Pirms kāda laika Kerijas dzīvē notika diezgan smags pavērsiens – jaunajai sievietei izjuka laulība,
kam, protams līdzi nāca skumjas, depresīvas domas un vientulība. Meklējot piepildījumu, Kerija veidoja jaunas attiecības, meklēja, kā sevi pilnveidot un dzīvot tālāk savu dzīvi. Vēlāk viņu pārsteidza arī jaunas veselības problēmas, ar kurām Kerijai nāktos sadzīvot visu mūžu. Taču, iepazīstot Jēzu kā savu Glābēju, atnāca dziedināšana un daudzas citas izmaiņas!
Stāsta Kerija: „Pirms četriem gadiem man izjuka laulība. Jutos ļoti vientuļa, depresīva, nezināju, kā lai tiek galā ar šīm negatīvajām sajūtām. Lai kaut kā izmainītu esošo situāciju, piepildījumu meklēju jaunās attiecībās. Protams, tas neko neatrisināja, jo joprojām jutos iekšēji tukša un vientuļa.
Vienā brīdī es sajutu iekšēju pamudinājumu doties pie ārsta ginekologa. Uz pārbaudēm esmu gājusi regulāri, viss iepriekš bija kārtībā, taču šoreiz bija sajūta, ka jāaiziet tieši tagad, lai gan nekādus īpašus simptomus nejutu. Pie ārsta uzzināju ļoti nepatīkamus jaunumus – man atklāja pirmās stadijas papilomas (CIN I) vīrusu dzemdes kaklā, kas 10-15 gadu laikā var izraisīt vēža šūnu rašanos. Šī kaite nav medicīniski izārstējama, ar to ir jāsadzīvo visu savu atlikušo mūžu. Vienīgais, ko lietas labā var darīt – censties uzlabot un uzturēt kārtībā savu imūnsistēmu, un nepieļaut, lai kāds cits inficējas ar to. Inficēšanās ar šādu kaiti notiek caur seksuālu kontaktu. Uzzinot to, es jutos drausmīgi, lai gan iekšēji apzinājos, ka tās ir sekas manām nepareizajām izvēlēm. Es ticēju Dievam jeb augstākam spēkam toreiz un tam, ka par visām darbībām dzīvē ir jāatbild. Sapratu, ka man ir jāapstājas un kaut kas jāmaina. Man tika izrakstīti medikamenti, kas stiprina imunitāti, tomēr neskatoties uz to, vīruss palika organismā.
Es daudz domāju par to, kāpēc mana dzīve izvērtās tieši šādi. Lasīju grāmatas par psiho-somātiskiem slimību veidošānās iemesliem, pētīju sevi un iedziļinājos šajā situācijā.
Jau pirms es uzzināju šo diagnozi Dievs manā ceļā sūtīja kristiešus, kuri stāstīja par Dievu, aicināja uz draudzi. Taču es biju lepna un teicu, ka ticu sev, ka pati strādāju pie sevis, lai uzlabotu dzīvi. Šos kristiešus es satiku vairākas reizes. Un pēdējo reizi manā ceļā gadījās jau cits cilvēks, bet arī no tās pašas draudzes – „Kristus Pasaulei”. Šoreiz es atsaucos aicinājumam un pirmais dievkalpojums, uz kuru aizgāju, bija svaidīšanas dievkalpojums. Aizejot uz šo dievkalpojumu, es iekšā dzirdēju tādu neizskaidrojamu balsi, kas it kā teiktu:”Būs labi!” Es vairāk nedomāju par šo slimību, sāku iekšēji paļauties uz Dievu. Tā es sāku nākt gan uz dievkalpojumiem, gan mājas grupiņām, mani ļoti atbalstīja cilvēks, kurš atveda uz draudzi un mājas grupas vadītāja. Par mani tika arī regulāri lūgts. Atceros bija arī īpašs dievkalpojums par tēmu „Ģimene”, kurā mācītājs aizlūdza pret dažādiem ģimeņu lāstiem un problēmām. Tajā dievkalpojumā es sajutu lielu atbrīvošanu no pagātnes kļūdām. Pilnīgi jutu, kā no manis iziet kāds ļaunums, kas iepriekš traucēja dzīvot. Pēc laika devos arī uz lūgšanu semināru jeb inkaunteru, kura laikā es uzzināju pilnīgāk, kā darbojas Dieva garīgie principi, kāpēc veidojas problēmas cilvēka dzīvē un kā ar to tikt galā. Aizlūgšanas laikā bija arī jāaizpilda anketa, kurā uzrādīju dažādus pagātnes grēkus, partnerus, ar kuriem bija nepareizas attiecības – par to visu tika lūgts un jebkādi lāsti tika salauzti Dieva spēkā. Kalpotājs stāstīja arī kādu salīdzinājumu, ka katrs cilvēks, ar kuru Tev ir bijis kontakts, ir kā lapiņa, kura pielīpstot atstāj nospiedumu. Tāpat notiek ar katru nākamo lapiņu. Savā prātā lūdzu, lai Dievs mani atbrīvo no visiem šiem „nospiedumiem”. Es piepildījos ar Dieva Tēva mīlestību, sapratu, ka mani tur Viņa roka, kas vienmēr atbalstīs un sajutu milzīgu brīvības sajūtu. Apkārtējie teica, ka man pat seja mirdzēja, izskatījos daudz citādāk. Jutos brīva no visa haosa, no visas nastas.
Pirms inkauntera devos nodot atkārtotas analīzes un tieši inkauntera laikā e-pastā saņēmu jaunos analīžu rezultātus. Atverot tos, es biju pārsteigta, ieraugot tekstu „nav noviržu no normas”. Es uzzināju, ka esmu dziedināta! Tā bija neaptverama sajūta, es iekšēji sev noteicu: „Dievs tiešām ir!” Pēc tam devos pie ārsta un viņš apstiprināja – esmu pilnīgi vesela! Esmu ļoti pateicīga Dievam par šo brīnumu, sapratu, ka Viņš ļoti mīl mani un vēlas, lai turpmāk savu dzīvi veidoju pēc Viņa gribas.

Tagad dzīvoju ar drošības sajūtu, neskatoties uz kādām ikdienas grūtībām. Es zinu, ka varu paļauties uz Jēzu un viss būs labi. Mani nesaista vairs vecā dzīve un tās domāšanas veids. Es nemeklēju piepildījumu nepareizās attiecībās, šo piepildījumu tagad es jūtu ikdienas, jo to man ir devis Dievs. Ar Dieva spēku man ir daudz vieglāk risināt problēmas, daudzas atbildes uz tām es atrodu Bībelē. Zinu, ka ar Dievu man viss izdosies! Ja tu lasi manu liecību un sirdī jūti siltumu, es tevi aicinu sekot Dieva gaismai uz labāku dzīvi – bez skumjām, sāpēm un vientulības!”

Kerijas Lāmas liecību pierakstīja Kristīne Zeltiņa