Pēc tam, kad draudzene pusotru gadu bija stāstījusi par draudzi „Kristus Pasaulei”, 
Kristīne nolēma pirmo reizi aiziet uz mājas grupu. Tālāk viņa stāsta par pirmajiem iespaidiem, emocijām un izmaiņām, kas notikušas viņas dzīvē, sākot apmeklēt draudzes „Kristus pasaulei” dievkalpojumus un mājas grupas sapulces.
„Kad pirmo reizi atnācu uz dievkalpojumu, man viss šķita ļoti dabiski. Cilvēki tādi smaidīgi, atvērti, nesamāksloti. Tāda brīvība valda visapkārt! Šajā draudzē pirmo reizi dzirdēju, ka māca par mērķu nospraušanu, stratēģiju, kā sasniegt mērķi un sevis disciplinēšanu, lai varētu piepildīties Dieva perfektā griba katra draudzes cilvēka dzīvē. Sapratu arī, ka šī draudze ir pilna evaņģēlija draudze, kurā cilvēki nav ar Dievu pa pusei.
Taču ne jau tikai skaidra vīzija un stratēģija kā to sasniegt ir tā, kas man palīdz nepadoties un cīnīties par savu dzīvi ar Dievu. Tā ir mīlestība, kas man palīdz saņemties pēc neizdošanās, atbalsts no draudzes locekļiem, kad man ir grūti. Dievkalpojums, tas nav tikai draudzes iknedēļas apmeklējums, tie ir svētki, kurus es ar nepacietību gaidu katru nedēļu. Šajā draudzē nav egoisms, bet gan rūpes par citu labsajūtu. Tā ir iespējams caur šiem cilvēkiem sajust Dieva nesavtīgo mīlestību.
Šajā draudzē esmu arī iemācījusies iesākt katru dienu ar to, ka meklēju Dievu kā Personu, pielūdzot Viņu un lasot Bībeli. Es katru rītu meklēju Dievu, nevis to, ko Viņš man dod. Esot attiecībās ar Pašu Dievu, esmu sapratusi, ka Dievs patiesībā ir tuvu un, ka mēs katrs Viņu varam sastapt katru rītu, pavadot ar Viņu laiku divvientulībā. Esmu ļoti pateicīga, ka šajā draudzē par to māca, jo attiecības ar Dievu man dod spēku un prieku būt ar Viņu.
Katru nedēļu es tiekos ar cilvēkiem, kuri rūpējas par mani, atbalsta un lūdz par mani. Tā ir mana mājas grupa, vieta, kur kalpo nevis cilvēku masām, bet gan katram cilvēkam individuāli. Un mēs esam ne tikai vienas mājas grupas dalībnieki, bet gan pirmkārt, draugi.
Tuvas attiecības ar cilvēkiem ir diezgan grūti izveidot draudzē, kura sastāv no diviem simtiem cilvēku, kad aprunāties un padraudzēties gribas ar katru no šiem cilvēkiem. Mājas grupā ir krietni šaurāks cilvēku loks, tādēļ ir iespējams izveidot tuvākas attiecības ar katru mājas grupas dalībnieku personīgi. Šādi ir iespējams sajust mīlestību no citiem mājas grupas dalībniekiem un pašai mācīties mīlēt. Tikai esot mājas grupiņā, es saprotu, ko nozīmē „mīli savu tuvāko kā sevi pašu”.
Mājas grupa, iknedēļas dievkalpojums, attiecības ar Dievu, tās ir vērtības, kas man palīdz būt ar Dievu un likt mainīties sev un savai dzīvei. Kopš esmu draudzē strauji manā dzīvē sāk norisināties pārmaiņas.
Ja agrāk mana dzīve bija haoss un es neredzēju tajā tālāk par pāris stundām, tad tagad esmu ieguvusi drošības un stabilitātes sajūtu savai dzīvei. Man ir mērķis pilnībā nodot savu dzīvi Jēzum. Ļoti vēlējos arī braukt uz inkaunteru, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē tikšanās ar Dievu. Tās ir trīs dienas, ārpus Rīgas, kur katram dalībniekam kalpo mācītājs ar īpaši apmācītu kalpotāju komandu. Tā ir vieta, kur satikt Dievu, saņemt dziedināšanu un saņemt atbildes uz man svarīgiem jautājumiem. Esot inkaunterā, šīs trīs dienas nav ļauts smēķēt. Es sapratu, ka, ja vēlos braukt uz šo pasākumu, tad man ir jātop brīvai no cigarešu atkarības.
Tad nolēmu pārtraukt šo 17 gadus ieilgušo atkarību. Protams, sākumā bija kārdinājums uzsmēķēt, taču pateicoties manis pašas apliecinātajiem Bībeles pantiem un mājas grupas vadītājas un meiteņu atbalstam man izdevās uzveikt šo atkarību. Mana mājas grupas vadītāja man regulāri sūtīja uzmundrinošas sms ar tekstiem: „Tu vari! Tev izdosies!” utt. Caur šīm sms es ļoti saņēmu atbalstu un mīlestību no savas mājas grupas vadītājas. Tas man ļoti palīdzēja. Nedomāju, ka man būtu izdevies atmest smēķēšanu bez savas mājas grupas atbalsta.
Tagad es esmu sākusi mācīties draudzes Bībeles skolā, kas notiek neklātienē, lai labāk izprastu Dieva Vārdu un gūtu atbildes uz daudziem sev svarīgiem jautājumiem par Dievu un kristietību.
Tāpat esmu nolēmusi censties iepazīstināt cilvēkus ar to dzīvi, ko viņiem piedāvā Dievs, jo mana iepriekšējā dzīve bija tukša un nelaimīga. Vēlos, lai pēc iespējas vairāk cilvēku iepazīst Dievu un kļūst patiesi laimīgi.”
Kristīnes liecību pierakstīja Marija Graudiņa.
