Kā tev pašam šķiet – tu esi dzīvs? Tu jūti, ka patiešām dzīvo? Es nerunāju par to, ka mums katram sāp, kad sev iekniebjam, un pēc tā secinām, ka esam dzīvi. Zini, bārda aug arī miroņiem. Pat mirušam cilvēkam ir kaut kādas dzīvības pazīmes, joprojām organismā notiek kādi procesi. Vai tu šobrīd ņem visu, ko Dievs tev dod?

“Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības.” (1.Jāņa 5:12)

Kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības. Jēzus ir mūžīgās dzīvības avots. Jēzus saka: “Patiesi, patiesi Es jums saku: ES ESMU durvis, kas ved pie avīm.” (Jāņa evaņģēlijs 10:7) Kādas durvis? No nāves uz dzīvību. Viņš pie krusta ir samaksājis pilnu cenu, izpircis mūs, atpircis mūs no pazušanas ar Savu nāvi. Viņš ir dāvājis mums dzīvību, lai tā būtu mūsos. Mūsos ir dievišķā dzīvība, un tas nozīmē dzīvot šeit virs zemes pilnvērtīgu dzīvi un dzīvot mūžīgi. Dieva vārds saka to par tiem, kam ir Dieva Dēls. Tev ir Jēzus? Ja tev ir Jēzus, tevī ir dzīvība. Nevis tikai fiziskā dzīvība, bet dievišķā dzīvība.

“Un Sardu draudzes eņģelim raksti: tā saka Tas, kam septiņi Dieva gari un kam septiņas zvaigznes: Es zinu tavus darbus, tev ir vārds, ka tu dzīvo, bet tu esi miris. Uzmosties un stiprini tos, kas taisās mirt, jo Es neatradu tavus darbus pilnīgus Mana Dieva priekšā!” (Atklāsmes grāmata 3:1-2)

Dievs deva īpašu vēstījumu jeb pravietojumu vairākām draudzēm, un Viņš caur apustuli Jāni atklāj vīziju un Savu vārdu, sakot Sardu draudzei: “Tev ir vārds, ka tu dzīvo.” Arī tev ir vārds, tev ir Jēzus, un tu esi dzīvs, tev pieder mūžīgā dzīvība, bet tu esi miris, saka Dievs. Tu domā, ka esi dzīvs, tomēr tu esi miris. Kā tad tā, kaut kas neiet kopā?! Ja, pieņemot Kristus upuri, mums ir dzīvība sevī, Dieva Gars, kura spēkā mēs spējam visu, un caur Jēzus asinīm mums pieder uzvara, tomēr mēs varam arī melot sev, Dievam un citiem un domāt, ka esam dzīvi, kaut patiesībā esam miruši. Sardu draudzē daži vēl bija dzīvi, bet pārējie jau bija miruši. Abos šajos pantos ir runa par darbiem. Tātad tava dzīvība kaut kāda mērā ir atkarīga no taviem darbiem, kā tu rīkojies. Nepietiek tikai ar to, ka tu pieņem un tici, ir vajadzīgi arī darbi. Kādi darbi? Lūk, tāda šodien ir svētrunas tēma – “Ko nozīmē – dzīvot?” Ko nozīmē – būt dzīvam? Vai mums pietiek būt dzīviem ar to, ka ticam Dievam? Pietiek tikai apliecināt un pateikties par Jēzus upuri? Ko nozīmē – dzīvot? Ir kaut kas, kas atšķir dzīvus kristiešus no mirušiem kristiešiem. Tie ir darbi.

Cik grādus šorīt no rīta rādīja tavs termometra stabiņš? Tīnūžos bija 16 grādi, Siguldā – desmit, Limbažos – septiņi, bet Valmierā – trīspadsmit grādi. Iebraucot Rīgā, bija desmit grādi, bet šeit, Elizabetes ielā, tuvāk jūrai, jau tikai septiņi grādi. Siguldā šobrīd ir ļoti skaisti, man šķiet, ka tagad ziemā ir vēl skaistāk nekā rudenī. Visa Gaujas senleja ir balta, koki apsniguši, ir daudz sniega, slēpotāji. Kas tev nāk prātā, iedomājoties pilnīgi skaidru un aukstu laiku ziemā? Apdzīvota vieta, sals, sārtas debesis un dūmi, kas kūp no mājiņas skursteņa. Visi kurina savas krāsnis! Dūmi iet precīzi uz augšu, jo ir bezvējš. Tas ir tāpat kā sēdēt siltā mašīnā, atmosfēra ir līdzīga. Un es iedomājos tos cilvēkus, kuri sēž savās mājiņās un kurina krāsniņas. Viņi pamostas no rīta, ir auksti, jo ir nokritusies temperatūra, iekurina krāsni, kļūst siltāk, un tad viņi spēj dzīvot un viņiem ir emocionāli labi. Tu zini to sajūtu – iekurināt krāsni un gaidīt, kad tā iekursies un sāks atdot siltumu? Kamēr istaba nav sasilusi, tu pastāvi pie krāsns un pasildies. Manī tas raisa pozitīvas izjūtas, tas ir skaisti un tuvi. Tā kā Ziemassvētkos! Ja pašos Ziemassvētkos sniega nebūs, tad tagad ir īstais laiks tos svinēt.

Man prātā ir arī kāda cita aina no 2000.gada ziemas. Neilgi pirms tam, kad es atgriezos pie Dieva, es dzīvoju vientuļā mājiņā Limbažu pilsētas robežās, upītes krastā, ārā bija auksti, bet mans skurstenis nekūpēja. Spēks iekurināt man tā kā bija, bet malciņas nebija. Tajā brīdī es biju bezspēcīgs, slimīgs nonarkojies cilvēks ar paranoju. Dažas reizes es kaimiņiem nozagu malku, viņi pamanīja, ka tās kļūst mazāk, un aizsargāja to, un kļuva grūtāk to dabūt. Naudas man nebija. Naktī es gulēju, ietinies vairākās segās, elpojot gārdzu, un istabā viss bija sasalis, pat ūdens krāns bija aizsalis. Es mierīgi varēju tur nomirt, un tāda sajūta arī bija, ka es tur nobeigšos. Es nespēju normāli iziet ārā no mājas, es vienkārši gulēju, salu un lēnām izlaidu garu. Sildās tie, kuriem ir malka, bet malka ir tiem, kas to nopelna. “Tu domā, ka esi dzīvs, bet tu esi miris, jo Es zinu tavus darbus,” saka Dievs. Lai būtu malka, ir vajadzīgs darbs. Ja mēs gribam dzīvot un pelnīt naudu, mums kaut kas ir jādod sabiedrībai, un tā dod pretī. Pasaule ir uzbūvēta tā, ka mums ir jādod kaut kas no sevis, un tas ir pareizi. Tā kā es tajā brīdī neko nedevu, malku nevarēju iegādāties. Bez siltuma nav dzīvības, un siltums ir atkarīgs no taviem darbiem. “Tev ir vārds, ka tu dzīvo, un tomēr tu esi miris, Es neatradu tavus darbus pilnīgus,” saka Dievs.

“Un Viņš uz tiem sacīja: “Vai sveci iededzina, lai to liktu apakš pūra vai zem gultas? Vai ne tāpēc, lai to liek lukturī? Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms. Ja kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird.” Un Viņš tiem sacīja: “Ievērojiet, ko jūs dzirdat. Ar kādu mēru jūs mērojat, mēros jums un pieliks jums vēl klāt. Jo, kam ir, tam dos; un, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.”” (Marka evaņģēlijs 4:21-25)

Es izskaidrošu šīs Rakstu vietas, kurās ir vairāki Jēzus izteicieni. Es par tiem domāju visu nedēļu. Un no šejienes arī tapis tas, ko Dievs grib tev pateikt, lai tevi celtu, iedrošinātu, dziedinātu un palīdzētu uzvarēt. Varbūt tev šķiet dīvaini, ka sveci var likt zem pūra vai zem gultas. Tas nav iespējams, jo tad gulta aizdegtos. Te ir domātas cita veida sveces, tādas kā eļļas lampiņas, kuras mierīgi varēja palikt arī zem gultas. Tas ir neveikls Bībeles tulkojums. Nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā. Nekas nenotiek slepeni, kas netiktu zināms. Tu lasi un domā – ko es tādu esmu izdarījis, kas drīz kļūs zināms? Kas ir tāds, ko es nevienam negribu teikt, tomēr visi to drīz uzzinās? Bet šī Rakstu vieta nav par to. Visi šie panti apkopojot runā par vienu lietu – par darbiem. “Ievērojiet, ko jūs dzirdat. Ar kādu mēru jūs mērojat, mēros jums un pieliks jums vēl klāt. Jo, kam ir, tam dos; un, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.”

“Un, sveci iededzinājis, neviens to neapklāj ar trauku, nedz to liek apakš gultas, bet to liek lukturī, lai ienācēji redzētu gaismu. Jo nekas nav paslēpts, kas netaps redzams, nedz apslēpts, kas netaptu zināms un nenāktu gaismā. Tāpēc pielūkojiet, kā jūs klausāties! Jo, kam ir, tam dos, un, kam nav, tam atņems arī to, ko tas tur par savu.”” (Lūkas 8:16-18 )

“Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis, tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem. Tāpēc ņemiet viņa talentu un dodiet to tam, kam ir desmit talentu. Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir.” (Mateja 25:26-29)

Arī Mateja evaņģēlijā ir šie paši vārdi, tikai šeit ir līdzība par talentiem. Kungs aizceļoja un kalpiem atstāja vienu, divus un piecus talentus, un teica, lai strādā ar šo naudu. Kad kungs atgriezās, tad visi bija palielinājuši savus ienākumus, bet tas, kuram bija tikai viens talents, nebija to lietojis. Tāpēc Jēzus saka: “Kam ir, tam dos vēl.” Pirmajiem diviem uzticamajiem kalpiem Dievs saka: “Ieejiet sava kunga priekā,” bet par to, kas nebija strādājis, “izmetiet ārā, jo viņš nelietoja to, ko es viņam devu.” Mums katram kaut ka ir dots – šīsdienas iespējas, šīsdienas saprašana, šīsdienas resursi. Dari to, ko tu vari izdarīt šodien, ar to, kas tev ir. Ar to mēs nonāksim pie tā, ko nozīmē dzīvot un būt dzīvam. Kā nenonākt zem tās kategorijas, ka tu domā, ka dzīvo, kaut patiesībā esi miris?

Tātad ir vairākas Rakstu vietas par sveci, par apslēpto, kas taps zināms, par ausīm, kas dzird, par to, ar kādu mēru tu mēro, ar tādu tev atmēros, un par to, kam ir, tam dos, kam nav, tam atņems to, kas tam ir. Tie ir veseli četri izteicieni, kuri Marka 4:21-25 ir visi kopā. Tas pats ir arī Lūkas 8:16-18 un citā kontekstā arī Mateja evaņģēlijā. Tas nozīmē, ka šos izteicienus Jēzus ir bieži lietojis. Tie ir tādi vārdi, kas Jēzus mācekļiem un cilvēkiem tajā laikā bija palikuši atmiņā. Ko nozīmē – nāks zināms tas, kas ir apslēpts? Jēzus šeit runā par evaņģēliju. Labā vēsts nav paredzēta, lai to apslēptu, tāpat kā svece, dzīvības atslēga caur Jēzus Kristus upuri nav paredzēta tikai tev, lai to apslēptu, bet lai tu to lietotu pats un dalītos ar to.

Ko nozīmē – ievērot to, kā mēs klausāmies? Tu tagad lasi Dieva vārdu, katru svētdienu tu klausies Dieva vārdu, tu mājās vēlreiz to skaties un klausies, lasi Bībeli, mājas grupiņā iztirzā sprediķi, bet ko tu ar to visu dari? Ko tu dari ar to, ko tu dzirdi? Tu to lieto vai nelieto? Lūk, ar ko atšķiras dzīvs kristietis no miruša kristieša. Dzīvs kristietis jeb cilvēks ir tas, kas dzird un dara. Jēzus saka:

“Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.” (Mateja evaņģēlijs 7:21)

Ko nozīmē – dzīvot? Tas nozīmē, ka tu vajadzīgā daudzumā ieguldi vajadzīgā vietā. Tu ieguldi savu darbu pareizās lietās, saskaņā ar Dieva vārdu. Tu dari to, kas atbilst Dieva gribai, nevis kaut ko, ko esi redzējis sapnī vai dzirdējis no kāda “pravieša”. Dari to, kas saskan ar veselīgu Bībeles mācību. Tu dzirdi veselīgu Kristus mācību. Ko tu dari ar to? Tāpēc Jēzus saka: “Pielūkojiet, ko un kā jūs dzirdat.” Paliec to zem pūra? Jo ar kādu mēru tu mēro, ar tādu tev atmēros. Kam ir, tam dos vēl, kam nav, tam atņems to, kas tam ir. Ja tu šodien nelieto to, ko dzirdi, drīz tev vispār nebūs vēlmes kaut ko lietot vai darīt. Jēzus vistiešāk šeit runā par mācīšanos, iedziļināšanos un Dieva meklēšanu. Ja tev ir lēmums pavadīt regulāri laiku kopā ar Dievu un tu to arī dari, tev rodas vēl vairāk vēlme to darīt. Tu iepazīsti Dievu, ej dziļāk, un tev rodas vēl vairāk jautājumi. Ja tev nav disciplīnas šajā lietā, tev arī pāries vēlme to darīt. Tāpēc tam, kam nav, atņems arī to, kas tam ir. Tāpēc nepietiek tikai kaut kā lasīt Bībeli un kaut kā lūgt Dievu, kaut kā klausīties sprediķus un kaut kā darīt to, ko tu dzirdi, bet izdarīt to vajadzīgajā daudzumā un pareizajā veidā. Nepieciešams vajadzīgais ieguldījuma daudzums vajadzīgajā ieguldījuma veidā.

Paldies par apsveikumu vārda dienā, kas bija desmitajā novembrī. Par dāvināto naudu es nolēmu iegādāties dāvanu – skaņas pastiprinātāju mājās. Es ik pa laikam tos nomainu. Katram pastiprinātājam ir savs līmenis un sava skaņa. Klausoties mūziku ar kvalitatīvu aparatūru, es varu ģībt un raudāt. Tā ir mana aizraušanās no pusaudžu gadiem. Mans pirmais pastiprinātājs bija “RRR” (Rīgas Radio Rūpnīca) plašu atskaņotājs ar pelēku noņemamu tumbiņu. Savu tagadējo jauno pastiprinātāju es biju nolēmis nopirkt Ebay.com. Es jau biju noskatījis savu pastiprinātāju, un šī prece tiešām ir vērtīga, tā nemaksā pāris simtus eiro. Arī preces īpašnieks zina tās vērtību. Kad tu pērc preci Ebay.com, tu vari ierakstīt atsauksmi par šo pārdevēju, jo ir svarīgi, ka tu pērc preci no pārdevēja, kuram ir 100% laba atsauksme. Protams, tu nevari rakstīt nepatiesu atsauksmi, tev pašam no tā būs mīnuss. Tā arī tur notiek tirdzniecība – cilvēki skatās uz šiem procentiem un pērk preces no tiem, kuriem ir labākās atsauksmes, piemēram, ja pārdevēja reitings ir zem 80%, neviens no viņa neko nepirks. Iepirkties Ebay.com ir diezgan droši. Viens no punktiem, ko cilvēki raksta atsauksmē, ir komunikācija. Ja tev nepatīk komunikācija, ar kādu pārdevējs ar tevi komunicē, tu ieliksi viņam tikai normālu atsauksmi, nevis pozitīvu, un, ja šis cilvēks gribēs tirgoties, viņam vajadzēs to izlabot. Viņi, protams, arī cīnās, lai dzēstu sliktās atsauksmes.

Es centos komunicēt ar noskatītā pastiprinātāja pārdevēju. Viņš bija uzrakstījis, ka es varu piedāvāt zemāku cenu, un es piedāvāju zemāku cenu, saprāta robežās, jo es zinu, ka tā ir vērtīga prece, taču man neviens neatbildēja. Es uzrakstīju trīs vēstules, jo es tiešām šo preci ļoti gribēju, bet man joprojām neviens neatbildēja. Es atradu šo cilvēku ārpus Ebay.com, viņa privāto veikalu, uzrakstīju uz šo veikalu, un jau pēc trīs stundām saņēmu atbildi. Protams, atlaide nebija iespējama, jo viņš jau tā bija samazinājis cenu, un šī prece bija ļoti labā stāvoklī, gandrīz jauna. Es rakstīju viņam atpakaļ, uzdevu dažus jautājumus, viņš atkal neatbildēja. Es biju sapratis, ka atlaide nebūs, kaut kādu skaidrību par šo preci biju ieguvis, ar pārdevēju vairāk runāt negribēju, bet preci iegūt es gribēju, tā nu es gāju Ebay.com un nopirku šo pastiprinātāju. Zini, kas notika? Šis pārdevējs uzreiz man atbildēja, pateica paldies un uzrakstīja, kad tiks izsūtīta prece un ar kādu numuru.

Saistībā ar šo gadījumu un šīm Rakstu vietām es sapratu – kamēr taviem vārdiem nav reāla seguma, tikmēr nav atbildes. Kamēr nav reālas darbības, nav segums tam, ko tu gribi. Ebay.com un arī citās adresēs, piemēram, ss.lv ir vairāki cilvēki, kas cenšas piedāvāt zemāku cenu, arī man citreiz, kad es esmu kaut ko ielicis pārdot, ir rakstījuši tādi cilvēki. Es pat viņiem neatbildu, jo es zinu, ka tie ir pārpircēji. Ir jāsaprot, ka katrai precei ir sava vērtība un nav pieklājīgi prasīt pārāk zemu cenu, pat ne pieklājīgi, bet tā tu vienkārši neko nevari dabūt. Ir jābūt reālam segumam, reālai cenai par reālu preci. Lūk, kāpēc tam, kam nav, atņems to, kas tam ir, – tu kaut ko dari, bet piedāvā pārāk mazu cenu. Tu cel mājas grupiņu, gribi to izaudzēt, pievest cilvēkus pie Dieva, piedzīvot grupiņas dalīšanos un cilvēku dziedināšanas, bet tas nekad nevar notikt, ja tu nesamaksā pietiekošu cenu, bet tā arī nav cena, kad tev nekam citam neatliek laika. Ir jāsasniedz kritiskā masa – punkts, kurā ir pietiekamā daudzumā ieguldīts darbs, lai būtu rezultāts, pareizā ieguldījuma veidā, nevis vienkārši ieguldīt darbu, bet pareizā vietā un veidā.

Kas sievietēm ir svarīgākais pirms dievkalpojuma? Skaistumkopšana, uzacis, lūpas, mati, apģērbs. Kas mācītājam ir pats svarīgākais pirms dievkalpojuma? Es ģērbjos uz dievkalpojumu piecas minūtes, es pārāk neuztraucos par to, kā es izskatīšos. Es no rīta ceļos un sakārtoju jeb sagatavoju sprediķi, nedēļas laikā es par to esmu domājis, pierakstījis visu, bet man ir viss jāsakārto svētdienā; es to varētu izdarīt arī iepriekšējā dienā, bet man tik un tā pirms dievkalpojuma vajag visu atkārtot. Tāpēc ir labāk tajā pašā dienā no rīta visu sakārtot, tas prasa laiku, un man šis laiks vienmēr ir par maz. Ir vajadzīgs ieguldīt laiku pareizā vietā, laikā un pareizā virzienā. Es nesaku, ka tas ir slikti, ka sievietes iegulda laiku savā izskatā. Tas, kur es ieguldu savu laiku, man ir pareizā vieta un pareizais laiks – sagatavot svētdienas sprediķi.

Šodien, braucot uz draudzi, jau Rīgas centrā mašīnas ātrumkārba pārslēdzās uz avārijas režīmu, sāka mirgot visas lampiņas, antifrīzs sāka tecēt ārā un viss zem motora pārsega kūpēja. Šādā situācijā, ja antifrīzs ir iztecējis, tu nevari braukt, vari nobeigt motoru un mašīna ir norakstāma. Šodien man bija vienalga, kas notiks ar mašīnu, es neapstājos un turpināju braukt, jo es zināju, ka man ir jānokļūst līdz draudzei. Kamēr mašīna gāja, tikmēr es braucu ar 10km/h, iebraucu stāvvietā pie draudzes, un tieši tajā mirklī mašīna apstājās. Es ceru, ka es motoru nenobeidzu, bet, ja godīgi, man tas galīgi nebija svarīgi, man svarīgi bija nokļūt šeit, kur man bija jānokļūst, savā vietā. Man bija vienalga par to, cik lieli izdevumi pēc tam būs, vai tā mašīna vispār būs ejoša, vai nāksies to izmest. Te ir mana vieta, un būt šeit ir mana prioritāte. Te es maksāšu savu cenu un ieguldīšu savu laiku, un es neapsveru vispār tādu iespēju – nenokļūt šeit. Ja es kādreiz jūtu, ka dažādu apstākļu dēļ es varētu nokavēt vai neierasties, man ieslēdzas smadzenes, un visi dzelži un līdzekļi, ko nākas ieguldīt, man ir pilnīgi vienaldzīgi, jo man ir svarīgi būt tur, kur man ir jābūt. Lūk, ko nozīmē dzīvot! Būt dzīvam! Tev ir savi mērķi un savas prioritātes, tev ir Dievs! Un par Dieva gribas pildīšanu tu maksā pilnu cenu. Un konkrēti šādas cenas maksāšana, kā tu tikko lasīji, varbūt nav tā gudrākā, es varētu arī ar kājām atnākt un mašīnu kaut kur atstāt ceļmalā.

Tu domā, ka tu esi dzīvs? Bet patiesībā esi miris. Kādēļ? Nav pietiekamā daudzumā ieguldīts darbs. Tu kaut ko ieguldi, bet Dievs saka, ka iededzinātu sveci neliek zem pūra. Es nevaru kaut kā lūgt Dievu, lasīt Bībeli, kaut kā vest cilvēkus pie Dieva, kaut kā celt savu biznesu, kaut kā strādāt savā darba vietā, kaut kā attiekties pret savu sievu vai vīru, bērniem vai cilvēkiem, kaut kā pret savu veselību un sevi. Tu nāc uz dievkalpojumu un domā, ka Dievs tevi dziedinās no visām kaitēm, bet bez tavas paša līdzdalības Dievs neko nedarīs, ir lietas, kas arī tev pašam jāizdara.

Kopš es esmu piedzimis no augšas un ticis dziedināts no bronhu slimībām, man nav bijušas šādas problēmas. Taču tagad, aukstajos mēnešos, atkal sāka parādīties nespēks un kakla sāpes. Es lūdzu: “Dievs, ar Tavām brūcēm esmu dziedināts,” bet nekas nenotika. Tad es sāku domāt, ko es kādreiz darīju un vairs nedaru, un atcerējos, kādreiz es regulāri gāju ziemās peldēt āliņģos un jau kādus divus gadus to nebiju darījis, uz pirti arī biju pārtraucis iet. Es nolēmu atsākt to darīt. Siguldā ir kāda laba vieta, kur gan ziemā, gan vasarā ūdens ir septiņus grādus silts, tas ir neliels ezeriņš, kurā ietek avoti, uz šo vietu es iesāku braukt, un nu jau ir pagājis kāds laiciņš un man ne reizi nav atkārtojušās kakla sāpes.

Dievs mani dziedinās tad, kad es pats būšu ieguldījis vajadzīgo daudzumu pūles, lūgšanas un vajadzīgo daudzumu darba. Nevis pārmērīgā daudzumā, bet vajadzīgā daudzumā. Tas nenozīmē tagad tikai cilvēkus glābt vai tikai attiecības un ģimene, nē, bet vajadzīgo lietu vajadzīgā daudzumā un pareizā veidā, lai būtu rezultāts. Ko nozīmē – pareizā veidā? Piemēram, personīgas attiecības ar Dievu. Tu domā, ja vairāk laika ieguldīsi attiecībās ar Dievu, ceļot lūgšanu laiku, tad tev viss būs, panākumi un auglība? Ja jau vairāk ir labāk un nekad nākamajā reizē tik pat cik iepriekšējā, tad cik daudz var lūgt? Maksimums divdesmit četras stundas diennaktī, un arī tas nav iespējams. Es domāju, ka pietiekami ir ar divām stundām. Man kā mācītājam nevajag vairāk par četrām piecām stundām. Tātad tev nav jāpalielina lūgšanu laiks, ja tu gribi iepazīt Dievu. Ir laika limits tam, cik ilgi tu vari lūgt Dievu, bet nav limits tam, cik kvalitatīvi tu to vari darīt.Ne tikai vajadzīgā daudzumā, bet arī pareizā veidā. Tu vari lūgt to pašu laiku, ko tu lūdz, bet kvalitatīvāk, nav nozīmes palielināt laiku, ja mēs nespējam koncentrēties uz Dievu.

“Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju.” (1.Mozus grāmata 15:5)

Padomā, vai Ābrahāms varēja radīt tik daudz pēcnācēju, vēl jo vairāk, ja Sāra bija neauglīga? Viņi nevarēja radīt bērnus pietiekamā daudzumā, lai viņi būtu kā zvaigznes pie debesīm. Tātad tas, cik viņš pats spēja, bija ierobežots, bet cik viņa pēcnācēji spēj, nav ierobežots. Lūk, pareizais veids! Nepietiek tikai pašam kaut ko darīt, ja tu gribi kaut ko ievērojami vairāk sasniegt, tev nāksies ieguldīt cilvēkos. Tas nenozīmē, ja tu strādāsi vairāk, tad sasniegsi vairāk vai nopelnīsi vairāk naudas, bet, ja tu strādāsi pareizi. Pareizi strādāt nozīmē pacelt darbiniekus, kas tavu darbu turpina, pārņem tavas stafetes, mērķus un vīziju un arī pelna uz to, ja runa ir par biznesu. Tikai ieguldot cilvēkos un deleģējot pienākumus var gūt panākumus bez limita. Strādā pareizā veidā! Tev nebūs vairāk, ja tu strādāsi vairāk, tev nebūs vairāk, kamēr tu nesāksi celt līderus, deleģēt pienākumus un ņemt darbā cilvēkus. Tev nāksies strādāt ar neapmierinātiem un neuzticamiem cilvēkiem, kuri domā, ka darba vietas krīt no debesīm. Ļoti viegli ir pateikt, ka mēs to nevaram izturēt un mest visu pie malas, bet, ja es ka mācītājs nevarētu izturēt un mestu pie malas, tad mēs šodien šeit nebūtu, labākajā gadījumā mēs būtu divdesmit cilvēku draudze Limbažos. Jo Dievs saka, ka atņems tam, kam nav, arī to, kas tam ir.

Ūdens vārās simts grādos. Tātad ir vajadzīgs vajadzīgā daudzumā un ilgumā karsēt uz uguns ūdeni, kamēr tas sāk vārīties, taču ar to var arī nepietikt. Piemēram, lai uzvārītu olu, var nepietikt uzvārīt ūdeni, jo ūdens vārīšanās temperatūra ir atkarīga no spiediena. Gaiziņkalnā ūdens vārīsies 99 grādos, Everestā 69 grādos, un tur varētu rasties problēma uzvārīt pārtiku, jo ir produkti, kurus 69 grādos nevar uzvārīt. Tātad vārīšanās temperatūra ir atkarīga no spiediena, jo lielāks spiediens, jo mazāka vārīšanās temperatūra. Ja tu pareizāk vai precīzāk ieguldi, precīzāk darbojies, vajadzīgā daudzumā, tad “vārās”, ir vajadzīgs spiediens, citiem vārdiem, darbība. Vai tiešām draudzes izaugsmei es veltu laiku no rīta līdz vakaram? It kā, loģiski spriežot, vairāk strādājot būs vairāk rezultātu, bet tā nav patiesība. Tev nevajag strādāt visu dienu, bet izdarīt nepieciešamo daudzumu pareizajā veidā.

Es izstāstīšu savu pieredzi. Esmu mācītājs, mana vīzija ir celt Dieva draudzi. Bet sākumā, kad iepazinu Jēzu, es visiem stāstīju par Viņu, un man nebija tik svarīgi, lai šie cilvēki ienāktu draudzē. Es to tik labi neizpratu. Es vienkārši stāstīju par Dievu. Tad es sapratu, ka man tas ir par maz, sāku sludināt vairākiem cilvēkiem uzreiz. Kopā ar baptistu brāli braucām uz dažādām lauku vietām, kur sapulcējās kādi septiņi astoņi vietējie, daži labi ar zeķēm kājās, pavisam nodzērušies. Es sludināju, spēlēju ģitāru, dziedāju un lūdzu Dievu par viņiem. Šis jau bija labāks veids par pirmo, jo varēju aizsniegt mazliet vairāk cilvēku. Taču rezultāts joprojām bija ļoti minimāls, neskatoties uz ieguldīto laiku. Cilvēks atnāca uz draudzi, pasēdēja un atkal aizgāja. Nākamais solis – es sapratu, ka man jābūt savas draudzes mācītājam. Biju lasījis, ka Anglijā kāds bija ļoti daudz lūdzis, tad sludināja, un tur sākās atmoda. Iedomājos, ka es arī sākšu kārtīgi sludināt un Latvijā būs atmoda, bet nekā. Tātad bija jādara vēl kaut kas. Iespiedām bukletus, iemetām visās Limbažu pastkastītes pat pa vairākām reizēm. Dievkalpojumos bija daudz cilvēku, daudzi saņēma dziedināšanu, bija jau kaut kādi rezultāti salīdzinājumā ar ieguldīto laiku. Taču mani vienalga neapmierināja šie rezultāti, tāpēc uzņēmos atbildību par Cēsu un par Valmieras draudzi. Cilvēku skaits pieauga. Man bija jau trīs mazas draudzes. Rīkojām evaņģelizācijas, braucu ar saviem cilvēkiem uz mājas grupiņām, atkal spiedu bukletus, uz kuriem bija redzama mana seja un liecība. Ieguldījāmies diezgan pamatīgi, bet rezultātu varētu novērtēt kā viduvēju. Nākamais solis bija, ka sludināju Igaunijā un citur, bet tā īsti neredzēju sava darba augļus, šīs izmaiņas, izmainītos cilvēkus. Pēkšņi Dievs man atklāja, ka atmoda nav tāpēc, ka es neceļu vadītājus. Ābrahāms viens pats nespēja saražot visu to cilvēku skaitu, kuru starpā esat arī jūs. Tāpat arī savā lūgšanu laikā nespējam lūgt tik daudz, lai patiesi iepazītu Dievu. Personīgajām attiecībām ar Dievu ir kaut kāds limits, bet Dieva iepazīšanai nav limita. Tāpat arī izglābto cilvēku skaitam nav limita. Un šis limits nav atkarīgs no tā, cik daudz tu kalposi, bet no tā, cik kvalitatīvi tu kalposi un kādā virzienā to darīsi.

Kā tas bija manā gadījumā? Atvērām draudzi Rīgā, kur atnāca pirmie četrdesmit cilvēki. Es uzreiz izvēlējos dažus cilvēkus, kuriem uzticēju vadīt mājas grupiņas. Savukārt pats sāku studēt, kā pacelt līderus, un pamazām sāku mācīt arī citus. Rezultāts? Šobrīd mēs esam jau pustūkstotis glābtu, izmainītu cilvēku. Tas ir labāk nekā piecdesmit, vai ne? Ja rēķinātu, cik cilvēku pavisam ir apmeklējuši draudzi, un pieskaitītu šad tad atnākušos, tad būtu kāds tūkstotis. Cik un ko es daru šodien? Lūdzu Dievu, lasu Bībeli pietiekošā daudzumā, lasu grāmatas par līderību, ceļu vadītājus. Man ir sava komanda, kurus es motivēju, ar kuriem es sazvanos, pavadu kopā laiku. Savukārt viņi ceļ citus. Vēl es vadu Līderu skolu, kurai pats gatavoju tēmas. Katram cilvēkam, kurš ienāk draudzē, ir nepieciešama arī Bībeles skola, kuru es vairs nemācu, bet to dara manis sagatavoti skolotāji. Tātad šodien man laiks pietiek visam, neesmu pārpūlējies. Jā, dažreiz ir lielāks spiediens un atbildības sajūta, no tā neizbēgt – jo vairāk cilvēku, jo grūtāk. Un tomēr es neesmu pārpūlējies vai pārstrādājies. Es neieguldu vairāk laika un darba, bet daru to precīzāk. Kā to izdarīt? Pastāvīgi pilnveidojoties, pastāvīgi lasot Dieva vārdu un grāmatas un pastāvīgi pavadot laiku ar Dievu un ar cilvēkiem. Tas arī ir viss.

Tātad augļu daudzums nav atkarīgs no tā, cik daudz tu strādā, bet vairāk no tā, kā tu strādā. Ja tu nedeleģē vadītājus, kas turpina tevis iesākto, tad rezultāti būs ierobežoti. Tas attiecas ne tikai uz kalpošanu Dievam, bet arī uz visām citām mūsu dzīves sfērām. Ko nozīmē dzīvot, būt dzīvam, nevis mirušam, būt degošam? To, ka tu pietiekamā daudzumā dzirdi no Dieva un pareizā veidā dari to. Lūk, ko Jēzus saka:

„Un Viņš uz tiem sacīja: “Vai sveci iededzina, lai to liktu apakš pūra vai zem gultas? Vai ne tāpēc, lai to liek lukturī? Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms. Ja kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird.” Un Viņš tiem sacīja: “Ievērojiet, ko jūs dzirdat. Ar kādu mēru jūs mērojat, mēros jums un pieliks jums vēl klāt. Jo, kam ir, tam dos; un, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.”” (Marka evaņģēlijs 4:21-25)

Evaņģēlijs ir jāsludina, nevis jāslēpj zem gultas. Ja tu to nedarīsi, nepieliksi vajadzīgās pūles un laiku, tev atņems to, kas jau tev ir. Viss ir ļoti vienkārši, ja tev ir, tad tev pieliks vēl klāt. Vai tu gribi būt dzīvs? Tad plāno pareizās lietas pareizajā laikā. Un nebūt nav jāpārstrādājas jeb jāstrādā ar melnu muti. Protams, ir reti brīži, kur tas ir jādara, bet tie ir īpaši. Vai tu dzirdi, ko Dievs tev saka šodien? Tad ievēro to, ko tu dzirdi, un neliec savas zināšanas zem pūra, bet liec lukturī un lieto tās, lieto vajadzīgajā daudzumā un pareizajā veidā.

Lai sagrautu kādu impēriju, dažreiz nav vajadzīga armija. Gribu pieminēt kādus cilvēkus, saistībā ar Ādolfu Hitleru, pret kuru tika veikti četrdesmit atentāti. Divi no tiem bija zināmi, un par abiem tika uzņemtas filmas. Vienu atentāt tika 1940.gadā veica Štofenbergs, kuru pēc tam sodīja par to, ka viņš ienesa Hitlera vilku midzenī bumbu. Es esmu bijis tajā vietā Polijā, tur pat viņam ir uzstādīts piemineklis. Otrs atentāts bija jau 1939. gadā. Šo atentātu veica Johans Georgs Elzers. Viņam bija ticība, stāja un vēlme kaut ko mainīt savas tautas labā, jo viņš saprata, ka Hitlers ved viņa tautu postā. Elzers bija sapratis savas dzīves misiju. Viņš izpētīja Hitlera uzstāšanās vietas un viens pats, bez palīgiem un līdzzinātājiem iznesa no kādas rūpnīcas ārā detaļas un izgatavoja ļoti smalku bumbu, kuru novietoja aiz Hitlera runas vietas tā, ka Hitleram nebija izredžu palikt dzīvam. Viss bija izplānots līdz sīkumam. Pulkstenis jau tikšķēja, kā bija paredzēts, taču nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ tika atcelta lidmašīna, ar kuru Hitleram bija jālido tālāk, un Hitlers atstāja šo telpu piecas minūtes ātrāk, lai steigtos uz kuģi. Protams, sprādziens notika, bija astoņi mirušie, tajā skaitā arī Hitlera radinieks, taču Hitlers jau bija prom. Ja Hitlers būtu miris, kara nebūtu, būtu izglābtas miljoniem cilvēku dzīvības, un, kas zina, mēs būtu dzīvojuši komunismā vēl ilgāku laiku. Šo Elzeru aizturēja uz Šveices robežas, veicot parastās pārbaudes, un pie viņa atrada visus plānus un shēmas, viņš tika spīdzināts, no viņa tika pieprasīti visi līdzzinātāji, kuru nebija. Interesanti, ka šis izmeklētājs, kurš viņu izmeklēja, vēlāk bija līdzzinātājs Štofenberga atentātam. Viņus pēc tam publiski pakāra lopkautuvē uz stīgām, filmējot to visu. Vēl šodien šie video ir pieejami. Tātad, ja šis atentāts būtu izdevies, principā nebūtu bijusi vajadzīga liela armija, lai novērstu šīs tālākās fašisma sekas.

Nav pat vajadzīga liela draudze. Esi vajadzīgs tikai tu pats un tava vēlme darīt Dieva gribu vajadzīgā daudzumā un vajadzīgā virzienā. Un tev ir iespējams izmainīt ne tikai savu dzīvi, bet ietekmēt veselu tautu un pat pasaules likteni. Es vēlreiz uzsveru – tev ir iespējams ietekmēt visas pasaules garīgo, ekonomisko, politisko stāvokli, ja vien darīsi pareizas lietas pareizā virzienā.

Vai es tev šodien atbildēju uz jautājumu, ko nozīmē – būt dzīvam? Tas nozīmē darīt pareizās lietas pareizajā laikā ar visām savām iespējām, nepalaist garām savas iespējas, nepārstrādāties, strādāt gudri, iedegties Dievam, evaņģelizējot, darot to pareizi, darot to tieši tagad, kur tu atrodies, un ar to, kas tev ir pie rokas, mīlot cilvēkus. Dzīvot nozīmē lietot dzirdēto Kristus mācību pareizajā virzienā un veidā, kas nesīs daudz augļus. Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi pierakstīja Ieva Našeniece, Anna Krista Eškina un Elita Meirāne, rediģēja Ieva Našeniece