Par Kristus upuri mēs sapratām, un kā tikt izglābtam, mēs sapratām. Un kas tad notiek, kad tiec izglābts? Kāds tev no tā labums? Kas notiek? Pirmkārt, tavi grēki ir piedoti.
Es rakstu jums, bērniņi, jo grēki jums ir Viņa Vārda dēļ piedoti. (1. Jāņa vēstule 2:12)
Mēs atgriežamies tajā stāvokli kādā bija pirmie cilvēki Ādams un Ieva. Lasi Bībelē, kādi tad bija pirmie cilvēki. Cik viņiem labi bija. Tagad tu esi tur atgriezies.
Un to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: “Ņemiet Svēto Garu!” (Jāņa evaņģēlijs 20:22)
Pēc augšamcelšanās Jēzus dod Svēto Garu. Svētais Gars, ko cilvēki pazaudēja, pirmie cilvēki pazaudēja Dieva klātbūtni savā dzīvē, Dievs mājoja viņos un viņi Viņā. Viņi bija cieši vienoti. Pēc grēkā krišanas šī saikne tika sarauta, bet pēc Jēzus augšamcelšanās teica: ņemiet Svēto Garu.
Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams, un ka Dieva Gars jūsos mājo? (1. Korintiešiem vēstule 3:16)
Tātad, pieņemot Kristus upuri, tevī iemājo Svētais Gars. Viņš pavisam reāli iemājo. Tas nav simboliski, tēlaini attēlots, lai mēs kaut kā izprastu kaut ko, bet patiešām, ka Dieva Gars iemājo mūsos, tas ir reāls Dievs, Viņa Gars, kas iemājo mūsu vidū un mēs Viņā.
Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis. (Jāņa evaņģēlijs 17:21)
Mēs kļūstam viens ar Dievu. Tev nevajag augsto priesteri vienreiz gadā, tu jebkurā brīdī vari griezties pie Dieva, tu esi Viņa klātbūtnē.
Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani. (Atklāsmes grāmata 3:20)
Viņš ienāk pie tevis, tu pieklauvē uz lūgšanu un Viņš ienāk pie tevis. Un tu turi mielastu ar Viņu. Tu ieej tiešā Dieva klātbūtnē. Un caur personīgām attiecībām ar Dievu, tu uzturi šo Dieva klātbūtni, tu pārveidojies. Bet tā jau ir cita tēma, ko esam mācījušies.
Patiesi, patiesi, Es jums saku: kas tic, tam ir mūžīga dzīvība. (Jāņa evaņģēlijs 6:47)
Tu iemanto mūžīgo dzīvību. Kas dzīvo un tic man, tas nemirs nemūžam. Tu dzīvo mūžīgi, un ne par ko neuztraucies. Kā Jēzus teica: “Es aizeju jums vietas sataisīt, jo manā Tēva namā ir daudz mājokļu.” Viņš sagatavo tev mājas vietu, droši vien tas ir vairāk tēlaini domāts, bet tik un tā.
Es esmu dzīvības maize. (Jāņa evaņģēlijs 6:48)
Tavs Gars kļūst dzīvs un tev ir arī mūžīgā dzīvība.
Ap devīto stundu Jēzus stiprā balsī brēca, saukdams: “Eloi, Eloi, lama zabachtani!” Tas ir tulkots: “Mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis?” (Marka evaņģēlijs 15:34)
Tātad Jēzus pie krusta tika atstumts, Tēva atstumts, lai tu tiktu pieņemts. Dievs pieņem tevi. Lūk, kas notika pie krusta – Viņš tika Tēva atstumts. Un mēs zinām, ka tieši atstumtība, kas sākās ģimenē vai tas var būt skolā, tas izraisa dažādas psiholoģiskas traumas. Bet Jēzus tika atstumts, lai tu tiktu pieņemts. Ja tu to zini, tad visas šīs traumas tiek dziedinātas, protams, pašam jāpiestrādā, jāmaina domāšana, jāiemaina visa iekšējā izjūta, tas ir pats pamats, pats sākums, ka Dievs tevi pieņem – dziedināšana no atstumtības.
Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi es tev saku, ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.” (Jāņa evaņģēlijs 3:3)
Tie ir Jēzus vārdi. Pieņemot Kristus upuri, tu piedzimsti no jauna. Tā ir jaunpiedzimšana. Bet arī jāatgādina, ka tā nebija nekāda jauna sistēma, Jēzus atnāca jau esošajā kārtība. Kad tā laika pagāni pārgāja jūdu ticībā, tad arī mazgāja, šķīstīja, skaitījās, ka esi jaunpiedzimis. Taču šī nav ārēja jaunpiedzimšana, tās ir reālas pārmaiņas.
Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns. (2. Korintiešiem vēstule 5:17)
Kļūstam jauns cilvēks, tas pats, bet cits. Tas nenozīmē, ka tu neatdosi parādus, tad kad tu nāc pie Kristus, viss parādos un kad no augšas piedzimi, sāc domāt: “Es vecai dzīvei esmu miris, es esmu jauns radījums, jauns cilvēks, man jauna sirds, es vairāk neko neatdošu.” Tieši tāpēc, ka tu esi jauns radījums, tu visu atdod, un vēl jo vairāk atdod, viss jāizstrebj. Viss procesā, kļūstam jauni cilvēki.
Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi. (Ecēhiēla grāmata 36:26)
Vecajā Derībā ir runāts par jaunpiedzimšanu – jauna sirds, jauns gars un sirds maiņa.
Viņš mūs izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dēla valstībā. (Kolosiešiem vēstule 1:13)
Tu tiec pārcelts Dieva valstībā. Tu vairs nepiederi pasaulei, bet Dieva valstībai. Tā ir tava prioritāte. Tev ir “debesu pieraksts”.
Arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti! (Efeziešiem vēstule 2:5)
Tu kļūsti dzīvs un esi izglābts. Tu tiec izglābts no mūžīgās pazušanas.
Kur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis? (1. Korintiešiem vēstule 15:55)
Elles dzelonis ir grēks. Kur ir grēka spēks, ja esi glābts? Tavi grēki ir piedoti, grēks zaudē varu un tu tiec izglābts no mūžīgās pazušanas.
Pēc šīs gribas mēs esam ar Jēzus Kristus upuri padarīti svēti pavisam. (Ebrejiem vēstule 10:10)
Caur Kristus upuri tu kļūsti svēts. Kas dzimst žirafei, kas dzimst lāču mātei, kas dzimst kaķenītei? Žirafēni, lācēni, kaķēni. Kas dzimst Dievam, svētajam Dievam, bagātam Dievam, visvarenam Dievam? Dieva bērni – cilvēki. Bībele saka: jūs esat dievi.
Redziet, Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skarpijiem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs. (Lūkas evaņģēlijs 10:19)
Tu saņem spēku uzvarai it visā, tu vari visu.
Tad es dzirdēju stipru balsi debesīs saucam: “Tagad ir atnākusi pestīšana un mūsu Dieva spēks un valstība un viņa Kristus vara, jo ir gāzts mūsu brāļu apsūdzētājs, kas tos apsūdzēja mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm.” (Atklāsmes grāmata 12:10)
Ir gāzts velns, mēs iegūstam uzvaru. Tev tiek atgriezta vara, ko pirmie cilvēki atdeva sātanam. Sātans kārdināja, viņi pakļāvās, tā vietā, lai cilvēks valdītu, pasaulē sāk valdīt velns. Tiek atgriezta tā vara, ko cilvēks atdevis velnam, tā tiek atgriezta tev – vara pār velnu, pār pretinieku.
Viņš uznesa mūsu grēkus savā miesā pie staba, lai mēs grēkam miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti. (1. Pētera vēstule 2:24)
Es esmu dziedināts. Tava miesa, dvēsele, kas sastāv no prāta, emocijas un gribas, ir dziedināta. Gan tava miesa, gan tavs gars, gan tavas emocijas ir dziedinātas. Kad Viņš mira pie krusta, tu uzliki rokas uz tā jēra, nosauci savas slimības, savu grēkus, un Jēzus tos nonesa ellē un tā arī tie tur palika. Viņš augšāmcēlās un tu reizē ar Viņu jaunai dzīvei.
Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka Viņš bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību. (2. Korintiešiem vēstule 8:9)
Pie krusta Viņš tika aplaupīts, kļuva nabags, visādā ziņā Viņš kļuva nabags pie krusta, un augšāmcēlās, lai Viņa nabadzība kļūtu par bagātību, tas nozīmē – finansiāla svētība. Caur Kristus upuri tu kļūsti pietiekams, kā Pāvils saka, ka “es visu spēju tā spēkā, kas dara mani stipru, es spēju dzīvot trūkumā, un spēju arī dzīvot bagātībā”, jo arī bagātībā ir jāprot dzīvot. Tas varētu būt sarežģītāk, nekā dzīvot nabadzībā. Atkal parādās citi kārdinājumi un problēmas.
Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: “Nolādēts ir ikkatrs, kas karājās pie koka.” (Galatiešiem vēstule 3:13)
Visi šie lāsti ir salauzti 5. Mozus grāmatā. Tad, kad pieņēmi Kristu, visi šie lāsti ir salauzti. Un 5. Mozus 28. nodaļas svētības pieder tev. Piemēram, Kungs, tavs Dievs, tevi jo augstu pacels pāri pār visām zemes tautām, un pār tevi nāks visas šīs svētības un tās tevī piepildīsies, svētīts tu būsi pilsētā, svētīts tu būsi laukā, svētīts būs tavs miesas auglis, svētīts būs tavs zemes auglis, tavs lopu auglis, svētīts būs tavs grozs, svētīta būs tava abra. Svētīts tu būsi ieiedams, un svētīts tu būsi iziedams. Tas Kungs tavus ienaidniekus, kas pret tevi celsies, nonāvēs tavu acu priekšā, pa vienu ceļu tie izies, bet pa septiņiem tie no tevis bēgs. Un Tas Kungs pavēlēs svētībai, ka tā būs ar tevi tavās klētīs un visur, kur tu pieliksi savu roku, tev viss izdosies. Tas Kungs tevi pārpilnībā vairos, tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies. Tas Kungs tevi noliks par galvu, bet ne par asti, un tu arvien būs augšā un nekad lejā. Tur ir daudz svētību, tas viss jums pieder caur Kristus upuri.
Un ir vēl viena lietas, kas nāk komplektā – tev ir privilēģija ciest Kristus dēļ.
Bet visi, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, arī tiks vajāti. (2. Timoteja vēstule 3:12)
Kā pret to izturējās apustuļi, pirmie kristieši?
Tad viņi līksmi aizgāja no sinedrija, ka bija atzīti par cienīgiem Viņa Vārda dēļ ciest negodu. (Apustuļu darbi 5:41)
Viņi nemitējās templī un pa mājām mācīt un sludināt Kristu. Mēs arī ejam caur grūtībām. Vai tad jums nav? Liecība par kādu kalpotāju draudzē. Viņa mamma piederēja pie citas konfesijas un kad dēls pieņēma Kristu, pateica: tu vairs neesi mans dēls. Izdzina no mājām un pateica, ka neesi mans dēls, aizliedza nākt ciemos. Tas ir konkrēts naids. Bet tā ir privilēģija. Mūsu apstākļos, kādi ir Latvijā, kristieši var dzīvot kā nieres pa taukiem, te nav nekas traks. Skaidrs, ka ir vajāšanas, bet Latvijā nav tādas īpaša vajāšanas, tendence ir uz to, ka varētu vairāk izvērsties, tāpēc mēs esam “Latvija Pirmajā vietā”. Tāpēc mēs esam par Dieva svētītu Latviju, uz kuru cilvēki brauc, nevis bēg. Sapņi mēdz piepildīties.
Mācītāja Mārča Jencīša sludināto Bībeles skolas 11. tēmu “Kas notiek, pieņemot Kristu?” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
