un aicina ikvienu klātesošo savam blakussēdētājam pateikt – „Tavā dzīvē pienāks kritiskais brīdis!”
Kritiskais punkts – kas tas ir? „Kritiskais punkts tavā dzīvē un kalpošanā ir tas brīdis un tā vieta, līdz kurai tu ļauj Dievam savā dzīvē darboties!” – definē mācītājs. Tas ir tas brīdis, kad tu saproti, ka tā, kā tu esi dzīvojis, kalpojis vai ticējis līdz šim, ka tā vairs nevar turpināties! Mācītājs atzīst, ka šo svētrunu būtu varējis nosaukt pozitīvāk un tad tēmas nosaukums būtu – „Tramplīns uz panākumiem”. Kritiskā punkta nozīme un jēga mūsu dzīvē ir atkarīga no tā, kā mēs uz to skatāmies – vai kā uz tramplīnu uz panākumiem vai vienkārši apstājamies. „Var gadīties, ka kritisko brīdi tavā dzīvē ir sagatavojis velns, bet tikpat labi tas var būt arī no Dieva. Un ja tu zini no Dieva to, kas tev ir jāizmaina, bet to neizdari, tad iestājās stagnācija, stāvoklis, kad vairs nekas neattīstās, kad stāvi uz vietas. Tomēr kristieša ticības dzīvē nav nekustīgā punkta,” saka mācītājs. „Es eju vai nu uz priekšu, vai atpakaļ. Kad tu izvēlies palikt uz vietas, tad īstenībā tas ir solis atpakaļ!”
Mācītājs uzsver, ka nav vieglas ticības, jo „Ceļš ir šaurs!” „Ko tavā dzīvē atnesīs kritiskais punkts?”- jautā mācītājs. „Ko darīsi, kad tavā dzīvē būs vētra? Vai ieslīgsi skumjās un depresijā, vai izmantosi to kā tramplīnu uz panākumiem! Arī Jēzu cilvēki klausījās tikai līdz konkrētam brīdim, kamēr viņiem patika dzirdēt to, ko Viņš runāja!”
Cilvēki klausījās, kad Jēzus lasīja no Jesajas grāmatas par cietumnieku atsvabināšanu un prieka vēsti nabagiem, taču, kad runa bija par viņiem pašiem un to, kādi viņi ir un kas būtu jāmaina, tad tie nolēma Viņu nogalināt. Bet Viņa laiks vēl nebija pienācis! „Ir kāds brīdis, kad mēs gribam dzirdēt to, ko Bībele un mācītājs vai līderis runā”, saka mācītājs un turpina, „Bet pienāk arī tāds brīdis, kad mēs vairs negribam dzirdēt to, ko Dievs runā! Un tad ir divi varianti. Vai nu es kļūstu dusmu pilns un izstumju Dievu no savas dzīves, vai arī pieņemu lēmumu darīt tā, kā grib Dievs un tad tas ir tramplīns uz panākumiem!” viņš saka. Mācītājs turpina ar piemēru par mobilajiem telefoniem, kuru modeļi kļūst arvien labāki, mazāki un pilnīgāki. Viņš aicina mūs iztēloties – kā būtu, ja kāds no mums tagad izvilktu Nokia „ķieģelīti”. – kādu no pirmajiem modeļiem, lai gan tagad daudziem mums kabatās ir mazi datori. „Interesanti, kas būtu noticis ja Nokia nebūtu gājusi laikam līdzi!” saka mācītājs. „Draugi, ir kritiskie punkti, kad vai nu ir jāpilnveidojas vai jābankrotē!” Nākamais mācītāja piemērs ir par kara tehniku. Viņš aicina iedomāties, kā būtu, ja mūsdienu armija tagad stāvētu uz robežas ar viduslaiku zobeniem. „Lai uzvarētu, ir jāiet tālāk! Ir jāatstāj tas, kas ir bijis un jāsper solis tālāk. Līdz ko tu uzzini patiesību, sper soli tālāk!” aicina mācītājs un paskaidro tikko teikto ar piemēru no savas dzīves. „Tad, kad es sapratu, ka Dievs grib glābt visus cilvēkus, es sāku to darīt. Kad es Dieva Vārdā sapratu, ka varu cilvēkiem uzlikt rokas un tie taps dziedināti, tad es sāku to darīt. Kad es uzzināju par komandas nozīmi draudzē, tad es sāku veidot savu komandu. Kad es ieraudzīju, ka varu pavēlēt velniem, es sāku viņus izdzīt. Kad sapratu par gavēšanas nozīmi, es sāku gavēt. Kad es ieraudzīju Dieva vārdā to, ka šī suga savādāk neiziet kā ar lūgšanas un gavēņa palīdzību, man bija izvēle – iet atpakaļ, vai iet tālāk!”
Un, kad Jānis cietumā par Kristus darbiem dzirdēja, viņš sūtīja divus no saviem mācekļiem un lika Viņam sacīt: “Vai Tu esi Tas, kam jānāk, vai mums citu gaidīt?” Mateja 11:2–3
Šī Rakstu vieta atklāj, ka Jānis Kristītājs šaubījās. „Kritiskais punkts tavā dzīvē būs arī šaubas,” brīdina mācītājs. Šaubas var būt dažādās situācijās. Viņš atklāj savai draudzei neseno nepatīkamo notikumu ar Manhaimas draudzi Vācijā, kur viņš tikko kalpoja ar divām svētrunām. Jau esot Latvijā, mācītājs konstatēja faktu, ka Mainheimas draudzes mācītājs Kleningers pārtraucis draudzību portālā Twitter, kā arī izņēmis no savas draudzes mājas lapas abas mācītāja Mārča Jencīša svētrunas, kurās viņš sludināja par personīgu un disciplinētu attiecību ar Dievu nozīmi, kā arī par vīziju G12, struktūras un kārtības nozīmi draudzē. Kaut arī mūsu mācītājs brīdināja, tik ļoti viņiem nepatika patiesība, kas tur tika sludināta divas dienas! Draudzības pārtraukšanai sekoja neliela paskaidrojuma vēstule no Vācijas. Šo vēstuli mācītājs izsūtīja savai līderu grupai. Tā varēja kalpot kā šaubu avots, tā varēja iedegt pārdomas, kas tad mēs esam un uz kurieni ejam, vai mūsu ceļš ir pareizs. Daudziem tas varēja būt kritiskais punkts. „Nedrīkst ļaut sevī attīstīties šaubām un pārtraukt skaidri skatīties Dieva Vārdā. Ja tā ir gadījies, tu jau esi atpakaļ ceļā. Esi uzmanīgs!” brīdina mācītājs un skaidro, ka svarīgi ir saprast, ka mūsu pozīcija ir stingra un mēs no tās neatkāpsimies! „Man no Manhaimas ir daudzi suvenīri. Arī Vācijas karogs. Pēc šī konflikta domāju, ko man darīt ar šīm lietām? Tās man visu laiku atgādinās šo murgaino gadījumu. Turienes mācītājs savā vēstulē cita starpā man teica arī šādus vārdus: „Tu ļoti stingri stāvi savā pārliecībā un rīcībā, un es zinu, ka tu no šīs pozīcijas nekad neatkāpsies”. Tā ir patiesība! Es neatkāpšos no savas pārliecības, ka personīgas un disciplinētas attiecības ar Dievu ir numur 1 katra patiesa kristieša dzīvē! Es paņēmu šos viņa vārdus un piespraudu pie Vācijas karoga. Tie man atgādinās šī brauciena iznākumu: apziņu, ka no savas pārliecības mēs neatkāpsimies nekad!”
Jēzu arī nesaprata! Kad Viņš sāka sludināt patiesību, Viņu gribēja nogrūst no klints. Taču Viņa laiks vēl nebija pienācis. Viņš izgāja cauri agresīvi noskaņotu „ticīgo” pūlim un devās tālāk. “Ne soli atpakaļ!” Turpinājumā mācītājs stāsta par Žannu d’Arku. Viņa bija septiņpadsmit gadīga meitene, kura, Dieva aicināta, nostājās Francijas armijas priekšgalā. Ne karalis, ne pasaules varenie nespēja uzvarēt, taču viņa to varēja un viņai līdzi gāja masas. “Un tu to vari, draugs!” viņš iedrošina. „Mēs nemeklējam kādus īpašus cilvēkus. Mēs meklējam tos, kas meklē Dieva vaigu un saka JĀ Jēzum! Tu izmainīsi pasauli, nevis pasaule izmainīs tevi. Nav svarīgs tavs stāvoklis sabiedrībā, bet gan tavs stāvoklis Kristū. Jēzus nodod tev savu spēku un Garu un saka, lai tu ej un dari par mācekļiem visas tautas!”
Un redzi, liela vētra sacēlās jūrā, tā, ka viļņi laivai gāzās pāri, bet Viņš gulēja. Un tie piegāja pie Viņa un modināja Viņu, sacīdami: „Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam!” Un Viņš uz tiem saka: „Kam esat tik bailīgi, jūs mazticīgie?” Un Viņš cēlās, apsauca vēju un jūru, un
iestājās pilnīgs klusums. Mateja 8:24-26
Tad, kad ir dzīves vētras un ciešanas, tieši tad atnāk šaubas. Jēzus jautā: “Kāpēc jūs esat tik bailīgi?” Krīzes brīžos, kad velns sagatavojis problēmas ķēdītē vienu aiz otras, “Ir svarīgi paturēt skaidru prātu, neielaist šaubas sevī, nākt Dieva klātbūtnē, meklēt Viņa vaigu un neatstāt draudzi, jo vēstulē Ebrejiem ir teikts: „Neatstājiet sapulces kā daži paraduši, jo, kas pēc patiesības atzīšanas tīši grēko, tam vairs nav pestīšanas! (Ebr. 10:24-27)” – brīdina mācītājs.
Bet kāds priekšnieks Viņam jautāja: “Labo Mācītāj, kas man jādara, lai es iemantotu mūžīgu dzīvību?” Lūkas 18:18
Bagātais jauneklis jautā, kā iemantot mūžīgo dzīvību. Jēzus atbild, ka jātur baušļi. Jauneklis apgalvo, ka ir baušļus pildījis, bet Jēzus saka, ka vienas lietas viņam vēl nav! „Bagātība ir tavs Dievs! Aizej, visu pārdod, izdali nabagiem un tad nāc un seko Man!” Jauneklis aizgāja
noskumis, jo viņš bija ļoti bagāts un nevēlējās likt Dievu pirmajā vietā! Pirmajā vietā viņam bija bagātība, darbs un bizness. “Kritiskais punkts var būt tavs darbs, izglītība vai finanses. Kad tu zini Dieva gribu šajās lietās un neko nemaini!” saka mācītājs un iedrošina – “Ja tu tomēr pieņem lēmumu un rīkojies pareizi, tad tas ir tramplīns uz panākumiem!” Lūkas evaņģēlijā 15. nodaļā ir līdzība par pazudušo dēlu. Vecākajam dēlam nebija pieņemama Dieva attieksme pret jaunāko. Viņš nespēja samierināties, ka tēvs pieņēma jaunāko dēlu, kurš bija nodevis gan tēvu, gan ģimeni. Bieži vien arī draudzē ir tā, ka mēs kaut ko negribam pieņemt. Mēs nepieņemam draudzes kārtību, kādu punktu, piemēram, sakām: „Kas tas par G12, es gribu G1!”, – joko mācītājs. Vai nepieņemam kādu situāciju, ko redzam pie citiem draudzē, un saskatām tur tikai netaisnību. Bet visbiežāk mēs neko īsti nezinām par šo situāciju, mēs saprotam to tikai virspusēji un tā arī spriežam.
Kritiskais punkts mūsu ticībā var būt arī dogma, iesīkstējis reliģisks uzskats, kā, piemēram, šajā Rakstu vietā:
Un Viņš mācīja kādā no sinagogām sabatā. Un tur bija sieva, kurai astoņpadsmit gadus bija nespēka gars, tā, ka viņa bija savilkta un nevarēja pilnīgi taisni atliekties. Lūkas 13:10 -11
Jēzus dziedināja sievieti, tomēr Viņš to darīja sabatā. Rakstu mācītājiem un farizejiem, kas tur bija tas nebija pieņemams! Viņiem bija iesīkstējis uzskats, ka Dievs sabatā nedziedina. Un ja Jēzus dziedina, tad droši vien Viņš to dara ar velna palīdzību. Viņos Dieva godības manifestācija izsauca neizpratni, bailes un dusmas. Un atkal viņi sāka plānot, kā Jēzu nogalināt. Visur, kur Jēzus gāja un aizskāra kādu dogmu, tie uzreiz plānoja, kā Viņu „novākt”!
Bet Marta, aizņemta ar daudzām rūpēm par to, kā Viņu apkalpot, pienāca un sacīja: “Kungs, vai Tu neko nesaki par to, ka mana māsa mani atstājusi, lai es viena kalpotu? Saki jel viņai, lai viņa man palīdz.” Lūkas 10:40
Marija sēdēja pie Jēzus kājām. Marta apkalpoja viņus un tad teica, lai Jēzus sūta māsu palīgā. taču Viņš atbildēja: „Marta! Tikai vienu lietu vajag!” Šī viena lieta ir būt personīgās attiecībās ar Jēzu, runāt ar Viņu, būt pie Viņa kājām! “Tajā dienā, kad es iepazinos ar Sergeja Šidlovska mācību par personīgu laiku ar Dievu, es sāku to pielietot,” skaidro mācītājs. “Tātad,” viņš saka, “Kritiskais punkts var arī būt tad, kad tu uzzini par personīgām attiecībām ar Dievu. Tajā brīdī tev ir izvēle – vai nu tu sāc savu lūgšanu kambari, vai arī nesāc!”
Vēl kāds kritiskais punkts ir, piemēram, pārmērības. Pat attiecībās ar Dievu:
Un beidzot: sargies mans dēls! Daudzu grāmatu rakstīšanai nav gala, un pārmērīga lasīšana nopūlē miesu. Gala iznākums no visa ir šāds: bīsties Dieva un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam! Salamans Mācītājs 12:12-13
Salamans grib teikt, ka lūgšanas un grāmatas, tas viss ir labi, bet, ja no tā neizriet darbība, rīcība, tad pašas attiecības var kļūt par elku. Jēzus saka: „Ne visi, kas sauks – „Kungs, Kungs”, ieies debesu valstībā, bet tikai tie, kas dara Debesu Tēva prātu!”
Tad daži no rakstu mācītājiem un farizejiem atbildēja un uz to sacīja: “Mācītāj, mēs no Tevis gribam kādu zīmi redzēt.” Mateja 12:38
„Ja Dievs uz mani nerunā „pa taisno”, tad tas uz mani neattiecas. Ja atnāku uz dievkalpojumu un nav vairs tās sajūtas, kas pagājušā dievkalpojumā, tad eju tālāk uz nākamo draudzi!” – ironizē mācītājs. “Tieši šīs zīmes, brīnumi, sajūtas un emocijas var būt vieni no lielākajiem
ienaidniekiem” viņš skaidro. „Tieši tur iekrīt daudzi kristieši, kad viņu koncentrēšanās pāriet no Dieva kā personības uz dažādiem brīnumiem, izpausmēm, emocijām, sajūtām. Es arī gribu brīnumus un zīmes,” saka mācītājs, “Un mums sarakstā ir lūgšanu punkts par to, taču tas nevar būt prioritāte. Varbūt tavs kritiskais punkts ir tavas emocijas šodien?” izjautā mācītājs un iedrošina: “Ir pienācis laiks emocijas savaldīt un skatīties uz Dieva Vārdu. Katrā kritiskajā punktā ņem to labāko un dari to,” viņš aicina.
„Katru dienu mēs esam izvēles priekšā. Es aicinu tevi, ja tu esi problēmās un ir smagi, ja tev ir šaubas šodien vai vētra tavā dzīvē, vai arī kāda dogma aizķērusies un tu esi kritiskajā punktā, tad ieraugi tajā visā pozitīvo, un izmanto to kā tramplīnu uz panākumiem!” savu svētrunu noslēdz mācītājs Mārcis Jencītis.
Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Inese Jansone
