Apmēram 18 gadu vecumā man uz papēža parādījās kārpa. 
Vairākus gadus vēlāk tai blakus parādījās vēl viena, tad vēl viena, tad uz otras pēdas, tad uz rokas… Kaut arī tās nebija sevišķi lielas, kārpu skaits pieauga, līdz pienāca brīdis, kad es jau kļuvu izmisusi. Man bija kauns vasarā nēsāt sandales un sauļoties pludmalē, – es centos no visiem slēpt savas pēdas. Biju izmēģinājusi dažādus aptiekās nopērkamos „brīnumlīdzekļus” cīņai ar kārpām, bet nekas nepalīdzēja. Es gāju uz kosmētisko salonu, lai ārsts tās piededzina vai piesaldē, bet viņš apgalvoja, ka tas būšot ilgstošs un kopumā padārgs process, jo kārpu bija daudz, un dažas jau diezgan dziļas, taču man tajā laikā naudas nebija. Par savu problēmu es vairāku gadu garumā jau biju lūgusi Dievu. Jāatzīst, – darīju to gan bez sevišķas dedzības. Kādreiz lasīju, ka kārpas pašas no sevis var izzust bērniem un pusaudžiem, bet tās tāpat vien nepazūd pieaugušiem cilvēkiem 24 gadu vecumā. Tā kā man īsti nebija ticības, tad nekādu brīnumu saņemt neizdevās.
Gāja laiks, un pienāca brīdis, kad sapratu, ja viss tā turpināsies, vienā jaukā dienā izskatīšos pēc krupja. Man sākās panika. Sapratu, ka tiešām tikai Dievs man var palīdzēt, jo biju nesekmīgi izmēģinājusi daudzus dažādus līdzekļus. Manas lūgšanas kļuva arvien izmisīgākas un uzstājīgākas. Kādu dienu draudzene iedeva man ierakstus ar kristīgo semināru par dziedināšanu. Skatoties šos ierakstus, es iemācījos jaunus principus, kā lūgt par dziedināšanu no dažādām, pat ļoti smagām kaitēm. Es sapratu, ka Jēzus, saskaņā ar Marka evaņģēlija 16. nodaļā teikto, arī man ir devis autoritāti Viņa Vārdā, dziedināt slimos. Šo principu es sāku pielietot savā lūgšanā par dziedināšanu. Es zināju, – Dieva griba ir, ka cilvēki ir veseli, es zināju arī Rakstu vietu no Lūkas evaņģēlija par atraitni un netaisno tiesnesi, kurā teikts, ka atraitne panāca, ka tiesnesis izlēma viņas lietu ar savu neatlaidību. Tā nu sāku ar pārliecību un ticību cīnīties lūgšanā par savu dziedināšanu. Lūdzu Dievam dziedināšanu no kārpām neatlaidīgi katru dienu un nepadevos, kamēr nepanācu savu. Šajā reizē es zināju, ka Dievs atbildēs, un tā arī notika. Apmēram pēc mēneša visas kārpas vienkārši nolobījās, un jau vairāku gadu garumā neviena tā arī nav atjaunojusies. Kopumā ar kārpām biju cīnījusies apmēram 6 gadu garumā.
Esmu Dievam ļoti pateicīga par šo dziedināšanu. Zinu, ka Viņš ir uzticams un nekad mani neatstās nelaimē. Katru reizi, kad ko lūdzu saskaņā ar Viņu gribu, Viņš savā laikā atbildēs, ja nepadošos un būšu neatlaidīga.
Kristīne Krūkliņa
