Ko nozīmē gaidīt uz To Kungu?

Iespējams, tu esi pamanījis,

ka pēdējā laikā sprediķa nosaukums ir kā jautājums, un pēc tam seko atbilde. Tu vari internetā ierakstīt konkrētu jautājumu un saņemt atbildi no Dieva vārda. Sprediķa nosaukums ir „Ko nozīmē gaidīt uz To Kungu?”.

„Es gaidīt gaidīju uz To Kungu, un Viņš noliecās pie manis un uzklausīja manu saucienu.” (Psalms 40:2)

Tieši psalmos visvairāk iespējams atrast šos vārdus „gaidīt gaidīju uz To Kungu”.

„Gaidi uz To Kungu un nenovērsies no Viņa ceļa, tad Viņš tevi pacels, ka tu atgūsi savu zemi un ar gandarījumu redzēsi, ka bezdievīgie tiks izdeldēti!” (Psalms 37:34)

„Es gaidu, ak, Kungs, uz Tavu glābiņu un daru pēc Taviem baušļiem.” (Psalms 119:166)

Noskaidrosim, ko tad īsti nozīmē gaidīt uz To Kungu. Tev ir tavas vajadzības, labākajā gadījumā tev ir sapņi un mērķi. Vai tavs sapnis saistās ar Dieva vārdu un Viņa gribu, vai tie ir tikai tavi sapņi? Es ceru, ka tavi sapņi ir saistīti ar Dieva plānu tavai dzīvei. Gaidīt sapņu piepildīšanos nenozīmē tikai un vienīgi gaidīt, kad tie paši no sevis kļūs reāli. Tas nenozīmē arī tikai lūgt Dievu un gaidīt, kad Viņš piepildīs tavu vajadzību. Gaidīt uz To Kungu nozīmē turpināt iet, rāpot uz virsotnēm un mērķiem, kas ir lielāki par tevi pašu, un darīt to saskaņā ar Dieva gribu. Tas nozīmē darīt lietas nevis tā, kā un kad tu pats vēlies, bet gan Dieva noliktā laikā un veidā. Vēsts, ko es tev šodien gribu pasniegt, ir ļoti vienkārša.

Kad Dievs noliecās pie psalmista un uzklausīja viņa lūgšanu? Tad, kad viņš gaidīt gaidīja uz To Kungu. Šim psalmistam bija vajadzība, un Dievs to piepildīja. Arī mums ir vajadzības un dažādi mērķi, un Dievs dod mums iespējas šos mērķus piepildīt. Gaidīt nozīmē turpināt iet uz mērķiem. Minēšu dažus konkrētus piemērus, lai mums jau pašā sākumā būtu skaidrs, par ko ir runa. Mums katram ir dažādi mērķi – kāds vēlas apprecēties, kāds vēlas audzēt lielu mājas grupiņu, kāds vēlas atvērt savu biznesu un veiksmīgi tajā darboties, kāds vēlas rakstura izmaiņas un vēl daudz citas lietas. Tas viss mums ir nepieciešams, taču ir savs veids, kādā šīs vajadzības var piepildīt.

Piemēram, precības. Ja tu izvēlies savu dzīvesbiedru tā, kā tu to vēlies, nevis kā to grib Dievs, tā nav gaidīšana uz To Kungu. Dieva vārds saka: „Es gaidīt gaidīju uz To Kungu, un tad Viņš noliecās, uzklausīja manu saucienu un deva man to cilvēku, kuru Viņš bija man izvēlējies, nevis es pats.” Ko nozīmē „Dievs dod īsto cilvēku”? Tas nozīmē, ka tu savu dzīvesbiedru izvēlies tā, kā to grib Dievs. Tāpat svarīgi to darīt Dieva noliktajā, nevis sevis izredzētajā laikā. Mums katram ar Dievu ir mīlestības pilnas attiecības, Viņš nav diktators, kurš saka: „Dari tā, nedari šitā. Ja tu darīsi tā, dabūsi pa dibenu.” Mēs katrs ar Viņu sarunājamies, izdarām izvēles un darbojamies, taču visam ir sekas. Dievs vēlas mums to labāko. Atceries, ka laulība, kas slēgta starp diviem cilvēkiem, taču ne pēc Dieva prāta, var vai nu celt, vai gremdēt. Arī pie cilvēkiem pasaulē, kas Dievu nepazīst, darbojas šis princips. Ja tu apprecēsi pareizo cilvēku, viņš tevi pacels, ja apprecēsi neīsto – nogremdēs. Laulībā cilvēki kļūst par vienu miesu, ne viens, ne otrs vairs nav katrs par sevi. Puse no tevis ir cilvēks, ko tu esi apprecējis. Tieši tādēļ ir svarīgi šo otro pusi sagaidīt no Dieva. Mūsu draudzē viss ir ļoti vienkārši, mums ir sava kārtība, lai pēc iespējas vairāk izbēgtu no dažādām aizraušanām, ārpuslaulības seksa, ārpuslaulības bērniem, slimībām un depresijas, salauztām dzīvēm. Bībele saka: „Es gaidīt gaidīju uz To Kungu, un tad Viņš noliecās un uzklausīja mani.” Šeit ir paradokss – ja tu rīkojies pēc Dieva gribas, Dievs tev dod, taču, ja tu mēģini apiet Dievu un rīkoties pēc sava prāta, Dievs tev nedod. Tas, ko tu pats izvēlies, tevi pazudina jeb labākajā gadījumā padara tavu dzīvi nepatīkamu. Šo visu var attiecināt uz jebkuru dzīves sfēru, piemēram, uz finansēm vai kalpošanu. Vai nu tu to dari tā, kā saka Dieva vārds, vai arī tā, kā pats iedomājies jeb kāds pastāstījis.

Gaidīt uz To Kungu nozīmē turpināt iet uz mērķiem un darīt to pēc Dieva gribas. Mērķi mūsu gadījumā būs virsotnes. Dievs grib, lai tie mērķi, kas ir tavā dzīvē, ir lielāki par tevi. Plāno saskaņā ar to, cik liels ir Dievs, nevis tu pats. Kad tu plānosi mērķus saskaņā ar to, cik liels ir Dievs un cik liels tu esi Viņā, tad, ja arī tu nesasniegsi pašas virsotnes, tu sasniegsi daudz vairāk nekā ierindas cilvēks. Es gaidīt gaidīju uz To Kungu, un Viņš noliecās un uzklausīja manu saucienu. Ir lietas, kuras mums šķiet neiespējamas, taču šādas lietas mums tikai ŠĶIET neiespējamas. Kad tu sāc tās darīt, paiet kāds laiks, tu esi guvis kādu zināmu progresu, tu paskaties atpakaļ un tu domā: „Kā vispār tas var būt neiespējams?!” Tad, kad tu sāc rīkoties, neiespējamais kļūst iespējams. Gaidīt uz To Kungu nozīmē iet, rīkoties, cīnīties, kāpt un sasniegt virsotnes. Es gaidīt gaidīju uz To Kungu.

„Gaidi uz To Kungu un nenovērsies no Viņa ceļa, tad Viņš tevi pacels (..)” (Psalms 37:34)

Neiespējamais kļūst iespējams tad, kad tu, esot ceļā uz mērķiem, nenovērsies no Dieva gribas. Pirms svētrunas kāda meitene stāstīja liecību par blokiem, kuru dēļ neveicas kādā dzīves jomā. Šie bloki ir gan prātā, gan dvēselē, gan garā. Tas ir līdzīgi kā Dievs izdzina Ādamu un Ievu no Ēdenes dārza un tā priekšā nolika eņģeli ar atvēztu zobenu, lai tas sargātu atpakaļceļu un nelaistu viņus atpakaļ dārzā. Tieši tāpat arī tev priekšā stāv eņģelis, kas nebūt nav gaismas eņģelis, un bloķē tavas svētības. Atceries, ja ir kādas sfēras, kurās tu nevari izlauzties, tas nozīmē, ka tu neesi nosaucis lietas īstajos vārdos. To sauc par grēku.

Šeit draudzē ir kāda sieviete, kura vada mūsu draudzes video komandu. Pirms šīs sievietes šo kalpošanu vadīja kāds cits vadītājs. Pirmais iespaids par šo vadītāju bija, ka viņa ir ļoti gudra, stipra, komunikabla un uzticama. Par šo sievieti, kas tagad vada video kalpošanu, iespaids bija citādāks. Viņa bija komandā pie šī iepriekšējā vadītāja. Viņa darīja to, ko viņas vadītājs viņai lika darīt. Interesanti ir tas, ka tad, kad video bija ļoti sliktas kvalitātes, šķībi, nepareizi un ar daudz kļūdām, vienmēr vainīga bija sieviete, kas tagad vada šo kalpošanu. To vienmēr man apgalvoja šī vadītāja. Toreiz es domāju: „Redz, cik labs vadītājs, bet ar to komandu gan nav paveicies.” Tolaik es ar bailēm vēru vaļā un skatījos jauno dievkalpojuma ierakstu, domājot, kas tur atkal būs sastrādāts. Es daudz stāstīju, kā vajag veidot šos video, sūtīju arī mācīties, taču nekas nemainījās. Kad šim vadītājam nācās aiziet no savas kalpošanas un vienīgā, kas varēja uzņemties turpināt šo darbu, bija tagadējā kalpošanas vadītāja, visas problēmas izbeidzās. Interesanti, ka kamēr šai kalpotājai vadītājs bija iepriekšminētais cilvēks, viņa tika vainota pie visām kļūdām, taču, kad viņa pati sāka vadīt, kalpošanā problēmas izzuda. Protams, nevar teikt, ka nav nekādu problēmu, jo problēmas būs vienmēr, tomēr šajā video kalpošānā viss ir ļoti labi. Esmu ļoti apmierināts ar viņas darbu! Mums ir labi video. Iepriekš man katru nedēļu bija jāaizrāda par vienām un tām pašām kļūdām, kuras bija tiešām šausmīgas. Kopš tā laika, kad vadītājs nomainījās, tā vairs nav.

Tieši tas pats bija arī ar grāmatu galdu. Arī to vadīja tas pats cilvēks, kas tolaik video kalpošanu. Arī grāmatu galdā vienmēr bija vainīgs viens konkrēts cilvēks, kā arī pārējā komanda – gan finansēs, gan ar grāmatu pasūtīšanu un citām lietām bija problēmas. Tiklīdz arī no šīs kalpošanas šis vadītājs aizgāja un vadību pārņēma viņas „apsūdzētais” cilvēks – man vairs gandrīz nav nekādu problēmu, tikai pavisam nelielas, taču nelielas problēmas būs visur un vienmēr. Problēma bija tajā, kas šis cilvēks, kas vadīja gan grāmatu galdu, gan video kalpošanu, praktizēja slēptu grēku, par kuru neviens nezināja, kā vien daži, kuri man par to neko neteica. Tas bija ļoti smags grēks. Viss tika tik skaisti sapīts, uzcelts un paskaidrots, ka es klausījos un domāju: „Kurš no mums ir muļķis – es vai šis cilvēks?” No Dieva vārda un savas pieredzes es esmu secinājis, ka tad, kad cilvēkam kaut kādās jomās kaut kas nesanāk, vainīgs ir grēks, kuru šis cilvēks praktizē.

Tas nozīmē, piemēram, ja neiet attiecībās ar pretējo dzimumu, vainīgs ir grēks, visticamāk tieši seksuāli pārkāpumi, kā pornogrāfija, iekāre un tamlīdzīgi. Tu apej Dievu, domājot: „Es vairs nevaru gaidīt, es nevaru gaidīt uz Dievu, man ļoti, ļoti vajag tās fiziskās attiecības.” Tomēr šīs fiziskās attiecības ir saistītas ar otru cilvēku, otru pusi, un, ja tu savu otro pusi būsi izvēlējies nepareizi, tam sekos problēmas. Iespējams, tev būs otra pusīte, taču sekss nebūs, iespējams tev būs grupveida sekss, kas nozīmē, ka tavs partneris būs ar tevi, taču domās iztēlosies citus tēlus. Ja būsi izvēlējies nepareizi, tu piedzīvosi lielas problēmas, redzēsi, kur vēži ziemo. Vienmēr, kad kādā jomā kaut kas neiet, apakšā slēpjas grēks.

Vai tu dod desmito tiesu pilnā mērā pirms nodokļu nomaksas? Vai tu dod brīvprātīgos ziedojumus? Tas nav obligāti, bet gan brīvprātīgi, tomēr tas ir saistīts ar svētību un finansiālu izlaušanos. To māca Dieva vārds. Jomās, kurās nevari izlauzties, pamatā vienmēr ir grēks. Bībele saka: „Ja tu zini labu darīt, bet nedari, tad tas tev ir par grēku.” Gaidīt uz To Kungu nozīmē turpināt iet – ja es zinu labu darīt, bet nedaru, tas man ir par grēku. Būt inertam, remdenam ir grēks. Bībele saka: „Remdenos Es izspļaušu no Savas mutes.” Ir trīs pamatlietas, kurās cilvēki krīt – nauda, sekss un vara. Iespējams, tu ļauj kādam cilvēkam sevi kontrolēt vai pats kādu kontrolē un domā, kādēļ attiecības ar cilvēkiem nav tādas, kādām tām vajadzētu būt. Gaidīt uz To Kungu nozīmē iet uz virsotnēm, bet iet saskaņā ar Dieva gribu. Dievs ir labs!

„Es gaidu, ak, Kungs, uz Tavu glābiņu un daru pēc Taviem baušļiem.” (Psalms 119:166)

Gaidīt uz to kungu nozīmē dzīvot pēc Dieva baušļiem. Nevis labus darbus darīt, bet dzīvot mīlestībā pret Dievu, dzīvojot Dieva gribā. Tas, kāpēc mēs nespējam iet virzienā, kur mēs ejam, ir kāda grēka dēļ. Vai tu neesi uzdevis sev jautājumu: „Kāpēc es grēkoju? Kāpēc es nevaru pieveikt savu grēku? ” Izlaušanās finansēs, grupiņā, veselībā. Tu esi uzdevis šos jautājumus?

Un te ir viena svarīga lieta – identitāte. Kas ir identitāte? Kas ir latvietis? Man ir latviešu identitāte. Es zinu savas saknes, es zinu, kāds viņš ir un es esmu tāds, kāds ir latvietis. Katram cilvēkam ir tautība. Krievs zina savu identitāti, un tā atšķiras no latvieša, temperaments atšķirās. Katrai rasei ir savs temperaments. Bērniem piedzimstot raksturs tiek veidots, bet temperaments ir iedzimts. Viens caurām dienām var gausties, otrs – smieties. Viens var būt lēns, otrs – hiperaktīvs. Identitāte. Tas nozīmē, ka tev, ja tu esi no augšas piedzimis, ir identitāte Jēzu Kristū. Tu esi Karaļa bērns. Tu zini, kam tu piederi, tu zini, kas tu esi. Tava identitāte ir – svēts, Tā Kunga īpašums. Ir ļoti liela atšķirība, kad tu ienāc debesu valstībā, draudzē un tev krata ar pirkstu un saka: „Negrēko!” Tu centies, taču tu nevari, tāpēc, ka tu vēl neesi sapratis savu identitāti, ka tu esi svēts un tu negrēko. Tu pēc savas būtības esi svēts, jauns radījums. Lūk, tava identitāte. Bezgrēcīgs ne tikai garā, bet arī dvēselē, ar prātu un arī ar miesu. Tu negrēko. Tu mierīgi vari tikt galā ar grēku, ja zini savu identitāti. Tavi grēki ir piedoti, tu esi šķīsts un svēts. Nevis tāpēc, ka tev pateica, lai tu negrēko, bet tāpēc, ka tā ir tava identitāte.

Tu esi jauns radījums, svēts radījums, tu negrēko. Lūk, tava identitāte. Tu esi bezgrēcīgs. Ne tikai garā, bet arī dvēselē, ar prātu un arī ar miesu. Tu negrēko, tu mierīgi vari tikt galā ar grēku, ja tev ir šī identitāte. Nevis tāpēc, ka nedrīkst, bet tāpēc, ka tu esi svēts. Tu negrēko. Viss ir ļoti vienkārši. Finansēs nevari izlauzties? Vai tu esi sev jautājis, vai tu negrēko? Tu esi bezgrēcīgs, tev ir visas gara dāvanas, tu esi līdzīgs Viņam. Tu esi bagāts. Kamēr tu domāsi par sevi kā par nabagu, tu būsi nabags. Kad tu sāksi domāt par sevi saskaņā ar savu identitāti, tu kļūsi bagāts. Kāpēc grupiņa neaug, kāpēc finansēs nevar izlauzties? Jo esi aizmirsis savu identitāti. Tu esi auglīgs. Bībele skaidri saka: „Tev nebūs sievu, kas priekšlaicīgi dzemdē un nebūs neauglīgu sievu. ” Tā ir auglība kalpošanā un itin visā. Tev nevajag ne Līgo, ne Jāņu, ne auglības dievu, tev ir Dzīvais Dievs. Tu esi pēc Viņa līdzības pārradīts jauns, auglīgs radījums!

„Jo Dievam nekas nav neiespējams.”” (Lūkas evaņģēlijs 1:37)

„Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.”” (Marka evaņģēlijs 9:23)

Kam tic? Savai identitātei! Protams, Dievam un tam, kas viņš pats ir Dievā. Ticēt ir viens, bet vai tu tici, ka tu esi jauns, svēts radījums? Jauns radījums nevar tāpat vienkārši grēkot. Tas nav iespējams. Tu to nemaz negribēsi darīt. Dievs ir labs. Ko tad nozīmē „gaidīt uz To Kungu?” Turpināt iet uz virsotnēm saskaņā ar Dieva gribu.

Par identitāti runājot. Vectētiņš vēro, kā mazie bērni spēlējas. Meitenei ir divi vai trīs gadi mazāk nekā puikam, un abi divi tikko ir noskatījušies National Geographic sižetu par krokodiliem un ķirzakām. Kad raidījums beidzās, abi divi ķērās klāt pie spēles, un mazā meitene saka brālim: „Es būšu krokodils un tu – ķirzaka.” Un viņi tūliņ viens otram uzklūp un sāk cīnīties. Protams, ka mazais puika Elija, kas bija divus gadus vecāks, pievarēja šo meiteni. Elija ir augšā, meitene – apakšā. Tad meitene saka: „Es esmu krokodils, tu esi ķirzaka. Tu nevari mani uzvarēt!” Puika jautā: „Ko tad es varu?” meitene viņam atbild: ”Tu vari tikai laizīties!” Tad nu mazais Elija laizīja viņai vaigu, tēlojot šo ķirzaku. Tad šī spēle turpinājās, līdz Elija bija apakšā un meitene virsū. Elija bļāva: „Vectētiņ, es vairs negribu spēlēties!”

Jautājums ir par identitāti. Ķirzaka un krokodils. Puika ir vājāks, jo viņš ir ķirzaka. Kāpēc? Jo meitene tā teica: „Tu esi ķirzaka, un tu nevari uzvarēt!” Tu pats par sevi domā pēc kaut kādiem standartiem, stereotipiem. Bet tu esi Dieva dēls un Dieva meita! Tu zini savu identitāti. Āmen! Gaidi uz To Kungu.

„Mēs rūcam kā lāči un dūdojam vienmēr kā baloži; mēs gaidām taisnu tiesu, bet velti, gaidām glābšanu, bet tā paliek tālu no mums.” (Jesajas 59:11)

Redzi, kādi izraēlieši gaida uz To Kungu, bet veltīgi. Viņi gaida uz Dievu, uz glābšanu, taču tā paliek tālu no viņiem. Kāpēc? Viņi grib mērķi, bet negrib pēc Dieva prāta dzīvot. Viņiem ir problēmas ar identitāti. Tu esi Dieva bērns. Jēkabs Vecajā Derībā tulkojumā nozīmē – melis un krāpnieks. Un, ja skatās Dieva vārdā, Jēkabs nodarbojas ar melošanu un krāpšanu. Viņš piekrāpa savu māti, brāli, darba devēju. Tādas īpašas svētības viņa dzīvē nebija pamanāmas. Viņu piekrāpa ar sievu. Savas mīļotās vietā viņš dabūja citu. Par katru sievu viņš dabūja strādāt septiņus gadus. Reiz Jēkabs satikās ar Dievu. Dievs viņam deva jaunu vārdu – Izraēls, kas nozīmē „Dieva princis”. Melis pārtapa par Izraēlu, Dieva princi. No šī brīža sākās viņa uzvaras un svētības. Kāds ir tavs vārds? Kā tevi sauc? Tie vārdi, ko tu dod saviem bērniem, ietekmēs bērna dzīvi. Protams, ne tad, ja tas nav saprotams – tulkojams. Nesen bija skandāls par to, ka gribēja bērnam likt vārdu Miron; krievu tautības cilvēkiem tas ir normāli, taču latviešiem – nē. Šis vārds ietekmētu visu viņa dzīvi.

Kā mēs skatāmies uz dzīvi? Pēc sevis. Var gadīties tā, ka kāds tev prasa: „Tu atkal to izdarīji?” Tas ir tāpēc, ka šis cilvēks domā par to, ka viņš pats to dara. Cilvēks skatās uz cilvēkiem caur brillēm, caur savu identitāti jeb caur to, kā viņš domā par sevi. Tu pret citiem rīkojies tā, kā tu pats domā par sevi. Ja tu esi pieņēmis kādus vārdus no velna, elles, cilvēkiem, no nepazīstamajiem, saskaņā ar tiem tu rīkosies pret cilvēkiem. Lūk, kāpēc ir dažādi cilvēki ar dīvainu uzvedību, kas šņāc un rūc, un apvainojas un kam nekas neizdodas. Un kuri nemāk normāli attiekties pret savu tuvāko. Viņš attiecās pret cilvēkiem tā, kā viņš par sevi domā. Tā ir mazvērtība, vai tieši otrādi, – pārāk augstu sevi vērtē. Tu kaut ko saprati?

Saulam bija identitātes problēmas. 1. Samuēla 9. nodaļa un 1. Samuēla 13. nodaļa. Saulam bija mazvērtība, bet Dievs ticēja tieši viņam un tieši viņu iecēla par ķēniņu. Bet Sauls nepārveidoja savu domāšanu uz jaunu domāšanu, saskaņā ar savu stāvokli, kas viņš ir Dievā un to, kas viņš ir savā amatā. Rezultātā viņš zaudēja savu troni un dzīvību. Tu būsi ķirzaka, kamēr nesāksi domāt par sevi kā par krokodilu. Tu būsi melis un krāpnieks, kamēr tu nepieņemsi to, kas tu esi patiesība – Dieva princis. Tu būsi kā Sauls ar neizmainītu dabu, kamēr neizmainīsi savu domāšanu uz jauno domāšanu. Nepieņemsi sevi tādu, kāds tu patiesībā esi. Cik tas ir grūti! Tu esi veidots pēc Dieva līdzības – svēts. Pāvils saka, ka viss jums pieder. Tev viss pieder.

„Es esmu piekusis kliedzot, mana rīkle ir aizsmakusi, manas acis ir izdzisušas, gaidīdamas uz manu Dievu.” (Psalms 69:4)

Dāvids sasniedza virsotnes. Viņš bija tā piekusis. Rīkle aizsmakusi. Ko tas nozīmē – gaidīt To Kungu uz 100%? Maksāt pilnu cenu. Tad Viņš nolieksies, izdzirdēs tavu saucienu, un tu piepildīsi tos mērķus, kas ir saskaņā ar Dieva gribu.

„Tiešām, neviens, kas uz Tevi gaida, nepaliks kaunā. Kaunā paliek tie, kas vieglprātīgi Tevi atstāj.” (Psalms 25:3)

Neviens nepaliks kaunā, kas gaida uz to Kungu. Un gaida tā, kā Dievs to grib. Kaunā paliek tie, kas vieglprātīgi atstāj Viņu. Tu nepaliksi kaunā! Ja tu iesi uz mērķiem, virsotnēm, tu nepaliksi kaunā, bet savus mērķus sasniegsi. Lai arī cik neiespējami šķiet šie mērķi, Dievs tev palīdzēs un tu aiziesi līdz galam.

„Tavā priekšā ir droša nākotne, un tava gaidīšana tevi nevils.” (Salamana pamācības 23:18)

Paļaujieties un gaidiet uz To Kungu. Viņš nekad nepieviļ! Dievs nav cilvēks, kas pieviltu. Viņš tevi nepievils. Un tava gaidīšana tevi nepievils. Vai tu zini, kas ir pasaulē augstākais kalns? Everests. Apmēram astoņi tūkstoši astoņi simti piecdesmit metru augsts, gandrīz deviņus kilometrus augsts. Un, lūk, pirmais cilvēks iekaroja Everestu 1953. gada 29. maijā. Tas bija Edmunds Hilarijs. Pirms tam viņš neveiksmīgi mēģināja uzkāpt, un pēc šī neveiksmīgā mēģinājuma viņam piešķīra bruņinieka titulu. Bija liela konference un, lūk, šajā konferencē pie sienas bija liels plakāts ar Everesta kalnu, un viņš ar dūri rādīja un teica šādus vārdus: „Tu, kalns Everests, šoreiz tu mani pieveici, bet nākamreiz es tevi pieveikšu, jo tu savu augstumu esi sasniedzis, bet es nebeigšu mainīties.”

Everests atrodas Himalaju kalnos uz Nepālas un Ķīnas (Tibetas) robežām. Everests ir gandrīz 9 kilometrus augsts. Everests ķīniešu valodā – Džomolungma, taču vietējie kalnu sauc savādāk. Kalnu izmērīja Džordžs Everests, tā uzvārdā tad arī tika nosaukts šis kalns. Tas ir pats augstākais punkts virs Zemes, un cilvēkiem vienmēr ir bijis kārdinājums tajā uzkāpt. Pirmie Everesta virsotni 1953. gadā sasniedza  Edmunds Hilarijs un šerpa Tenzimgs Norgejs. Šerpa – palīgs, kas nes aprīkojumu un somas. Šis kalns pastāv kopš radīšanas, pazīstams cilvēkiem jau simtiem gadus, bet līdz pagājušā gadsimta vidum neviens nebija uzkāpis šajā kalnā.

Everesta virsotnē naktīs ir aptuveni  mīnus 60 grādi, ziemā un vasarā virs šī kalna ir musonu vēji. Cilvēkam, ja ir šādi vēji šie mīnus 60 grādi ir atbilstoši mīnus 120 grādiem. Vēja ātrums uz kalna var sasniegt 55 m/s. Es nekad nekāpšu Everestā, uzzinot par šo kalnu sīkāk. Nāves gadījumu skaits, kāpjot kalnā, ir 11%, kopumā ir aizgājuši bojā vairāk nekā 200 kalna kāpēju. Vienā reizē 13 cilvēki ir aizgājuši bojā, kāpjot kalnā. Kalnā ir pietiekoši biežas lavīnas. Skābeklis kalna virsotnē ir tikai trešā daļa no skābekļa, ko elpojam virs zemes, tas nozīmē, ka virsotnē ir retināts gaiss, tas ir pats nepatīkamākais. 7900 metru augstumā sākas mirušā zona, tur nav gaisa un dzīvības. Dažās vietās ir mirušo cilvēku līķi, kas kalpo par ceļa rādītājiem. Lai kāptu kalnā, ir jāmaksā 65 000 dolāru ķīniešiem vai tibetiešiem, un vēl 10 000 dolāru par atļauju kāpt kalnā, taču tas ir tikai šobrīd, tā nebija vienmēr. Kalnā esot arī kāds ceļa rādītājs – Induss Cevāns, kurš atrodas 8500 metru augstumā, šo vietu sauc par “Zaļajiem Zābaciņiem”, tāpēc, ka viņam kājās bija zaļi zābaciņi. Kalnā var uzkāpt pa dažādiem ceļiem – ziemeļu, dienvidu puses, trases arī ir dažādas. Kalna kāpšanai vajadzīgi 2 mēneši. Kāpjot kalnā, tu zaudē apmēram 10-15 kilogramu svara.

Vēstures gaitā ir notikusi progresējoša kalna pakļaušana. Mums katram ir savas virsotnes, problēmas, savi mērķi, kurus mēs gribam pakļaut jeb sasniegt. Piemēram, savu miesu pakļaut sev. „Es dzīvošu tā, kā Dievs grib, nevis tā, kā es gribu! Es būšu laimīgs, es dzīvošu pilnvērtīgu dzīvi, es atvedīšu daudz cilvēku pie Kristus! Es esmu bagāts un vesels!” Mums katram ir savas virsotnes.

Pirmajā angļu ekspedīcija, kas iekaroja Everestu, piedalījās apmēram 600 cilvēku, tas bija Anglijas impērijas projekts – sasniegt Everestu pirmajiem. Šajā komandā bija daudz alpīnistu, bet pirmais uzkāpa Hilarijs; tas bija komandas darbs, jo viens pats viņš neuzkāptu. Pēc tam, kad Hilarijs uzkāpa kalnā, daudzi sāka kāpt kalnā no dažādām valstīm – Ķīna, Amerika, Japāna, Indija, Itālija un citas. 1975. gadā Everestu pirmo reizi iekaro sieviešu ekspedīcija. Pirmā sieviete, kas iekaroja Everestu bija ķīniete – Džunko Tabei (Junko Tabei). 1978. gadā uzkāpa pirmā eiropiete – Vanda Rutkevičia (Wanda Rutkiewicz). Pirmie, kuri uzkāpa Everestā bez skābekļa maskām – Reinholds Mesners (Reinhold Messner) un Pīters Hebelers (Peter Habeler). Virsotnē nav skābekļa, un, lai virsotnē elpotu, ir jāelpo 11-15 reizes biežāk, bet tas nav viegli, jo papildus tam tu kāp, ir saules radiācija, augstums un aukstums. Visi iepriekšējie kalnā kāpēji kāpa ar gaisa baloniem, gaisa balonus piegādāja šerpas. Tas ir progress, notiek progresējoša Everesta pakļaušana. Poļi ir pirmie, kas uzkāpa Everestā ziemā. 1980. gadā Reinholds Mesners (Reinhold Messner) uzkāpa viens pats bez skābekļa, tas ir fenomens. 1996. gadā šerpa Angs Ripa uzstādīja rekordu, uzkāpjot 10 reizes bez skābekļa, pēc 4 gadiem Appa Tenisinks uzkāpa 21 reizi kalnā.

Sākumā mirstība Everesta kalnā bija 50%, šobrīd 3%, tā ir progresējoša kalna pakļaušana. 2001. gadā virsotni iekaroja akls cilvēks, viņš teica: „Jebkādi mērķi, kuri liekas neiespējami, patiesībā ir iespējami.” 2004. gadā Pemma Dordža uzkāpa kalnā 8 stundās un 10 minūtēs. 2010. gadā kalnā uzkāpa 13 gadus vecs puika – Džordans Romero. 2011. gadā garīgais skolotājs Bhakta Khumaraibls uzkavējās virsotnē 32 stundas. 2012. gadā Nepālas iedzīvotāja Čhurim uzstādīja rekordu, uzkāpjot Everestā divas reizes. 2013. gadā 80 gadus vecs japānis Jutiro Mjuro uzkāpa kalnā un kļuva par vecāko cilvēku, kurš uzkāpis Everestā. 2014. gadā 13 gadus veca meitene, indiete Purna Malavath, uzkāpa kalnā.

Pirmais mēģinājums nobraukt ar kalna slēpēm no Everesta bija 1969. gadā, mēģinājums bija neveiksmīgs un cilvēks pazuda, viņu neatrada, taču 1992. gadā no Everesta kalna nobrauca 17 stundās francūzis Pjērs Tardevals. 1998. gadā francūzis Kirils Desremo nobrauca no augstienes ar snovbordu. 2000. gadā slovēnis Davo Karničars (Davorin Karničar) no Everesta veiksmīgi nobrauca ar kalna slēpēm. 2001. gadā francūzis Marko nobrauca ar snovbordu no augstienes, tajā pašā gadā precēts pāris nobrauca ar paraplānu no kalna virsotnes, divatā. Es redzēju, kā no kalna cilvēks lec ar speciālu apģērbu, kas piepūšas un tu planē, bet bija liela problēma, tur nav gaisa un šis apģērbs nepiepūtās, bet viņš ļoti ātri krita, jo zemāk krita, jo gaiss vairāk parādījās un piepildīja apģērbu ar gaisu, un viņš laimīgi nolaidās lejā, man šķiet, ka tas bija krievs. 2005. gadā kāds lidotājs, izmēģinātājs ar helikopteru nosēdās pašā augstienē. 2008. gadā trīs parašūtisti nolaidās tieši uz virsotnes, tas ir fenomens. 2010. gadā mobilo operatoru tīkls uzstādīja antenas kalnā, un šobrīd kalnā ir ātrgaitas internets. 1983. gadā gada laikā virsotni sasniedza tikai 8 cilvēki, bet šobrīd, 2012. gadā, vienā dienā kalnā pacēlās 234 kāpēji, stāsta, kad reizēm, kāpjot kalnā grupās, konfliktē savā starpā, un dažkārt izraisās pat kautiņi, kurš uzkāps pirmais. Šobrīd katru gadu kalnā vēlas uzkāpt aptuveni 500 cilvēku. Līdz 2014. gada februārim 4042 cilvēki ir uzkāpuši kalnā, un puse no viņiem ir kāpuši otro reizi.

Sākumā Everests visiem šķita briesmīgs kalns, šobrīd tas ir pierasts tūrisma objekts. Kāpj, kas vēlas – gan jaunekļi, gan vecāki cilvēki, planšete līdzi, nav nekādu problēmu, šerpa saliek troses, aiznes tavas mantas, uzceļ telti, gaisa balons līdzi, uzkodas līdzi un viss kārtībā. Tev neviens kalns nav par augstu! „Bet gaidīt es gaidīju uz To Kungu, un Viņš noliecās pie manis, un uzklausīja manu saucienu.” Un gaidīt nozīmē turpināt iet uz virsotnēm saskaņā ar Dieva gribu, un neviens nepaliks kaunā. Āmen.

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Monta Gulbe un Anna Brača