kā kāro, gudri runā un spriedelē, bet neko nedabū. Savukārt čaklie vienmēr dabū, ko vēlas, un viņi nemaz nevar nedabūt.

„Sliņķis saka: “Ārā ir lauva, es varētu tikt uz ielas saplosīts!” (Salamana 22:13)

Krieviem ir tāds teiciens: „Ja tu vilka baidies, uz mežu neej.” Šeit ir runāts par bailēm. Slinkums un bailes iet roku rokā. Nav svarīgi, cik ļoti tu baidies – pieņem lēmumus un īsteno tos. Dievs mums nav devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu. Mums ir paškontroles gars. Baiļu nav mīlestībā, jo pilnīga mīlestība aizdzen bailes. Nav svarīgi, kā tu jūties, ir svarīgi, ko tu dari. Ja tu darīsi pareizas lietas, tu arī jutīsies normāli.

„Jūs iekārojat, un jums nav; jūs slepkavojat un skaužat un nevarat iegūt; jūs cīnāties un karojat. Jums nav, tāpēc ka jūs nelūdzat Dievu.” (Jēkaba 4:2)

Tev nav tas, ko tu vēlies, tāpēc, ka tu nekop savas personīgās attiecības ar Dievu. Tieši lūgšanu kambarī tu uzvari savas bailes, iegūsti pārliecību un pareizās idejas. Svētību, ko spēj dot tikai Dievs, un mieru tu iegūsti, esot attiecības Dievu, savā lūgšanu kambarī. Arī no mazvērtības un apsūdzētāja tu tiksi vaļā tikai pavadot laiku kopā ar Dievu. Tu nevari uzvarēt bez regulārām attiecībām ar Dievu. Ja tu gribi saņemt apsolījumus un uzvarēt, tev ir jāsāk ar personīgām attiecībām ar Dievu jeb saīsinājumā PAD. Kad Izraēlam nebija ūdens, Mozus gāja jautāt Dievam, ko darīt. Dievs runāja ar Mozu un viņam teica: „Ej un runā uz klinti, un tā izdos ūdeni.” Tā vietā, lai pagodinātu Dievu un Viņam paklausītu, Mozus norādīja uz sevi un sacīja: „Vai mēs spēsim no šīs klints dabūt ūdeni?” Mozus nepaklausīja precīziem Dieva norādījumiem, bet izdarīja citādāk, par to saņemot sodu – viņš neiegāja apsolītajā zemē. Jo augstāk tu kāp, jo lielāka ir tava atbildība Dieva un cilvēku priekšā. Mozus norādīja uz sevi, nevis uz Dievu. Viss ir jāsāk ar personīgām attiecībām ar Dievu, norādot uz Viņu. Ir jānorāda uz katra paša cilvēka attiecībām ar Dievu. Mozus norādīja uz sevi, kad lika izplūst ūdenim no klints. Cilvēkiem ir jāveido pašiem savas personīgās attiecības ar Dievu. Es neesmu tavs Dievs, tev ir Dievs debesīs. Es esmu tavs palīgs, draugs un mācītājs, es rādu tev Dieva ceļus, bet tu pats veido personīgas attiecības ar Viņu. Ar to ir jāsāk. Tu esi personība, tu esi individuāls un īpašs. Neviens nav tāds kā tu, tu esi skaists, un Dievs tevi mīl. Dievam ir īpašs, precīzs plāns tieši tavai dzīvei, tādēļ tev ir jāsāk ar personīgām attiecībām ar Viņu. Šī Izraēla tauta redzēja nevis to, kas viņiem ir, bet gan to, kas nav: „Mums nav ūdens, mums nav vietas, kur stādīt granātābolu kokus…” Tā vietā, lai pateiktos Dievam par to, kas viņiem ir, tauta kurnēja par to, kas viņiem nav.

„Pateicieties vienumēr un par visu Dievam Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdā.” (Efeziešiem 5:20)

Neaizņem savu galvu ar nevajadzīgām domām, kas traucē tev izlauzties un bremzē tavu izaugsmi. Nedomā par to, kas tev nav, bet gan par to, kas tev ir, un esi pateicīgs.Domā par to, kā iegūt to, kas tev nav, bet tajā pašā laikā esi pateicīgs par to, kas tev ir šodien no Dieva dots. Kad mēs ar sievu apprecējāmies, mums nebija ledusskapja. Produktus, kas ātri bojājas, mums nebija kur glabāt, turklāt šo produktu nemaz nebija tik daudz. Pienāca laiks, kad mēs varējām atļauties nopirkt desu vai piena paku, un mums vajadzēja ledusskapi. Mēs savu pirmo ledusskapi nopirkām par 5 latiem. Tas bija ļoti vecs ledusskapis „Saratov”. Kad mums vajadzēja kaut ko paņemt no ledusskapja, es paņēmu šī ledusskapja durvis, izcēlu tās un noliku blakus. Tad es paņēmu to, kas nepieciešams, un durvis ieliku atpakaļ vietā. Tāds bija mūsu pirmais ledusskapis, un es biju laimīgs un pateicīgs par to Dievam. Es esmu pateicīgs Dievam par to, kas man ir tagad, taču biju pateicīgs arī toreiz. Ja es būtu sācis bubināt un kurnēt par to, kas man nav, es šodien nebūtu šeit un man nebūtu tas, kas ir tagad. Iemācies būt pateicīgs par to, kas tev ir. Es biju pateicīgs pa īstam, nevis tikai tāpēc, ka mani kāds mācīja būt pateicīgam.

Līdzīgs stāsts bija arī par mūsu tualetes podu. Ir brīži, kad ūdens ir jānolaiž ļoti steidzīgi, tomēr toreiz tas nebija tik vienkārši un ātri, nospiežot pogu. Bija jānoņem ūdens tvertnesvāks, ja tas vispār vēl turējās virsū, bija jāiebāž roka ūdenī vai jāparauj speciāli pielikts vadiņš un jānorauj ūdens. Pēc tam bija rūpīgi jāskatās līdzi tam, lai noslēdzējs tiktu atpakaļ vietā. Citreiz gadījās no tualetes nākt ārā ar brūnām rokām, jo šajā ūdens tvertnes iekšpusē bija rūsa. Reiz pie mūsu durvīm zvanīja kaimiņi. “Vai jums kaut kur netek?” Mums tecēja gan, bet tajā brīdī viss bija saslaucīts un sauss. Tualetes pods vannas istabā bija ieplaisājis un mēs to aptinām ar izolācijas lentu. Uz šāda poda bija bail sēdēt. Vai tu domā, ka es šādos apstākļos biju nelaimīgs? Es biju pateicīgs Dievam par to, ka man vispār ir tualetes pods. Reti kurš no dievkalpojumā klātesošajiem dzīvo tādos apstākļos, kā savulaik es. Mēs tobrīd varējām tikai atļauties nopirkt izolācijas lentu, bet ne jaunu tualetes podu. Arī ledusskapi nevarējām atļauties jaunu. Paldies, ka bija tas pats vecais, kurā nebojājās produkti. Ja kāds no jums ir bijis padomju laika celtniecības kantorī pirms trīsdesmit gadiem, tad mums bija tādas mēbeles kā no tiem laikiem, visas brūnos toņos. Logiem vējš pūta cauri.

Pirmais televizors mūsu ģimenē bija padomju “Rekord”. Lai tas sāktu radīt, bija jāuzsit ar dūri, un arī tad varēja skatīties tikai vienu programmu. Bet tas bija krāsainais televizors. Vēlāk dabūju vecu videomagnetofonu un skatījāmies krievu multfilmas “Nu, pagaidi, tikai!” Mēs ar sievu bijām laimīgi un pateicīgi Dievam par to, kas mums bija. Es neatceros, ka man būtu bijušas negatīvas emocijas. Es biju priecīgs par to, kas man bija vecs “Rekords”. Nebija nekādu problēmu, jo mums bija televizors! Tagad man mājās ir labs televizors un dažādas elektroniskās ierīces, darba istabā mirgo lampiņas un displeji. Esmu pateicīgs Dievam par to, kas man tagad ir! Jēzus Kristus Vārdā!

Ceļš uz apsolījumiem ved caur tuksnesi. Kad Izraēls tika izvests no Ēģiptes un devās uz apsolīto zemi, viņiem bija jāiet cauri tuksnesim. Tām vajadzēja būt tikai dažām nedēļām, tomēr nedēļu vietā šis pārgājiens izvērtās par četrdesmit gadiem. Kas ir tuksnesis? Kad es atgriezos pie Jēzus, zināju, ka esmu cilvēkiem parādā, jo biju ņēmis no viņiem naudu, bet nebiju atdevis. Es sāku strādāt un pa daļām atdot parādus, cik varēju. Daudzi man atlaida šos parādus, bet daudzi arī ņēma atpakaļ. Varētu padomāt – esmu atgriezies pie Dieva, jauns cilvēks, jauns radījums, kāds man vēl sakars ar veciem parādiem? Vai arī tev ne reizi nav bijis kārdinājums šādi domāt? Man taču viss ir piedots. Kāpēc vēl jāsakārto vecā dzīve un jāatdod parādi? Paldies Dievam, ka man bija saprašana un Svētā Gara vadība, ka tas ir jāizdara un parādi jāatdod. Savā ziņā arī tas ir tuksnesis. Mēs bieži vien vēlētos tikai iznākt draudzes priekšā, nožēlot grēkus un tad kā uz burvju mājiena viss mūsu dzīvē izmainītos! Tomēr uz burvju mājiena nekas nenotiks. Ir jāmaksā sava cena un ir jāiziet cauri savam tuksnesim. Sava dzīve pašam ir jāsakārto, taču Dievs tev palīdzēs. Viņš ir ar tevi!

Darbs man toreiz bija par diviem latiem dienā. Taču tā vietā, lai sēdētu rindā bezdarbnieku birojā un gaidītu kārtējo piedāvājumu, man vienmēr bija darbs, jo es biju gatavs strādāt par jebkādu samaksu. Es strādāju par diviem latiem dienā un biju laimīgs par šo darbu. Man arī patika darīt to, ko es darīju. Tāpēc, ja kāds saka, ka viņam nav darba un ka Latvijā nevar atrast darbu, manās acīs viņš ir stulbenis. Jā, tik tieši, draugs, es arī domāju. Tādas ir manas domas un tur neko nevar mainīt. Jo es, bijušais dzērājs un narkomāns ar trīspadsmit gadu “stāžu” un tikko iznācis no cietuma, uzreiz sāku strādāt un kopš tā laika nekad nesēdēju bez darba. Labi, man uzreiz nebija liela samaksa un pats labākais ledusskapis. Bet tev taču vajag pašu modernāko ledusskapi, lielo televizoru un jaunāko BMW uzreiz, tagad! Un ja uzreiz tā visa nav un lielo algu arī nemaksā, tad es nestrādāšu! Bet taču tā ir muļķība! Tāpēc arī tu savā dzīvē esi zaudētājs. Vai tu nevēlies kaut ko mainīt savā dzīvē? Vai tu negribi kaut ko vairāk? Vēlies palikt tāds pats neveiksminieks, kā līdz šim? Es tagad nerunāju neko sliktu. Es tikai atbildu uz jautājumu, kāpēc tev nav.

Katram, kurš nāk pie Kristus, no Dieva ir konkrēts plāns viņa dzīvei. Dievam ir plāns tieši tev! Dievam bija plāns Pāvilam no pirmās viņa glābšanas dienas, kaut arī viņš pirms tam bija kristiešu vajātājs.

“Tūdaļ no viņa acīm nokrita kā zvīņas, viņš atkal redzēja un uzcēlies, tika kristīts. Un viņš ēda un atspirga. Viņš palika dažas dienas pie mācekļiem Damaskā. Un tūdaļ sludināja par Jēzu sinagogās, ka Tas ir Dieva Dēls. Bet visi, kas to dzirdēja, uztraucās un sacīja: “Vai viņš nav tas, kas Jeruzālemē vajājis tos, kas piesauc šo Vārdu, un vai viņš nav tāpēc šurp nācis, lai tos saistītus vestu pie augstajiem priesteriem? Bet Sauls arvien vairāk iedegās un saviļņoja ļaudis, kas dzīvoja Damaskā, pierādīdams, ka Jēzus ir Kristus” (Apustuļu darbi 9:18-22)

Kad Pāvils sāka sludināt? Kad viņš sāka liecināt un kalpot? Tūdaļ! Vai tad, kad tu pieņēmi Jēzu par savu Glābēju, arī sāki uzreiz liecināt? Pāvils uzreiz sāka liecināt un palika pie mācekļiem Damaskā tikai dažas dienas. Varbūt tu saki: “Es vispirms pabeigšu Bībeles skolu un tikai tad sākšu liecināt par Kristu!” Nē, tev tūdaļ ir jāsāk liecināt un kalpot! Man tas pat nebūtu jāsludina šeit, no kanceles. Es pats gribu to darīt, jo esmu izglābts un gribu ar to uzreiz dalīties ar citiem!

“Bet Tas Kungs viņam sacīja: “Ej, jo viņš Man ir izredzēts ierocis nest Manu Vārdu tautu, ķēniņu, un Izraēla bērnu priekšā”. (Apustuļu darbi 9:15)

Katram, kurš atgriežas pie Jēzus, ir konkrēts plāns no Dieva. Pāvilam Dieva dots bija plāns viņa dzīvei vienmēr. Un viņš to sāka piepildīt uzreiz, tiklīdz atgriezās pie Dieva, sākot liecināt. Viņš vēl lāga nebija atgriezies, bet jau bija Dieva rokās izredzēts ierocis. Cik ilgi mums jāgaida, lai sāktu kalpot Kristum? Kāpēc mēs Pāvilu pazīstam, bet tevi nepazīstam? Tāpēc, ka Pāvils tūdaļ gāja Dieva plānā. Dievam ir plāns tieši tev un man! Un Viņš to piepildīs, ja mēs Viņam pakļausimies! Varbūt tu esi pilnīgs iesācējs kristīgajā ticībā, bet jau tagad esi ierocis Dieva rokās un Viņš tevi lietos. Kāpēc tad tu vēl neredzi augļus savā kalpošanā? Tāpēc, ka tu netici, ka jau tagad esi ierocis Dieva rokās, bet domā, ka vēl ir jāpaiet kādam laikam un jāiegūst attiecīga izglītība. Nē, tev tagad ir jāsāk kalpot. Šodien! Es šādu principu redzu Bībelē.

Pāvils “ēda un atspirga”. Tātad, Pāvils arī atpūtās. Draugs, jaunajā gadā neaizmirsti atpūsties, jo bez tā tu nebūsi efektīvs. Piemēram, šonedēļ man trīs dienas bija paredzēta sazvanīšanās ar komandas cilvēkiem. Taču es jutu, ka man nepieciešama atpūta un šobrīd nevajag veikt telefona zvanus un sarunas. Tāpēc es tās atcēlu. Es tā bieži nedaru, varbūt reizi vai divas gadā, taču šoreiz es atcēlu visas sarunas un vienkārši pavadīju laiku mājās, neko nedarot. Šobrīd jūtos atpūties! Arī nākamajā nedēļā es atpūtīšos, ja vien nebūs kādas ārkārtējas situācijas. Skolniekiem ir brīvdienas, arī mūsu draudzē pašlaik nenotiek ne Bībeles, ne Līderu skola. Tie, kas strādā valsts darbā, regulāri dodas atvaļinājumā reizi gadā. Arī man kā mācītājam ir nepieciešama atpūta! Un jāatpūšas ir ne tikai plānoti. Kad tu jūti, ka tev “baterijas iet uz beigām”, paņem dažas dienas atpūtu! Esi jūtīgs pret savu organismu un tā vajadzībām. Ja tu neatpūtīsies, tu piedzīvosi sabrukumu. Tu sāksi slikti justies, domāt, pat runāt, un kļūsi neefektīvs. Un tad nav ko teikt: “Kāpēc man nav augļu?” Atpūsties vajag, draugi! Jo Dievs sešās dienās radīja Zemi, bet vienu atpūtās. Tas ir Dieva princips, bez kura mēs nevaram būt efektīvi. Tomēr tiem, kuriem aizvadītajā gadā nav neko sasnieguši vai izdarījuši, nevajadzētu atpūsties. Nav jau arī no kā, jo jūs esat atpūtušies veselu gadu! Ja tu gadu esi atpūties, tad tu gadu vari strādāt, draugs. Tas, ko es teicu, nedaudz ir joks, tomēr arī patiesība.

Cik ilgi ir jāklejo cauri tuksnesim – četrdesmit gadus vai dažas dienas? Dieva prāts ir, lai tās būtu tikai dažas dienas. Vai es atbildēju uz jautājumu, kāpēc dažiem nav nekāda rezultāta šogad? Vai es palīdzēju tev saprast un pieņemt lēmumus, lai nākamajā gadā tev būtu rezultāts? Saki pats par sevi – nākamajā gadā man viss būs! Es būšu cits! Citi panākumi un citas metodes, viss jauns! Pietiek nīkt un pietiek gurķoties! Nākamajā gadā dari kaut ko vairāk savā dzīvē. Atļaujies un nopērc sev mājās arī kaut ko jaunu! Sāc dzīvot citu dzīvi.

Lai to paveiktu, viss sākas ar mūsu personīgajām attiecībām ar Dievu. Lai tu varētu uzsākt kaut ko jaunu savā dzīvē, ir jāplāno un jāstrādā. Ja nebūs plāna, ko tu gribi sasniegt jaunajā gadā, nebūs arī panākumu. Tas nenozīmē, ka tev dzelžaini jāturas pie viena plāna, to var arī mainīt pēc vajadzības, tomēr ir jāplāno un jāvadās pēc šī plāna. Izstrādā stratēģiju savā kalpošanā, lietām pie rakstura, kas jāizmaina, plānu un stratēģiju, lai būtu pieaugums finansēs, lai tava grupiņa un kalpošana augtu! Kā arī, lai arī tu pats pieaugtu un virzītos uz priekšu.

Pirmajā nākamā gada dievkalpojumā 3. janvārī, kā katru gadu mums tas notiek jau no draudzes iesākumiem, tev būs iespēja pienest savu īpašo ziedojumu kā sēklu svētībai jaunajam, 2016. gadam. Tas nav obligāts nolikums, taču tā ir tava iespēja. Mēs to esam darījuši un redzam, ka tas darbojas cilvēku dzīvēs. Tas ir ārpus 10. tiesas un tiem ziedojumiem, ko mēs parasti ziedojam katru nedēļu. Tas ir īpašs, lielāks ziedojums, kas kaut ko no tevis prasa, ar domu un ticību, ka Dievs to uzlūkos un palīdzēs nākamajā gadā tev izlauzties. Var ziedot Dievam pat automašīnu un nepiedzīvot nekādas izmaiņas savā dzīvē, ja tavas domas, motīvi un pārējā dzīve nav sakārtota. Taču, ja arī citas lietas ir pareizas, tad īpašais ziedojums darbosies tavā dzīvē. Tu vari lūgt Dievu savā kambarī, parunāt ar savu debesu Tēvu, un, ja tu saproti, ka tev ir jāpienes lielāks ziedojums, tu vari to darīt. Šajā dievkalpojumā būs arī īpaša svētības lūgšana jaunajam gadam. Mums vajag izlaušanos jaunajā gadā. Bet jaunajā gadā kaut kas mainīsies tikai tad, kad tu pats mainīsies.

Dievs tevi mīl un arī es tevi mīlu. Vai tu tici, ka mācītāja lūgšana par draudzi kaut ko nozīmē? Lūgsim!

Debesu Tēvs! Es tevi lūdzu Jēzus Vārdā. Tu esi Tas, kas runā un kas aizskar. Tu esi Tas, kas dod vārdu, palīdz mums saprast, pieņemt lēmumus un rīkoties. Dievs, šodien Tu atbildēji uz jautājumu, kāpēc daudziem no mums nav tas, ko mēs vēlamies. Tu palīdzēji saprast, ko mums darīt, lai tas būtu. Tad nu palīdzi mums ikvienam šodien dzirdēto paturēt, apdomāt un lietot, lai šis vārds būtu kritis auglīgā augsnē, lai ikviens no mums uzrušina savu sirds augsni un šis vārds dod dzīvību, cerību, mīlestību un izlaušanos jaunajā gadā. Sākot no šī brīža, lai mēs ievērojam visus šos principus un cenšamies tos pildīt. Lai mēs domājam plaši! Dievs, ieliec šādas domas ikviena draudzes cilvēka sirdī! Ieliec lielus sapņus, lielas domas, palīdzi iemācīties un iegūt visas zināšanas un iemaņas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu to, ko mēs sapņojam. Tu esi liels Dievs, Tev pieder debesis un zeme. Tu esi brīnišķīgs un mūs ikvienu esi brīnišķīgus radījis. Es lūdzu, svētī Savu draudzi, svētī Savus bērnus. Svētī mūs ikvienu, Kungs! Lai mēs plānojam jaunajā gadā panākumus savai dzīvei un lai mūs neieplāno kāds cits. Lai tas notiek Tavā vadībā, Kungs, ka Tu mūs svētīdams svētī un vairodams vairo. Ka tu vairo līderus, Savu priesteru pulku kā debesu zvaigznes un kā smiltis jūrmalā. Lai Tava draudze aug un izplatās simtos, tūkstošos un miljonos izglābtu cilvēku, kas meklē Tavu vaigu, kas atnes atmodu un svētību šai zemei un visām tautām, līdz Tu nāksi otrreiz mums pakaļ. Es pielūdzu un slavēju Tevi. Jēzu, nāc drīz! Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunu pierakstīja Ieva Našeniece, Monta Gulbe, Artūrs Danenbaums, rediģēja Ieva Našeniece