Vai tu seko līdzi tam, kas šodien notiek Ukrainā?
Tur ir Eiropā lielākā kristiešu draudze, arī tur ir mūsu brāļi un māsas Kristū. Es esmu pārliecināts, ka tieši tāpēc, ka tur ir dzīva Dieva draudze, taisnība triumfēs! Un šodien ziņās var lasīt labu vēsti – Jūlija Timošenko ir atbrīvota no ilgstoša ieslodzījuma cietumā. Ukrainas diktatoriskais, prokrieviskais režīms, apmelojot un izmantojot gadsimtiem vecas metodes, novāca no ceļa patriotiski noskaņotos ukraiņus, un viena no tām bija politiķe, bijusī Ukrainas premjerministre Jūlija Timošenko. Stāvoklis ilgu laiku šķita bezcerīgs, jo viņa cietumā pavadīja vairākus gadus, bet nu viņa ir brīvībā. Es redzēju Timošenko fotogrāfijas pēc izlaišanas no cietuma, – viņa izskatās krietni vecāka. Taču, manuprāt, tas ir dažu mēnešu jautājums, un drīz šī enerģiskā sieviete būs tāda pati kā agrāk. Jo savā garā viņa nav salauzta. Manā rīcībā ir informācija, ka Jūlija Timošenko pirms dažiem gadiem ir apmeklējusi Ukrainas evaņģēlisko kristiešu draudzi „Dieva Vēstniecība”, kuru vada mācītājs Sandejs Adeladža. Starp citu, Ukrainā ir ļoti daudz kristīgu politiķu. Bet kāpēc es savu svētrunu iesāku tieši ar šo stāstu?

Ieslodzītajiem cietumā ir dažādas pakāpes, atkarībā no izdarītā nozieguma smaguma un no tā, kādus pārkāpumus izdara cilvēks, esot cietumā. Ir dažāda režīma cietumi, taču par pārkāpumiem var tikt pagarināts cietumsoda termiņš, vai arī tas tiek saīsināts par labu uzvedību. Tikšanās reizes ar tuviniekiem var tikt palielinātas vai atņemtas, atkarībā no uzvedības. Arī Jūlijai Timošenko cietumā bija privilēģijas, galvenokārt saistībā ar viņas slimību, – sievietei ļāva uzturēties cietuma slimnīcā, kurā ir labāki apstākļi, piemēram, ēdināšana, nekā pašā cietuma kamerā. Bet kā tev šķiet, kas ir labāk – pilnīga brīvība vai viena maza privilēģija, atrodoties ieslodzījumā? Vai tu izvēlētos privilēģijas cietumā vai pilnīgu brīvību ārpus cietuma? Pilnīga brīvība ir labāk, vai ne?

Tāpēc man tev ir nākamais jautājums, – mēs katrs pie Dieva atnākam ar savām vajadzībām jeb problēmām. Ir dziedināšanas dievkalpojums, kā var neatnākt? Varbūt tā ir slimība, atkarības, depresija, sāpes, bezmiegs, atkarība no cilvēkiem vai finansiāla nepietiekamība. Dievs ir labs, un Viņš atrisina šīs problēmas. Es lasu Bībelē, ka ļaužu pūļi sekoja Kristum, un Viņš tos visus dziedināja. Es nevaru atrast nevienu Rakstu vietu Jaunajā Derībā, kurā Jēzus nebūtu kādu dziedinājis. Izņemot Nācareti, kurā cilvēki Jēzum neticēja, un, tā kā cilvēki neticēja Dieva Dēlam, viņi arī nenāca pēc dziedināšanas. Bet visi pārējie, lai arī ar ilgu kaulēšanos atnākuši, dabūja savu dziedināšanu. Ja tu vari atrast kādu Rakstu vietu, kurā Jēzus nedziedināja, parādi man to! Viņš visus dziedināja! Bībele stāsta, kā Dievs svaidīja ar Svēto Garu nācarieti Jēzu, Kurš pēc tam gāja apkārt, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos cilvēkus. Cilvēku pūļi nāca pie Viņa, un visi, par kuriem Jēzus lūdza un pieskārās, dabūja savu brīvību un dziedināšanu. Taču, atceries, ka tie paši cilvēki, kuri, saņēmuši savu brīnumu, sekoja Jēzum, bija arī tie, kas pēc tam sauca: „Sit Viņu krustā!” Dažādu politisku mahināciju un reliģisku noteikumu ietekmē šie cilvēki noticēja meliem, tāpat kā tas notiek šodien, kad masu mediju telpā ir ļoti maz patiesības. Lai atšķirtu melus no patiesības, vajag lasīt Bībeli, zināt vēsturi un domāt ar savu galvu. Citādāk tevi viegli ir apmuļķot un padarīt par zombiju. Patiesību izšķirt var tikai garīgs cilvēks, kurš personīgi pazīst Dievu. Tas attiecas arī uz politiku, kur ir īpaši daudz melu. Tie paši cilvēki politikā, kuri bija saņēmuši savu brīvību un dziedināšanu, novērsās no Dieva un sauca Viņu nogalināt. Tie ir cilvēki, kuri izvēlas īslaicīgu privilēģiju, nevis Jēzu par savu personīgo Glābēju un mūžīgu dzīvību.

Ko cilvēkam palīdz viena dziedināšana? Kā tev palīdz tas, ka tu šodien atnāc uz vienu dievkalpojumu un piedzīvo vienu Dieva pieskārienu? Šodien dievkalpojumā mēs dzirdējām piecas liecības no cilvēkiem, kurus Dievs ir dziedinājis. Bet vai tu zini, cik cilvēki kopumā ir izgājuši cauri dziedināšanas dievkalpojumiem? Simtiem un tūkstošiem! Cik cilvēku ir dziedināti! Kādi brīnumi te ir notikuši! Kur ir šie cilvēki? Viņi izvēlējās īslaicīgu privilēģiju – vienu dziedināšanu, labākajā gadījumā vienu Dieva pieskārienu, taču visa pārējā dzīvē šiem cilvēkiem palika nesakārtota. Mūžīgās dzīvības jautājums palika nesakārtots. Cilvēks joprojām paliek savā cietumā, un bieži arī nomirst, esot savā cietumā. Viena privilēģija tev neko daudz nepalīdzēs, kāda viena īslaicīga dziedināšana vai svētība. Jo tādā veidā kopumā tava dzīve netiek sakārtota, un tev joprojām turpinās garīgais cietums. Vai tev vajag tikai vienu dziedināšanu jeb privilēģiju vai arī brīvību no cietuma visās tavas dzīves un personības sfērās? Pilnīgu brīvību! Vai nu visu, vai neko! Tev vajag mūžīgu dzīvību, tev vajag Jēzu Kristu. Ir tikai viens ceļš, patiesība un dzīvība, un Viņa vārds ir Jēzus.

Bībelē ir rakstīts par aklo Bartimeju, kurš sēdēja ceļmalā un ubagoja. Viņš no cilvēkiem dzirdēja, ka garām iet Jēzus Kristus, un sāka saukt: „Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” Cilvēki, kas bija šim vīram blakus, teica: „Aizveries! Apklusti!” Taču Bartimejs bļāva vēl skaļāk, un Jēzus apstājās. Viņš aicināja aklo pie Sevis un prasīja: „Ko tu gribi?” Bartimejs atbildēja: „Kungs, ka es varētu redzēt!” Viņš bija akls no dzimšanas. Jēzus teica: „Lai tā notiek pēc tavas ticības.” Un tajā pašā brīdī viņš tika dziedināts. Un ir rakstīts, ka pēc šīs dziedināšanas, Bartimejs sekoja Jēzum. Kļūstot redzīgs, viņš izvēlējās ne tika vienas savas problēmas risinājumu. Ko tu darīsi ar savām redzīgajām acīm? Ko tu skatīsies? Kam tu viņas lietosi? Pa vakariem skatīsies pornogrāfiju? Bartimejs izvēlējās kompleksu risinājumu, nevis tikai vienas problēmas risinājumu. Arī spitālīgie, kuri nāca pie Jēzus Kristus, bija kopā desmit, un visi tika dziedināti. Bet tikai viens no viņiem atnāca, krita Jēzum pie kājām un pateicās par savu dziedināšanu. Jēzus jautāja: „Kur tie pārējie?” Tikai viens atgriezās un pateicās. Mēs nākam pie Dieva, kliedzam un saucam, tad, kad mums ir problēma, un tas ir normāli, jo ir pareizi lūgt Dievam palīdzību. Taču, atceries, ka Dievam tev ir ne tikai vienas problēmas risinājums, bet komplekss risinājums visām tavām problēmām. Un pati galvenā problēma ir mūžīga pazušana ellē. Jo Bībele saka – cilvēkam ir nolemts vienreiz dzīvot un vienreiz mirt. Un pēc tam ir tiesa, kurā mēs katrs stājamies Dieva priekšā. Un ikviens, kurš nav ticējis uz Jēzu Kristu un nav šķīstīts ar Viņa asinīm, nonāk mūžīgā pazušanā. Ikviens, kurš tic uz Jēzu Kristu, nonāk mūžīgā dzīvībā, kopā ar Dievu, paradīzē, debesīs.

Vai tu zini to, ka ir trīs debesis? Pirmās ir tās debesis, kuras mēs redzam sev virs galvas, ar mākoņiem, sauli, lietu, sniegu. Otrās debesis ir visums, jeb kosmoss ar planētām un zvaigznēm. Un ir arī trešās debesis, garīgās debesis, un es tev nevaru precīzi pateikt, kurā vietā tās atrodas, tā ir garīgā dimensija, paralēlā pasaule, Dieva valstība, kas pastāv. Tieši tāpat pastāv arī ļauno garu pasaule, un tieši ļaunie gari ir tie, kas izsauc slimības, depresiju, atkarības. Tie ir velna vadīti dēmoni. Un ir tikai viens spēks, kas spēj tevi atbrīvot, un Viņa vārds ir Jēzus Kristus. Jo katras problēmas pamatā ir garīgas lietas. Un bez garīgas iejaukšanās Dieva spēkā, šo problēmu atrisināt nevar. Mums nevajag īslaicīgas privilēģijas cietumā, mums vajag brīvību no cietuma. Brīvība no cietuma ir tikai Jēzū Kristū.

„Un izveda Savus ļaudis ar visu sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.” (Psalms 105:37)

Dievs izveda cilvēkus no apcietinājuma, bagātus, un neviena slima nebija viņu vidū. Tas notika Vecās Derības laikā. No kurienes Dievs viņus izveda? No Ēģiptes zemes, kurā Israēls vergoja faraonam. Israēla tauta simboliski ir Dieva draudze, tauta, arī tu. Tur ir rakstīts, ka viņu vidū nebija neviena slima, turklāt viņi nebija nabagi. Viņiem bija labklājība un dziedināšana, tātad, brīvība un veselība. Jēzum ir komplekts tieši tev – glābšana, dziedināšana un labklājība. Kā Makdonaldā, kur piedāvā komplektus ar lielo burgeru, kolu un frī kartupeļiem. Tajā ietilpst viss, nevis viena lieta. Tavā komplektā ietilpst visas Dieva svētības – miers tavai dvēselei, fiziska un emocionāla dziedināšana, vara pār apstākļiem, laime, mūžīgā dzīvība, personīgas attiecības ar Dievu, vara pār ļaunajiem gariem, paškontrole, brīvība no jebkāda veida atkarībām, uzvaras pilna dzīve. Viss, kas tev vajadzīgs, ir Jēzus Kristus. Ja tev ir Jēzus, tev ir viss!

Un svētrunas tēma ir „Kas notika pie krusta?” Jo tieši šis notikums pie krusta ir atbilde uz visiem taviem jautājumiem un visām tavām vajadzībām. Tu vari saņemt pilnu komplektu no Dieva tikai tad, kad tici tam, kas notika pie krusta. Jā, visi šodien saņems savu aizlūgšanu, bet es nenovēlu tev tikai vienas problēmas atrisinājumu. Es vēlos, lai tu saņem visu savu problēmu risinājumu un pašas lielākās problēmas risinājumu – mūžīgo dzīvību. Kas tad notika pie krusta? Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi, un Dievs radīja cilvēku. Dievs ir tas, kas ir izveidojis cilvēku, nevis, kā to māca daudzas mācības un pat zinātnes. Vai tev ir savu vecvecāku vai vecvecvecāku fotogrāfijas? Vai viņi ir līdzīgi mērkaķiem? Vai orangutaniem, vai makakiem? Mans vecaistēvs ir cilvēks, radīts pēc Dieva līdzības. Viņš nav ne mērkaķis, ne šimpanze.

Cilvēks ir cilvēks, pēc Dieva tēla radīts, un Dievs cilvēku ir radījis perfektu. Dievs nolika pirmos cilvēkus dzīvot uz zemes, Ēdenes dārzā. Šī bija vieta, kas bija savienota ar debesīm, ar garīgo pasauli. Cilvēki dzīvoja uz zemes ideālos apstākļos, un viņiem nebija slimību, nabadzības, naida, karu un depresijas. Cilvēks bija perfekts un mūžīgs. Un, pats svarīgākais, – pats Dievs mājoja viņu vidū un caur Savu Garu mājoja viņos! Cilvēks un Radītājs bija cieši līdzās. Šodien dievkalpojumā, vienā no liecībām, varējām dzirdēt šīs godības šodienas atblāzmu. Vienā no dziedināšanas dievkalpojumiem Dievs dziedināja mazu meiteni no epilepsijas, un viņas mamma to sajuta. Dievs dziedināja meitiņu, bet Dieva pieskārienu izjuta mamma. Uz ko tas norāda? Cilvēki savā starpā ir saistīti. Tieši tāpat cilvēks Ēdenes dārzā bija saistīts ar Dievu. Tas ir pārdabiski. Šie pirmie cilvēki bija nemirstīgi. Dievam bija savi noteikumi, ko cilvēks drīkst un nedrīkst darīt, pretējā gadījumā cilvēks mirdams mirs. Mēs visi zinām notikumu Ēdenes dārzā, kad sātans čūskas izskatā kārdināja Ievu ēst no aizliegtā augļa. Sātans teica: „Jūs nemirsiet vis, bet būsiet kā Dievs, un paši varēsiet nolemt, kas labs un kas ļauns!” Arī šodien cilvēki paši nolemj, kas pareizs un kas nepareizs. Piemēram, cilvēki paši izdomā, kurš būs sieviete un kurš vīrietis, jauc dzimumus, skatās pēc sajūtām, ne ārējām pazīmēm. Es tikko dzirdēju par kādu ārzemju pāri, kā viņi audzina savu bērniņu – pusi dienas puisītis staigā kleitiņā, pusdienu – puisīšu apģērbā. Lai bērniņš pats izdomā, kas viņš ir! Lūk, cilvēki paši izlemj, kas ir pareizi un kas nav. Tāpat arī pedofili paši izlemj, kas ir pareizi un kas nepareizi. Tas viss ir sekas šim notikumam, kad sātans kārdināja cilvēku, un cilvēks uzķērās sātana meliem un sagrēkoja. Tā rezultātā Ieva un Ādams garīgi nomira, pazaudēja savu mūžīgo dzīvību un arī fizisko dzīvību, cilvēka dzīvē ienāca nāve un slimības. Dieva Gars, kas mājoja cilvēkos, atstāja viņus. Cilvēks tiek nolādēts. Slimības ir nāves forma. Vai smagi slimiem cilvēkiem nav domas par nāvi? Slimība ved uz nāvi. Vai dzirdot par kariem un etniskiem konfliktiem, tu nesāc domāt par nāvi? Arī nabadzība, emocionālas problēmas, atstumtība, nepiedošana un depresija ir nāves formas. Caur cilvēka nepaklausību Dievam viņa dzīvē ienāca nāve, viņš tiek nolādēts un izdzīts no Ēdenes dārza. Ir teologi, kuri uzskata, ka Ēdenes dārzs ir bijis kaut kur šodienas Irākas teritorijā, iespējams, ka tā arī bija. Taču šodien uz zemes mēs redzam tikai postu cilvēku vidū, viss ir samaitāts. Cilvēki samaitā cits citu un arī dabu. Un tajā brīdī, kad cilvēks ir izdzīts no Ēdenes dārza, dzimst bērni. Mēs visi esam cēlušies no diviem cilvēkiem, un katrs cilvēks, kurš piedzimst uz zemes, manto šo grēcīgo dabu – slimības, grēkus, lāstus. Neviens bērns nepiedzimst svēts. Tu savus bērnus vari izglābt tikai tad, kad pats dzīvo svētu dzīvi, ticībā uz Jēzu Kristu. Nolādētam nevar piedzimt svēts. Bērni tiek izglābti un pārvietoti uz debesīm tikai caur vecāku ticību. Bērni piedzimst jau grēcīgi. Un, lai cik svētu un labu dzīvi tu dzīvotu, lai kā tu censtos, tevī ir iedzimts grēks. Bet Dievs ir svēts, un Viņš nevar būt ar tevi, ja esi nolādēts. Un, ja Dievs nav ar tevi, tad tev arī nav visas tās svētības, kuras Viņš tev ir paredzējis. Ja Dievs nav ar tevi, tad tev nav arī mūžīgā dzīvība, un pēc nāves tu nonāc ellē. Ir debesis un ir elle. Cilvēks sastāv no dvēseles, gara un miesas. Tava miesa reiz mirs, bet tavs gars jeb iekšējais cilvēks, dosies uz vienu no divām vietām – debesīm vai elli. Uz kurieni tu dosies, tu izvēlies pats! Es tev iesaku to izvēlēties šodien. Uz kurieni tu vēlies doties pēc nāves? Es iesaku to izlemt šodien, un rīkoties attiecīgi savam lēmumam.

Dievam kļuva žēl cilvēku, un Viņš iedibināja upurēšanas kārtību. Tas nozīmē, ka cilvēkam nebija uzreiz jāmirst. Šīs lietas ir sarežģītas un grūti izprotamas, taču tikai tas spēj tevi glābt, nekas cits. Upurēšanas kārtībā tika izlietas dzīvnieku asinis, jo Bībelē ir rakstīts, ka asinīs ir dzīvība, dvēsele. Cilvēkam pienācās nāve par saviem grēkiem, jo neviens cilvēks vairs nespēja dzīvot pareizi, taču cilvēka vietā uz altāra tika upurēts dzīvnieks. Visas Vecās Derības laikā visās tautās bija upurēšanas kārtība. Pienāca brīdis, kad Israēls, kas bija milzīga tauta, bija verdzībā Ēģiptes zemē. Dievs dzirdēja Savas tautas lūgšanas un sūtīja Mozu, kas viņus izvestu no verdzības. Viņš pavēlēja turēt Pashā dienu, kas tulkojumā nozīmē „paiet garām”, ko mēs kristieši saucam par Lieldienām, un lika nokaut jēru. Īpašā dienā visai Israēla tautai vajadzēja kaut jēru un ar tā asinīm smērēt savu mājokļu stenderes, jo naktī nāca maitātājs eņģelis un nogalināja katru pirmdzimto Ēģiptes zemē, sākot no lopiem, beidzot ar cilvēkiem. Tajās vietās, kur bija jēra asinis, šis nāves eņģelis pagāja garām. Ikvienam, kurš izpildīja Pashā svētku norādījumus, kāva jēru un apslacīja ar tā asinīm savas durvju palodas, maitātājs eņģelis jeb nāve pagāja garām. Pārlēksim lielu lēcienu uz priekšu – Jēzus Kristus.

„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16)

Dievs mīl cilvēkus. Bībele saka, ka Jēzus ir Pashā jērs, kas par mums upurēts. Dieva Dēls mira pie krusta un izlēja savas asinis, un uz ikviena, kurš tam tic, ir Kristus asinis, un maitātājs eņģelis paiet garām. Ja uz tevis ir Kristus asinis, ja tu tici, ka Jēzus ir nomiris par taviem grēkiem, nāve tevi vairs nevar aizskart. Jēzus asinīs ir spēks, un par tām ir jārunā. Jēzus asinis šķīsta no katra grēka, Jēzus asinis atbrīvo, un tas sātanam ļoti nepatīk. Viss ir ļoti vienkārši – ja tu ar prātu pieņem lēmumu ticēt tam, ka Jēzus ir nomiris par tevi, un izvēlies sekot Viņam tāpat, kā Bartimejs, tad tajā brīdī Jēzus šķīsta tevi no visiem grēkiem, Dieva Gars atgriežas tevī un izspiež nāvi no tevis, kā arī pēc tam, kad tu nomirsi, tu turpināsi dzīvot mūžīgi. Nav svarīgi, kādā reliģijā tu esi, jo, ja Jēzus asinis nav pār tevi, tu būsi ellē. Izvēlies šodien, kur tu vēlies būt – Debesīs vai ellē. Caur Jēzus asinīm, caur šo izpirkumu, mēs topam svēti un pilnīgi, Dieva Gars mūsos atgriežas, lāsta vara tiek salauzta, atgriežas veselība un labklājība, un mēs atgriežamies Ēdenes dārzā. Tad viss, kas mums ir apkārt, sāk plaukt un zelt, viss, ko mēs darām, mums labi izdodas. Kas tad notika pie krusta? Jēzus izpirka mūs no pazušanas, kā arī no visām tām sekām, kuras izveidojās Ādama un Ievas nepaklausības dēļ. Jēzus nomira par mūsu grēkiem un augšāmcēlās, Viņš ir dzīvs un sēž pie Tēva labās rokas, un ikviens, kurš tam tic, iemanto mūžīgo dzīvību. Caur Jēzus krusta upuri mēs iemantojam glābšanu, dziedināšanu un labklājību, un vara, ko Ādams un Ieva zaudēja Ēdenes dārzā, tiek atgriezta. Velns ir pasaules valdnieks. Kad Dievs radīja pirmos cilvēkus, Viņš teica: „Valdiet, vairojieties un augļojieties!” Tajā brīdī, kad cilvēks sagrēkoja, viņš visu savu varu atdeva sātanam, un kopš tā brīža cilvēks vairs nekontrolē ne pār sevi, ne pār apstākļiem. Lai arī cik liels imperators tu būtu, tu tāpat nespēsi kontrolēt visas situācijas. Velns valda šajā zemē, taču ne pār tiem un ne tajos, kuri ir kopā ar Jēzu Kristu, jo, pieņemot Jēzus upuri, tu atgūsti zaudēto varu, tu vari sevi kontrolēt. Tu vari tāpat kā Jēzus Kristus, kad Viņš, laivā būdams, teica vētrai: „Klusu, mierā!”, un viļņi noplaka. Tu vari tāpat, kā Viņš, kad Viņš pavēlēja ļaunajiem gariem, un tie izgāja, kad Viņš sauca, lai Lācars, kurš vairākas dienas bija kapā, nāk ārā, un viņš iznāca. Lai kādas nebūtu tavas problēmas, lai kādas nomirušas attiecības, nomirušas lietas nebūtu tavā dzīvē, es tev saku – Lācar, nāc ārā, lai viss, kas miris, top dzīvs.

„Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā.” (Jāņa 5:24)

Tas, kurš tic, no nāves ir iegājis dzīvībā. Viņš atdeva Savu dzīvību, lai tu dzīvotu, un viss, kas tev jādara, ir vienkārši jātic. Tev nav jāpienes īpašie upuri, tev nav jānogalina dzīvnieki. Kad tu pieņem Jēzu, tu kļūsti pilnīgs. Tev ir mūžīgā dzīvība, kad tu pieņem lēmumu ticēt.

„Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (2.Korintiešiem 5:17)

Ja tu pieņem Jēzus upuri, tad viss top jauns, tu kļūsti par jaunu radījumu. Tu kļūsti par jaunu cilvēku, tu vairs neesi tas, kas biji agrāk. Kad es Limbažos vadīju draudzi, mums bija īrētas telpas teātra mājā, un tur bija kāda jauka, veca sieviņa, vārdā Anna. Kādu reizi es viņai teicu: „Anniņ, es agrāk biju pilnīgi citādāks, sēdēju cietumos, dzēru un biju narkomāns.” Viņa atbildēja: „Nē, tikai ne tu, Mārcīt!” Viņa nespēja to saprast un pieņemt, bet es esmu jauns cilvēks. Man ir jauna, cita dzīve. Ja tu ar kādām smagām atkarībām vai problēmām griezīsies pie psihologa vai kāda ārsta, tev paskaidros, ka tu esi slims. Viņi teiks, ka tu šajā brīdī vari apstāties un pārstāt darīt šīs lietas, taču tu tik un tā paliksi slims. Viņi tevi pabaros ar trankvilizatoriem, sakot, ka tā tu būsi vismaz kaut kādā formā, taču slims tu paliksi tik un tā. Iespējams, viņi ieteiks pielietot citas metodes, taču apgalvos, ka paliksi tāds pats līdz mūža galam. Draugs, Jēzus asinis tevi šķīsta un tu kļūsti par jaunu radījumu! Tu vairs neesi slims, tu esi vesels un brīvs. Tev nevajag tikai vienu privilēģiju, tev vajag brīvību visās dzīves sfērās un mūžīgo dzīvību. Kas ir Kristū, ir jauns radījums, un viss, kas bijis, ir pagājis un tapis jauns, ja vien tu no sirds tici un pieņem to. Kāda sieviete liecinot teica, ka no sirds pieņēmusi Kristu. No sirds – tas nozīmē, ka viņa pēc tam palika draudzē, lasīja Bībeli un lūdza, kā arī nav izlaidusi nevienu dievkalpojumu. Tas nozīmē no sirds pieņemt Jēzu par savu Glābēju. Nesapņo, ka tu esi pieņēmis Jēzu un vairs negribi nākt uz dievkalpojumu. Ja tu tā domā, tu neesi glābts. Dieva bērni ir savā ģimenē, viņi ir Dieva azotē, un tā ir draudze.

„Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.” (Jesajas 53:5)

Ar Viņa brūcēm un ciešanām mums ir dziedināšana gan dvēselei, gan miesai.

„Un ap devīto stundu Jēzus stiprā balsī brēca, saukdams: “Eloī, Eloī, lamā zabahtani?” Tas ir tulkots: “Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis?”” (Marka 15:34)

Brīdī, kad Jēzus karājās pie krusta, pats Dievs novērsās no Sava Dēla. Tas notika tādēļ, lai tu tiktu pieņemts. Pārsvarā visu problēmu, kas ir tavā dzīvē, sakne ir atstumtība – kad tevi kā mazu bērnu atstūma, ieplānoja abortu un dažādas citas lietas. Audzinot bērnus pēc mūsdienu politikas, ko cenšas ieviest, no tiem izaugs garīgi kropļi, nežēlīgi un ļauni. Ja bērnu atstāj bērnu dārzā, viņš bļauj un ir atstumts, un tas atstāj sekas uz visu mūžu. Atstumtība rada ļaunumu un nepiedošanu. Jēzus pie krusta tika atstumts, lai tu tiktu pieņemts, un visas atstumtības sekas tika likvidētas. Slimības ir atstumtības sekas. Dievs nav paredzējis bērniem augt kaut kādā zvēru dārzā, bet gan ģimenē. Bērnam vajag mammu un tēti, nevis dabīgo aizbildni, kā šobrīd Latvijas likumos dēvēti vecāki. Ja tu tam netici, paskaties likumos. Mums daudz ko nestāsta. Man par šo likumu ir vienalga, un tēvs ir un paliek tēvs, tāpat mamma ir un paliek mamma. Tā ir jābūt un citādi nevar būt.

„Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka Viņš, bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību.” (2. Korintiešiem 8:9)

Pie krusta Jēzus tapa aplaupīts, par Viņa apģērbu meta kauliņus. Viņš tika aplaupīts, lai tu būtu bagāts. Dieva plāns ir labklājība. Jēzus izlēja Savas asinis, lai tu tiktu glābts no elles, pazušanas un no velna varas, lai tu tiktu dziedināts gan emocionāli, gan fiziski, kā arī, lai tu baudītu finansiālu labklājību. Nost ar nabadzību un kredītiem! Kredīts ir viena no lielākajām kļūdām, ko cilvēks var pieļaut, jo tas izposta visu dzīvi. Visa pasaule ir kredītos, un tādā veidā sātans var regulēt, ko vien grib. Ja tev ir kredīts, tu esi vergs bankai un tiem, kuri stāv aiz šīm bankām. Liela daļa kredītu ņēmēji šobrīd ir ārzemēs, jo viņi nespēj atmaksāt parādus. Jēzus grib tevi atbrīvot no parādiem, bet tev pašam nāksies pastrādāt, taču noteikti ne ārzemēs. Cūka arī Āfrikā ir cūka, un, ja tu nevari nopelnīt šeit, nevarēsi nopelnīt arī ārzemēs. Nav svarīgi, kur tu esi, svarīgi ir, kas esi tu pats. Ja nabadzības lāsts pār tevi ir salauzts, ja tev ir pareiza domāšana, tev vienmēr būs nauda. Ir laiks iegādāties lielākus maciņus! Tev atliek tikai noticēt tam, ka tev būs nauda. Es minēju rakstu vietu, kurā bija teikts, ka Mozus izveda Israēla tautu no Ēģiptes zemes, un tur nebija neviena slima viņu vidū, kā arī viņš viņus izveda ar visu sudrabu un zeltu, viņi bija bagāti. Tev nevajag nekādus brīnumdarītājus, nevajag ne astrologus, ne dziedniekus, jo tavu dzīvi nenosaka horoskopi, bet gan tu pats. Tu esi savas dzīves noteicējs, un zaudētā vara tev tiek atgriezta. Tieši tas, ko tu tagad lasi, tevi glābj, atbrīvo, dziedina un dara bagātu, ja vien tu tici tam. Tad nu padomā, vai tev nevajag Jēzu. Ja tu tici Jēzus spēkam un Viņa asinīm, tu esi glābts, dziedināts, bagāts, un tev ir vara pār velnu, sevi un apstākļiem. Neviens tevi nekontrolēs un neviens tavu dzīvi neregulēs. Tu pats esi savas laimes kalējs kopā ar savu draugu Jēzu Kristu, kurš vienmēr ir ar tevi, lai arī kur tu dotos. Viņš ir tev blakus arī tad, kad tu sēdi mazmājiņā. Es esmu daudz par to domājis, kā tas ir, ka arī tur Viņš ir blakus, taču es no Viņa nekaunos, jo tādu Viņš mani ir radījis. Es lasīju grāmatā, ka Debesīs viss būs savādāk, un vairs nevajadzēs iet uz tualeti, tur viss būs iekārtots savādāk. Cilvēki tur varēšot paēst no ziedu aromāta, varēs gan ēst, gan neēst, kā pats vēlēsies.

Nobeigumā es vēlos pastāstīt kādu Bībeles notikumu. Tad, kad cilvēks pieņem Jēzu par savu glābēju, tad cīņa tikai sākas. Nepietiek tikai iznākt priekšā un nolūgt lūgšanu, pēc tam ir jāmaksā cena, lai lasītu Bībeli, iepazītu Dievu, apmeklētu draudzi, bez kuras nav iespējams paturēt glābšanu. Ir jādzīvo svēta dzīve, ir jācenšas, jāmaksā cena. Kad Mozus no Ēģiptes zemes izveda Israēla tautu, kas pārnestā nozīmē apzīmē mūs, draudzi un tevi, šodien, tad viņiem bija jāieiet apsolītajā zemē, kurā piens un medus tek. Tas simbolizē labklājību, dziedināšanu, brīvību un atgūto varu mūsdienās caur Jēzus upuri. Pēc tam ir jāsāk strādāt, lai šie apsolījumi darbotos. Mozus izsūtīja izlūkus, divpadsmit cilšu galvenos, un divi no tiem bija Jozua un Kālebs. Viņi izlūkoja šo zemi un secināja, ka tā patiešām ir laba, taču tur bija liela auguma cilvēki un stipras pilsētas, kuras viņi domāja, ka nespēs iekarot. Pēc mēneša viņi atgriezās nometnē un visai tautai teica: „Mēs esam par vāju, mēs to nevaram iekarot.” Jozua un Kālebs turpretī teica: „Mēs iesim un ar varu to paņemsim!” Pārējie gribēja viņus nomētāt ar akmeņiem par to, ko viņi runāja. Dievs izveda viņus no verdzības, gribēja ievest visās svētībās, bet viņi teica, ka nevarēs to izdarīt. Dievs teica: „Es esmu ar jums, jūs varat!”

“Tad Kālebs apklusināja tautu Mozus priekšā un sacīja: “Mēs iedami iesim uz turieni, un mēs to arī iegūsim, jo mēs ar varu to ieņemsim!” ” (4. Mozus 13:30)

Israēls atteicās iet uzbrukumā, kā rezultātā nāca Dieva dusmas un lāsts, un četrdesmit gadus šī tauta klīda tuksnesī un izmira. Dzīvi palika tikai Kālebs un Jozua. Kālebs un Jozua, vadot jauno Israēlu, iegāja apsolītajā zemē. Bībele saka, ka Kālebs pēc četrdesmit gadiem bija tikpat stiprs, kā toreiz, kamēr pārējie vārguļi jau bija izmiruši. Viņš bija stiprs, jo viņš ticēja Dievam.

Tu pieņem Jēzu par savu Glābēju, tu pieņem Viņa asinis, taču pēc tam tev ir jāiet un jāpaņem viss, kas tev pienākas. Taisi savu biznesu, lūdz Dievu, neizlaid nevienu sapulci, evaņģelizē, glāb cilvēkus, sludini, strādā pie savas laulības, strādā pie sevis, lasi grāmatas par personīgo izaugsmi, kļūsti līderis, nodarbojies ar sportu, cel savu veselību, strādā un darbojies! Tev jau pieder glābšana, labklājība un veselība, tikai ej un paņem to. Ja tu neesi pieņēmis Jēzu par savu Glābēju, šī ir tava diena un tu vari to izdarīt!

Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Monta Jefremova un Ieva Našeniece