Svētais Gars, es lūdzu, ka Tu runā un atklāj mums Savu patiesību. Vadi mūs, cel mūs, dziedini un atbrīvo. Lai nāk Tava Valstība, Dievs, caur vārdu, kuru Tu uz mums runā, ka mēs spējam to pieņemt savā prātā un sirdī. Kungs Jēzu, es lūdzu, lai mēs spējam iet Tavā gribā un pēc Tava prāta un sagatavot Tev ceļu, Dievs. Lai nāk Tava Valstība un Tavs prāts lai notiek, Jēzus Vārdā, āmen! Šodien es sludināšu no Atklāsmes grāmatas. Materiāls, ko sludināt, man ir uz vismaz diviem sprediķiem. Šoreiz būs pirmā, otrā un trešā nodaļa no Jāņa Atklāsmes grāmatas. Vai tu esi lasījis Atklāsmes grāmatu? Tā ir grāmata ar simboliem un nesaprotamām frāzēm, taču Dieva vārdam ir skaidrojums. Es mācīšu precīzi to, ko māca Dieva vārds. Un sprediķu kopējā tēma ir “KO GARS SAKA DRAUDZĒM”. Atklāsmes grāmatā ietvertā vēsts ir domāta draudzēm.

“Jēzus Kristus atklāsme, ko Viņam devis Dievs, lai rādītu Saviem kalpiem, kam jānotiek drīzumā un ko Viņš, sūtīdams Savu eņģeli, darījis zināmu Savam kalpam Jānim, kas apliecinājis Dieva vārdu un Jēzus Kristus liecību, visu, ko viņš redzējis. Svētīgs tas, kas lasa, un tie, kas klausās pravieša vēstījuma vārdus un tur to, kas šeit rakstīts; jo noliktais laiks ir tuvu.” (Atklāsmes grāmata 1:1-3)

Tātad Atklāsmes grāmata ietver nākotnes pareģojumus, kam jānotiek drīzumā, un ko Jēzus, sūtīdams Savu eņģeli, darījis zināmu savam kalpam Jānim. Tā visa ir Dieva atklāsme caur parādību, ko Viņš caur eņģeli nodeva Jānim, bet Jāņa uzdevums bija to rakstīt un nodot mums. Ir svarīgi zināt, ko Dievs saka, kam jānotiek turpmāk, tāpēc svētīts ir tas cilvēks, kas dzird šos vārdus. Ne tikai dzird, bet arī izprot un tur tos. Atklāsmes grāmata ietver norādījumus, kurus mēs ikdienā varam nepamanīt. Tā palīdz mums sagatavoties kādiem īpašiem notikumiem, būt gataviem un nebūt pārsteigtiem. Grāmata satur norādījumus katram no mums un draudzei, kā arī visai Latvijas draudzei kopumā. Mēs paši varam tos nezināt un nesaprast, taču šie norādījumi mūs modina. Dievs apskaidro mūsu prātu, ka mēs spējam atgriezties, ja esam novirzījušies no Kristus ceļa un draudzes uzdevuma. Mēs varam atgriezties Kristus armijas ierindā, savā vietā Debesu valstībā. Tāpat šī grāmata ietver uzmundrinājuma un uzvaras vārdus un aicina mūs būt uzticamiem līdz galam. Atklāsmes grāmata pravieto par ciešanām un vajāšanām, kuras nāks, bet Jēzus saka: “Esi uzticams līdz galam.” Tā mūs sagatavo grūtībām, ciešanām un uzvarai. Ko Gars saka draudzēm?

“Jānis septiņām draudzēm Āzijā! Žēlastība jums un miers no Tā, kas ir, kas bija un kas nāk, un no tiem septiņiem gariem, kas Viņa goda krēsla priekšā, un no Jēzus Kristus, kas ir uzticīgais liecinieks, mirušo pirmdzimtais, zemes ķēniņu valdnieks. Viņam, kas mūs mīlējis, kas mūs ar Savām asinīm atsvabinājis no mūsu grēkiem un kas mūs darījis par ķēniņiem, par priesteriem Dievam, Savam Tēvam, Viņam lai ir slava un vara mūžu mūžos! Āmen!” (Atklāsmes grāmata 1:4-6)

Tev, Dievs, lai ir slava un vara mūžīgi mūžos! Es visu šo nedēļu katru dienu lasīju trīs pirmās nodaļas. Dievs mani uzrunāja caur Savu vārdu. Dievs mani vedināja ieskatīties trešajā nodaļā, es to izdarīju, un mani uzrunāja konkrēti panti, pēc tam Viņš mani veda tālāk, es lasīju Bībeles komentārus un lūdzu Dievam atklāt, ko Dieva Gars šodien saka Latvijai, mūsu draudzei un man. Patiesībā, ja tu esi Dieva cilvēks, Atklāsmes grāmata ir vienkārša. Ja tu pārāk neiedziļinies simbolos, vēsts septiņām draudzēm ir ļoti vienkārša. Tas ir domāts mums šodien.

Apustulis Jānis Atklāsmes grāmatā aprakstīto atklāsmi redzēja aptuveni mūsu ēras 95. gadā. Jānis bija vienīgais no Jēzus apustuļiem, kurš nomira dabiskā nāvē. Pārējie apustuļi mira vardarbīgā nāvē vajāšanu dēļ. Brīdī, kad Jānis raksta šo grāmatu, viņš ir izsūtījumā Patmas salā (Grieķijas sala Egejas jūras austrumos). Cik ir zināms, pēdējā draudze, kurā viņš bija kalpojis, bija Efezas draudze. No turienes Jānis tika izsūtīts par evaņģēlija sludināšanu. Paldies Dievam, ka šobrīd mums nav tādi apstākļi, ka par evaņģēlija sludināšanu līderus izsūtītu uz Sibīriju, taču pavisam nesen Latvijā bija šādi laiki. Tas bija laiks, kad Hruščovs pateica, ka pēdējo kristieti drīz parādīs televīzijā. Šis Padomju Savienības vadītājs ir miris, taču Dieva draudze joprojām ir dzīva. Starp citu, uz Hruščova kapa kādi huligāni ierīkoja tualeti. Jānis kā jauneklis staigāja kopā ar Jēzu, gulēja pie Jēzus krūts un bija Viņa mīļais māceklis. Bet aprakstītajā laikā Jēzus ir miris un augšāmcēlies, Viņa biedri ir nogalināti, un ir palicis Jānis.

“Redzi, Viņš nāk uz padebešiem; Viņu redzēs katra acs un tie, kas Viņu dūruši; par Viņu vaimanās visas zemes ciltis. Jā! Āmen! “Es esmu Alfa un Omega!” saka Kungs Dievs, kas ir, kas bija, kas nāk, Visuvaldītājs! Es, Jānis, jūsu brālis un dalībnieks bēdās, Valstībā un Jēzus gaidās, biju salā, ko sauc par Patmu, Dieva vārda un Jēzus liecības dēļ.” (Atklāsmes grāmata 1:7-9)

“Tā Kunga dienā es tapu aizrauts garā un dzirdēju aiz manis balsi kā bazūni saucam: “To, ko tu redzi, raksti grāmatā un sūti septiņām draudzēm: Efezā, Smirnā, Pergamā, Tiatīrā, Sardos, Filadelfijā un Lāodikejā.” Es apgriezos redzēt balsi, kas runāja ar mani, un apgriezies ieraudzīju septiņus zelta lukturus, lukturu vidū kādu Cilvēka Dēlam līdzīgu, ieģērbtu garos svārkos un apjoztu ar zelta jostu ap krūtīm. Bet Viņa galva un mati bija kā sniegbalta vilna, Viņa acis kā uguns liesmas, Viņa kājas līdzīgas zelta metālam, krāsnī kausētam, un Viņa balss kā lielu ūdeņu balss. Viņam bija labajā rokā septiņas zvaigznes, no Viņa mutes izgāja zobens, abās pusēs ass, un Viņa vaigs spīdēja kā saule savā spēkā. Un, kad es redzēju Viņu, es nokritu pie Viņa kājām kā miris, bet Viņš man uzlika Savu labo roku, sacīdams: nebīsties! Es esmu Pirmais un Pēdējais un Dzīvais. Es biju miris un, redzi, Es esmu dzīvs mūžu mūžam, un Man ir nāves un elles atslēgas. Tad nu raksti, ko tu redzēji, kas ir un kas notiks turpmāk. Noslēpums par septiņām zvaigznēm, ko tu redzēji Manā labajā rokā, un par septiņiem zelta lukturiem: septiņas zvaigznes ir septiņu draudžu eņģeļi, un septiņi lukturi ir septiņas draudzes.” (Atklāsmes grāmata 1:10-20)

Jānis raksta, ka Tā Kunga dienā, domājams – svētdienā, viņš tapa garā aizrauts un redzēja parādību, kas lika viņam kā mirušam nokrist zemē. Viņš redzēja Jēzu, kuram mati bija balti kā vilna, acis kā uguns, no mutes izgāja abpusgriezīgs zobens, Viņš bija garā tērpā, ap krūtīm – zelta josta, kājas bija kā zelts, un Jēzus balss skanēja kā lielu ūdeņu krākšana. Eņģelis viņu piecēla un pamācīja rakstīt to, kas Jānim tika atklāts. Viņš uzrakstīja to, ko Gars teica septiņām draudzēm – Efezā, Smirnā, Pergamā, Tiatīrā, Sardos, Filadelfijā un Laodiķejā. Tās bija draudzes tagadējās Turcijas teritorijā, rietumos pie Egejas jūras, to dēvēja par Mazāziju. Tās bija samērā netālu cita no citas, saistītas savā starpā, un Jānis tās zināja. Tā bija Dieva atklāsme toreizējām draudzēm un arī tām, kas nāks vēlāk, tātad arī mums. Tā nebija vienkārša vīzija, bet gan realitāte. Jēzus atradās septiņu lukturu vidū, un Viņa rokās bija septiņas zvaigznes. Zvaigznes ir mācītāji un lukturi ir draudzes.

“Efezas draudzes eņģelim raksti: tā saka Tas, kas tur labajā rokā septiņas zvaigznes un kas staigā septiņu zelta lukturu vidū.” (Atklāsmes grāmata 2:1)

Kad Jēzus vēršas pie draudzes, Viņš vēršas pie mācītāja. Šī zvaigzne, eņģelis ir mācītājs. Tas nav domāts eņģelis, jo Dievam nevajag kaut ko pateikt draudzei caur eņģeļiem. Tam ir domāts mācītājs.

Konkrēti šīs dienas tēma ir “Kas ir Nikolaīti Atklāsmes grāmatā?” Dievs caur Jāni uzslavē Efezas draudzi, kas ir veiksmīgi cīnījusies un tikusi galā ar Nikolaītiem. Jēzus skaidri saka: “Es ienīstu Nikolaītu darbus.” Trīs draudzēs no septiņām Viņš piemin Nikolaītus – Efezā, Pergamā un Tiatīrā. Ne vienmēr ir minēti precīzi Nikolaīti, bet arī Balaams, kas ir tas pats. Vēl arī tiek minēta Jezebele, kas faktiski arī ir tas pats. Kas ir Nikolaīti? Par ko Jēzus brīdina draudzi? Acīmredzot tā bija viltus mācība draudzē. Kāds mums ar to visu ir sakars?

“Bet tas tev ir, ka tu ienīsti Nikolaītu darbus, ko arī Es ienīstu.” (Atklāsmes grāmata 2:6)

“Bet tas vien Man ir pret tevi, ka tev tur ir daži Balaama mācības turētāji, kas mācīja Balaku celt apgrēcību Israēla bērnu vidū, ēst elku upurus un piekopt netiklību. Tev tur ir arī daži Nikolaītu mācības cienītāji.” (Atklāsmes grāmata 2:14-15)

“Bet Man ir pret tevi tas, ka tu ļauj vaļu sievietei Jezabelei, kas saucas par pravieti, mācīt un pievilt Manus kalpus, piekopt netiklību un ēst elku upurus.” (Atklāsmes grāmata 2:20)

Kad Jēzus apustuļi, pārkrauti ar darbiem, izvēlējās septiņus diakonus, viens no viņiem bija Nikolajs. Tātad Nikolaīti sanāk viņa sekotāji, taču tas nenozīmē, ka šis diakons bija atkritis no patiesās ticības. Kādi sagrozīja viņa vārdus un piemēroja sev. Tādējādi šīs viltus mācības nesēji balstījās uz Nikolaju kā uz savu apustuli. Tulkojumā ‘Nikolajs’ nozīmē ‘tautu samaitātājs’. Balaams jeb Bileāms nozīmē precīzi to pašu. Tāpat arī Jezebeles sekotāji ir viens no Nikolaītu novirzieniem. Un Dievs brīdina, ja draudze netiks galā ar Nikolaītiem, Jezebelēm, Balaamiem un Bileāmiem, tad Jēzus nāks un nostums viņu lukturi. Joprojām Jēzus rokā ir septiņas zvaigznes un Viņam apkārt septiņi lukturi, tātad tās joprojām ir Dieva draudzes un mācītāji. Bet Jēzus brīdina par kādām parādībām, ka nāksies nostumt kādu lukturi un izņemt kādu zvaigzni no Viņa rokām. Tas nozīmē draudze likvidēšanu, tavu pazušanu jeb tu vairs neesi ar Dievu, bet esi ellē uz mūžīgiem laikiem. Tas arī nozīmē to, ka draudzes ietekme uz pasauli mazinās un bezdievība iet vairumā. Tas nozīmē, ka draudze atstāj savu pirmo aicinājumu iet un darīt par mācekļiem visas tautas. Trīs draudzēs tiek pieminēti viltus mācītāji un viltus pravieši!

“Efezas draudzes eņģelim raksti: tā saka Tas, kas tur labajā rokā septiņas zvaigznes un kas staigā septiņu zelta lukturu vidū.” Tu esi zelta gabaliņš! Mēs kā draudze Jēzum esam vērtīgāki par zeltu.

“Es zinu tavus darbus un pūles, tavu pacietību un ka tu nevari panest ļaunus cilvēkus un esi pārbaudījis tos, kas saucas par apustuļiem, bet nav, un esi atradis tos par melkuļiem. Tev ir pacietība, tu esi grūtumu nesis Mana Vārda dēļ un neesi piekusis. Bet Man pret tevi ir tas, ka tu esi atstājis savu pirmo mīlestību. Tad nu pārdomā, no kā tu esi atkritis; atgriezies un dari pirmos darbus. Bet, ja ne, tad Es nākšu pie tevis un nostumšu tavu lukturi no tā vietas, ja tu neatgriezīsies. Bet tas tev ir, ka tu ienīsti Nikolaītu darbus, ko arī Es ienīstu.” (Atklāsmes grāmata 2:2-6)

Par pirmo mīlestību mēs šoreiz nerunāsim, bet tevi interesē, vai ne? Varbūt nākamreiz. Šoreiz par Nikolaītiem. “Bet tas tev ir, ka tu ienīsti Nikolaītu darbus, ko arī Es ienīstu.” Tā ir uzslava efeziešiem. Pirmā mīlestība ir atstāta, taču Nikolaīti nav pieņemti. Citām draudzēm Dievs pārmet, ka arī tajās izplatās viltus mācības, bet tās neko lietas labā nedara, mācītājs nav nomodā un ļauj Jezebelei darboties. Nikolaītu mācība izraisa draudzē grēku un amoralitāti, netiklību un elku pielūgsmi. Ja šī problēma netiek risināta, sērga iet vairumā, un draudze var šķelties. Tādējādi draudze kļūst remdena un nekam nederīga. Draudze ir pasaules sāls. Ja sāls ir nederīga, tā ir ārā izmetama un ļaudīm saminama.

Lielākoties Nikolaīti (Bileāmi, Balaami, Jezebele) ir gnosticisma paveidi. Ar gnosticismu cīnījās jau apustulis Pāvils, arī Pēteris. Palasi vēstules Jaunajā Derībā! Tās visas apkaro gnosticismu jeb viltus mācības. Apustuļu vārdā draudzēs bija dažādi viltus pravieši, kas radīja šķelšanos un novirzīja cilvēkus no Kristus ceļa. Jēzus ir ieinteresēts, ka mēs paliekam Viņa mācībā. Jo tikai tā ir Kristus draudze, kas tur Viņa mācību, ne cilvēku mācību. Gnosticisms māca, ka tavs gars var būt izglābts, bet miesa var grēkot. Skaisti, vai ne? Tā māca, ka tu vari iepazīt savu “es” caur meditāciju, izzināt sevi, savus dziļumus, arī Dievu, bet miesai gar to nav nekāda sakara. Miesa var darīt to, ko pati vēlas, jo tu tāpat esi izglābts. Gnosticismam ir daudz un dažādi paveidi. Vieni vairāk ievēroja gavēni, citi krusta mešanu pareizā virzienā, citiem bija svarīgi kristīties un laulāties baznīcā, vēl citiem svarīgākais bija tikai regulāri apmeklēt draudzi – ja to ievēroja, cilvēks kļuva gandrīz par svēto. Diemžēl nekādi rituāli, pat regulāra draudzes apmeklēšana, nevar izglābt, vienīgi pats Dievs, ja tu Viņu pazīsti personīgi un seko Viņa pēdās.

Lielākoties Nikolaītu, Bileāma un Jezebeles mācību sekotāji ir gnosticisma paveidi, kas uzsver augstāka spēka un sava „es” iepazīšanu, un nodala gara, dvēseles glābšanu no miesas. To var novērot draudzēs, noteikti arī mājas grupiņās varam saskarties ar ko līdzīgu. Atnāk cilvēks, kurš dzīvo, kā grib, bet domā, ka ir glābts. Šādi pazīstami garīdznieki-gnostiķi raksta grāmatas. Satikos ar senu paziņu, kurš bija draudzes vecākais, ļoti laipns, labs cilvēks. Man patika saruna ar viņu, bet viņš vienā brīdī teica: “Mēs draudzē ticam, ka ir arī citi ceļi uz Debesīm.” Tas nozīmē to, ka cilvēks ir izglābts, bet tajā pašā laikā viņš var turēt un pielūgt citus dievus, dzīvot, kā pats vēlas. Tas ir ļoti bīstami un arī nožēlojami. Lūk, tā ir Nikolaītu mācība, un Dievs to ienīst. Jēzus Kristus saka: „ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība! Un neviens netiek pie Tēva, kā vien caur Mani.” (Jāņa 14:6)

Viss ir daudz nopietnāk un sarežģītāk, nekā es jums tagad to stāstu. Vai tu gribi būt gudrs un kompetents Dieva lietās? Tad lasi un mācies šodienas mācību, tā nav viegla, bet nes lielu svētību. Mācītājam un kalpotājam ir jābūt „izveicīgam mācīšanā, lai tiem, kas stājās pretim, varētu “aizbāzt muti”, tāpēc lasi un iegaumē. Atklāsmes grāmatā ir konkrēta vēsts, un nekādas muļķības un kodi nav jāizdomā.

Nikolaīta mācības sākums ir meklējams Bileāma mācībā.

„[..] saņemdami netaisnības algu; salds prieks tiem šķiet baudu dzīve dienā, viņi ir kauna traipi, savā viltībā mielodamies kopā ar jums. Viņu acis ir vērstas tikai uz laulības pārkāpēju un alkst grēka; tie vilina nestipras dvēseles, tiem sirds ir ievingrinājusies mantkārībā; tie lāstam pakļauti. Atstādami taisno ceļu, tie ir nomaldījušies, sekodami Bileāmam, Beora dēlam, kas dzinās pēc netaisnās algas, bet saņēma pamācību par savu pārkāpumu: bez valodas lops, sākdams runāt cilvēka valodā, aizkavēja pravieša neprātīgo nodomu.” (2. Pētera 2:13-16)

Pēc šīs Rakstu vietas seko lāsta vārdi, kas parāda, cik ļoti Dievs ienīst Bileāma mācību. Bileāms bija pravietis, kuram bija jārunā Dieva vārdi. Israēla pretinieki, liela tauta, nolīga Bileāmu, lai viņs nolād Israēlu. Taču Dievs, brīdī, kad Bileāms gribēja nolādēt, izdarīja tā, ka lāstu vietā nāca svētības vārdi.

„Un Mozus tiem sacīja: “Kā tas nākas, ka jūs esat atstājuši visas sievas dzīvas? Redzi, viņas bija pēc Bileāma padoma kļuvušas par iemeslu tam, ka Israēla bērni sacēlās pret To Kungu Peora dēļ, tādēļ nāca mocība pār Tā Kunga draudzi.” (4. Mozus 31:15-16)

„Un Israēls dzīvoja Sitimā, un ļaudis sāka piekopt netiklību ar moābiešu meitām. Un tās aicināja tautu pie savu dievu kaujamo upuru mielastiem, un tauta ēda un metās zemē uz sava vaiga to dievu priekšā. Kad nu Israēls sapinās ar Baalu Peoru, tad Tā Kunga dusmas iedegās pret Israēlu.” (4. Mozus 25:1)

Lasi uzmanīgi: pēc Bileāma padoma. Apkārtējās tautas, kad Israēls ienāca apsolītajā zemē, bija šausmās, tās meklēja veidus, kā uzvarēt Israēlu. Tiešā karadarbībā viņi to nespēja izdarīt, jo Israēls bija pārāks. Bileāms deva padomu – aizsūtiet savas sievietes pie viņiem, lai viņi apprecas ar šīm sievietēm un sāk pielūgt mūsu elkus, un lai viņu Dievs par elku pielūgšanu kļūst dusmīgs, Israēlā veidojas šķelšanās, Israēls piekopj netiklību un elku kalpību, lai Dievs no viņiem novēršas, lai viņi top sašķelti, lai vairs nepastāv vienota ticība, vienotība, un tad mēs spēsim viņus sakaut. Ļoti gudri. To izdarīja Bileāms, un no viņa arī nāk Nikolaītu un Balaama jeb Bileāma mācība, ar mērķi iznīcināt draudzi no iekšpuses.

4. gadsimtā Nikolaītu mācība guva plašu ietekmi un rezonansi visā Romas impērijā, kas bija tā laika reālā civilizētā pasaule. Kristiešu draudzes izplatījās un auga, līdz Romas imperators Konstantīns izsludināja kristīgo ticību kā obligāto un vienīgo reliģiju. Vai tev liekas, ka tas bija labi? Nekā tamlīdzīga, tas aizsāka draudzes norietu. Imperatoram nerūpēja svētums, vienīgi viņa valsts varenība un vienotība. Viņš tam viņš lietoja reliģiju. Ja cilvēks gribēja mācīties labā skolā, viņam obligāti bija jābūt kristītam, jādabū apliecība. Visa tā laika elite bija tie, kas it kā atzina Kristu. Bet vai atzina? Romas imperatoram neinteresēja draudzes svētums un Bībeles standarti, viņš tiecās pēc varenības un vienotības, un, lai to iegūtu, viņam nācās iet uz kompromisu. Kurš pagāns Romas impērijā gribēja turēt desmit baušļus? Gandrīz neviens. Tika ieviesta viltus mācība – gars ir izglābts, bet miesa var darīt, ko grib. Tā ir formāla kristietība.

Ir normāli, ja draudzē vienkārši kāds sagrēko, bet, ja tev ieliek galvā mācību par glābšanu un grēkošanu vienlaicīgi, tad tā jau ir nopietna problēma, sērga, kas izplatās. Tad jau cilvēks var sēdēt draudzē, klausīties, neko nedarīt, neevaņģelizēt, zagt, pārkāpt laulību un iet uz grupiņu, kad pats to grib. Tā ir sērga, un, ja draudzē tādu ielaiž, tad draudzei ir beigas, Jēzus nostums tādu lukturi. Tā ir pazušana. Lūk, ko izdarīja Romas imperators. Gribās domāt, ka viņš ir kristietības apogejs, jo panāca, ka visa Romas impērija ir vienā draudzē. Nē, imperators gāja uz kompromisiem, lai pēc iespējas vairāk cilvēkus vienotu zem kristietības karoga. Vai neatgādina kādu lielvalsti šodien, ar tādu pašu politiku? Putins, krievu valoda un pareizticība. Nav brīnums, ka šobrīd tiek rakstīti dažādi nomelnojoši raksti par Latvijas draudzēm, viņu mērķis ir visas draudzes – gan krievu, gan latviešu – pievērst pareizticībai. Man nav nekas pret pareizticību vai krievu valodu, man nepatīk politika, kas ir vērsta uz draudzes iznīcināšanu un citu tautu paverdzināšanu. Tas ir veids, kā šī lielvalsts realizē savu nostāju un intereses citās valstīs, kur ir krieviski runājoša diaspora. Tas pats notiek Latvijā. Lūk, kāpēc ir izveidota Sektu apkarošanas biedrība, kurā visiem vadītājiem ir krieviski uzvārdi, un, ja papēta dziļāk, tad viņi visi iestājās par mūsu valsts ienaidniekiem, par krievu valodu skolās u.tml. Man nav nekas pret krievu valodu skolās, bet man nepatīk šāda politika, kurā izmanto valsti, valodu un reliģiju. Ja kāds vēlēsies dabūt pēc iespējas vairāk cilvēku savā reliģijā, tad viņš noteikti teiks, ka tu vari būt glābts, tikai nāc un pārmet krustu, un tici tam, ko mēs sakām, jo Bībele arī nav jālasa. Nikolaītu mācība ir manipulācija ar cilvēku prātiem, tā piesaista cilvēkam, reliģijai, kādam politiskam virzienam, bet ne Dievam. Tev nav jābūt piesaistītam mācītājam, bet Dievam. Es mācu Dieva ceļus, bet cilvēks pats ir Dieva vadīts.

Brīdī, kad Dāvida mazdēls Rehabeāms mantoja šo zemi, valsts tika sadalīta uz pusēm – valdīja gan Jerobeāms, gan Rehabeāms, bet Dieva templis atradās pie Rehabeāma Jūdā. Ko nodomāja Jerobeāms? Viņš izdomāja savu reliģiju, pat iecēla priesterus un maksāja tiem algas, lai varētu saglabāt savu valsti un varu.

„Un Jerobeāms savā sirdsprātā nodomāja: tagad gan ķēniņa vara atkal atgriezīsies atpakaļ pie Dāvida, ja šie ļaudis atkal dosies kalnup, lai upurētu kaujamos upurus Tā Kunga namā, proti, Jeruzālemē; tad arī šo ļaužu sirdis atkal atgriezīsies pie viņu Dieva un pie Rehabeāma, Jūdas ķēniņa, bet mani viņi nokaus, jo tie atgriezīsies pie Rehabeāma, Jūdas ķēniņa. Un ķēniņš vaicāja pēc padoma un lika darināt divus zelta teļus, un sacīja ļaudīm: “Tas ir par tālu, lai ietu uz Jeruzālemi; lūk, Israēl, tavi dievi, kas tevi izveduši no Ēģiptes zemes!”” (1. Ķēniņu 12:26-28 )

Skaties vēl kādu Nikolaītu mācības piemēru mājas grupiņā: tu vari Dievu nelūgt, tu vari grēkot, galvenais, tikai paliec grupiņā. Vadītājs var slēpt cilvēku grupiņā un ļaut viņam grēkot, tas ir Nikolaīts, un tāda mācība ir bīstama. Mērķis nav piesaistīt cilvēkus sev, bet gan Dievam. Un cilvēkam ir jāzina par savu dzīvi, ko viņš dara nepareizi, jāzina, kādas būs sekas, viņam pašam ir jāpazīst Dievs. Principā Nikolaīti draudzē bija līderi, kuri sludināja šādu mācību – tu esi izglābts, bet vari darīt, ko vēlies. Vai Latvijā nav tāda kristietība? Cik cilvēkus tu pazīsti, kuri ir svētīti, laulāti baznīcā un dzīvo, kā grib? Tu esi normālā, dzīvā draudzē, bet kāds no paziņām ir tradicionālajā, un viņš tev sāk pārmest, ka tu ej kaut kādā sektā, kurā tikai kontrolē, manipulē. Šis cilvēks pat nesaprot, ka ar viņu manipulē. Baznīcas, kuras ieceļ amatos priesterus, kas nav jaunpiedzimuši, ir Nikolaītu baznīcas, kas vienkārši manipulē un kontrolē cilvēkus. Ja tu paskatīsies statistiku, tad redzēsi, ka Latvijā ir mazāk iedzīvotāju nekā cilvēki baznīcās. Ja mācītājs māca, ka tu vari kristīties un caur kristību tikt izglābts, tad tā ir nepareiza mācība. Ko Jēzus par to saka?

„Tad nu pārdomā, no kā tu esi atkritis; atgriezies un dari pirmos darbus. Bet, ja ne, tad Es nākšu pie tevis un nostumšu tavu lukturi no tā vietas, ja tu neatgriezīsies. Bet tas tev ir, ka tu ienīsti Nikolaītu darbus, ko arī Es ienīstu.” (Atklāsmes grāmata 2:5-6)

Efeziešu draudzi Dievs uzslavēja, jo viņi ienīda tos pašu darbus, ko ienīst Jēzus.

Tikko bija Jāņi. Ja draudzē vadītājs pieļauj, ka tu vari būt kristietis, tu vari būt jaunpiedzimis un ar Dievu, bet pielūgt elkus, tad tā ir Nikolaītu mācība. Kāds ir pirmais bauslis? Es esmu Dievs, Tas Kungs, un tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā. Un otrais? Nedarini sev elku tēlus, ne pēc tā, kas debesīs, ne pēc tā, kas uz zemes.

„Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes, no vergu nama. Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā. Tev nebūs sev darināt nekādu elku tēlu nedz no tā, kas ir augšā debesīs, nedz no tā, kas ir apakšā virs zemes, nedz no tā, kas ir ūdenī zem zemes.” (5. Mozus 5:6-8 )

Ja baznīcā ienes kādas bildes, svētos vai līķus, un, ja cilvēks nāk un viņus pielūdz, tā ir Nikolaītu mācība. Dzīvo, kā gribi, galvenais, dabū savu līķa gabalu, savu krustiņu, savu svēto ūdentiņu. Vai man vajadzēja runāt šo sprediķi tieši pirms starpkonfesionālā lūgšanu pasākuma? Bet, ja es lasu Dieva vārdu, tad es nevaru nerunāt to, ko Gars saka draudzei! Nevis to, ko mācītāji saka, bet to, ko GARS SAKA. Ja tev saka, ka vajag salaulāties baznīcā, un tad tu būsi izglābts, tā ir Nikolaītu mācība, tas ir kompromiss. Tev būs svētīta laulība tikai tad, kad tu pats tādu gribēsi, un tikai tad, kad abi cilvēki sekos Kristum un ievēros dievišķus principus. Rīgā ir anglikāņu baznīca, to vada kāds vīrietis, un viņš laipni aicina uz saviem pasākumiem visus netradicionālo orientāciju cilvēkus. Viņi neredz Bībelē visu, kas tur ir rakstīts, jo uzskata, ka cilvēks var būt ar Dievu, bet miesa var darīt ko grib un gulēt, ar ko grib. Zviedrijas baznīcu vada atklāta lesbiete. Ja tu esi heteroseksuāls, tad tev Zviedrijā nav ko darīt. Šajā baznīcā Rakstu vietas par šo grēku tiek izņemtas no Bībeles ārā. Galvenais, ka esam baznīcā, Dievu taču nevajag obligāti klausīt, māca Nikolaīti. Nu jau paliek skaidrāk, vai ne? Draudzi apmeklēt var ikviens, arī tas, kurš dzīvo nepareizi. Taču patiesība ir tāda, ja draudzē bez Dieva vārda pieļauj vēl citas mācības, piemēram, jogu un meditācijas, un tajā pašā laikā ikviens var baudīt vakarēdienu, debesīs netiksi. Visbēdīgākais ir tas, ka lielas draudzes mācītāji saraksta ’’murgainas’’ grāmatas, un tās tiek tirgotas grāmatnīcās un lasītas. Bet ir tikai viens ceļš. Jēzus saka: „Es Esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” Un neviens netiek debesīs caur jogu. Debesīs netiek arī caur draudzi „Kristus Pasaulei”, bet vienīgi caur katra paša personiskajām attiecībām ar Dievu. Cilvēki var darīt to, ko viņi grib, bet nevajag likt domāt, ka viņi ir glābti caur sava „es” iepazīšanu. Žēlastība nav vienīgais, par ko būtu jāsludina draudzēs. Tas ir nepilnīgs evaņģēlijs.

Kad aicināju ādu paziņu uz “Dievs, svētī Latviju” lūgšanu pasākumu 20. oktobrī, viņš apgalvoja, ka esmu saņēmis aicinājumu no velna, jo pamatojos uz Rakstu vietu no Vecās derības. Draugs, palasi Atklāsmes grāmatu, kur ir teikts: „Atgriezies un dari pirmos darbus!” Ja tev ir žēlastība, tad tev ir arī darbi. Ja darbu nav – tavu lukturi nostums! Elle ir reāla, Jēzus nejoko, Viņš nāks drīz un tiesās visas tautas, visi ceļi locīsies Viņa priekšā! Jēzus šķirs āžus no avīm, vienus pa labo, otrus pa kreiso roku. Tad arī Nikolaīti un visādi eksorcisti teiks: „Bet mēs taču velnus izdzinām.” Un Jēzus tad viņiem atbildēs, ka viņus nepazīst un viņi nokļūs ellē, kas ir sataisīta velnam un viņa eņģeļiem. Nepietiek tikai klausīties par žēlastību un turpināt grēkot. Diemžēl nevar nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu. Žēlastība ir centrā, taču tā nav visa Bībeles mācība. Nikolaīti noliedza darbus, un līdzīgs stāvoklis ir arī daudzām Latvijas draudzēm.

Šobrīd notiek Dziesmu svētki. Es esmu par šiem tautas kopības svētkiem. Man patīk, ka ļaudis kopīgi dzied, dejo, svin, taču es esmu pret elku pielūgsmi. Ja šajās dziesmās un dejās tiek slavināti elki, piemēram, pērkons, saule, Daugava un citi, esmu pret. Kolektīva elku pielūgsme Dziesmu un deju svētkos Latvijā atver elles vārtus. Un liela daļa no tiem, kas tur piedalās, ir kristīti un svētīti baznīcās. Man draudzē ik pa laikam nāk kāds „dullāks”, kurš apsūdz mūs bauslības ievērošanā (Jēzus taču pie krusta šo bauslības lāstu salauza) un spiež tikai uz žēlastību. Ja Jēzus tagad atnāktu pie mums, mēs būtu tādi kā Efezas draudze – remdeni, taču Nikolaīti šeit nebūtu. Nu labi, ne visi mēs esam remdeni. Kādam ir arī jāstrādā! Tā tika teikts filmā „Limuzīns Jāņu nakts krāsā.” Pieci cilvēki strādā, ved cilvēkus pie Dieva, bet pārējie skatās.

Piemērs no manas dzīves. Pirms desmit gadiem sākām Rīgas draudzi, bet Valmierā jau mums bija draudze ar 40 cilvēkiem. Braukāju arī uz Cēsīm un Limbažiem. Draudzē bija 3 izteikti līderi, kuri vadīja mājas grupas. Viens no šiem līderiem nepieņēma manu mācību par bērniem. Viņš domāja, ka var palaist bērnus pašplūsmā, ka viņus nav tik ļoti jāaudzina. Es uzskatu, ka bērns sākumā ir vairāk miesa nekā gars, un viņš neprot atšķirt labu no ļauna un pieņemt pareizus lēmumus, piemēram, šķērsot ielu tieši pie zaļās luksofora gaismas. Es pats savu meitu vilku ārā no toksikomānijas, dzeršanas, smēķēšanas un netiklības. To patiešām darīju es, nevis Dievs. Šobrīd viņa dzīvo svētu dzīvi, gaida bērniņu no sava vīra. Ja es nebūtu par viņu cīnījies, viņa būtu vienkārši palaistuve. Vai esat pamanījuši, piemēram, poliklīnikas uzgaidāmajā telpā mammu ar bērnu, kurš ir palaists pašplūsmā? Ko viņš dara? Trokšņo, ķēpājas ar savām netīrām roķelēm, traucē un bļauj. Arī mūsu draudzē ir bijuši tādi vecāki, kuri nepieskata bērnus. Atceros ar tinti noķēpāto „Maritim” viesnīcas galdautu. Kad sarīkojām līderu inkaunteru un es sludināju par šo tēmu, par Lata un Ābrahāma kļūdām bērnu audzināšanā, šie līderi nāca uz aizlūgšanu pavisam stīvi, jo patiesībā viņi nepieņēma šo mācību. Ko viņi izdarīja pēc tam? Sabuntojās pret draudzi, aizveda sev līdzi daudz cilvēku un izjauca Valmieras draudzi. Cik esmu dzirdējis no viņu tagadējās draudzes mācītājiem, ka tieši šie cilvēki atkal rada draudzē problēmas. Lūk, Nikolaītu mācība! Lai citi audzina manus bērnus, man taču būs vieglāk! Ja es piekristu šai mācībai, es būtu Nikolaīts. Mēs jau varam kritizēt citas draudzes, taču šis vēstījums ir arī mums, draudzei “Kristus Pasaulei” (ne tikai Efezas vai Sardu draudzēm). Pirms vairākiem gadiem draudzē nāca sieviete, kas nerūpējās par savu meitu, ļaujot naktīs staigāt apkārt. Es informēju viņas līderi, lai brīdina šo sievieti, lai audzina meitu stingrāk. Pēc pāris gadiem šī sieviete aizgāja pasaulē, palikdama pie sava uzskata par meitas audzināšanu. Atliek tikai piekrist humanitārajām zinātnēm un psihologiem, ka drīz bērni sacīs: „Man ir vidējais dzimums.” Un viņi kļūs par Nikolaītu mācības sekotājiem. Taču Jēzus ienīst šo mācību!

„Bet tas vien Man ir pret tevi, ka tev tur ir daži Balaama mācības turētāji, kas mācīja Balaku celt apgrēcību Israēla bērnu vidū, ēst elku upurus un piekopt netiklību. Tev tur ir arī daži Nikolaītu mācības cienītāji. Atgriezies! Bet, ja ne, tad Es nākšu drīz pie tevis un karošu pret viņiem ar Savas mutes zobenu. Kam ausis, tas lai dzird, ko Gars saka draudzēm! Tam, kas uzvar, Es došu no apslēptās mannas, Es viņam došu baltu akmeni, un uz akmens būs jauns vārds rakstīts, ko neviens nezina, kā vien tas, kas to dabū.” (Atklāsmes grāmata 2:14-17)

Nikolaītu mācība izraisa elku pielūgsmi, kas savukārt izraisa netiklību – pirmslaulības vai ārpuslaulības attiecības. Tie, kas ir pamanījušies šādi sagrēkot, arī skatoties pornogrāfiju, vienmēr izdomās attaisnojumus savām darbībām, piemēram, Dievs taču man visu piedod un es varu grēkot! Septiņas zvaigznes un septiņi lukturi joprojām būs savā vietā, taču Jēzus brīdina – ir lietas, kas ir jāizskauž no tavas dzīves (pornogrāfija, netiklas domas utt.). Jēzus sola nākt drīz, un neviens nezina šo mirkli. Kurā mirklī Viņš tevi atradīs? Vai tu joprojām turēsi Nikolaītu mācību? Slava Tev, dzīvais Dievs, par Tavu atklāsmi Latvijas draudzēm un katram no mums personīgi! Pieķeries Dievam, neatkarīgi no tā, kāda šobrīd ir tava dzīve! Viņš ir žēlastības pilns! Meklē Viņa vaigu un tuvumu! Viņš darīs tevi brīvu, palīdzēs sakārtot tavu dzīvi un uzvarēt!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Kas ir Nikolaīti Atklāsmes grāmatā?” pierakstīja un rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija