Mani Dievs ļoti uzrunāja caur mūsu draudzes Ziemassvētku uzvedumu 
„Dzīve pēc dzīves”. Un mans uzdevums ir to pabeigt un uzlikt punktu uz „i”. Ludziņas nobeigumā aktieri runāja par Ziemassvētkiem – Kristus dzimšanas svētkiem. Tas tā tiešām ir, – kristīgā draudze ir pieņēmusi svinēt Kristus dzimšanas svētkus tieši šajās dienās, taču nav pierādījumi tam, ka Jēzus ir piedzimis tieši 24., 25. vai 26. decembrī! Dievs, Kurš vienmēr ir bijis, ir un vienmēr būs, nāca virs zemes Jēzū Kristū un dzīvoja starp cilvēkiem, nomira pie krusta un augšāmcēlās. Neviens precīzi nevar pierādīt, ka Kristus dzimšana caur jaunavu Mariju notika tieši šajā laikā. Precīzs datums patiesībā nav zināms. Bet patiess ir fakts, ka Jēzus ir nācis virs zemes tevis un manis dēļ, miris un augšāmcēlies. Tas ir fiksēts Bībelē, un tas ir Vārds, kuru mēs redzam piepildāmies cilvēku dzīvēs, – tajos cilvēkos, kuri tic Kristum. Latvieši Ziemassvētkus svin dažādos veidos, bet nebūt tos nesaista ar Kristus dzimšanas svētkiem. Viņi pērk cits citam dāvanas, notiek veikalu „izpirkšana”, atlaižu maratoni, citi lej laimītes. Un vēl latvieši Ziemassvētkos gaida brīnumu. Ludziņā tu redzēji brīnumu cilvēku dzīvēs, bet varbūt tu domā, ka tas ir tikai teātris? Bet brīnumi nenotiek svētkos, tie nav saistīti ar svētkiem. Vienalga, vai tie ir Ziemassvētki vai kādi pagāniski rituāli, tie nav saistīti ar patiesiem brīnumiem. Es šodien stāvu jūsu priekšā, un es esmu brīnums.
2001. gadu es sagaidīju Vecrīgā, Doma laukumā. Bija salūts, raķetes un liels troksnis. Es vēl šodien atceros, kā no debesīm krita lielas slapja sniega plēksnes. Tajā brīdī es sev teicu: „Viss! Es sāku jaunu dzīvi.” Tajā brīdī man aiz muguras bija trīspadsmit gadus ilga narkotiku un alkohola atkarība, kā arī dažāda veida noziegumi un izvirtības. Bet es nolēmu pielikt tam punktu un sākt jaunu dzīvi. Nolēmu to no visa sava spēka ar visu savu gribu. Apmēram pēc pusotras stundas mēs jau bijām točkā, kur tirgoja narkotikas, un vēl apmēram pēc pusstundas es jau atkal biju narkotiku reibumā. Tas bija viss, uz ko es biju spējīgs. Vēl bez tā visa man bija arī hronisks bronhīts, taču tajā brīdī, kad es nācu pie Jēzus un teicu: „Dievs, nāc manā sirdī un, lūdzu, piedod manus grēkus,” notika brīnums. Dievs izmainīja mani no iekšpuses, atbrīvoja mani no atkarībām un dziedināja mani. Tas, ka es šodien esmu šeit, nevis zārkā dažus metrus zem zemes, kur no manas miesas barotos dažādi kukaiņi, ir brīnums! Un par to visa slava un viss gods pienākas nevis svētkiem vai cilvēkiem, bet gan Jēzum Kristum! Dievs, Kurš nācis virs zemes, nomiris un augšāmcēlies par mums. Un ikviena cilvēka sirdī, kurš tam tic, iemājo Dievs, pārradot par jaunu cilvēku un dodot jaunu dzīvi. Lūk, brīnums!
Ilzi Dievs brīnumainā kārtā dziedināja no vēža. Tu dzirdēsi spontānu liecību, jo viņa nezināja, ka šodien būs jāliecina. Bet mums vienmēr ir jābūt gataviem liecināt. Un tas, ko tu dzirdēsi, nav Ziemassvētku brīnums, tas ir Dieva brīnums! Ilze stāsta: „Labdien visiem! Es neesmu gatavojusies runāt, jo neviens mani nebrīdināja, bet es varu pateikt to, ka šeit es nokļuvu tikai pateicoties Jēzum. Kā es uzzināju, ka man ir vēzis? Mēs ar vīru mēģinājām tikt pie bērniņa, un mums tas neizdevās desmit gadus. Es gāju pie ārstiem, lai uzzināju, kur ir vaina, un tad man atklāja vairogdziedzera vēzi. Domāju, ka izgriezīs, grēkošu tālāk un viss būs kārtībā, bet tad izrādījās, ka arī otrā daivā ir vēzis, arī to izoperēja, un atkal domāju, ka viss būs kārtībā. Taču pēc tam izrādījās, ka metastāzes ir arī plaušās. Es jau nojautu, ka tur kaut kas varētu būt, jo man ļoti sāpēja krūtīs, bet dziednieki un ekstrasensi man stāstīja, ka tie ir sirds nervi, kas sāp. Izrādījās, ka tas ir vēzis. Plaušas cilvēkam nevar izoperēt ārā, tāpēc man nekas cits neatlika, kā vērsties pie Dieva. Mani uzaicināja uz draudzi „Kristus Pasaulei”. Es atnācu uz šejieni ar domu, ka neko jau nezaudēju, vismaz nauda nav jāmaksā. Tā nu es atnācu uz dziedināšanas dievkalpojumu un visas piecas stundas no vietas noraudāju. Es neatceros ne to, ko mācītājs stāstīja, ne to, kas notika, jo es visu laiku tikai raudāju. Pēc tam, kad es ierakstā noklausījos šo dievkalpojumu, tad es sapratu, ka tas viss bija domāts tieši man! Mācītājs dievkalpojuma laikā teica, ka ir kāds cilvēks, kas nevar nostāvēt kājās, un tas bija par mani. Es nevarēju nostāvēt kājās, un man bija kauns nokrist zemē un noģībt, jo es domāju, ko gan citi cilvēki par mani padomās. Kājās es tomēr noturējos, neparasts karstums gāja no papēžiem līdz pat galvai. Pati es biju sasalusi kā ledus, bet iekšā viss dega! Es nezināju, kas ar mani notiek. Es tikai sapratu, ka kaut kas notiek. Pēc tam atklājās, ka es varu normāli elpot, elpa negārdz, neburbuļo, nekas nesāp, arī galvassāpes bija pārgājušas. Saprotu, ka esmu pilnīgi vesela, un arī analīzes to apliecināja. Vēl pēc mēneša izrādījās, ka esmu stāvoklī, kaut tajā laikā es nedrīkstēju palikt stāvoklī. Daktere teica, ka pēc starošanas nedrīkst palikt stāvoklī divus gadus. Es paklausīju un darīju visu, kā vajag, bet Dievs izlēma citādāk, un šodien dievkalpojumā es esmu ar bērniņu. Bērniņam ir trīs ar pusi mēneši, viņš ir vesels, priecīgs, laimīgs un omulīgs. Esmu dziedināta no vēža un arī no neauglības. Paldies Dievam!”
Lūk, tas ir brīnums! Un tas ir noticis, pateicoties Jēzus Kristus upurim. Un šādus dažādus brīnumus mūsu draudzē es varētu saukt citu pēc cita. Tādā gadījumā mēs nāktu un klausītos trīs dienas pēc kārtas. Tie ir īstie brīnumi, kurus Dievs dara to cilvēku dzīvēs, kuri nāk pie Kristus. Es vēlos runāt un atklāt jums pašu svarīgāko vēsti par Ziemassvētkiem. Tas ir Kristus upuris. Jēzus asinīs ir spēks. Jēzus asinis ir tās, kas dziedināja Ilzi. Tas, kas atbrīvoja un dziedināja mani, ir Jēzus asinis. Tas ir reāls un dzīvs Kristus upuris, kas ir izmainījis daudzu cilvēku dzīves šajā vietā. Mūsu ticības upuris. Jo bez ticības Dievam nevar patikt, mums nākas pieņemt to, ka Dievs ir un to, ka Viņš ir miris par mūsu grēkiem un augšāmcēlies.
TV NET ziņu portālā ir veikta aptauja par to, vai Ziemassvētku noskaņa jau ir atnākusi. „Jā, šorīt parādījās Ziemassvētku prieks,” saka 16% respondentu. Es domāju – kādēļ tieši šorīt? Tāpēc, ka kāds uzdāvināja dāvanu vai arī no rīta vai pat iepriekšējā vakarā sāka dzert. Tas ir prieks, kas ir ļoti īslaicīgs. Tikai tik ilgs prieks, kamēr dāvanu atver un sāk lietot. 12% cilvēku atbild, ka „jā, prieks ir visu laiku.” 50% cilvēku saka: „Nē, nav nekāda prieka.” Un vēl 5% nesaprot, par ko vispār ir runa. Tātad 55% respondentu nav nekāda prieka, pie šiem mēs varam arī pieskaitīt klāt tos, kuriem prieks pēkšņi parādījās. 70% cilvēki ir tālu no prieka, un tikai niecīgs procents cilvēku ir priecīgi. Ja tu pazīsti Jēzu Kristu personīgi, tev prieks ir visu laiku! Tavs prieks nav atkarīgs no dāvanām vai alkohola, kas apreibina, tas nav atkarīgs no sievietes vai vīrieša, no cilvēkiem vai apstākļiem. Tavs prieks ir iekšējs, un to spēj dot tikai un vienīgi Dievs.
Teātra uzveduma „Dzīve pēc dzīves” jēga bija parādīt garīgo realitāti. Debesis ir reālas, un elle ir reāla. Dievs ir reāls, un sātans ir reāls. Un Jēzus ir reāla Persona, Dieva Dēls, Kas nāca uz zemes un nomira par mūsu grēkiem. Šo grāmatu sauc par Bībeli. Tā ir vispopulārākā grāmata pasaulē. Bībeles centrā ir notikums, par kuru kristīgā draudze ir pieņēmusi, ka tas ir noticis tieši šajos datumos. Jēzus dzimšanas stāsts par dienu, kurā Dievs atnāca virs zemes kā bērniņš. Bībele ir Ginesa rekordu grāmatā. Kopumā pasaulē ir iespiesti 6 miljardi Bībeles. Katru sekundi tiek iespiesta viena Bībele. Bībele, kurā ir rakstīts „Tev nebūs zagt!”, ir visvairāk zagtā grāmata pasaulē. Visiekārojamākā grāmata pasaulē. Otrajā vietā ir Mao Dzeduna citāti jeb komunisma pamati, ir iespiesti 900 miljoni eksemplāri. Uz katru Mao Dzeduna grāmatu ir 6,7 Bībeles. Trešajā vietā ir Dž. R. R. Tolkīna grāmatu sērija „Gredzenu pavēlnieks”. „Gredzenu pavēlnieka” pamatā ir šifrēts evaņģēlijs un Bībeles vēstis. Arī „Nārnijas hroniku” pamatā ir evaņģēlijs, un lauva tajā simbolizē Jēzu Kristu. Tātad bez šaubām vispopulārākā grāmata ir Bībele. Tā nav vienkārša grāmata, bet gan dzīvs Dieva vārds, kas maina cilvēkus dzīves un tavu dzīvi. Bībeles centrā ir evaņģēlijs. Evaņģēlijs – tā ir labā vēsts. Tā ir labā vēsts par to, ka Dievs atnāca šeit virs zemes, nomira un augšāmcēlās, un ikviena cilvēka dzīvē, kurš tam tic, ienāk Dievs un dara viņu par jaunu cilvēku. Visas pārējās grāmatas, arī citu reliģiju grāmatas, salīdzinot ar Bībeli, maliņā klusu atpūšas. Dievs ir dzīvs Dievs! Un šī nav parasta grāmata.
Lasi uzmanīgi! Varbūt tas nebūs viegli „sagremojams”, bet es no visas sirds centīšos tev vienkāršiem vārdiem pasludināt evaņģēliju. Un es ticu, ka Dievs mainīs tevi tieši šodien. Es zinu, ka Svētais Gars tev pieskarsies tieši šodien. Svētais Gars, es Tev pateicos par Tavu klātbūtni šajā vietā. Es lūdzu, lieto mani, lai Tavs svaidījums izlīst pār šo vietu, ka Tu aizskar katru cilvēku un neviens no šeit esošajiem neaiziet projām tāds pats, kāds atnācis. Svētais Gars, es lūdzu, dziedini, atbrīvo, dod ticību pieņemt Tevi. Lai notiek brīnums! Lai nāk Tava svētība, lai nāk Tava valstība. Āmen! Vēsts, ko es mācīšu, spēj mainīt tavu dzīvi sekundes simtdaļā. Tas vienā momentā var mainīt tevi, tāpēc esi uzmanīgs. Visspēcīgākā ir nevis Ilzes liecība vai mana liecība, vai fakti par Bībeli, bet gan tieši evaņģēlijs un Kristus upuris. Ja tu notici un pieņem Viņa upuri, Svētā Gara spēks ienāk tavā dzīvē un visu dara jaunu pašos pamatos.
Dievs ir visa sākums.
„Es esmu Alfa un Omega, Pirmais un Pēdējais, Sākums un Gals.” (Atklāsmes grāmata 22:13)
„Bez tēva, bez mātes, bez cilts raksta; viņam nav ne dienu sākuma, ne mūža gala, bet, Dieva Dēlam līdzināms, viņš paliek priesteris mūžam.” (Ebrejiem 7:3)
Dievs nepiedzima Ziemassvētkos, Viņš vienmēr ir bijis un pastāvējis. Dievs izvēlējās nākt uz zemes, piedzimt caur jaunavu Mariju un dzīvot starp cilvēkiem. Kāpēc Viņš to darīja, kāda tam jēga? Dievs teica un tapa. Dieva vārds ir radošs. Kad es šajā brīdī runāju Dieva vārdu, tas ir dzīvs un radošs. Viņš tavā dvēselē un prātā rada jaunu cilvēku. Dievs spēj pārradīt tevi no jauna. Dieva vārds spēj dziedināt. Dievam nekas nav neiespējams.
„Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.”” (Marka 9:23)
Šeit nav domāts ticēt vispār, ticēt kaut kam, ticēt augstākajiem spēkiem, bet gan ticība Dieva vārdam. Dieva vārds rada, izmaina, izglābj no elles un paaugstina debesīs. Bībele saka, ka iesākumā zeme bija neiztaisīta un tukša. Kāda ir radīšanas kārtība? Tu esi dzirdējis, ka Dievs visu radīja sešās dienās un septītajā atpūtās?
„Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” (1. Mozus 1:1)
Bībele sākas tieši ar šo pantu. Ir debesis, kuras mēs redzam šeit uz zemes, jeb atmosfēra, ir otrās debesis – kosmoss, bet trešās debesis ir vieta, kur mājo Dievs, ar šīm acīm neredzama debess. Tātad ir trīs debesis. Trešajās debesīs ir Dieva valstība, kur mājo eņģeļi. Tur ir pilsētas un dažādas debesu būtnes. Vispirms Dievs radīja garīgo pasauli, kuru mēs neredzam. Pēc tam Viņš radīja fizisko pasauli – zemi, floru, faunu un cilvēku. Starp debesu radījumiem bija kāds eņģelis, kuru Bībele dēvē par Luciferu jeb gaismas eņģeli. Viņš bija perfekts, ideāls, un Dievs viņu ļoti mīlēja. Bija eņģeļi, kuriem Dievs bija piešķīris brīvu gribu un spēju izvēlēties, un bija arī tādas būtnes bez brīvas gribas, kuras pakļāvās un izpildīja norādījumus. Lucifers kļuva lepns, viņš gribēja būt Dieva vietā. Bībele saka, ka debesīs notika karš.
„Izcēlās karš debesīs, Miķelis ar saviem eņģeļiem sāka karot ar pūķi. Pūķis un viņa eņģeļi turējās pretim. Bet tie nespēja, un tiem nebija vairs vietas debesīs. Lielais pūķis, vecā čūska, to sauc par velnu un sātanu, kas pieviļ visu pasauli, tapa gāzts; viņš tika nomests uz zemi un līdz ar viņu tā eņģeļi.” (Atklāsmes grāmata 12:7-9)
Trešā daļa no visiem debesu iemītniekiem tika nomesti virs zemes, visi, kas sacēlās pret Dievu. Viņi tika izmesti no debesīm. Notika mutācija, – no eņģeļiem, kas pielūdz Dievu, viņi tapa par ļaunajiem gariem un Dieva pretiniekiem, sātana eņģeļiem. Sātans pretojas visam, kas nāk no Dieva. Sātans pretojas arī cilvēkam, kurš ir radīts pēc Dieva līdzības. Sātana mērķis ir panākt, lai cilvēki neiepazīst Dievu. Šī ir smaga lappuse mūsu pasaules vēsturē. Tātad šeit virs zemes ir ļauno garu leģioni. Mēs viņus neredzam ar savām fiziskajām acīm, bet tie te ir. Daudzos no jums mājo ļaunie gari. Viņi izraisa slimības, depresiju, liek rāties, dusmoties, sāpināt citus, rada dažādas atkarības. Ļaunie gari ir uz zemes ar mērķi iegūt cilvēku miesu, jo sātans uz zemes nevar izpausties bez miesas.
„Tad Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.” Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1. Mozus 1:26-28)
Cilvēks ir radīts pēc Dieva līdzības. Cilvēks nav radīts karam, depresijai, nabadzībai, slimībām, rūgtumam un naidam. Dievs radīja cilvēku kā ideālu būtni. Dievs dēstīja Ēdenes dārzu jeb paradīzi, debesis zemes virsū. Pirmie cilvēki, kurus Dievs radīja, Ādams un Ieva, bija garīgi un fiziski nemirstīgi. Nāves nebija. Ēdenes dārzā bija ideāla temperatūra, viņi staigāja kaili, viņiem nebija kauns, jo grēks nepastāvēja. Paradīzē nebija ļaunums, slimības, nabadzība, atkarības, vardarbība, naids, depresija, sāpes. Pats Dievs mājoja cilvēkā. Cilvēks bija tieši savienots ar Dievu. Tas nav zinātniski izskaidrojams.
Dievs nosprauda cilvēkiem robežas, kā dzīvot. Viņš varēja ēst no visiem dārza kokiem, izņemot no viena – ļauna un laba atzīšanas koka. Ko tas nozīmē? Cilvēks nedrīkst pats noteikt to, kas ir pareizs un nepareizs. Dievs nosaka robežas jeb noteikumus. Sātans jau bija virs zemes. Bībele saka, ka sātans čūskas izskatā kārdināja Ievu: „Vai tiešām Dievs jums ir aizliedzis ēst no visiem koka augļiem?” Tev tā nav bijis? Neesi dzirdējis sakām: „Es jau nāktu uz baznīcu, bet jūs nedrīkstat to un nedrīkstat šito. Es negribu iet uz draudzi, man nevajag Dievu, jo jūs to un to nedrīkstat darīt.” Dievs radīja cilvēku ar absolūti brīvu izvēli. Tu drīksti visu. Kā gan Dievs varētu mīlēt cilvēku, ja nedotu viņam brīvu izvēli? Kā tu vari mīlēt, ja tu nevari izvēlēties? „Vai tiešām no visiem dārza kokiem jums aizliegts ēst?” Ieva saka: „Nē, tikai no tā viena koka.” Un sātans kārdinot saka: „Ja jūs no tā ēdīsiet, jūs būsiet kā Dievs.”
Cilvēki arī šodien grib būt kā Dievs. Viņi nodarbojas ar dažādām bezjēdzīgām lietām, taču Dievs uz viņiem lūkojas kā uz kukaiņiem un smejas. Cilvēki grib dzīvot mūžīgi, mūžīgi būt skaisti, taču Dievs visam ir nolicis savas robežas. Sātans meloja, sacīdams: „Ja jūs man paklausīsiet, jūs būsiet kā Dievs – jūs visu paši varēsiet izlemt.” Viņi tādi jau bija, viņiem bija vara izlemt. Sātans Ādamam un Ievai piedāvāja to, kas viņiem jau bija, un viņi izvēlējās paklausīt sātana balsij. Tā bija ļoti liela kļūda. Ieva ņēma no aizliegtā augļa, tas ir, nepaklausīja Dievam. Grēks tulkojumā nozīmē „netrāpīt mērķī”. Ieva netrāpīja mērķī – viņa izdarīja tā, kā pati vēlējās, nevis kā bija nolicis Dievs. Bija aizliegts ēst tikai no viena koka augļiem, un Dievs cilvēku brīdināja: „Ja tu no šī koka ēdīsi, tu mirdams mirsi.” Tas nozīmē, ka, pārkāpjot Dieva likumu, cilvēks pazaudēs mūžīgo dzīvību, un Dievs vairs nevarēs būt ar viņu, visas grēka sekas sāks izpausties pilnā mērā.
Pirms grēkā krišanas cilvēks bija perfekts un pilnīgs, arī apstākļi bija ideāli. Dieva Gars mājoja cilvēkā, cilvēks bija mūžīgs. Pirms grēkā krišanas cilvēks bija valdnieks, jo Dievs viņu bija iecēlis valdīt. Tu esi radīts kontrolēt katru situāciju, būt valdniekam pār slimībām, nabadzību un velnu. Tomēr pēc grēkā krišanas cilvēks savu Dieva doto varu nodeva sātanam – sātans sāka valdīt, cilvēki sāka pakļauties. Grēkojot cilvēks pats sevi atstūma no Dieva klātbūtnes, Dieva Gars atstāja viņus. Mūžīgās dzīvības vietā atnāca nāve – viņi vairs nedzīvoja mūžīgi. Pirmie cilvēki, kā rakstīts Bībelē, dzīvoja ap 1000 gadus, taču laika gaitā šis gadu skaits ir samazinājies līdz 70-80 gadiem. Tavs mūža ilgums ir īss! Tev priekšā ir visa tava dzīve, taču tā tev ir dota, lai izdarītu lēmumu, kur tu pavadīsi mūžību.
Atnāca slimības, Dieva Gars atstāja cilvēku, vara tika nodota sātanam, cilvēks kļuva nepilnīgs, zaudēja Dieva klātbūtni, viņam parādījās emocionālas problēmas – Ādams un Ieva tika nolādēti, atstumti no Dieva vaiga. Parādījās gan garīga, gan fiziska nāve, viņi abi tika izraidīti no Debesīm, no Dieva tuvuma, un pēc nāves viņus gaidīja elle. Bībele saka, ka Dievs radīja elli sātanam un viņa eņģeļiem, bet, kad cilvēks izvēlas sekot sātanam, arī viņš nonāk tajā pašā vietā. Šis viss, ko tu lasi, ir dzīvības vārdi, kas var mainīt tavu dzīvi. Ir Debesis, ir elle un pa vidu ir Jēzus Kristus. Nav citu ceļu uz Debesīm, tikai Viņš. Es ticu, ka ikviens no jums, kas šo lasa, nonāks Debesīs, un, kad tas notiks, kad jūs ieraudzīsiet, ka garīgā pasaule ir reāla, jūs būsiet pateicīgi Dievam un arī mācītājam par to, ka uzzinājāt šo tik svarīgo vēsti.
Pats bēdīgākais ir tas, ka Ādamam un Ievai dzima bērni, un viņi mantoja šos grēkus un lāstu. Tā tas turpinās līdz pat mūsdienām. Katrs cilvēks piedzimst grēcīgs, un viņam pēc nāves pienākas doties uz elli, taču Bībele saka, ka Dievs mīl cilvēku, un Viņš iedibināja upurēšanas kārtību. Vecajā Derībā ir aprakstīta upurēšanas kārtība. Cilvēki grēkoja un pēc tam uz Templi nesa dzīvniekus, piemēram, jērus, kas tika upurēti. Templī nepārtraukti lija asinis, un Bībelē ir rakstīts, ka asinīs ir dvēsele. Dvēsele ir mūsu iekšējais cilvēks, arī emocijas un griba. Asinis simbolizē dzīvību, un tajās ir dvēsele. Cilvēks par saviem grēkiem nokāva dzīvnieku, un Dievs caur šīm asinīm nepielīdzināja cilvēka grēku. Jāmirst bija cilvēkam, taču viņa vietā tika upurēta dzīvnieka dzīvība. Cilvēks, izpildot šo rituālo kārtību, neatgriezās tajā stāvoklī, kādā bija Ādams un Ieva pirms grēka krišanas, viņš nekļuva pilnīgs. Caur šo upuri Dievs cilvēku pasargāja no pilnīgas iznīcināšanas. Tā tas turpinājās līdz brīdim, kad piedzima Jēzus Kristus, kurš nomira pie krusta un augšāmcēlās. Viņš pats Sevi pienesa kā upuri. Vecajā Derībā bija pagaidu upurēšanas kārtība, un, lai arī daudzi cilvēki saka, ka tas nav cilvēcīgi, tā Dievs bija nolēmis. Asinis par cilvēku grēkiem Templī lija ikdienas, lai cilvēki netiktu pilnībā iznīcināti. Tikai caur šo kārtību cilvēki varēja uzturēt attiecības ar Dievu, taču tās nebija pilnīgas.
Kad Dieva tautai bija jāiziet no Ēģiptes, Dievs lika nokaut jēru un ar tā asinīm apziest durvju palodas. Dievs lika maitātājeņģelim nākt pār Ēģiptes zemi un nokaut katru tajā esošo pirmdzimto, arī faraona pirmdzimto, jo viņš atteicās atlaist Israēla tautu no verdzības. Kad šis eņģelis pārstaigāja visu zemi, tiem namiem, uz kuriem bija jēra asinis, viņš pagāja garām un pirmdzimtos atstāja dzīvus. Šo dienu sauca par Pasā svētkiem jeb Lieldienām, kā tos pazīst Latvijā. Pasā tulkojumā nozīmē „paiet garām”. Tur, kur bija jēra asinis, tur nāve pagāja garām. Kur bija jēra asinis, tur velnam nebija varas. Taču paturi prātā, ka tas bija Vecajā Derībā, un cilvēki bija nepilnīgi. Bībelē ir apmēram 300 pravietojumi par to, ka nāks Jēzus Kristus un izlies Savas asinis, jo Dievs tik ļoti pasauli mīlējis, ka deva Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet iemantotu mūžīgo dzīvību. Pats Dievs nāca cilvēka miesā un izlēja Savas asinis, kas būtiski atšķīrās no dzīvnieku upurēšanas. Jēzus brīvprātīgi pienesa upuri. Vecās Derības cilvēki ticēja uz Jēzu, kas nāks, taču mēs ticam uz Jēzu, kurš atnāca pirms 2000 gadiem.
„Bet ar upuriem ik gadus tiek atgādināti grēki, jo vēršu un āžu asinīm nav varas atņemt grēkus.” (Ebrejiem 10:3-4)
Nekāds upuris, nekādas asinis nespēja cilvēku izmainīt no iekšpuses. Vecās Derības cilvēki upurēja dzīvniekus, taču palika tādi paši, kādi ir. Cilvēki pieturējās pie rituāliem un kārtības, baidoties no soda, taču no iekšpuses viņi bija grēcīgi un perversi, un Dieva Gars nemājoja viņos.
„Un asinis lai ir jūsu glābšanas zīme tajos namos, kuros jūs mītat; kur Es redzēšu asinis, Es iešu jums garām, un pār jums nenāks tas sods, kas nomaitā, kad Es sitīšu Ēģiptes zemi.” (2. Mozus 12:13)
„Pashā jērs ir par mums upurēts – Kristus.” (1. Korintiešiem 5:7)
Lūk, evaņģēlija vēsts – ikviens, kurš pieņem lēmumu ticēt, ka Jēzus ir ticis upurēts un izlējis Savas asinis cilvēka dēļ, tiek šķīstīts no iekšpuses, tiek dziedināts gan sirdī, gan garā un tiek atgriezts tādā stāvoklī, kādā bija paši pirmie cilvēki.
„Pēc šīs gribas mēs esam ar Jēzus Kristus miesas upuri padarīti svēti pavisam.” (Ebrejiem 10:10)
Ir cilvēki un ticīgie, kas saka, ka ir tikai daži svētie – to nosaka pēc dažādām tradīcijām un kalendāriem, taču Bībele saka, ka ikviens, kurš pieņem Kristu, ir svēts. Visi, kas tic Jēzum, ir svēti.
„Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: nolādēts ir ikkatrs, kas karājas pie koka (..)” (Galatiešiem 3:13)
Jēzus labprātīgi ļāva Sevi sist pie krusta, Viņš labprātīgi izlēja Savas asinis Golgātas kalnā. Visus tavus lāstus Viņš uzņēmās uz Sevi. Ja tavā dzīvē vēl darbojas kādi lāsti, tas ir tādēļ, ka tu netici, ka Viņš ir paņēmis tos prom no tevis. Lāstu vara ir salauzta. Pastāv dažādi lāsti. Iedzimtais lāsts – katrs cilvēks piedzimst nolādēts, jo nolādēts ir ikviens, kas nav šķīstīts Jēzus asinīs. Mazi bērni tiek šķīstīti tikai caur saviem ticīgajiem vecākiem. Ja vecāki tic, viņi svētī arī bērnu. Ir lāsti, kurus cilvēki uzliek sev paši, nepaklausot Dievam, jo tādējādi tiek atvērtas durvis velna darbībai. Pastāv lāsti, kurus uzliek arī citi cilvēki, ejot pie dažādiem burvjiem un zīlniekiem. Parasti lāsti tiek izteikti tieši attiecību jomā – vajag pieburt kādu puisi, vajag atjaunot kādas attiecības un tamlīdzīgi. Tas ir lāsts tam, kas to dara, kā arī tam, kuru nolād. Lāstiem līdzi nāk arī sekas – dažādas problēmas un slimības. Tomēr ticīgajiem, kas tic uz Jēzu Kristu, nepelnīti lāsti iet garām, viņus tie neskar. Visi lāsti tiek salauzti brīdī, kad tu pieņem Jēzu par savu Glābēju. Pie burvjiem tev ir jāmaksā, piedevām arī ar savu mūžīgo dzīvību, taču Dievs to visu tev vēlas sniegt bez maksas. Jēzus tika nolādēts, visa Dieva dusmība tika uzkrauta Viņam, lai tu varētu būt brīvs. Jēzus nomira pie krusta, taču nepalika kapā, Viņš augšāmcēlās un ir dzīvs, Viņš sēž pie Tēva labās rokas un caur Svēto Garu ir šeit. Šajā brīdī es pats sajūtu Dieva klātbūtni un lūdzu, lai Dievs aizskar katru, kas šo lasa.
Pieņemot Kristu, tu ieej tiešā Dieva klātbūtnē.
„Bet jūs neesat miesā, bet Garā, tik tiešām, ka Dieva Gars mīt jūsos. Bet, ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder Viņam.” (Romiešiem 8:9)
Ādams un Ieva pazaudēja Dieva Gara klātbūtni, taču caur Jēzus Kristus upuri Dieva klātbūtne tiek atgūta. Ja tu esi atzinis Jēzu par savu Glābēju un dzīvo Viņa gribā, tu staigā Dieva klātbūtnē, Kristus ir tevī, Svētais Gars ir tevī. Viņš runā tavā sirdī un sargā tevi, Viņš ir ar un par tevi. Tu esi savienots ar Dievu, tu esi viens ar Viņu.
„Bet, ja mēs ar Kristu esam miruši, tad mēs – tāda ir mūsu ticība – arī dzīvosim kopā ar Viņu.” (Romiešiem 6:8)
Tavs vecais cilvēks, tava vecā dzīve līdz ar Kristu nomirst, un tev ir jauna dzīve. Tu esi miris grēkiem un dzīvo taisnībā.
„Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (2. Korintiešiem 5:17)
Tajā brīdī, kad es pieņēmu Jēzu par savu Glābēju, Viņa asinis šķīstīja mani no maniem grēkiem un pārradīja mani par jaunu cilvēku. Tieši šī iemesla dēļ es vairs nelietoju narkotikas un man vairs nav vēlme lietot alkoholu, tieši tādēļ es esmu uzticams savai sievai, neskatos pornogrāfiju, turos pie Dieva un kalpoju Viņam. Es esmu jauns cilvēks, vesels un dziedināts. Ja tu gribi redzēt vienu no laimīgākajiem cilvēkiem pasaulē, tad apmeklē draudzi „Kristus Pasaulei”. Tas ir Dieva brīnums, Viņš pārradīja mani par jaunu cilvēku. Tajā brīdī, kad es pieņēmu Jēzu, manī norisinājās milzīgas pārmaiņas, un es domāju: „Es visu mūžu esmu maldījies. Cik vienkārša un skaista ir ticība!” Arī tev ir iespēja vienkārši ticēt, ka Jēzus Kristus ir nomiris par taviem grēkiem un augšāmcēlies. Es noticēju, un Viņš ar spēku mainīja manu dzīvi. Neviens cilvēks katru svētdienu pēc kārtas nenāktu skatīties kaut kādu narkomānu, kurš izdomājis kaut ko sarīkot un darīt. Mūsu draudzē ir dažādu sabiedrības slāņu cilvēki, arī ārsti un skolotāji, taču kas es tāds esmu, lai manī klausītos? Es neesmu nekas. Dieva Gars ir tas, kas šeit darbojas un lieto mani. Es nevaru nevienu izglābt un dziedināt, es nevaru bez Dieva Gara nevienam pats savā spēkā palīdzēt. Bez Jēzus upura nekam nav nekādas jēgas. Cilvēki nāk uz mūsu draudzi tādēļ, ka viņi redz, ka Dievs ir aizskāris un aizdedzinājis mani. Viņi redz, kā Svētais Gars ir mani piepildījis, un grib to pašu. Dievs ir tik labs! Katros Ziemassvētkos es stāstu savu liecību, jo es gribu dot visu slavu un godu Jēzum Kristum. Viņš ir mans Glābējs un Viņš ir mans Dievs. Viņš ir izmainījis mani un var izmainīt arī tevi. Tu esi jauns radījums.
„ Viņi to uzvarējuši ar tā Jēra asinīm un ar savas liecības vārdu un nav savu dzīvību mīlējuši līdz nāvei.” (Atklāsmes 12:11)
Mēs esam uzvarējuši sātanu ar Jēzus asinīm un ar savas liecības vārdu. Mēs atgūstam varu, ko velns nozaga Ādamam un Ievai. Mēs esam šīs pasaules valdnieki, nevis sātans. Tu valdi pār sevi, tu esi bagāts, tev ir materiāla labklājība, tu esi dziedināts, tu esi stabils, tu esi laimīgs, tev viss ir iespējams, tu kopā ar Kristu esi sēdināts pie Dieva labās rokas Debesīs, tev Dievs atdod varu, ko velns bija nozadzis, tu valdi! Bībelē ir rakstīts, ka Jēzus, mirstot pie krusta, kļuva nabags mūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu mums par bagātību. Arī filmā „Nārnijas hronika” lauvam, kas ir prototips Jēzum, pirms nāves tika apgrieztas krēpes. Jēzus tika apkaunots un aplaupīts, lai Viņa kaunu un nabadzību tu iemantotu bagātību, veselību, finansiālu labklājību un pats svarīgākais – mūžīgo dzīvību. Jēzus saka: „Kas dzīvo un tic Man, tam ir mūžīgā dzīvība. Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība, un neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.” Ir tikai viens ceļš. Tajā brīdī, kad tu atstāsi savu miesas mājokli, tu dosies uz Debesīm. Jēzus tev ir sagatavojis mājokli, un, ja vien tu savas dzīves laikā būsi pieņēmis Viņa upuri, pēc dzīves šeit uz zemes tu nonāksi tur. Nāve, slimības un nabadzība ir uzvarētas. Lai dzīvo Jēzus Kristus!
Pieņemt Jēzu savā sirdī tu vari ļoti vienkārši. Bībele saka, ka, ja tu savā sirdī ticēsi un ar muti apliecināsi Jēzu par Kungu, tu tiksi izglābts. Atzīsti, ka tu esi grēcīgs, atzīsti, ka Jēzus ir vienīgais ceļš, patiesība un dzīvība, atzīsti, ka bez Viņa tu nevari dzīvot mūžīgi. Tad nāc pie Viņa lūgšanā, saki, lai Dievs piedod tavus grēkus un kļūst par Tavas dzīves Kungu. No šī brīža, ja tu patiesi būsi ticējis, tava dzīve izmainīsies.
Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece un Monta Gulbe
