Šodienas tēma – “Kas ir mīlestība?”. Ir tas, ko cilvēki domā, kas ir mīlestība, ir tas, ko Bībele par to māca, un ir Tas, kurš ir radījis un iekārtojis to veidu, kā mīlēt, jo jau tajā brīdī, kad cilvēks nobaudīja aizliegto augli, tas bija ļauna un laba atzīšanas koks, no kā Dievs bija aizliedzis ēst, bet arī vārds “aizliegt” nav pareizs, kā to bieži lieto, sakot: “Es nedrīkstu, man aizliedz.” Neviens tev neko neaizliedz, tev ir brīva izvēle, jo mēs neesam radīti kā dzīvnieki, mums ir izvēle. Cilvēks izvēlējās tomēr nobaudīt no tā, ko Dievs neieteica darīt. Tātad nevis aizliedza, jo aizliegt nozīmē nedrīkst, un tu neko nevari izdarīt, jeb arī aizliegums kā tāds, kad tam būs sekas – attiecīgi likumdošana valstī vai kā citādi. Tāpat ir arī tas, kā Dievs ir iekārtojies pasauli, kā Dievs ir radījis ideālu un labu cilvēku, un tajā pašā laikā Viņš ir devis mums Savu instrukciju, kā tad mums būtu pareizi jādzīvo, lai mēs varētu pilnvērtīgi dzīvot, lai patiešām būtu laimīgi, lai patiešām ilgi dzīvotu un lai mums labi klātos virs zemes. Kā ir rakstīta Bībelē: tev būs godāt savu tēvu un māti, lai tu ilgi dzīvotu un lai tev labi klātos virs zemes.
Tev būs savu tēvu un savu māti godāt, kā Tas Kungs, tavs Dievs, tev to ir pavēlējis, lai tu ilgi dzīvo un lai tev labi klājas tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos. (5. Mozus grāmata 5:16)
Tāpat arī pirms Jēzus dzimšanas, kad ganiņiem, kas bija savas avis izveduši ganībās, parādījās eņģeļi un debespulku draudze, un tur bija tas teksts, ka gods Dievam augstībā un cilvēkiem labs prāts.
Un piepeši tur pie eņģeļa bija debespulku draudze; tie slavēja Dievu un sacīja: “Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.” (Lūkas evaņģēlijs 2:13-14)
Jēzus atnākšanas mērķis ir iznīcināt velna darbus, atgriezt mūs tajā stāvoklī, kurā pirmais cilvēks bija pirms grēkā krišanas, pirms viņš pats sāka izdomāt to, kas ir labs un kas ir ļauns, pirms viņš pats sāka izdomāt to instrukciju, kas jau bija izdomāta kopš radīšanas, kad cilvēks padomāja, ka viņš zina labāk un kā ir pareizi rīkoties attiecībā pret sevi un citiem, attiecībā pret Dievu. Tam visam bija sekas, un tās ir katastrofālas. Cilvēki joprojām ir panikā no katra jauna vīrusa, no kaut kādām temperatūras svārstībām, tā ir panika, kas valda pasaulē. Ļoti maz kur paliek veselais saprāts. Paldies Dievam, Amerikā nedaudz atgriezīsies, es ceru, ka uz ilgāku laiku Amerika stabili atgriezīsies pie vērtībām, pie kristīgām vērtībām, pie debess vērtībām, pie tā, kā Dievs ir iekārtojis šo zemi un galvenokārt, kā Dievs ir paredzējis mums dzīvot attiecībās, jo attiecības pēc paša Dieva ir pats svarīgākais cilvēka dzīvē. Attiecības nosaka visu. Arī attiecības ģimenē, attiecības starp cilvēkiem, kuri apprecas, attiecības tajā, kā cilvēki izvēlas sev nākamo dzīves biedru un uz kāda pamata, tāpēc ir svarīgi saprast arī, kas tad ir mīlestība. Valentīndiena ir saistīta ar eross mīlestību, tā no turienes arī ir cēlusies. Kas tad ir eross mīlestība? Kas vispār ir mīlestība? Kas ir tikai sajūtas, kas ir lēmums? Ko tas mums atnes? Es nevienu šeit nebaidīšu, mans mērķis nav kādu nosodīt vai likt tev slikti justies, bet mans mērķis ir, lai tu zinātu, kā māca Bībele, lai tu zinātu, kā ir pareizi, kāds ir Bībeles konteksts, un ne tikai, jo visu, ko es mācu, to arī var pierādīt zinātniski. Es nedomāju par šarlatānismu, kas pēdējā laikā parādās zinātnē, lai kādu savu ideoloģiju virzītu, sagrozītu patiesību un uzskatītu tevi par muļķi. Acīmredzamas lietas tev pasniedz savādāk, un, ja tu domā citādi, tad tevi sāk “presēt”. Acīmredzamas, pierādāmas lietas un galvenokārt no Bībeles.
Man ir ļoti daudz informācijas, arī ļoti laba psiholoģiskā daļa ar daudziem punktiem, ko psiholoģija un zinātne par to visu saka, arī par hormoniem, tas viss ļoti labi iet kopā, bet to es atstāšu, pietiks mums šodien ar Bībeli. Kas ir mīlestība? Galvenokārt ir jāsaprot, ka tas, ko cilvēki domā, kas ir mīlestība. Ja mēs skatāmies tieši Bībelē, tad vārds mīlestība dažādās rakstvietās ir pateikts citādiem vārdiem, nekā mēs to apzīmējam ar vienu vārdu: mīlestība. Mēs lasām Bībeli, kur ir vārds mīlestība, un mēs to uztveram kā vienkārši mīlestību, viens vārds, bet Bībelē šie vārdi ir vairāki. Vārds eross nav Bībelē, bet tas arī ir grieķu vārds, no grieķu valodas. Arī evaņģēliji ir tulkoti no grieķu valodas, kas acīmredzami ir bagātāka valoda, un tāpēc dažādās rakstvietās ar vārdu mīlestību, ko mēs lasām latviski, tomēr nozīme ir cita. Tāpat arī tas, ko cilvēki uzskata, kas ir mīlestība, īpaši Valentīndienā, kas būs februārī, ko viņi domā, kas ir mīlestība, tas galu galā izrādās, ka nemaz nav mīlestība jeb arī ir kaut kāda daļa no mīlestības, kas nebūt nav piramīdas pamatā, jo visi pārējie veidi, ko es nosaukšu, izņemot eross, ir minēti Bībelē, bet pats fakts un nozīme ir atrodami Bībelē. Un tāpēc pamatā ir jābūt pamatam, un tad viss pārējās mīlestības veidi, tas, ko mēs uzskatām, kas ir mīlestība. Bet kopumā, jā, to arī tā var apzīmēt, bet tas ir ļoti nepilnīgs apzīmējums dažādās situācijās, ko mēs ar to domājam.
Un tagad atceries vienu lietu, ka katram ir izvēle, tā Dievs ir iekārtojis. Viņš neaizliedz vārda tiešā nozīmē, Viņš ļauj izvēlēties. Ja cilvēks pats saprot, kas viņam ir labāk vai sliktāk, viņš pats izvēlas un rēķinās arī ar sekām, bet viņš vienmēr cer, ka sekas nepienāks, bet sekas vienmēr pienāk. Vai nu tās būs pozitīvas, rīkojoties attiecīgi pareizi pret universāliem principiem, kurus Dievs ir iedibinājis, jeb arī otrādi – nerīkojoties. Mums nav jāseko, ko kurš un kā dara, bet mums ir svarīgi zināt un atcerēties, ka tev vienmēr ir izvēle. Bet ir attiecīgas situācijas, ka tad, kad tu esi transā, piemēram, zinātniski tiek skaidrots, ka iemīlēšanās sajūtas ir transa sajūtas, tad tu idealizē otru cilvēku, tu vispār neredzi nekādus trūkums, skaidri nedomā, tas ir transa stāvoklis. Kā kurš zinātnieks to nosauks, bet tā nav tāda ikdienišķa sajūta. Un tā ir tava izvēle. Tas nav tā, ka kaut kas pēkšņi nokrita no debesīm, tā ir izvēle, ka tu atļauj kaut kam tādam, tādai sajūtai savā dzīvē notikt. Un šī sajūta arī ir daļa no tā, ko mēs saucam par mīlestību, bet tas absolūti nav piramīdas pamatā. Ja nebūs pareizā secībā visi šie jēdzieni, kurus es mācīšu, tam neizbēgami būs sekas. Es mācīšu to tikai tāpēc, lai tu to zinātu. Izvēle tev ir, bet tad, kad tu esi iekritis transā, tad tev izvēle stipri attālinās, bet ar laiku tas plīvurs nokrīt un tad tu sāc domāt. Un kad tas notiks, tad jau var sākt domāt, ko tālāk darīt, un tad tu to zināsi, jo es tev būšu iemācījis. Tad tu varēsi atrast šo sprediķi un izlasīt, kā turpmāk rīkoties. Un es uzreiz tevi gribu brīdināt, ka labāk tomēr nepieļaut tādas lietas un arī attiecīgi sekas tāpēc, ka ir tādas sekas, ko vairs nevar labot. Ir tādas, kuras var labot, bet jebkurā gadījumā tas paliek uz mūžu un tam ir sekas, visam ir sekas tavā un citu cilvēku dzīvē. Izskaidrojot tādiem vienkāršākiem vārdiem, piemēram, ja tu esi cilvēks, kurš ir vadīts uz sajūtām, mēģini vienu partneri, mēģini otru partneri, un visā tajā vēl rodas bērni, kuri nepaliek kopā ar abiem vecākiem, viņiem ir divas vecmammas, trīs tēti, trīs mammas un tā tālāk, kā tas viss parasti pasaulē arī notiek, diemžēl šiem bērniem būs problēma uz mūžu, tas nenozīmē, ka viņi ir norakstīti. Un tā nu tas ir, tā ir tava atbildība. Mēs domājam: nekas, gan jau Dievs dziedē visas brūces, un visus mūsu slimības, visas mūs kaites, un sērgas, bet tā nav patiesība, ka Viņš tā vienkārši dziedē, tās sekas paliek uz visu mūžu. Viņš dziedē, Viņš palīdz tev nostāties uz pareizā ceļa, palīdz kaut kā aizvietot veco traumu, kas ir notikusi tev ģimenē, piemēram, vecāki tevi ir atstūmuši, izvēlējušies kolhozā dzīvot, jebkurā gadījumā bērniem tas velkas līdzi visu mūžu. Nav tā, ka šis fails tiek izņemts ārā un tas pazūd, to tiešām var aizvietot un aizmirst, neirona ķēdes var pavisam izzust, bet tādas nopietnākas sekas nekur nepazūd. Un īpaši, ja cilvēkam nav kāda, kurš pareizi paskaidro un nav attiecīgas vides, kur viņš atrodas, lai viņš varēt sākt labi dzīvot, tad šīs bērnībā iegūtās traumas šos bērnus noved katastrofā. Labi, kāds kļūdījās, bet ja šie bērni turpmāk aug attiecīgā vidē, kur viss ir labi un kārtībā, tad tas palielina izredzes, ka tomēr viss būs ļoti labi, bet sekas tas atstāj un tā ir vecāku atbildība, un tas sākās šodien caur savstarpējām attiecībām. Tas sākas arī ar izpratni par to, kas vispār ir mīlestība, lai mēs neiekrītam tīklos.
Dziesmās, ko mēs klausāmies un dzirdam, visur ir: “I love You, touch me, Babe, un visur ir Babe,” par ko tad viņi dzied un kas tad ir tas ideāls, pēc kā mums būtu jātiecas? Ja mēs tā pakļausimies tai visai popkultūrai, un es nesaku, ka mūzika ir slikti, bet tas, kā mēs uz to skatāmies, kā mēs tam ļaujam sevi ietekmēt. Man ir viena laba lieta, ka es angliski protu tikai: “How are You?” un “yes, no, dog, pig, fuel,” kad man ārzemēs vajag ieliet degvielu, kaut kādas elementāras lietas es varu pateikt, ar rokām kaut ko parādīt vai paņemt palīgā “Google translate” un mēs tiekam galā, bet, ja skan šīs dziesmas, tad melodija man patīk, bet es citreiz nesaprotu to jēgu. Love es saprotu, visu no manis noslēpt nevar, bet, ja cilvēks saprot angliski un visu laiku dzīvo saucamās mīlestības popkultūrā, es domāju, ka tas agri vai vēlu izraisīs problēmu. Nevis mūzika kā tāda, bet tā vēsts, ko konkrētie mūziķi nes. Tas atkarīgs arī, kādu mūziku tu klausies, kas tad tev pielīp un kas pēc tam seko. Un no tā jau mēs neizbēgsim, mūzika skan visur un to vajag klausīties, bet ir jāseko līdzi sev, kas nonāk mūsu sirdsapziņā, kas mūs pārveido. Tāpēc ir svarīgi zināt, kas tad ir mīlestība, un, ka tev ir izvēle arī tad, ja tu nepareizi izvēlies, lai tu zini arī no turienes ceļu ārā. Bet ir situācijas, kad ārā vairs netiek. Ir Šekspīra luga “Romeo un Džuljeta”, tas tam ir piemērs, un tas nav tas, kam mums būtu jālīdzinās. Tāpēc mēs mācīsimies par mīlestību, tā ir ļoti plaša un interesanta tēma, kas ir jāzina katram. Dzīvo, kā tu vēlies, bet mans pienākums ir tevi informēt, rūpēties par to, lai tu zini, un mans pienākums nav teikt, ka tu kaut ko nedrīksti vai drīksti, šī ir tava draudze, vieta, kur tu garīgi vari augt, būt arī garīgā drošībā, un mans pienākums ir informēt par to, kā tad dzīvot tālāk. Varbūt, ka smadzenēs kaut kas atvērsies vai arī pirms smadzenes ir aizvērušās, kas ir labākais variants, jo gudrie cilvēki mācās no citu cilvēku kļūdām, muļķi mācās no savām, bet jebkurā gadījumā mēs visi mācāmies gan no citu, gan no savām kļūdām. Tāpēc, ja nu gadījumā kaut kas tāds notiek, tad labāk to ir novērst jau saknē, un tas ir iespējams, tu pats izvēlies, cik tālu tas viss iet. Un, ja tu esi iekritis, tad tu zini, kā pēc tam rīkoties un, ja tu esi kaut kādā procesa vidū, tad arī tu vēl vari kaut ko izvēlēties. Manuprāt, vislielākā muļķība ir, piemēram, atstāt draudzi, atstāt vidi, kas tev dod cerību, kur nav tikai “I love You” un “touch me”, kur ir normālas slavas un pielūgsmes dziesmas, un kur ir vide, kas māca pareizus principus, nu tad arī ir cerība. Kad tu atrodi līdzīgi domājošos, kad tevi vēl purvā kāds atbalsta, tad diemžēl tās ir neilgtspējīgas attiecības un neilgtspējīga dzīve, kopumā nepilnvērtīga dzīve, kas var neizdoties. Kādam paveicās vairāk, kādam mazāk, bet tam visam ir lielākas vai mazākas sekas, ja mēs šo jēdzienu neizprotam un ja mēs attiecīgajās situācijās to ignorējam, katrs savā pakāpītē.
Es parasti mācu mazāk mīlestības veidus, kas ir no grieķu valodas, kas ir minēti Bībelē, šoreiz būs vēl klāt, ko es parasti šeit neesmu minējis – storge jeb ģimenes mīlestība, dabiska mīlestība mātes un bērnu starpā, dabiska mīlestība ģimenē. Ir pieci veidi, ko vispārpieņemts uzskatīt par mīlestību, tie visi ir saistīti ar mīlestību, tie ir mīlestības veidi, bet tos vajag uztvert kā kopumu un attiecīgi izprast, kurš veids der tev šodien un kurš neder, un tā ir tava izvēle, ko tu izvēlies.
- Agape mīlestība.
- Filio mīlestība.
- Storge mīlestība.
- Eross mīlestība.
- Pornea mīlestība.
Vienīgais vārds, kas precīzi nav minēts Bībelē ir eross, bet tas ir ļoti skaidri ar citiem vārdiem izteikts un ļoti daudz par to tiek runāts. Un es mācīšu no konkrētām rakstvietām, konkrētiem stāstiem Bībelē, nevis zinātniskus punktus, jo mēs mīlam Bībeli un Bībele nav pretrunā ar zinātni, ar psiholoģiju, tā ir unikāla grāmata, Dieva atklāsme cilvēkiem. Dievs tevi mīl un grib tev tikai to labāko, tāpēc Viņš grib, ka mācītājs pasaka, kā ir pareizi. Rīkojies, kā tu vēlies, bet, piemēram, Kaina un Ābela gadījumā, Kains īsti nesaprata, kas tad ir storge. Viņš ignorēja ģimenes mīlestības saites un nogalināja savu brāli, viņam nebija šīs mīlestības ģimenes locekļu starpā. Agape mīlestība – tam ir jābūt piramīdas apakšā. Piramīdas pamatā ir agape mīlestība, tam seko filio, pēc tam ir storge, tam seko eross un pornea mīlestība. Es nesen mācīju par laimes hormoniem, ne tos hormonus, kas piesaista pie eross, ne tās, kas pie pornea mīlestības, un pornea vispār ir ārpus konkurences, tā ir nešķīstība, bet eross mīlestību zinātnieki vispār neizskata pie laimes hormoniem, uzskata, ka tie cilvēka laimi nemaz neietekmē, jo tā ir īslaicīga, pārejoša parādība un tā nav attiecību jeb ģimenes veidošanas pamatā. Pamatā pirmkārt ir agape mīlestība. Un kas tad ir agape mīlestība? Tā ir augstākā mīlestības forma, beznosacījumu mīlestība: “Es mīlu tevi tādu, kāds tu esi,” un tā ir tā mīlestība, ar kādu Dievs mīl cilvēkus. Jēzus, karājoties pie krusta, teica:
Bet Jēzus sacīja: “Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara.” [..] (Lūkas evaņģēlijs 23:34)
Jā, Jēzus bija stingrs, Viņš kritizēja, tā ir politika, kad viņš publiski kritizēja, norādīja, kas ir pareizs, kas nepareizs, Viņš nāca reformēt visu tā laika valsts sistēmu caur garīgo kultūru, kā tad Dievs visu ir paredzējis un radījis, jo kādi cilvēki, īpaši ebreji, jūdi bija atkāpušies, bet tajā pašā laikā Viņš tiem piedod.
Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu. Bet Es jums saku: jums nebūs pretim stāvēt ļaunajam; bet, kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru. Un, kas ar tevi grib tiesāties un ņemt tavus svārkus, tam atdod arī apmetni. Un, kas tevi spiež iet vienu jūdzi, ar to paej divas. Dod tam, kas tevi lūdz, un neatsakies, ja kas no tevis grib aizņemties. Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst. Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā (Mateja evaņģēlijs 5:38-44)
Tas nenozīmē, ka nav jāiet armijā, ka nav jāaizstāv sava valsts un ģimene, bet ir jāpiedod. Aizstāvība un piedošana ir dažādas lietas, tāpēc augstākā mīlestības forma ir beznosacījuma, nesavtīga un upurējoša mīlestība.
Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. (Jāņa evaņģēlijs 3:16)
Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis – agape. To pašu turpina apustulis Jānis:
Mīļie, mīlēsim cits citu, jo mīlestība ir no Dieva, un katrs, kas mīl, ir no Dieva dzimis un atzīst Dievu. (1. Jāņa vēstule 4:7)
Pamatu pamatā katram kristietim ir vajadzīga agape mīlestība – augstākā forma.
Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība. (1. Jāņa vēstule 4:8)
Ja mēs neizprotam visas šīs mīlestības formas un piramīdas, šīs pakāpes, kas ir apakšā un kas ir augšā, tad mēs ar Dieva mīlestību varam tulkot jebko un pateikt, ka Dievs šo akceptē, ka Viņam tas patīk, un dzīvot ar kaut kādu apziņu, ka viss dzīvē būs kārtībā, bet nebūs, tas nav iespējams. Mums ir jākārto piramīda pareizā secībā. Nav tā, ka šodien mums viss izdodas, bet tas ir ideāls, kā ir jābūt, un mēs paši izvēlamies vai baudīt no sekām, kādas sekos vai tomēr baudīt no tām sekām, kas ir pozitīvas, kas seko tad, kad tu izvēlies pareizi rīkoties, tā ir mūsu izvēle. Jāni dēvē arī par mīlestības apustuli, un ko viņš vēl saka:
Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība. Redzama kļuvusi ir Dieva mīlestība mūsu starpā, Dievam Savu vienpiedzimušo Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur Viņu. Šī ir tā mīlestība nevis, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet ka Viņš mūs mīlējis un sūtījis Savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai. Mīļie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt. (1. Jāņa vēstule 4:8-11)
Mīli Dievu un savu tuvāko – agape, beznosacījuma mīlestība. Mācītājs ne to pateica, kaut ko tur aizvainoja. Atceries! Aizvainošanās un apvainošanās ir tava izvēle. Jā, tāda nepatīkama sajūta, bet pēc tam tā ir izvēle manai rīcībai. Pirmkārt sajūtas jau nav mīlestība. Sajūtas ir sekundāras. Ir labi, ka tu izjūti, bet pamatu pamatā nav sajūtas. Vai Jēzus gribēja iet pie krusta? Agape mīlestība ir bez nosacījuma mīlestība, kad es negribu to darīt, bet es upurējos otra labā. Redzi, un to pašu mums saka Dievs – citam citu mīlēt.
Tā ir Mana pavēle, lai jūs mīlētu cits citu. (Jāņa evaņģēlijs 15:17)
Tāpēc šeit, gan grupiņās, gan kalpošanā draudzē esam kā Dieva ģimene. Viņš ir galva un mēs esam Viņa miesa. Mūsu starpā ir jābūt saticībai un mīlestībai. Šī mīlestība nesākās no ceturtā punkta, un kur nu vēl no piektā punkta. Tā sākās no pirmā punkta. Ja mēs sāksim celt mīlestību no pirmā punkta, viss būs kārtībā. Es uzreiz gribu pateikt, ka ceturtais mīlestības tips eross ir tikai divu laulāto cilvēku starpā. Nevis ir, bet Dievs to akceptē tikai to divu cilvēku starpā, kuri ir nolēmuši ar agape mīlestību mīlēt vienam otru visu mūžu. Pārējie tipi seko, nevis otrādi. Reizēm cilvēki iesāk arī otrādi un pēc tam nāk uz draudzi un lēnām kaut ko sāk saprast, un viss beidzās labi. Bet visbiežāk viss beidzās slikti. Reizēm tā notiek, sāk ar pēdējo mīlestības tipu, abi divi nāk uz draudzi, bet, ja viens nav kalpotājs, viens nenāk uz draudzi, viens pavisam citā virzienā skatās, tur nav ilgtspējīga mīlestība, jo pamatā ir agape beznosacījuma mīlestība.
Par filio būs ļoti interesanta lieta, un pēc tam būs ko padomāt par to. Kurš mīlestības tips vairāk uz vīriešiem un kurš uz sievietēm vairāk attiecas? Tas būs interesanti. Agape, filio, storge attiecas uz visiem cilvēkiem. Un laulība sākas uz šiem trijiem tipiem, un tad ir ceturtais. Vispirms tie trīs tipi un tad ir ceturtais tips, ja izvēlas. Pavisam droši, ja vīrietim ir agape mīlestība, tad nekādu problēmu, viss būs ļoti labi. Ja tās nav, un ir tikai filio, uz sajūtām, tad jau slikti, jo filio ir balstīts vairāk uz sajūtām. Filio mīlestība arī var būt dziļa pieķeršanās. Te nevar pateikt, ka tā ir tikai izvēle, tā tas gluži nav, bet, ja ir tikai filio mīlestība, diemžēl attiecības ir apdraudētas. Ja sievietei ir tikai filio un nav agape -nu uz to Dievs var arī piemiegt acis. Ja vīrietim tā ir, visticamāk, viss būs labi. Tas nenozīmē, ka sievietei nevajag agape mīlestību. Tas nenozīmē, ka vīrietim vajag tikai agape mīlestības tipu. Bet sieviete tomēr vairāk mīl ar filio, un viņai vajag, lai vīrietis viņu mīl ar agape. Un tāpēc, ja meitene izvēlas savu nākamo partneri un viņam nav agape mīlestības, piemēram, ja viņš saka: “Neprecēsimies,” tad skaidrs, ka tās nav. Draudzības laikā tas var būt, bet, ja dzīvo kopā un negrib precēties, tur viss ir skaidrs, 99,9 % gadījumā viņš tevi nemīl ar agape mīlestību un tās nav ilgtspējīgas attiecības. Izņemot tad, ja cilvēks baigi mainās. Tā jau visi precas un cer, ka viņi izmainīs to otru cilvēku, bet tā parasti nenotiek 99,9 % gadījumos, bet kaut kādi brīnumi reizēm notiek. Bet, kā mēs zinām, brīnumi nemaz tik vienkārši nenotiek, vai ne? Lielākais brīnums ir mūsu pašu izmaiņas pie sevis, kad mēs paši pie sevis strādājam, esam attiecīgā vidē, paši meklējam Dievu, un darbojamies. Tātad agape mīlestība ir bez nosacījuma, nesaudzīgi upurējoša mīlestība. Skaties, kādam ir jābūt tavam vīrietim pirmajā vēstulē Korintiešiem. Nē, tu tikai nesāc savu vīrieti mācīt. Tu vienkārši tad nesaisties ar vīrieti, kurš tam neatbilst, bet, ja esi precējies, tad nešķiries. Bet, ja neesi precējies, tad nevajag labāk saistīties ar tādu. Mīlestība ir pacietīga. Nu tā tu vispār nedabūsi vīru. Mīlestība ir pacietīga, laipna, tā neapskauž, tā nelielās, tā nav uzpūtīga, tā nav nepieklājīga, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistās, tā nepiemin ļaunu, tā nepriecājas par netaisnību, tā priecājas par patiesību, apklāj visu, tic visu, cer visu, panes visu.
Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. (1. Korintiešiem vēstule 13:4-7)
Šeit nenozīmē, ka katrs vārdiņš ir tā jāievēro, ka tas ir ideāls, kādam jābūt cilvēkam, bet tas nozīmē, ka bez nosacījuma pieņem otru pusi. Uzkāpi uz altāra, teikt “jā” vārdu otram. Bez nosacījuma abi dod zvērestu. Ko tad jūs tur lūdzat? Nu jā, viens otram šeit zvēr. Jēzus vispār saka: “Jā ir jā un nē ir nē”.
Bet jūsu vārdi lai ir: jā, jā! nē, nē! Kas pāri par to, tas ir no ļauna. (Mateja evaņģēlijs 5:37)
Kāds tur vēl zvērests? Bet šeit ir zvērests. Mācītājs vienmēr šo saka par agape un filio. Mācītājs to vienmēr saka simts reizes, un jūs tāpat nedzirdat. Nu ne jau visi nedzird, bet daži nedzird, bet zvēr, ka mīlēs un cienīs visas savas dzīves dienas, priekos un bēdās, lai kas nenotiktu. Lai kas nenotiktu, ar tevi līdz galam, punkts. Lūk, ir laulības pamats, lūk, tas ir mīlestības pamats. Tā ir mīlestība pirmkārt, un tad seko visas pārējās lietas. Reizēm kaut kā tā kārtība sajūk, bet vienalga tam jānonāk līdz šim punktam. Skaidrs, ka cilvēki izvēlas, iekrīt tajās lamatās, un tur ir grūti kaut ko pēc tam padomāt, bet tu esi informēts. Tu vari tikt ārā, tu vari normāli dzīvot, nevis baudīt tikai kaut kādu īslaicīgu laimi. Tātad, tā ir Dieva mīlestība, kas tiek uzskatīta par augstāko mīlestības formu. Tā ir agape mīlestība pamatu pamatā.
Nākamā ir filio mīlestība, kas ir spēcīga pieķeršanās. Tā ir brālīga mīlestība, tādai ir jābūt gan ģimenes cilvēku starpā, gan draudzes cilvēku starpā. Visiem ir jābūt filio mīlestībai. Es saku – jābūt. Nu tas ir labi tādai būt, jo tas ir vienojošais. Pamatā ir agape. Agape mīlestība, domāju, ka tas ir ļoti garīgi. Tas ir kaut kas tāds, ko tu pat īpaši nevari izjust. Vai nu tā ir, vai nu nav. Vai nu tev ir principi, vai nu nav. Vai nu tu tos pārzini un rūpējies par to, lai tie būtu tev sirdī, vai nu tu to nedari. Vai nu tev ir agape mīlestība vai nu nav agape mīlestība. Filio draudzība veidojas starp cilvēkiem absolūti normāli. Ja taviem draugiem nav agape mīlestības, arī šāda draudzība ir apdraudēta. Uz kādiem mērķiem, uz kāda pamata ir šī draudzība? Katram cilvēkam vajag draugus, visiem tie ir vajadzīgi. Tad, kad mēs runājam par mīlestību, tā ir spēcīga pieķeršanās. Tā ir balstīta uz savstarpēju uzticēšanos, uz savstarpēju cieņu un savstarpēju atbalstu. Arī uzticēšanās, tas nozīmē, ka ir draudzība ar cilvēkiem, kuriem jā ir jā un nē ir nē, nevis pieaugušu cilvēku “bērnu dārzs”. Nu kāda tur draudzība. Tur žēl skatīties un var tikai mēģināt palīdzēt. Bet tu nevari neko kopīgu ar šādu cilvēku darīt, un kur tad nu vēl precēties un kaut kādas nopietnas lietas kopā darīt, kamēr cilvēks nav iemācījies elementārus uzticēšanās principus. Starp citu, šeit būs ļoti interesanti par filio.
Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem. (Jāņa evaņģēlijs 15:13)
Jēzus saka: “Par saviem draugiem.” Viņš runā par filio mīlestību.
Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga. Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā. (Romiešiem vēstule 12:10)
Ar brālīgu mīlestību sacenšoties savstarpējā cieņā. Ļoti daudz Bībelē ir rakstīts par to, kādām ir jābūt attiecībām starp cilvēkiem draudzē. Un nerunājam jau tikai par draudzi, bet vispār. Bet, tā kā tu esi kristījies, tu esi savā draudzē, tad prioritāri tā ir tava draudze. Tāpat arī mēs lasām Bībelē, ko Pāvils saka par Timoteju, par Titu. Piemēram, viņš saka: “Manam īstajam dēlam [..]”.
Timotejam, savam īstam dēlam ticībā [..]. (1. Timotejam vēstule 1:2)
Ir ļoti tuvas, draudzīgas attiecības. Te mēs nonākam pie Pētera un pie Jēzus Kristus. Un es tev pateikšu kādu lietu, kas tevi var nedaudz nošokēt. Es domāju, ka tu nebūsi paskatījies tieši šādā griezumā uz to visu. Tu daudzas reizes esi lasījis, ka Pēteris nodeva Kristu, vai ne? Tu esi lasījis un es daudz reižu esmu runājis, ka viņš dievojās un zvērēja par to, ka ies kopā ar Jēzu cietumā un nāvē, pareizi? Kad Jēzus runāja par to, ka Viņu nodos un ar Viņu izrēķināsies, un Viņš celsies augšām, bet viņi neko nesaprata. Pēteris teica: “Tikai ne es.” Ja Viņu nodos, es nē. Pēteris teica, ka ies kopā cietumā un nāvē. Bet Jēzus zināja, cik viņš ir stiprs, Viņš zināja, ar kādu mīlestību Pēteris mīl. Ir kaut kādi rādītāji, kad tu vari saprast, kādā mērā agape mīlestība ir cilvēkam. Tu vari to saprast pēc darbiem. Tāpēc jau arī kaut kāda ātrā iepazīšanās, kad vienu mēnesi viens otru pazīst un jau precēsies, ir galīgi garām. Vienu mēnesi, divus, trīs mēnešus, viens otru pazīst – tas ir galīgi garām. Mēdz būt brīnumi, ka labi beidzas, bet tas ir garām, saproti? Kā tu vari saprast par to agape? Tur jau kaut kāds laiks ir vajadzīgs. Kaut kāds raksturojums ir vajadzīgs no iepriekšējās darba vietas. Tev jāzina par cilvēku, nu nevar “kaķi maisā” ņemt. Tāpēc jau draudze ir ideāla vieta. Es vispār nesaprotu tos, kas meklē kaut kur ārpusē kaut ko. Es vispār nesaprotu, priekš kam. Nu labi, varbūt ārpusē tu esi ilgāku laiku pārbaudījis, vienkārši paskaties viņa pagātni. Paprasi viņam vai viņai, attiecībā no tā, kurš interesē. Nekas jau nemainīsies ar tevi, tas viss turpināsies. Uzticība, filio mīlestība – tā ir spēcīga pieķeršanās. Šajās vietās, kur pēc tam Jēzus runā ar Pēteri, kad Pēteris bija nodevis, Viņš zināja, ka viņam nav agape. Nē, tu vēl to nevari izdarīt, bet Viņš ticēja Pēterim. Viņš teica: “Nu tad kad tu atgriezīsies, stiprini savus brāļus.”
Un, kad tu atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus! (Lūkas evaņģēlijs 22:32)
Vispār, Jēzus patiesībā noriskēja, Viņš atstāja Pēteri savā vietā. Nu kā, savā vietā? Pārējie jau bija tādi paši. Pēc augšāmcelšanās Viņš atstāja viņus virzīt draudzes darbu tālāk. Bet viņos izveidojās agape mīlestība. Mēs zinām, ka viņi gāja bojā mocekļu nāvē. Jēzus viņam ticēja. Viņš teica: “Nu tagad tu ej, kur gribi, bet vēlāk tavas rokas jozīs un vedīs tur, kur tu negribi.”
Patiesi, patiesi Es tev saku: jauns būdams, tu pats jozies un gāji, kur gribēji. Kad tu būsi vecs, tu izstiepsi savas rokas un cits tevi jozīs un vedīs tevi, kur tu negribi.” (Jāņa evaņģēlijs 21:18)
Viņš runāja par to, ka Pēteris mirs mocekļa nāvē. Pēterim vēl nebija arī īsti labi ar tām attiecībām arī ar citiem. Viņš jautāja: “A kas būs ar Jāni, viņu nekur nevedīs?” Jēzus teica: “Kas tev par daļu gar Jāni? Viņš dzīvos, kamēr nākšu Es.” Tāpēc izgāja mācekļu starpā tādas runas, ka līdz šai dienai viņš vispār nemirs.
Apgriezies Pēteris ierauga līdzi nākam mācekli, ko Jēzus mīlēja, [..] To ieraudzījis, Pēteris saka Jēzum: “Bet kas būs ar šo, Kungs?” Jēzus viņam saka: “Ja Es gribu, lai šis paliek, tiekāms Es nāku, kāda tev daļa? Tu seko Man!” Tā izgāja šī valoda brāļu starpā: “Šis māceklis nemirs.” (Jāņa evaņģēlijs 21:20-23)
Bet viņš vienīgais nodzīvoja no visiem pilnu dzīvi. Viņš nemira mocekļa nāvē, bet tika izsūtīts trimdā. Pārējie nomira mocekļa nāvē, un Jēzus to paredzēja. Jēzus zināja, ka nav agapes. Visi nodeva Jēzu, arī Pēteris nodeva Jēzu. Viņam bija vainas apziņa, jo viņam nepietika spēka izdarīt tā, kā būtu bijis pareizi. Viņš zināja, kas ir agape mīlestība, bet nebija spējīgs to realizēt. Visbiežāk mūsu attiecībās ar cilvēkiem neprasa atdot dzīvību, vai ne? Es nezinu šīs situācijas, bet es redzēju kaut kādu aptauju uz ielas. Tā bija kaut kāda aziātu zeme, bet tam nav nozīmes, jo tur lakatos staigāja uz ielas. Uz ielas uzdeva jautājumu sievietēm un vīriešiem, aptaujāja: “Vai tu atdotu savu nieri savam vīram?” Visas sievietes teica: “Nē, viņš man nedod to un to.” Tad kad vīriešus aptaujāja, viņi teica: “Protams!” Iedomājies? Starp dzimumiem ir atšķirība. Es nedomāju, ka sievietes nav spējīgas nieri atdot, es tā nedomāju, bet ir kaut kādas atšķirības. Vīrietim tomēr vairāk ir ielikta tā rūpe un drošība, kas ir jānodrošina sievai, tā ir agape. Bet vīrietim vajag to filio no sievietes. Tā tas ir iekārtots pēc idejas, un tu to vari jaukt un mācīt skolās ačgārni un nepareizi, bet tā tas ir iekārtots. Ja mēs šīs lietas neizprotam, veidojam attiecības un pēc tam brīnāmies, kāpēc nav tā, kā būtu vajadzīgs, kāpēc mans vīrietis nav īsts vīrietis un kāpēc mana sieviete nav īsta sieviete. Tāpēc, ka īsta sieviete var būt tikai īstam vīrietim. Tā tas arī ir. Es nesaku, ka vienmēr viss būs labi un arī ideālajos variantos viss ir pareizi izdarīts, viss būs perfekti. Perfekti nebūs nekad un nevienam, bet viss būs labi, mīļie draugi. Viss būs labi.
Tajā brīdī, kad Jēzus parādījās mācekļiem, tu zini, ko Pēteris darīja ar mācekļiem? Sauksim viņu par Sīmani, īstenībā. Zini, kāpēc? Tāpēc ka Pēteris makšķerēja, un pēkšņi viens cep zivis uz ugunskura. Pēteris saka: “Tas ir Kungs!” Un leca ar visām drēbēm ūdenī un peldēja pretī savam Kungam. Pēc tam viņi saprata, ka tas ir Jēzus, augšāmceltais Kungs.
Tad māceklis, ko Jēzus mīlēja, saka Pēterim: “Tas ir Kungs!” Sīmanis Pēteris, dzirdēdams, ka Tas ir Kungs, apjoza virsdrēbes, jo viņš bija izģērbies, un metās jūrā. (Jāņa evaņģēlijs 21:7)
Tad bija šī saruna arī par Jāni, ko Pēteris teica. Bet es teikšu – Sīmanis. Zini kāpēc?
Kad viņi azaidu bija turējuši, Jēzus saka Sīmanim Pēterim [..]. (Jāņa evaņģēlijs 21:15)
Tātad – Sīmanim un Pēterim. Evaņģēlists Jānis ir paskaidrojis, ka šis Sīmanis ir Pēteris tomēr, bet Jēzus ir anulējis viņa titulu. Viņš saka: “Sīmanis.” Iedomājies? Viņš nomainīja viņam vārdu: “Tevi sauks Pēteris, un uz tevis Es celšu Savu draudzi un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.”
Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt. (Mateja evaņģēlijs 16:18)
Bet Jēzus atrod Pēteri makšķerējot. Un Viņš saka: “Sīmani, vai tu Mani mīli vairāk nekā šie?”
Kad viņi azaidu bija turējuši, Jēzus saka Sīmanim Pēterim: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli vairāk nekā šie?” Tas Viņam saka: “Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlu!” Viņš saka tam: “Gani Manus jērus!” (Jāņa evaņģēlijs 21:15)
Tu zini, ko saka Jēzus? Tu mani mīli ar agapi? Sīmani, nevis Pēteri. Viņš vairs nav Pēteris, tas ir anulēts. Tu būsi varbūt Pēteris, bet tagad tu tas neesi, tu esi Sīmanis, niedre, šaubīgā niedre. Bija Pēteris, bet nu pārbaudījumu neizturēja, tagad tu esi Sīmanis. “Tu mani mīli ar agape mīlestību?” Trīs reizes Jēzus viņam prasa. Pēteris trīs reizes atbild: “Es Tevi filio.” Iedomājies? “Tu mani agape, bet es Tevi filio. Tu zini, ka es esmu tavs draugs, bet nu vairāk nekas, es esmu tavs draugs, bet nieri neatdošu.” Viņam nieri neprasīja. Patiesībā, arī dzīvību viņam neprasīja. Situācija nebija skaista, bet tas nenozīmē, ka Pēterim būtu jāiet bojā, jo krustā sita tikai Kristu un nevienu citu no mācekļiem patiesībā neaiztika tajā laikā. Bet nu bailes bija lielas. “Sīmani, tu Mani agape?” “Tu zini, ka es Tevi filio un mēs esam draugi! Es esmu pieķēries tev, bet šī augstākā forma man vēl nepiemīt.” Pēc tam Jēzus saka: “Nu nekas, tagad nav, rīt būs.” Un tā arī bija. Viņš ticēja viņam, Jēzus bija lūdzis par viņu. Un tāpēc arī, lai kādā situācijā mēs šodien nebūtu, tas nenozīmē, ka tu nekļūsi par to, par ko tev ir jākļūst. Mums ir jāprot lielākā vai mazākā mērā mīlēt ar agape mīlestību. Vienkāršākā situācijā tas ir vieglāk un grūtākā situācijā, protams, kļūst grūtāk. Piemēram, starp Jēzu un mācekļiem tās bija filio attiecības. Tās bija draudzīgas attiecības, viņi kopā ēda, viņi bija draugi. Jēzus bija viņu skolotājs, bet tajā pašā laikā viņi bija draugi. Viņš teica: “Es nesaucu jūs par saviem kalpiem, Es jūs saucu par Saviem draugiem.”
Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo kalps nesaprot, ko viņa kungs dara; bet Es jūs esmu saucis par draugiem [..]. (Jāņa evaņģēlijs 15:15)
Tā kā tas ir filio. Ja cilvēki veido attiecības, lai ģimeni veidotu, tad filio ir pirmkārt un eross ir pēc tam. Vispirms agape, pēc tam ir filio, un tad draugi, kam ir kopīgi mērķi, kopīga filozofija. Tad viņi nolemj arī: “Labs ir, taisām arī ģimeni un dzīvojam visu mūžu kopā, erosu arī ņemam iekšā un visu darām, kā vajag.” Tā apmēram tas notiek. Piemēram, filio mīlestība bija starp Dāvidu un Jonatānu. Bībele saka, ka tajā brīdī, kad Jonatāns ar Dāvidu satikās, viņiem bija saruna, viņi iemīlēja viens otru tā kā paša dvēseli. Tā ir mīlestība, tā ir pareiza, normāla mīlestība, nevis kā tagad to kultivē.
Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga. Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā. (Romiešiem vēstule 12:10)
Ar brālīgu mīlestību, kas pastāv starp draugiem. Ja psiholoģiski skatās, tas ir oksitocīns, sociālā saikne – tā ir draudzība. Trešais mīlestības veids ir storge, tas ir atrodams Bībelē, tā ir ģimenes mīlestība jeb tā mīlestība, kas pastāv starp ģimenes locekļiem un vecākiem, starp bērniem, brāļu un māsu starpā, un šeit arī jāsaprot, ka šis ir trešais aiz filio piramīdas kārtībā, jo šī ir dabiska pieķeršanās. Dabiska pieķeršanās brāļiem, māsām, mammām, bērniem, viņiem visiem ir savā starpā dabiska pieķeršanās. Mammām reizēm pēc dzemdībām tas tik ļoti saasināts ir, ka traks var palikt, un tas tā vienkārši ir iekārtots, ir jāsaprot un jāskatās uz cilvēku nedaudz savādāk. Kā aizsargāšanās instinkts var būt tāds, ka pat nosist var, ir dzirdēti reāli gadījumi, ka mašīnu var pacelt bērna dēļ, kurš nokļuvis zem mašīnas, tāds ir spēks. Es nezinu, kā viņai muskuļi varēja izturēt tādu smagumu, bet pacēla un izvilka ārā, tā ir dabiska pieķeršanās. Kāpēc filio ir pirms šīs dabiskās pieķeršanās? Dabiska pieķeršanās nevar būt pāri veselam saprātam. Tas, ka tevī šis instinkts ir ielikts, dabiskā pieķeršanās, tā nevar būt augstāka, piemēram, bērni sievai nevar būt augstāki par vīru. Saproti, visās ģimenēs, ja bērns tiek nolikts augstāk par vīru, viens no partneriem, bet parasti tās ir sievietes, bet var arī vīrietis, arī vīrieši tāpat var izdarīt, tiklīdz tas notiek, šī ģimene vairs nav ilgtspējīga. Ja arī viņi kopā paliek, viņiem būs diezgan lielas problēmas. Tāpēc ir jāsaprot, ka tā vairs nav mīlestība starp abiem partneriem ģimenē. Dabiska pieķeršanās bērniem, nevis normāla agape un filio, mīlestība un draudzība, kad bērns ir svarīgāks par otru. Tā ir storge – dabiska pieķeršanās.
Eross mīlestība. Šis nav Bībelē tieši precīzi tāds vārds, bet ar citiem vārdiem apzīmēts, ir pilns ar rakstvietām. Un tā ir fiziska pievilcība jeb seksuālā mīlestība. Kā mēs to saprotam, erotiskā un fiziskā mīlestība. Un šī mīlestība var būt tikai starp vīru un sievu tas ir pieļaujams, un to katrs cilvēks pats šādu lēmumu var pieņemt. Es jau izstāstīju, kā tas notiek, kad tas ir ielaists. Pēc tam ir grūti kaut ko mainīt, bet jebkurā gadījumā tev jābūt ir informētam, jo kaut kādā brīdī tas mazināsies, mazināsies hormonu pieplūdums, un tad tu varēsi sākt sakarīgi domāt, un tad tu vari kaut ko sākt lemt un tālāk rīkoties. Izvērtēt savu situāciju, kā tālāk rīkoties. Un pats svarīgākais ir – nekad nepārstāj lūgt Dievu, nekad nepārstāj apmeklēt draudzi, kalpot un lasīt Dieva vārdu. Nekad nesāc bojāt attiecības ar citiem kristiešiem, bet parasti tā notiek, jo beigu beigās, kā likums, pēc tam ir smagas problēmas, un kurš būs vainīgs?
Es vakar pēc ekumeniskās lūgšanu tikšanās runāju ar kādu mācītāju, sen nebiju ticies kādus pāris gadus, sākām runāties, un viņš ir mācītājs jau daudzus gadus, un es esmu daudzus gadus mācītājs, un izrādās, ka mums abiem tā ir, kad cilvēki rīkojās nepareizi, ignorē visu, pēc tam kaut kur aizklīst un tad viņiem ir problēmas, un viņi izdomā, kurš tomēr ir vainīgais, zini kurš? Mācītājs, izradās, ka viņš arī ir vainīgs daudzos gadījumos, ne visos, protams, bet nu bieži tā notiek. Un citos gadījumos draudze ir vainīga, bet mācītājs ir draudze. Dievs ir draudze, tā ir Kristus miesa, tā kā cilvēks uzspļauj Dievam, uzskatot, ka Viņš ir vainīgs, tā nav mana atbildība. Ieva, kas sagrēkoja: nē, nē, Ādams sagrēkoja. Ādams: Ieva man deva, bet tev pašam nav galva uz pleciem, tu nevari izvēlēties? Ieva filio, bet tu agape. Es domāju, ka tā tendence ir vairāk sievietēm. Vīrietim vairāk vajag filio no sievietes, bet no vīrieša sievietei vajag agapi. Ja viņš dara neregulāras lietas. Kā tu zini, ka viņam būs agape, kā tālāk jūs dzīvosiet? Abiem ir filio, draudzība, bet tomēr nav pieņemts lēmums. Jo šīs piramīdas pamats ir tālāk, jo mazāk lēmumi tiek pieņemti, paliek tikai izjūtas. Un eross mīlestība vairāk saistās tikai ar izjūtām. Tā lielākā problēma ir tā, ka tieši eross mīlestību lielākā daļa cilvēku uzskata par mīlestību, un tā ir ļoti liela problēma, jo, balstoties uz šo izjūtu, es saku, ka ā ir vairāk izjūta, nav tā ka tikai izjūta, bet vairāk kā izjūta, nevis tāda mīlestība kā agape, filio, draudzība, tad eross vispār neder, lai veidotu ģimeni. Tas vispār neder, lai nebūtu salauzta sirds pēc tam.
Zini, kāds ir eross? Eross vispār ir grieķu dievība. Eross ir egocentrisks un domā tikai par sevi. Atceries, seksuāla iekāre ir tā iekāre, eross mīlestība, tā tas vienkārši ir, arī ir atrodamas psiholoģiski pakāpes. Es domāju, ka tur var atrast dažādus attaisnojumus, lai neuzņemtos atbildību. Kopumā seksuālā iekāre ir tas, ko cilvēki domā, ka tā ir mīlestība, un uz šīs bāzes mēs tagad veidosim attiecības. Labi jau, ka veidosiet, bet ja tu līdz šim neesi izveidojis smadzenēs, kā ir pareizi, kāpēc lai pēc tam izveidotu? Kā tu zini, ka izveidos? Labi, ja tu es pareizajā vietā un laikā, cerība vēl ir, un ja katrs nāk no savas pasaules puses. Un par eross mīlestību Bībelē.
Un reiz Simsons nogāja lejā uz Timnu, un viņš ieraudzīja kādu jaunu meitu Timnā no filistiešu meitām. (Soģu grāmata 14:1)
Izraēlieši tajā laikā precējās savā starpā, lai nezaudētu ticību. Viens iemesls, kāpēc izraēlieši precējās savā starpā, lai nepazaudētu ticību, mūžīgo dzīvību, jo jauktajās laulībās pazaudē mūžīgo dzīvību, ja viņi atkāpjas no Dieva, un viņi arī atkāpjas no Dieva. Ja sieviete apprec neticīgu cilvēku, viņa aiziet pēc tam. Varbūt ir kāda dižā sieviete, kas var pastāvēt, bet arī notiek otrādi, bet vairāk domāju, ka tas attiecās uz meitenēm, kas apprec neticīgu cilvēku. Ja tev ir svarīga mūžīgā dzīvība, tad vispār pat nevajag iesaistīties vispār, runājot par mūžīgo dzīvību. Simsons ieraudzīja kādu jaunu meiteni. Un viņš teica vecākiem: ejiet un runājiet visas lietas ar šiem filistiešiem, vai kas tie bija, jo es gribu viņu precēt. Un vecāki teica:
Tad viņa tēvs un viņa māte viņam teica: “Vai tad tiešām nav tavu radu starpā meitu un visas mūsu tautas vidū sievu?” (Soģu grāmata 14:3)
Simsons bija stiprinieks, bet eross notika, ieraudzīja un patīk vienkārši. Acu kārība, ieraudzīji un saka, ka man patīk šī sieviete, bet filistieši bija ienaidnieki.
Bet Simsons atbildēja savam tēvam: “Tikai šo tu ņem man par sievu, jo viņa ir manām acīm tīkama.” (Soģu grāmata 14:3)
Es izvēlos viņu, jo man viņa patīk acīm. Tu vispār smadzenes neesi pieslēdzis, vispār nav pieslēgtas smadzenes. Vienkārši patīk, kā izskatās estētiski. Skaistums mainīs pasauli? Nē, nē, par to nerunā Dostojevskis. Pirmkārt iekšējais skaistums, tad arī ārējais. Tas pieder pie lietas, sinhroni ar iekšējo skaistumu. “Acīm tīkama.” Un mēs zinām, kā tas beidzās Simsonam, viņš palika bez acīm. Labi, dzīves beigās kaut kādu varoņdarbu izdarīja, bet viņš beidza dzīvi kā vergs. Kādā vakarā notika, ka Dāvidam nebija ko darīt. Redziet, ka nestrādā, nekalpo, viņš arī bija izlaidies. Karā neiet, mērķu vairs nav, bauda dzīvi, pastaigājās, nav ko darīt, un viņš, es nezinu, kā redzēja to visu, bet tā rakstīts.
Un tad kādā vakarā notika, ka Dāvids piecēlās no savas guļasvietas un pastaigājās šurpu turpu pa ķēniņa nama jumtu, un viņš ieraudzīja no nama jumta zemāk lejā kādu sievu mazgājamies; šī sieva bija neparasti skaista izskata. (2. Samuēla grāmata 11:2)
Viņš vispār par viņu neko nezināja, izrādījās, ka tā bija viņa viena no tuvākā drauga cīņu biedra sieva. Viņš šo cīņu biedru likvidēja, viņš nogalināja viņu šīs sievietes dēļ. Bērns piedzima, nomira, viņa dēli sacēlās pret viņu. Tas izrietēja no šī notikuma tikai tāpēc, ka Dāvids izvēlējās ar to, kas acīm patika, šajā gadījumā, un to, ko viņš tā dēļ izdarīja. Erotiskā mīlestība ir ļoti egoistisko, tā pat ir spējīga, kā redzat, nogalināt. Par erotisko mīlestību ir minēts, piemēram, vēstulē Korintiešiem. Šeit ir runa par erotisko mīlestību starp vīru un sievu.
Vīrs lai izpilda savu pienākumu pret sievu un sieva pret vīru. Sievai nav noteikšana par savu miesu, bet vīram; un tāpat vīram nav noteikšana par savu miesu, bet sievai. Neatraujieties viens otram, kā vien uz kādu laiku pēc pašu vienošanās, lai atrastu laiku Dieva lūgšanai, un tad turieties atkal kopā, lai sātans jūs nekārdinātu jūsu nesavaldības dēļ. (1. Korintiešiem vēstule 7:3-5)
Un par Dāvida dēliem mēs vēl pašā noslēgumā pieskarsimies, jo tagad mēs par pornea mīlestību. Tā apzīmē seksuālas attiecības ārpus laulības. Kopumā tās ir seksuālās attiecības jeb eross ārpus laulības, to saka Bībele. Par nešķīstību sauc savādāk. Ko tad saka rakstvietas? Rakstvietas ir daudz radikālākas, nekā es mīlu par to runāt, pienest varbūt arī, un arī jāsaprot tas laiks, bet es nolasīšu, kā tur ir teikts.
Sargaities no netiklības! Katrs cits grēks, ko cilvēks dara, paliek ārpus miesas, bet, kas netiklības grēku dara, grēko pie savas paša miesas. (1. Korintiešiem vēstule 6:18)
Bet netiklība, visāda veida netīra dzīve vai mantkārība lai pat vārda pēc jums ir sveša, kā tas svētiem piederas. [..] To iegaumējiet: nevienam netiklim, netīram vai mantrausim, tas ir, elku kalpam, nav vietas Kristus un Dieva valstībā! Neviens lai jūs nepieviļ tukšām runām. (Efeziešiem vēstule 5:3; 5-6)
Tie ir sabiedrības mediji visu ko gvelž, lai nepieviļ ar tukšām runām. Pamēģināt pirms kāzām, un tā tu vari mēģināt visu mūžu. Ko tik neizdomā, bet ir skaidrs, ka tā cilvēcīgi nevar pateikt: nu, jā, redz nepamēģināju cilvēcīgi tīri, bet, ņemot vērā visas sekas, kas no tā izriet, tomēr pareizi ir tā, kā māca Dieva vārds.
Tāpēc nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei: netiklību, nešķīstību, kaisli, ļauno iekāri un mantkārību; tā ir elku kalpība. (Kolosiešiem vēstule 3:5)
Tas pats, kas ir labs laulībā, tas ārpus laulības skaitās ļaunā iekāre. Nonāvējiet sevī to – ko tas nozīmē? Tev pašam jāpieņem lēmums, ir jānonāvē, ne jau vēlmi, bet jāizvēlas pareizas attiecības, jāveido pareizā veidā ar pareiziem cilvēkiem, un jādara tas ir uzreiz labāk pareizi, pēc tam ir ļoti grūti, var neizbrist. Ja tu tici Bībelei, tad vienā dienā, kas pienāks katram, izradās, pēc tevis nekāds gaismas eņģelis neatnāk. Iedomājies, es ticēju Jēzum, pēc manis nāks gaismas eņģelis, bet tur nāk citā krāsā. Es nevaru tā pierādīt, ka tieši tā notiek viss. Bet nonāvējiet sevī to.
Jo tāda ir Dieva griba – lai jūsu dzīve būtu svēta. Atturieties no netiklības! Zinait, ka ikvienam jāglabā sava miesa svētumā un godā, bet ne kaislē un kārībā, kā to dara pagāni, kas nepazīst Dievu. (1. Tesaloniķiešiem vēstule 4:3-5)
Pieci mīlestības veidi jeb tas, kā cilvēki domā, kas ir mīlestība, kas ir jāuztver kā kopums un kam ir pareizā secība.
- Agape – beznosacījuma mīlestība.
- Filio – draudzība, ģimeniskas attiecības ar tuvajiem un draugiem.
- Storge – dabiskā pieķeršanās jeb mīlestība starp ģimenes locekļiem. Reizēm tā varbūt tik stipra, ka vispār bēdas ir, ka dēlam māte ir svarīgāka par sievu.
- Eross mīlestība ir laulībā tikai paredzēta.
- Pornea mīlestība, kas ir nešķīstība. Šo piekto punktu varēja arī nelikt, jo tas ietilpst arī erosā.
Un noslēgumā no Bībeles stāstiņš, un tas ir ļoti labs stāstiņš par Dāvida dēliem, man patīk, bet ir diezgan skarbs.
Un notika pēc tam, Absalomam, Dāvida dēlam, bija skaista māsa, vārdā Tamāra; tajā iemīlējās Amnons, cits Dāvida dēls. (2. Samuēla grāmata 13:1)
Un cits Dāvida dēls, viņiem bija viens tēvs, bet dažādas mātes, pusbrālis un pusmāsa, un Amnons iemīlējās Tamārā, tā viņš teica.
Un Amnons ļoti nobēdājās savas mīlestības dēļ uz savu pusmāsu Tamāru, tā ka viņš palika slims [..]. (2. Samuēla grāmata 13:2)
Iedomājies, viens no tuviem Dāvida padomdevējiem, kurš pārzināja visas ģimenes lietas, prasa Amnonam:
Un tas viņam jautāja: “Kādēļ tu, ķēniņa dēls, jo dienas jo vairāk izdilsti? Vai tu negribi man to uzticēt?” Tad Amnons viņam atbildēja: “Es mīlu Tamāru, sava brāļa Absaloma māsu.” (2. Samuēla grāmata 13:4)
Tā nebija pierasts, ka radinieku starpā precas, šī situācija bija ārpus kārtas, bet Jonadabs saka: klausies, ej parunā ar tēvu Dāvidu, viņš tev neliegs viņu, nu notika tā. Taču tā nenotika. Viņš, saņēmis attiecīgus padomus, ievilināja Tamāru savā istabā, izliekoties slims, viņš bija arī slims, un gāja pie tēva un teica: es esmu galīgi slims, viss, kas man var palīdzēt, ir Tamāra, man vajag, lai viņa nāk pie manis plācenīšus cept. Dāvids atļāva, Dāvids vispār dzīvoja citā dimensijā, kad problēma bija, tad viņš raudāja, bet viņš tās problēmas nerisināja. Viņš neiejaucās nekur ģimenes dzīvē, kurš ko darīja. Atnāk Tamāra, un viņš ievilināja savā guļamistabā, sagrāba to un sacīja: nāc, guli ar mani, mīļā māsa.
Bet, kad viņa tos viņam pienesa, lai tas ēstu, tad viņš to sagrāba un tai sacīja: “Nāc, guli ar mani, mīļā māsa!” Bet viņa tam sacīja: “Nē, mans brāli! Nepiesmej mani! Jo tādas lietas neklājas darīt Israēlā! Nedari tādu negantību! Un es pati – kur lai es ietu ar savu kaunu? Un tu pats kļūtu līdzīgs nelgām Israēlā! Labāk tad jau parunā ar ķēniņu, viņš mani tev neliegs.” Bet viņš negribēja paklausīt viņas balsij un, būdams stiprāks par viņu, to pārvarēja un piegulēja. Pēc tam Amnonu pēkšņi pārņēma dziļš pretīgums pret Tamāru, tā ka nepatika, ko viņš sajuta pret to, bija spēcīgāka par neseno mīlestību. Tāpēc Amnons tai uzkliedza: “Celies un ej prom!” (2. Samuēla grāmata 13:11-15)
Tur vispār nebija nekā ne no filio, ne no agapes, pat eross nebija, vienkārša seksuāla iekāre. Mācība ir vienkārša, nesajauc mīlestību ar seksuālo iekāri. Nesajauc agapi un filio, nesajauc arī ģimenes mīlestību, nesajauc erosu. Mēs varam iestāstīt, kāpēc tā ir un kāpēc tā vajag. Bet nevar būt labi, jo Dieva likumos ir spēks. Arī tad, kad esi iekritis, nesajauc jēdzienus. Viņu pārņēma dziļš pretīgums pret Tamāru, un viņš dzina prom, un kalps viņu izmeta ārā. Viņa saplēsa sev apģērbu un staigāja apkārt, lai visi redz, ka viņa ir izvarota. Bet Dāvids nereaģēja. Viņš nereaģēja, un tas izraisīja to, ka Absaloms savu māsu paņēma pie sevis, un teica klusēt, ka viņš visu nokārtos. Un tā arī notika, Absaloms sarīkoja sacelšanos. Vispirms viņš darīja to pašu, ko Amnons. Viņš gāja pie tēva, un tas rīkojās tāpat kā vienmēr, viņš atļāva nākt brālim Amnonam uz avju cirpšanas svētkiem, un viņš noorganizēja, ka šajos svētkos viņš nogalināja savu brāli, atriebās par savu māsu Tamāru. Varbūt Absalomam bija divējādi mērķi, varbūt pārņemt varu, un pēc tam sekoja sacelšanās. Un tad bija daudz ļaunāk viss, pie Dāvida sievām iegāja Absaloms, un tur bija Dieva zīmes. Absaloms gāja bojā, protams, viņu nogalināja Joābs. Sacelšanās armiju visu sakāva, un Dāvids palika tronī. Bet fakts bija, vienkārša iekāre, to visu izraisīja vienkārša iekāre.
Interesanti, ka šeit uzreiz pārņēma pretīgums, attiecības kā tādas, ja tās nav pareizā secībā celtas, tad pirmās trīs bez eross mīlestības ir arī attiecības, draudzība, arī draudzībā agapei būt jābūt un pareizā secībā. Un ja nav šīs pareizās secības, tas izraisa problēmas, un ja nav uzreiz pretīgums, kā bija Amnonam, tad jebkurā gadījumā hormoni nomierinās un nāk tā patiesības stunda, un ir pavisam citas sajūtas, tu visu savādāk redzi. Un tas cilvēks pavisam ir savādāks, nekā tu biji idealizējis.
Mīlēsim, jo Viņš ir mūs pirmais mīlējis. Ja kāds saka: es mīlu Dievu, – un ienīst savu brāli, tad viņš ir melis; jo, kas nemīl savu brāli, ko viņš ir redzējis, nevar mīlēt Dievu, ko viņš nav redzējis. Un šis bauslis mums ir no Viņa, ka tam, kas mīl Dievu, būs mīlēt arī savu brāli. (1. Jāņa vēstule 4:19-21)
Tā ir Dieva pavēle – mīlēt Dievu un mīlēt savu tuvāko. Lai kurā punktā tu neatrastos, no katras bezizejas ir vismaz trīs izejas. Ir lietas, ko tu nekad neizlabosi, bet ir lietas, ko ir joprojām iespējams salabot. Ja ņemam vērā realitātes principu, tad esi reāls, kur esi, tur esi, un no šī punkta jāsāk veidot, mīlēt, kā to Dievs ir paredzējis. Vīrieši – esiet vīrieši, sievietes – esiet sievietes, un mīliet cits citu, brāļi un māsas draudzē mīliet ar brāļu mīlestību, ar agapes mīlestību, ģimenēs mīliet ar visām mīlestībām, izņemot piekto, kas jau ārpus laulības.
Vakar es biju ekumēniskajā tikšanās, ko katoļi rīko trešo gadu pēc kārtas Doma baznīcā. Un mērķis bija, lai mīlestība ir savā starpā starp konfesijām, lai ir mīlestība savā starpā. Lai pasaule Jēzu redz, citādi, ja mēs viens otru apkarojam, viens par otru izsakāmies, nav elementāras agapes mīlestības. Draudzes ir ļoti atšķirīgas. Kad tu aizej uz turieni, tad tu saproti, nevienu vārdu es nevaru teikt, viņi ir mūsu brāļi un māsas. Mums kā draudzei ir jārespektē ar agapi arī tad, ja kaut kas mums nepatīk, ar agapes mīlestību un jāturas kopā. Jo vairāk iepazīsti Dievu, jo vairāk tu saproti tās lietas. Mēs tie pareizie, vienīgie? Nav tā, mīļie draugi. Katram ir savas stiprās puses, arī katoļiem un luterāņiem, visi kopā mēs esam dažādi. Pirmais ir agape, jo Dievs ir mīlestība. Un katrs pats meklē Dievu un ņem vērā to, kas šodien tika pateikts. Viss, ko teicu, ir bez nosodījuma, tā ir tava personīgā dzīve, un tās ir tavas attiecības ar Dievu. Katram ir savs ceļš ejams. Mēs esam kopā, lai cits citu atbalstītu savā ceļā, kas nemaz nav tik viegls. Āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Kas ir mīlestība?” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija