Reizēm mazas un neievērotas lietas mēdz izvērsties lielā problēmā, kuras risināšana beigās nav nemaz tik vienkārša. Kristīne apmēram pirms četriem gadiem pamanīja uz ādas kādu baltu plankumu, kuram sākumā lielu uzmanību nepievērsa, jo tas neniezēja un īpaši netraucēja. Tomēr vēlāk šis šķietami nenozīmīgais plankumiņš izrādījās ādas sēnīte, kas ar laiku izplatījās pa visu ķermeni.

Kristīne stāsta: „Kad to sākumā pamanīju, tad īpaši neuztraucos, kas tas varētu būt. Smējos – vai tas būtu kāds nenosauļots plankums? Pēc kāda laika parādījās vēl daži. Domāju, ka tā varētu būt kāda alerģija. Pasmērēju tos ar cinka ziedi, un tie pārgāja, bet pēc kāda laika parādījās citur. Nodomāju, ka problēma varētu būt nopietna, ja jau ziede nelīdz.

Gāja laiks, un šie plankumi mainīja krāsu – tie kļuva rozā un sāka straujāk vairoties. No paziņām uzzināju, ka tā varētu būt ādas sēnīte un tā jāārstē ar speciāliem medikamentiem. Kad aizgāju pie ģimenes ārsta un citiem speciālistiem, lai veiktu profilaktiskās pārbaudes, viņi to apstiprināja. Uzzināju, ka šī sēnīte ir radusies vājas imūnsistēmas darbības dēļ. Lai to ārstētu, nepieciešams dzert speciālas zāles, smērēt dažādas ziedes un lietot īpašus ādas kopšanas līdzekļus. Tas viss man šķita ļoti dārgi un sarežģīti. Tā kā šie plankumi man fizisku diskomfortu neizraisīja, tad šo medicīnisko terapiju pielietot nesteidzos.

Pirms diviem ar pus gadiem ienācu draudzē „Kristus Pasaulei” un šajā laikā biju redzējusi daudzus cilvēkus, kurus Dievs dziedināja. Nolēmu ielikt šo problēmu Dieva rokās. Pamazām sāku pati lūgt par to, lūdzām arī mājas grupiņā. Tomēr plankumi turpināja vairoties. Drīz vien tie kā izbērti klāja visu muguru un vēderu. Pa vasaru toreiz strādāju un peldēties daudz nesanāca, tāpēc likās, ja šos plankumus neviens neredz, tad situācija vēl ir paciešama un nav tik traki. Vienā brīdī pamanīju, ka tie sāk parādīties arī uz rokām. Tad gan es sāku uztraukties. Skats nebija no tiem labākajiem, vēlējos tikt dziedināta no šīs kaites.

Sāku vairāk Dieva vārdā meklēt to, kāpēc joprojām nevaru saņemt savu dziedināšanu. Izmeklēju sirdi, daudz domāju un klausījos, ko saka par to mācītājs. Dieva vārdā mani vienmēr uzrunāja tas, ko Jēzus saka par ticību – tā ir mūsu ticība, kas vajadzīga, lai notiktu dziedināšana. Tobrīd domāju – bet es taču jau ticu! Tomēr apzinājos, ka patiesībā par to šaubījos, jo vairāk pārliecināta biju par citu cilvēku dziedināšanu. Mani ļoti uzrunāja tas, ko sludināja mūsu draudzes mācītājs – ticība nav sajūtas vai skatīšanās uz apstākļiem, tā ir darbība virzienā, ko vēl neredzi. Tāpēc sāku vairāk paļauties uz Dieva vārdu, neapšaubīt to un vienkārši ticībā apliecināt savu dziedināšanu. Iepriekš biju ļoti sakoncentrējusies uz rezultātu – lūdzu un skatījos, vai plankumi nepāriet. Bet tad izlēmu vienkārši uzticēties Dieva vārdam, neskatīties uz to, kā tas izskatās pašlaik. Apliecināju Rakstu vietu no Bībeles 2. Pētera vēstules 2:24: „Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti.”

Lūgšanā apliecināju pilnīgu ādas dziedināšanu un arī pateicos Dievam, ka viņš mani atbrīvo no šīs problēmas cēloņa – vājas imūnsistēmas darbības. Arvien vairāk noticēju un biju pārliecināta, ka Dievs mani dziedinās. Vairs tik ļoti nebiju sakoncentrējusies uz šo problēmu. Kādā brīdī sāku ievērot, ka tie kļūst gaišāki, līdz beigās izzuda pavisam. Āda bija kļuvusi absolūti tīra!”

Jaunā meitene ir pilnīgi dziedināta no ādas sēnītes, kā arī uzlabojusies ir viņas imūnsistēma. Paļaujoties uz Dievu, Kristīne saņēma atbildi uz savu lūgšanu. Citiem viņa iesaka: „Uzticieties Dievam, neapšaubiet Dieva vārdu un ziniet, ka tas, kurš tic, – arī saņem!”

Kristīne Krapāne, Līga Paņina