Pirmais dievkalpojums ar šādu tēmu 23. maijā notika draudzē Rīgā, Zinātņu akadēmijas namā.

Draudzes mācītājs Mārcis Jencītis ir pievērsies šai aktuālajai tēmai laikā, kad mūsu sabiedrību ir nomācis pesimisma gars, kad visi runā tikai par to, ka viss ir slikti un kad ļoti daudzi mūsu sabiedrības locekļi neredz izeju gan no savām materiālajām, gan garīgajām grūtībām. Savas svētrunas ievadā viņš pastāsta draudzei par kādu sievieti, kurai pirms astoņiem gadiem traģiski gāja bojā dēls. Kopš tā laika viņa katru dienu iet uz kapiem, dzīvo pagātnes atmiņās, kad sveicina – nedzird. Viņa tik ļoti iegrimusi savā sāpē, problēmā, ka vairs neredz, ka dzīve turpinās!

„Šodien maz būs runa par pasauli, sabiedrību vispār un Latviju, vairāk būs runa par mums pašiem!” – saka Mārcis. „Ikvienas bēdas un ciešanas, ja vien uz tām pareizi skatās, var būt kā tramplīns uz panākumiem! Deguns nav jāvērš uz kapiem, bet gan uz gaismu, problēmas risinājumu!”

 

Mācītāja svētruna šajā reizē ir stingri sadalīta pa punktiem un apakšpunktiem. Tai ir trīs daļas – Kur? Kāpēc? Un kā? Tomēr, kā vēlāk teica kāds dievkalpojuma viesis, šeit nebija runa par to, kā „uzvārīties” vai shēmas, kā nemaksāt nodokļus, kaut arī viņš neviļus bija gatavojies kaut ko tādu dzirdēt. Tā vietā Mārcis Jencītis runāja par Dieva dotajiem principiem, kā pārvarēt dzīves grūtības.

 

Un tā – īss šīs svētrunas atreferējums pa punktiem:

 

Kur notiek krīze?

  1. Personiskā krīze. Katra cilvēka dzīvē krīzes brīži ir neizbēgama sastāvdaļa un tie ir jāuztver kā norma.
  2. Ģimene. Arī katrā ģimenē laiku pa laikam ir krīzes situācijas un arī tā ir norma. Ģimenē mīlestība ir saistīta ar grūtībām, sadzīvošanu, sava ego mazināšanu.
  3. Krīze draudzē, (arī organizācijā, uzņēmumā).
  4. Krīze valstī, pilsētā, pasaulē.

 

Kāpēc notiek krīze? Ījaba grāmatā 5:6 teikts: „Jo nelaime neizaug no zemes pīšļiem, un ciešanas nedzen asnus no druvas. Bet cilvēks pats rada ciešanas, un kā dzirkstis tās uzlido jo augstu.” Nav dūmu bez uguns. Katrai nelaimei un krīzei ir iemesls. Ja zinām, kāpēc, tad zināsim arī risinājumu.

  1. Vajāšanas. Apustuļa 2. vēstulē Korintiešiem 12:10 teikts: „Tādēļ man ir labs prāts vājībās, pārestībās, bēdās, vajāšanās un bailēs Kristus dēļ. Jo, kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs.”Vajāšanas ir ne tikai no valsts un reliģisko organizāciju puses, tās ir ne tikai fiziska iznīcināšana un miesassodi, bet arī necienīga attieksme ģimenē un darbavietā no tuvinieku un kolēģu puses tavas ticības, kalpošanas un draudzes piederības dēļ. Ja vien mēs paši aiz savas muļķības neizsaucam uguni uz sevi, tad – svētīgi mēs esam! Un tādai būtu jābūt mūsu attieksmei pret apkārtējo izsmieklu un pazemojumiem. Slava Dievam!
  2. Ejot uz priekšu, virzoties uz saviem mērķiem, vienīgais ceļš ir cauri krīzēm un grūtībām, cita ceļa nav! 2. Korintiešiem 4:17 „Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību”; Jāņa 16;21 „Kad sieva dzemdē, viņa ir noskumusi, jo viņas stunda ir klāt, bet, kad viņa ir dzemdējusi bērnu, viņa vairs nepiemin savas bēdas aiz prieka, ka cilvēks nācis pasaulē”. Jākoncentrējas nevis uz to, ko redzam sev apkārt, bet uz to, kam mēs ticam!
  3. Kļūdas. Mēs visi pieļaujam kļūdas. Tad mēs tās analizējam, izlabojam un virzāmies tālāk!
  4. Grēks. Katram nenožēlotam, neatstātam grēkam noteikti sekos krīzes situācijas, grēka sekas! Latvija daudzus gadu desmitus un pat simtus ir sekojusi grēkam, okultismam, pagānismam. Draudze nav bijusi uzdevumu augstumos un nav spējusi nest tautā Evaņģēlija vēsti par Jēzu Kristu saprotamā un pieņemamā veidā. Ja arī ir pārvarēta dzeršana, zagšana, izvirtība un citi lielie grēki, ir bijušas grūtības mīlēt savu tuvāko.

 

Kā izmantot krīzi, lai gūtu panākumus? Jesajas 38:17 „Tiešām, rūgtās ciešanas man nākušas par svētību. Tu pasargāji manu dvēseli un turēji to tālu no iznīcības un nāves bedres, jo visiem maniem grēkiem Tu esi licis palikt Tev tālu aiz muguras.”

  1. Atzīsti Jēzu Kristu par savu Glābēju, ielaid Viņu savā sirdī, atdod Viņam savu dzīvi! Liec Viņu pirmajā vietā savā dzīvē, nevis tikai lūdz par savām problēmām.
  2. Disciplinētas, personiskas attiecības ar Dievu. Laiks lūgšanai un Bībeles studēšanai. Psalms 119:92 „Ja Tava bauslība nebūtu bijusi mans prieks, es jau sen būtu aizgājis bojā savās bēdās.”
  3. Draudze. Gan svētdienas dievkalpojumu apmeklēšana, gan arī sadraudzības laiks mājas grupās, attiecības ar pārējiem brāļiem un māsām.
  4. Kalpošana. Sāc iesaistīties draudzē un mājas grupā, uzņemties pienākumus.

 

Nobeigumā – četri principi, kā izmantot krīzes situācijas panākumiem.

  1. Nekad, nekad nepadodies! Viena un tā pati krīzes situācija vienu pazudina, bet citu ceļ! Izdari visu, ko tu vari izdarīt savā situācijā ar dabīgiem līdzekļiem. Tomēr atceries, ka ir reizes un situācijas, kad cilvēku gudrība un padoms ir bezspēcīgs. Tad atceries un piesauc Jēzu!
  2. Sakoncentrē savas domas pareizajā virzienā. Tavs mērķis ir lielāks, nekā tavas problēmas!
  3. Izmaini stratēģiju! Ja kāda metode nenes tavā dzīvē rezultātu, pārskati un izmaini to. Esi elastīgs! Alberts Einšteins: „Problēmas nevar atrisināt ar to pašu domāšanu, kad radās šīs problēmas.”
  4. Ja tu esi drošs, ka stratēģija un metodes ir pareizas, atkārto procesu no jauna! Agri vai vēlu pareiza stratēģija dos panākumus!

 

Dievkalpojuma beigās mācītājs Mārcis Jencītis aicina iznākt draudzes priekšā cilvēkus, kuriem kādās jomās dzīvē ir problēmas, un kuri vēlas risinājumu. Draudzes priekšā un mācītāja aizlūgumu saņem aptuveni 30 cilvēku.