Lejasbulāna ir ciems Sibīrijā, kuru jau vairākās paaudzēs apdzīvo ieceļotāji no Latvijas un viņu pēcnācēji.
Pamatnodarbošanās lejasbulāniešiem ir lauksaimniecība. Arī problēmas viņiem ir līdzīgas, kā pie mums laukos Latvijā. Trūkst darbavietu, vispārējs alkoholisms. Tie no jaunajiem, kuri grib dzīvē sasniegt kaut ko vairāk, aizbrauc projām, pārējie aiz bezizejas vienkārši nodzeras.
Skarbais klimats un lielais attālums līdz tuvākajām pilsētām dara šīs problēmas vēl skaudrākas. Šiem Sibīrijas latviešiem ciemā jau vairāk nekā simts gadu bija neliela luterāņu draudze, kuru apmeklēja daži cilvēki. Tuvākā krievu pareizticīgo baznīca atrodas četrdesmit kilometrus attālu.
Pirms astoņiem gadiem Lejasbulānas ciemā dzīvot un strādāt atbrauca Dace Berga no Latvijas. Viņa šeit izveidoja nelielu saimniecību, kura audzēja cūkas. Jau no paša sākuma viņa ņēma aktīvu dalību ciema garīgajā dzīvē un kļuva par aktīvu draudzes locekli. Diemžēl mazā luterāņu draudze Lejasbulānā nīkuļoja un drīz vien tur vairs bija palikuši tikai divi cilvēki. Viena no tiem bija Dace. Gribējās kaut ko vairāk. Un tad Dace ņēma iniciatīvu savās rokās. Pāris cilvēku regulāri sāka nākt kopā un kārtīgi lūgt Dievu. Sāka pievienoties citi cilvēki, kaimiņi, piederīgie. Pēc neilga laika Lejasbulānā bija neliela, bet sirsnīga harismātiska draudze ar desmit locekļiem. Ja šajā ciemā, kurā pavisam ir ap simts iedzīvotāju, desmitā daļa ir pieņēmuši Kristu par savu Glābēju un iet draudzē, tad tas tiešām ir daudz. Lejasbulānas draudzei ir filiāle netālajā Motorskā, līdz kurai ir apmēram trīsdesmit kilometru. Draudzes mācītāja visus šos gadus ir Dace Berga.
Pagājušā gada augustā draudze Lejasbulānā pievienojās Latvijas draudzei „Kristus Pasaulei” un tās mācītāja Mārča Jencīša redzējumam par atmodu Latvijā un arī pasaulē caur mājas grupām. Kopš tā laika Dace ir biežs viesis Rīgā. Nesen kādā dziedināšanas dievkalpojumā Rīgā Dace stāstīja par savas kalpošanas specifiku tālajā Lejasbulānā: „Bija jātiek uz Motorsku, lai tur kalpotu. Bet ceļi aizputināti. Pa visu ciemu mums ir pāris vecu žiguļu, kas pa tādu sniegu nekur nevar aizbraukt. Vietējā pašvaldība neko nedara, lai ceļus attīrītu. Saka, ka naudas neesot. Pavasarī paši atkusīšot. Tā pie mums notiek. Par laimi, mums ir arī vecs, mazs traktoriņš. Sarunāju traktoristu un iedevu naudu, lai viņš iztīra ceļu no Lejasbulānas līdz Motorskai. Man taču tur jābūt un jākalpo!” Klausoties šīs uzņēmīgās latviešu sievietes stāstu, gara acīm redzu tālu ciemu Sibīrijā, prom no civilizācijas slīgstam savās problēmās un aizmirstībā, un varonīgus cilvēkus, kuri tur lauž ceļu atmodai un kalpo klaida latviešiem Krievijā, kuri pilnīgi nerūp nevienai varai un baznīcai ne Krievijas Federācijā, ne arī pie mums, dzimtenē. Ja nu vienīgi tam Kungam Jēzum Kristum un māsai Dacei, kuras uzupurēšanās, neatlaidība un ticība vien būtu atsevišķas epopejas vērta.
Šogad vasarā Dace atgriezīsies Latvijā. Tomēr draudze Sibīrijā nepaliks bez gana. Pa šiem gadiem Dace ir sagatavojusi brīnišķīgu vietnieci Tatjanu Treimani jeb vienkārši Taņu, kura paliks Daces vietā. Pirms dažām dienām Taņa bija arī Rīgā, draudzes „Kristus Pasaulei” lūgšanu sapulcē. Intervijā viņa par sevi stāsta: „Pirms dažiem gadiem vispār Dievu nepazinu un no kristiešiem centos turēties pa gabalu. Tomēr man bija dažas kristīgas grāmatas. Lasīju tās un tā atradu ceļu pie Dieva. Tad iepazinos ar brīnišķīgu māsu – Daci no Latvijas. Tagad jau vairākus gadus kopā kalpojam!”
Draudzes Lejasbulānā un Motorskā Sibīrijā ir „Kristus Pasaulei” pirmie soļi misijas darbā aiz Latvijas robežām. Draudzes „Kristus Pasaulei” redzējumā ir aptvert katru pilsētu Latvijā un tad sūtīt misionārus arī uz citām zemēm. Draudzes lūgšanu sapulcēs pirmdienās regulāri tiek lūgts par draudzēm Lejasbulānā un Motorskā, kā arī par to līderiem Daci Bergu un Tatjanu Treimani.
