„Vai tu zini, kāda ir Kristus upura jēga?”
jautā mācītājs Mārcis Jencītis savai draudzei pēc dievkalpojuma tēmas nosaukšanas. Vai tu esi domājis par to? Tiešām, daudzi nezina patieso jēgu. Jūs varbūt teiksiet, ka Viņš nomira par mūsu grēkiem. Jā, Viņš nomira par mūsu grēkiem, bet kāpēc Viņš nomira par mūsu grēkiem? Ko tad mēs īsti atzīmējam šajās dienās? Tu droši vien esi dzirdējis, ka Jēzus tevi mīl un Viņam ir plāns tavai dzīvei? Jā, Viņš tevi mīl. Tur arī ir tā jēga, ka Dievs mūs mīl. Dievs tevi mīl un Viņš sagaida pretmīlestību no tevis.

 

Viņš licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot, lai tie meklētu Dievu, vai tie Viņu varētu nojaust un atrast, jebšu Viņš nav tālu nevienam no mums. Ap.d.17:26-27

 

Ko nozīmē meklēt Dievu? Meklēt Dievu nozīmē uzturēt dzīvas, patiesas, regulāras attiecības ar savu Radītāju, ar savu debesu Tēvu. Kad tu iepazīsti Viņu, kāds Viņš ir, kad tu pazīsti Viņu un tiec Viņa vadīts. Kad tu ne tikai izpildi akli kaut kādus Viņa norādījumus, kad tu ne tikai kalpo Viņam, bet, kad tu pazīsti viņu pašu un apzinies, ka tev ir Tēvs debesīs un tu pazīsti Viņu.

 

Viņš alkst sadraudzības. Viņš nemeklē tavu naudu, tavu kalpošanu, nemeklē to, ko tu varētu Viņam izdarīt. Viņš pat nemeklē to, ko tu varētu cilvēkiem izdarīt, Viņš meklē tevi pašu. Viņš meklē tevi, Viņš meklē attiecības ar tevi. Lūk, tāds ir Dievs – mīlestības Dievs! Viņš meklē attiecības ar cilvēku. Taču, kā jau tu zini, pēc pasaules radīšanas Ādams un Ieva sagrēkoja, un pasaulē ienāca grēks. Grēks šķīra cilvēku no Dieva. Tajā brīdī, kad šie pirmie cilvēki sagrēkoja, viņi paslēpās no Dieva.

 

Tad viņi sadzirdēja Dieva Tā Kunga balsi, kas dārzā staigāja dienas vēsumā; tad cilvēks un viņa sieva paslēpās starp dārza kokiem Dieva Tā Kunga priekšā.1. Mozus 3:8

 

Kad viņi bija sagrēkojuši, viņi paslēpās no Dieva, un Dievs meklēja cilvēku. Taču cilvēkam vairs negribējās nākt Dieva priekšā, jo viņš bija grēkojis. Dievs ir absolūti svēts un Viņš necieš Savā priekšā to, kas ir nesvēts. Nav iespējams būt Viņa klātbūtnē, nav iespējams būt sadraudzībā ar Dievu grēkojot.

 

Lūk, kāpēc Jēzus nomira pie krusta! Dievs atnāca cilvēka veidolā uz zemes un nomira par maniem grēkiem. Un viss, kas man un tev ir jāzina un jātic, ir tas, ka Jēzus uzņēmās visus tavus, manus un visu cilvēku grēkus uz Sevis, mūsu grēki palika pie krusta. Ja tu tici tam un uzturi regulāras attiecības ar savu debesu Tēvu, tad Dievs skatās uz tevi, kā uz tīru un svētu un atjauno tuvās attiecības ar tevi. Nav iespējamas attiecības ar Dievu bez Jēzus Kristus upura.

 

Reizēm es domāju par to, kā dzīvo cilvēki – kā dzīvo cilvēki draudzē „Kristus Pasaulei”, un es zinu draudzē konkrētus cilvēkus, kuriem, tāpat kā visiem šajā draudzē, tiek mācīts un sludināts viens un tas pats Vārds. Un es zinu, ka visiem mums ir vienādas iespējas augt, pilnveidoties un kļūt stipriem, bet iet mēneši un pat gadi, un vienas un tās pašas lietas netiek mainītas konkrēto cilvēku dzīvēs – cilvēks krīt vienos un tajos pašos „mēslos”, kā Bībele saka:

 

Bet viņiem ir noticis pēc sakāmā vārda patiesības: suns atgriežas pie sava paša vēmekļa,  2. Pētera 2:22  

 

Saproti par ko es runāju? Tu zini, kādas būs sekas, tu zini, kas Dievam nav patīkams, tu zini savus trūkumus, bet tu atkārto bez mitas vienu un to pašu. Kāpēc tā notiek? Kāpēc es varu, bet tu nevari? Man brīžam ir tāda sajūta, ka es to vairs nevaru izturēt.

 

Un tad pār mani nāca atklāsme, kāpēc Dievs nāca cilvēka veidolā uz zemes, lai nomirtu par cilvēkiem. Viņš skatījās, Viņš vēroja cilvēka bērnus, Viņš vēroja Savu draudzi. Vai tu esi ievērojis Bībelē to ciklu, kā uzvedās Israēla bērni? Viņi piesauca To Kungu, Dievs apžēlojās, pacēla glābēju un nodibināja kārtību. Pagāja mēneši, Israēla bērni atkal darīja to pašu: atkal pielūdza elkus, atkal apspieda savu tuvāko, izveidojās sociāla netaisnība, svešās tautas gatavojās uzbrukt, viņi atkal sauca pēc Dieva, Dievs atkal apžēlojās, viss bija labi, pēc tam atkal grēkoja, atkal sauca uz Dievu, Dievs apžēlojās un tā tas cikls turpinājās. Šis cikls ebreju tautai beidzās briesmīgi. Latvijā vien iznīcināja 80 tūkstošus ebreju. Bēdīgi, bet fakts.

 

Šodien Dievs nešķiro: ebreju tauta vai ne ebreju tauta, šodien ikviens, kas piesauks Tā Kunga vārdu, tiks izglābts. Ikviens, kurš neatzīs Jēzu Kristu kā savu Glābēju, tiks iemests ellē. Āmen! Cita ceļa nav. Dievs skatījās uz Savu draudzi, kam būtu jāpilda savas funkcijas, Viņš skatījās uz cilvēku un Viņš nevarēja izturēt. Pirms diviem tūkstošiem gadu Viņš skatījās un Viņa mērs bija pilns. Viņš apspriedās Pats ar Sevi un nolēma: „Es nākšu un parādīšu savu mīlestību uz cilvēku. Es nomiršu par viņu grēkiem, un ikviens, kurš ticēs šim upurim, tā grēki tiks piedoti, nomazgāti, Es pieņemšu viņu un būšu attiecībās ar viņu.”

 

Tātad, Kristus upura jēga ir personīgas attiecības ar Dievu. Ja tu esi pieņēmis Jēzu kā savu Glābēju, ja tu apmeklē draudzi un, iespējams lasi Bībeli un lūdz Dievu, bet regulāri un disciplinēti nenāc Dieva klātbūtnē, lūgšanā, neuzturi attiecības ar debesu Tēvu, tad tu nicini Kristus upuri, jo Kristus upura jēga ir sadraudzība ar cilvēku. Tātad, ja tu regulāri, ik dienas neatver vaļā Bībeli un necenties skatīties tajā, kāds ir Dievs, bet meklē tikai to, ko tev vajag, tu nicini Kristus upuri. Kad es lasu Bībeli, tad  Dievs šādā veidā runā ar mani, pēc tam, kad es slavēju un pielūdzu – tā ir mana atbilde Dievam.

 

Es kādreiz dzirdēju kādu mācītāju izsmejam tos, kas saka, ka ir pilna un nepilna evaņģēlija draudzes. Āmen! Ir pilna un nepilna evaņģēlija draudzes. Pilns evaņģēlijs ir tad, kad tu sludini visu, kas Bībelē rakstīts, neko nepieliekot un neko neatņemot.

 

Ja kas ko atņem no šīs grāmatas pravietojuma vārdiem, tam Dievs atņems viņa daļu pie dzīvības koka un pie svētās pilsētas, par ko rakstīts šinī grāmatā. Atklāsmes grāmata 22:19

 

Tad nav jāņem nost Svētā Gara kristība, 10. tiesa, nav jāņem nost dzīva slavēšana un pielūgsme – bungas, cītaras, stabules un ģitāras, nevajag ņemt nost mājas grupiņas no draudzes, jo tas viss ir Bībelē. 

 

Kāpēc es neesmu atkāpies no Dieva 11 gadus? Kad es paskatos sev apkārt uz cilvēkiem – vienu laiku viņi bija man blakus, te vairs nav. Te viņš ir, te viņa nav; te viņš ir, te viņa nav. Kur palika? Pasaulē palika. Cits dzīvo Norvēģijā, cits Vācijā, cits Īrijā – viņi priecājās, ka viņiem tur ir labāk. Kā cūka bija, tā cūka palika, jo cūka arī Āfrikā ir cūka. Klausies, ārzemniek, līdzību par pazudušo dēlu: pazudušais dēls nonāca pie cūkas siles. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš bija atmetis draudzi, atmetis Dievu. Un visbiežāk centieni doties uz ārzemēm ir centieni dzīties pakaļ Mamonam – atstāt ģimeni, atstāt draudzi, atstāt Dievu un pelnīt lielo rubli.

 

Ir laiks novērtēt Kristus upuri pienācīgi un iemācīties atzīt savas kļūdas. Viņš ir nomiris par maniem grēkiem, Viņš ir atvēris man durvis uz personīgām attiecībām ar Viņu. Āmen!

 

Kad cietuma kamerā Dievs mani uzrunāja, un es lūdzu grēku piedošanas lūgšanu, Viņš man dzirdamā balsī teica: „Mārci, Bībeli lasi katru dienu, lūdz Dievu katru dienu un apmeklē draudzi regulāri!” Tad nu tā: kopš tā brīža, es lasu Bībeli katru dienu, lūdzu Dievu un Viņu slavēju katru dienu un apmeklēju draudzi, neizlaižot nevienu dievkalpojumu. No tā brīža, kopš es pieņēmu Jēzu par savu Kungu, manī mājo Augšāmcelšanās spēks. Un tas ir spēks, kas liek man pavadīt laiku ar Viņu ik dienas. Un, kad es pavadu laiku ar Viņu, Viņš maina mani un vada mani. Proporcionāli tam, kā es pavadu laiku ar Viņu, tā Viņš svētī mani visās manas dzīves jomās.

 

Kad es vēl biju cietumā, katru rītu pavadīju laiku, lasot Bībeli un pēc tam zem segas lūdzu Dievu – katru dienu. 2003. gadā jau sāku lūgt Dievu pa divām stundām dienā. Apmēram 2007. gadā es sāku lūgt 3 stundas, 2008. gadā jau sāku lūgt vienā laikā – septiņos no rīta. Kopš tā laika man ir četras stundas, kuras es pavadu ar Dievu – 1,5 stundas lasu Bībeli un 1,5 stundas sarunājos ar Dievu lūgšanā, un vēl vienu stundu lasu garīga satura grāmatu savai izaugsmei. Šodien vēl tiek pievienots iknedēļas gavēnis – viena diena un 3 dienu gavēnis reizi mēnesī.

 

11 gadu laikā mans lūgšanu laiks ir nostabilizējies, pilnveidojies, taču tas ir bijis regulārs, un proporcionāli tam, kā esmu pilnveidojies lūgšanās, proporcionāli tam ir kļuvusi auglīgāka mana kalpošana, privātā dzīve, pats esmu stiprāks un mana dzīve ir svētīgāka. Saproti par ko es runāju? Man ir personīgas attiecības ar Dievu, es zinu, kāda ir jēga Kristus upurim: Viņš vēlas, lai es pats nāku Viņa klātbūtnē.

 

Mūsu draudzē ir cilvēki, kuri, lai disciplinētu sevi lūgšanās, veido grafiku. Esmu ievērojis, ka krīt arī tie kalpotāji, kuriem ir visideālākais grafiks. Kāpēc tā?

 

Iemesli, kāpēc krīt arī tie, kuriem ir attiecības ar Dievu:

 

  1. Tāpēc, ka viņi to dara cilvēku dēļ, lai izceltos cilvēku priekšā. Tev tas nav jādara tāpēc, ka tavs līderis to liek darīt, bet tāpēc, ka Dievs ir tavs Tētis. Viņš grib attiecības ar tevi

 

Bet tie dara visus savus darbus tik tādēļ, lai ļaudis tos redzētu. Tie darina sev platas lūgšanas siksnas un drēbēm garus pušķus. Mateja 23:5

 

  1. Nav pareizs balanss Bībelē. Nekad nelasi tikai jauno vai tikai veco Derību. Lasi Bībeli! Es katru dienu lasu četras nodaļas: vienu nodaļu no Psalmiem vai no Gudrības grāmatām, vienu no Vecās derības grāmatām, vienu no Evaņģēlijiem un vienu no vēstulēm. Lasi Bībeli kontekstā! Un šeit tev palīdzēs draudzes mācība.
  2. Nepareizs balanss starp personīgām attiecībām ar Dievu, grupiņudievkalpojumu utt. Tu nevari sēdēt mājās un lūgt Dievu. Tev ar to nepietiek. Tev ir jābūt dievkalpojumā, grupiņā, sadraudzībā ar ticības brāļiem un māsām.
  3. Nav reāla Dieva Vārda pielietojuma dzīvē. To, ko Dievs uz tevi runā – ko tu lasi Bībelē, dzirdi dievkalpojumā, to pielieto dzīvē.
  4. Viņi meklē apstiprinājumu Bībelē savām domām, lai viņiem būtu taisnība. Taisnība ir tikai viena. Un tā ir Dieva taisnība.

 

Tikai tad, kad tev šīs attiecības ar Dievu ir pareizas, tikai tad tās nes svētību. Tas ir tas, ko grib Dievs. Augšāmcelšanās spēks, pirmkārt, tev ir vajadzīgs, lai tu uzturētu personīgas attiecības ar Dievu un, otrkārt, lai mainītos pats. Lai tu būtu tāds, kādu tevi redz Dievs – visās jomās.

 

Vai nav tā, ka jācīnās ar sevi katru dienu? Tev ir dažādi apstākļi un cilvēki apkārt un tu gribi cīnīties ar viņiem. Bet tev nav jācīnās ar apstākļiem un cilvēkiem, tev ir jācīnās ar sevi, lai tu pareizi izturētos šajās situācijās – tā, kā grib Dievs. Lūk, kur ir mūsu kļūda: necīnies ar apstākļiem un cilvēkiem, bet cīnies ar sevi! Tik, cik tu spēsi sevi uzvarēt, tik arī tavi ienaidnieki atkāpsies, viņiem nebūs varas pār tevi. Tev ir Augšāmcelšanās spēks, lai cīnītos ar sevi, lai cīnītos par laiku, kuru disciplinēti pavadīt ar Dievu. Tev ik dienas ir jāstāv kaut kam pretī, bet visbiežāk tas būsi tu pats.

 

Un, ja jūsos mājo Tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad Viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir jūsos. Romiešiem 8:11

 

Šis Augšāmcelšanās spēks, kas uzmodināja Jēzu no mirušajiem, tas pats spēks tevī ir šodien. Lūk, Lieldienu notikums! Lūk, Kristus Augšāmcelšanās svētki! Ikdienas cīņa ar sevi. Ikdienas Dieva klātbūtnē.

 

Nobeigumā piemērs par Voltu Disneju. Viņam patika apmeklēt atrakciju parkus. Un, kad viņš ieraudzīja nepilnības, viņā radās sapnis par krāsainu, pilnīgu izklaides parku – tā radās Disnejlenda.

 

Tāpēc šodien ieraugi sevi tādu, kādu tevi redz Dievs! Augšāmcelšanās spēks tev ir: ieraugi sevi ikdienas lūgšanu kambarī, ieraugi sevi izmainītu, ieraugi sevi tādu, kādam tev ir jābūt! Ieraugi sevi brīvu, un tad, lietojot Kristus Augšāmcelšanās spēku, ej uz šo sapni! Sapņi piepildās. Sapņi nav loterija, bet tas ir darbs, ko tu ieguldi ik dienas, ejot uz savu mērķi.

 

Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Nora Lapiņa.