Ir pienācis laiks dzirdēt Dieva vārdu, un es ticu, ka jums bija brīnišķīga nedēļas nogale, un arī šajā pēcpusdienā būs vēl viens svētīgs laiks. Vēlreiz visu draudzi vēlos apsveikt draudzes jubilejā, un īpaši jūsu mācītāju un viņa sievu, un visus līderus. Šis ir lielisks stūrakmens, ka mums šeit ir draudze, kurai jau ir 17 gadu, un šī draudze aug un šeit tiek pestītas dvēseles.
Šodien es vēlos runāt par Jēzus Kristus krustu, un ko par krustu mums ir teicis pats Jēzus. Kāpēc es par to vēlos runāt? Jo krusts ir kristietības simbols. Bez krusta nozīmes mēs kļūstam par vienkāršu, parastu laicīgu organizāciju, kļūstam par cilvēku grupu, kuri sanākam kopā, lai viens otru uzjautrinātu, skaisti saģērbtos, dziedātu labas dziesmas, ēstu garšīgu ēdienu, mums ir labas darba vietas, mēs braucam ar labām automašīnām, un šādas pārsvarā izskatās arī citas interešu grupas. Bet kas draudzi padara savādāku, atšķirīgāku no parastas organizācijas? Tas ir krusts. Tāpēc draudzei vienmēr savas aktivitātes ir jāfokusē uz krustu, kā jau es teicu, krusts ir kristietības simbols. Varbūt esat redzējuši dažādus kristietības simbolus, piemēram, zivi. Varbūt kāds man var pastāstīt šīs zivs simbola vēsturi, jo es to nezinu. Es zinu krusta simbola vēsturi. Tas ir Jēzus Kristus paklausības un vispārīgi paklausības simbols, kā arī tas ir pazemības simbols. Pats Dieva Dēls pazemoja Sevi un pakļāvās Dieva gribai. Ja tavā dzīvē ir krusts, tad tas parāda, ka esi pazemīgs cilvēks. Kad mēs skatāmies uz krustu, tad vissvarīgākā lieta, par ko mēs runājam, ir par nāvi: mēs mirstam saviem grēkiem un mēs mirstam šai pasaulei. Tikai caur krustu mēs saņemam glābšanu. Ja Jēzus nebūtu miris pie krusta, tad mums nebūtu nekādas pestīšanas. Šodien mēs nēsājam krustu kā rotaslietu, arī man ir daudz zelta krustiņu kaklarotu. Gandrīz katrā ceļojuma somā man ir līdzi kāda krustiņa kaklarota, spīdīgs zelta krustiņš. Manuprāt, arī tagad man viesnīcā ir šāds krustiņš. Man ir arī zelta krustiņš manā darba vietā jeb ofisā, un ir arī mājās. Bet krusta nozīme ir kaut kas vairāk kā tikai dārglieta mums ap kaklu. Tas ir simbols, kas atgādina mums par nāvi, bez kuras kristietībā nav dzīvības. Bez krusta kristietība ir bezjēdzīga. Tas, ka tu ap kaklu uzliec zelta krustiņu, vēl nenozīmē, ka esi kristietis. Krusts ir nāves simbols. Tā nozīme ir arī ciešanas. Šodien kristiešiem nepatīk ciešanas, bet jo vairāk ciešanas tiek izņemtas no draudzes, jo vairāk krusta jēga tiek izņemta no draudzes. Un visas lietas, kas saistītas ar evaņģelizāciju, grūtībām un ciešanām, var likties, ka nav no Dieva. Bet ciešanas ir kristietības sastāvdaļa. Kad jūsu mācītājs stāsta par savu dzīvi, jūs varat redzēt, caur kādām ciešanām viņš līdz šim ir izgājis. Viņam pat nevajag man to stāstīt, jo, kad es redzu viņu un to kā Dievs viņu lieto, es uzreiz saprotu, kādu cenu viņš ir maksājis. Tas ir kristietības standarts. Ciešanas ir kristietības standarts. Kāpēc es par to sludinu? Jo daudzus no jums Dievs vēlas lietot, un Dievs lietos jūs šajā draudzē, lai mēs redzētu vēl lielākus Dieva darbus. Lai varētu iet uz priekšu Dieva lietās, daudziem būs jāpieņem šis ciešanu simbols.
Vēl viena krusta nozīme ir upura simbols jeb ziedošanās. Tas nozīmē, ka tev ir jāmaksā cena. Kur draudzē ir upuri? Vai cilvēki ir gatavi nodoties evaņģēlija dēļ, lai celtu draudzi, lai dvēseles tiktu pestītas, lai cilvēki nostabilizētos paši uz savām kājām? Bez upura neviens nedzirdētu evaņģēliju. Atceries, ka Jēzus nomira pie krusta, šis lielais upuris, ko Viņš pats nesa, lai tu un es saņemtu glābšanu. No visām lietām, ko Jēzus darīja, Viņš mums atstāja svēto vakarēdienu. Arī mums šodien būs svētais vakarēdiens, kas mums ir kā atgādinājums tam, ko Jēzus mūsu labā ir izdarījis. Tas ir arī atgādinājums tam, par ko ir kristietība. Kristietība nav priekš mīkstajiem, un nav arī par ēšanu, dzeršanu un priecāšanos. Bībelē ir teikts, ka Debesu valstība nav par ēšanu un dzeršanu.
Jo Dieva valstība nav ēšana un dzeršana [..]. (Romiešiem vēstule 14:17)
Šodien draudzēs daudz dzirdam par svētībām, komfortu un labajiem ieguvumiem no kristietības. Bet galvenā kristietības vēsts nav par ēdienu, dzērienu, vērtīgu mašīnu un labu dzīvi, tieši tas viss draudzi padara vājāku un mīkstāku, kas atņem draudzes spēku. Draudzes spēks ir upurēšanā jeb tajā, ka nododamies. Draudzes spēks ir krustā, kas ir upura – nodošanās simbols. Apskatīsim, kas par to ir rakstīts Bībelē. Es jums nosaucu vairākas krusta nozīmes un vēl pastāstīšu dažas lietas. Šodien, kad es sludinu šo vēsti, es gribu, lai jūs saprotat Jēzu un draudzi, un tad, iespējams, jūs arī sapratīsiet savu mācītāju. Es nezinu, vai visu viņš jau ir pastāstījis, bet es varu pateikt, jūsu mācītāju pat neintervējot, ka tad, kad viņš uzsāka šo draudzi, viņš to nesāka melnā uzvalkā un sarkanā šlipsē. Visdrīzāk, ka viņš maksāja cenu, viņš gāja cauri ciešanām. Oriģinālais mācītājs Mārcis nav tas pats, kas šis, kurš sēž manā priekšā. Šis Mārcis ir tāds kļuvis pēc tam, kad satikās ar krustu. Ja arī tu vēlies atbalstīt savu mācītāju, stāvēt ar viņu plecu pie pleca tam darbam, kam Dievs viņu ir aicinājis, tad tev ir jādara tas, ko Jēzus ir teicis. Un ko tad Jēzus teica? Tas ir manas šodienas vēsts pamats, un tas ir tas, ko teica Jēzus, nevis es. Viņš to teica ikvienam ticīgajam, ikvienam kristietim.
No tā laika Jēzus iesāka Saviem mācekļiem rādīt, ka Viņam vajagot noiet uz Jeruzālemi un daudz ciest no vecajiem un augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tikt nokautam, un trešā dienā augšāmcelties. Un Pēteris ņēma Viņu savrup un iesāka Viņu brīdināt, sacīdams: “Lai Dievs pasargā, Kungs, ka Tev tas nenotiek!” Bet Viņš atgriezdamies sacīja uz Pēteri: “Atkāpies no Manis, sātan, tu Man esi par apgrēcību. Jo tu nedomā, kas Dievam, bet kas cilvēkam patīk.” Tad Jēzus sacīja uz Saviem mācekļiem: “Ja kas grib Man sekot, tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot Man.” (Mateja evaņģēlijs 16:21-24)
Kas ir teikts Mateja evaņģēlija 16. nodaļas 24. pantā? Ja kāds grib būt Jēzus sekotājs, tam ir jānoliedz sevi un jāņem savs krusts un jāseko Jēzum. Saprotiet, ikvienam no mums dzīvē ir savs krusts. Jēzus paņēma Savu krustu. Un tagad Jēzus saka, ka tev arī jāpaņem savējo krustu. Ja tu gribi sekot Kristum, tev ir jāpaņem savs krusts. Tā nav tava dārglieta ap kaklu, tas ir tavs dzīves stils. Man arī, tulkam, ir jāņem savs krusts, man, Ričardam Erī, arī ir jānes savs krusts. Jūsu mācītājam arī ir jāņem savs krusts. Ikviens, kurš grib sekot Kristum, viņam ir jāņem savs krusts. Saproti, bez krusta tava kristietība ir bezjēdzīga. Tu nevari kļūt par nozīmīgu kristieti, neņemot savu krustu. Balstoties uz to, ko saka Jēzus: “Ja kāds cilvēks grib sekot Man, lai viņš paņem uz sevis savu krustu.” Saproti, ja tu neņem uz sevis savu krustu, tu esi diskvalificēts kā Kristus sekotājs. Pāvils saka:
Es mirstu ik dienas [..]. (1. Korintiešiem vēstule 15:31)
Es mirstu ik dienas un sevi situ krustā. Pāvils katru dienu nesa upuri un bija tādas lietas, kuras viņš katru dienu izdzēsa no savas dzīves, lai tuvinātos Dieva līdzībai, lai viņš kļūtu par labāku kristieti. Mēs nerunāsim par kādām citām kristietības lietām, mēs tagad fokusējamies uz krustu. Saprotiet, kāpēc Kristum nav attiecību ar daudziem kristiešiem? Jo daudzi kristieši nav paņēmuši savu krustu, kas pirmkārt ir paklausība, pazemība, ciešanas, sāpes. Mums patīk komforts, laime, bet krusts ir ciešanas. Jēzus teica: “Paņem savu krustu un seko Man!” Tās ir ciešanas – ciešanas kristietības dēļ. Nevar vienu dienu būt kristietis un otru dienu būt bez Kristus. Tu esi atšķirts, tātad atšķiršana caur sāpēm, un tas ir krusta spēks. Saprotiet, tās lietas, kas notika tajā rakstvietā, ko es tikko nolasīju, bija Jēzus reakcija uz kaut ko. Kad mēs redzējām Jēzus reakciju Mateja evaņģēlija 16. nodaļā, tur iekšā ir ielikta liela jēga. Kad jūs skatāties uz Kristus dzīvi, redzat, ka Viņš darīja dažādas lietas – izdzina ļaunus garus, dziedināja slimos un darīja daudz citādus brīnumus –, un es nekur citur neesmu redzējis, ka Jēzus kādu cilvēku nosauc par sātanu. Viņš nekad nevienu cilvēku nebija saucis par sātanu. Viņš nesauca par sātanu ne farizejus, ne saduķejus, ne rakstu mācītājus, bet gan savu personīgo mācekli. Saproti, kāda nopietnība ir šajā rakstvietai, ko es jums šodien mācu? Jēzus pats Savu mācekli nosauca par sātanu. Kāpēc Jēzus viņu nosauca par sātanu? Jo viņa māceklis gribēja iestāstīt Jēzum, lai Viņš neņem Savu krustu un nemirst. Jēzus saka, ka tas ir sātana padoms. Ikviens cilvēks, kuram nepatīk krusts, ir sātans. Visi, kas sludina un māca pret krustu, ir sātana aģenti. Ikviens cilvēks, kurš māca, lai tu nepaklausi Dievam, ikviens kurš tevi neiedrošina, lai tu ciestu Kristus dēļ, kurš tev māca, ka nevajag ziedot Dievam, viņš māca tev sātana principus. Saproti, personīgais Jēzus māceklis, ne farizejs, nevis kāds tur trakais cilvēks, kuru satika, viņa dārgākais tuvais palīgs Pēteris. Viņš viņu nosauca par sātanu krusta dēļ. Pret jebkādu citu tēmu var būt savādāka reakcija, bet šī lieta ir Dievam ļoti nopietna, lai nosauktu savu draugu par sātanu, tā ir ļoti nopietna tēma pašam Jēzum. Sievieti, kura tika pieķerta laulības pārkāpšanā, Jēzus nesauca par sātanu, vai ka laulības pārkāpšana ir sātana darbs. Bet cilvēkam, kurš Jēzum pateica nemirsti, neciet, neej uz krustu, nenes pasaulei pestīšanu. Jēzus saka – nē, Es Esmu saticis sātanu, Es dzirdu sātana balsi! Šis ir sātana darbs. Tikai sātans var tev iestāstīt, lai tu neņem savu krustu. Tikai sātans tevi var atturēt, lai tu neciestu Kristus dēļ. Neņemot vērā krustu, baznīca vai draudze kļūst vājāka, tāpēc ka mēs vairs nesludinām par krustu. Kristus mācība par krustu ir Dieva spēks. Kad mēs mācām par krustu, tad draudzē ir Dieva spēks. Pateikt cilvēkiem, lai viņi ziedo Dieva dēļ, sludina Dieva dēļ, iet misijas laukā Dieva dēļ, ziedo sevi Dieva dēļ, strādā Dieva labā, celies augšā un dari kaut ko Dieva labā, esi noguris darot Dieva darbu. Bet mēs negribam nogurt, darot Dieva darbu. Ziedo kaut ko Dieva dēļ, kalpošanas dēļ izej ārā no savas komforta zonas. Par tādām lietām mēs daudz nedzirdam, tāpēc Dieva spēks draudzei tiek atņemts. Kad mēs mācām par krustu, tur ir Dieva spēks. Gribi redzēt Dieva spēku? Māci par krustu! Gribi redzēt Dieva spēku? Dari to, ko darīja Jēzus. Paņem savu krustu. Ne tikai mācītājam ir jānes krusts, tu paņem savu krustu. Ja tu esi kristietis, tad reiz paņem savu krustu, ņem savu krustu un ziedo to, kas tev ir jāziedo. Maksā to cenu, kura tev ir jāmaksā. Izdari tās izmaiņas, kuras tev pašam ir jāizdara. Kristietība nav, ka tu vienkārši svētdien atnāc uz draudzi. Kristietība nav vienkārši svētdienā sanākt kopā. Kristietība ir dzīve, kura tev pašam ir jādzīvo. Bez krusta tu nespēsi izdzīvot šo dzīvi. Došu dažus iemeslus, kāpēc tev ir jāuzņemas krusts.
1. Kad uz sevi paņemsi krustu, tu ieiesi jaunā dzīvē. Krusts ir tas, kas tevi ienesīs jaunā ticības dzīvē.
Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani. (Galatiešiem vēstule 2:20)
Es ar Kristu esmu krustā sists, bet nu tomēr nedzīvoju vairs es, bet manī dzīvo Kristus, bet kā es tagad dzīvoju miesā, dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un Pats par mani nodevies. Viņš saka, ka es esmu krustā sists ar Kristu, nevis es vienkārši pielūdzu krustā sisto Kristu. Viena lieta ir pielūgt un slavēt Dievu, tas ir brīnišķīgi. Tā ir daļa no kristieša dzīves, bet viņš sper vienu soli tālāk, Pēteris saka, ka viņš arī ir sists krustā. Saproti, viņš pasaka, ka viņš ir miris savai vecajai dzīvei. Viņš ir miris tam, ko grib pasaule un tam, ko pasaule viņam piedāvā. Un viņš saka, ka tagad viņš dzīvo jaunu dzīvi. Tā dzīve, ko viņš dzīvo, tagad ir ticības dzīve. Saproti, kad tu paņem savu krustu, tu ieej jaunā dzīvē. Tagad tev ir jauna dzīve. Tu tagad dzīvo savādāk nekā iepriekš, tu tagad dari lietas savādāk, kā darīji iepriekš. Kāda jēga ir, ka tu saki – esmu pestīts, glābts, bet tava dzīve nemainās? Tev ir tie paši vecie draugi, tu ej uz tām pašām vecajām vietām, tava vīzija un tavs redzējums, plāni dzīvē vispār nav mainījušies. Jaunā dzīve ir ticības dzīve. Tā ir dzīve, dzīvot Dieva dēļ, kalpot Dievam, paklausīt Dievam, atsaukties Dieva aicinājumam un doties uz priekšu Dieva lietās. Runa šeit nav: svētī un svētī tikai mani vien. Tas nav vienkārši: dod man, Kungs, vairāk. Tagad tu jautā, ko es varu izdarīt Dieva dēļ. Ticības dzīve ir izpatikt Dievam. Bībelē ir teikts, ka bez ticības nevar izpatikt Dievam.
[..] viņš Dievam paticis. Bet bez ticības nevar patikt [..]. (Ebrejiem vēstule 11:5-6)
Lai tu ieietu šajā jaunajā dzīvē un izdzīvotu to, lai tev dzīve būtu pilna ar pašu dzīvi, tev ir jāņem savs krusts. Kurš no jums tagad grib ņemt savu krustu? Kurš grib paņemt savu krustu un sekot Kristum? Tā ir jauna dzīve. Esmu pārsteigts, ka cilvēki nav noguruši no savas vecās dzīves. Te ir jauna piedzīvojumiem pilna dzīve Kristū. Kristieša dzīve ir pilna ar piedzīvojumiem. Kad tu sāc sekot Jēzum, tad sāc sekot Dievam. Kad tu paņem savu krustu un sāc sekot Dievam, tad tev ir saviļņojoša dzīve, caur kuru tu izpatīc Dievam, dari to, ko grib Dievs. Ej uz to vietu, kur Dievs grib, lai tu ietu. Kalpošana Dievam, ticība, kas tiek celta Dievā – tas viss nozīmē paņemt savu krustu.
2. Krusts rada īpašu cilvēku kopienu. Mēs esam pilnīgi atšķirīgi no šīs pasaules cilvēkiem. Draudze, mēs esam pilnīgi atšķirīgi no šīs pasaules. Tev nevajag gribēt kļūt līdzīgam pasaulei. Dievs mūs ir radījis par īpašiem, atšķirīgiem cilvēkiem no pasaules. Kad redzi kristiešu ģimeni, tu uzreiz pamani, ka viņi ir atšķirīgi. Paskatieties viens uz otru draudzē. Pasaule nenāk uz draudzi, jo pasaulei nepatīk tas, kas patīk mums. Tikai krusts padara mūs par atšķirīgiem cilvēkiem.
Viņš Sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu Sev par Savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos. (Titam vēstule 2:14)
Kurš Sevi par mums ir nodevis, ka mūs atpirktu no visas netaisnības un šķīstītu Sev īpašus ļaudis, kas čakli dzītos uz labiem darbiem. Īpaši cilvēki, kuri dzenas pēc labiem darbiem. Mums ir enerģija, lai sludinātu evaņģēliju, mums ir enerģija, lai lūgtu par slimajiem, mums ir enerģija, lai sludinātu un nestu evaņģēliju, lai ceļotu evaņģēlija dēļ. Saprotiet, bieži vien, kad es ceļoju uz šo pasaules malu, es parasti ceļoju nedēļas nogalē. Bet tagad esmu ievērojis kādas lietas. Es braucu svētdienā projām ar tiem cilvēkiem, ar kuriem es atlidoju, kas brauca ar mani kopā piektdienā. Saprotu, ka cilvēki ceļo dažādu iemeslu dēļ, es atbraucu, lai nestu jums labo vēsti, viņi atbrauca, lai šeit uzrīkotu viesības, piedzertos, darītu dažādas trakas lietas, bet man ir degsme uz labiem darbiem, sludināšanu, kalpošanu un tikai krusta dēļ. Nav runa par ceļošanu, bet par to, ko dari, kad tu ceļo. Krusts mūs padara par īpašiem cilvēkiem, mēs esam tik atšķirīgi no šīs pasaules, pasaules mērķi nav mūsu mērķi, mūsu mērķis ir izpatikt mūsu Dievam, lai Dievs ir laimīgs un priecīgs, skatoties uz mums. Krusts padara mūs par īpašiem cilvēkiem, mums ir jābūt īpašiem, atšķirīgiem cilvēkiem. Nekad neatvainojies un nekaunies, ka esi kristietis. Tādā veidā Dievs ir mūs radījis. Tev nevajag domāt, ka kādu reizi vajag uzvesties kā neticīgajam, bet krustam tevi ir jāatšķir no šīs pasaules.
3. Nākošais iemesls, kāpēc tev jāpaņem krusts – tas atņem lāstu, kas nāk pār nepaklausīgajiem cilvēkiem. Paņem prom lāstu, tās ir problēmas, kas ir šajā pasaulē. Tu esi paglābts no šī lāsta.
Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: nolādēts ir ikkatrs, kas karājas pie koka. (Galatiešiem vēstule 3:13)
Mēs esam atbrīvoti no šī lāsta, kurš ir pār tiem cilvēkiem, kuri nav pieņēmuši Kristu.
4. Krusts samierina cilvēku ar Dievu. Kad tu paņem savu krustu, tevī ir samierināšanas kalpošana, kad tu stāvi starp Dievu un pasauli, caur tevi cilvēki pieņem pestīšanu un nāk pie Dieva. Mūsu kalpošana ir vest cilvēkus pie Dieva, nevis uz pasauli. Bija viens skolotājs, kurš ir aizgājis viņsaulē – Dereks Prinss (Derek Prince) –, viņš sacīja: “Ir labi, ka tu redzi kuģi okeānā, bet tas ir bīstami, kad šis okeāns iekļūst kuģī.” Citiem vārdiem sakot, ir labi, ka draudze iet pasaulē, bet draudzē nedrīkst ienest pasaules standartus, mēs esam zemes sāls un pasaules gaisma. Ko nozīmē būt par pasaules gaismu? Pasaulē ir tumsa. Tu paņem savu krustu un ienes pasaulē gaismu, tu to glāb, ikviena iespēja, kas tev tiek dota, ikvienas durvis tiek atvērtas. Tu cīnies, lai ienestu šajā tumšajā pasaulē gaismu. Jau stāstīju, ka es jūsu mācītāju vēroju sociālajos tīklos, katru reizi, kad viņu redzu, es saku sev: Dievs patiešām ir viņu aicinājis. Es redzu šīs atvērtās durvis viņa priekšā, viņš brauc uz dažādām vietām, viņš vienmēr saka: “Jēzus un draudze ir numur viens.” Redziet, viņš ir tāds kā piesūcināts ar šo lietu, viņš ir evaņģēlija vīrs, Jēzus vīrs, viņš ir gaisma šai pasaulei. Un es vēlos, lai tu paskaties uz savu mācītāju kā piemēru, kā jāuzvedas šajā pasaulē, kā viņš bez kauna ir paņēmis savu krustu, viņš pat neatvainojas un nekaunas, ka nes šo krustu kā vienkāršs Kristus mācītājs, iet cauri šai pasaules tumsai izsmalcinātās vai vienkāršās vietās. Vienalga, kurā vietā atrodies tagad, tev ir dota šī samierināšanas kalpošana.
Jo, ja mēs, kas bijām naidā ar Dievu, tikām salīdzināti ar Viņu Viņa Dēla nāvē, cik daudz vairāk, salīdzināti būdami, tiksim izglābti Viņa dzīvībā! (Romiešiem vēstule 5:10)
Krusts nozīmē vest pasauli pie Kristus. Kad tu nesīsi krustu visās vietās, kur esi, darbā, skolā, tu sapratīsi, ka draudzē neesi viens. Tev būs sava kopiena, grupiņa ar cilvēkiem, kurus tu esi pievedis Kristum. Es tevi izaicinu šodien, paņem savu krustu un parādi skolā, darba vietā, kopienā, ģimenē, pastāsti par Kristu, tas ir Dieva spēks glābšanai, tas nav tavs spēks, tas ir Dieva spēks, to pat nevar izskaidrot, kādā veidā Dievs viņus glābs, bet tas ir Dieva spēkā. Tu vari paņemt savu telefonu, uzrakstīt ziņu un nosūtīt, un šī ziņa aiziet uz Austrāliju, jo tu tici, ka ir spēks, kas nosūtīs to uz Austrāliju. Daudzi no mums nespēj izskaidrot, kā tas strādā, bet mēs to izmantojam katru dienu un visu laiku. Mēs nosūtam ziņu, un tā aiziet uz Austrāliju, Ameriku, Āfriku, Angliju. Mēs sūtām pat video. Evaņģēlijs ir Dieva spēks, mēs nezinām, kā tas darbojas, bet pacel savu krustu, lai vai kur tu esi, sludini evaņģēliju, jo tas ir Dieva spēks. Pastāsti pasaulei par Dievu, tāds krusts tev ir jānes, tava ģimene, draugi, cilvēki kopienā, darba vietā būs glābti bez kauna. Krusts ir būtībā kauna simbols, kad Jēzus bija piesists krustā, tas bija pazemošanas simbols, dažreiz mēs jūtamies pārāk svarīgi, pašpārliecināti, ka mēs pat neuzdrošināmies sludināt evaņģēliju, mēs pat negribam, lai cilvēki zina, ka esam kristieši. Jēzus saka, ja tu gribi sekot man, paņem Krustu, nekaunies no evaņģēlija, ir spēks krustā. Krustam ir jāienāk šajā draudzē.
5. Krusts parāda patiesos kristieša kalpošanas standartus. Lai tu kļūtu par patiesu kristieti, tev jābūt savam krustam dzīvē, savādāk tavi standarti ir sajaukti.
Un, kas savu krustu neuzņemas un Man neseko, tas Manis nav vērts. (Mateja evaņģēlijs 10:38)
Tas ir kristietības standarts, tu nevari sevi atšķirt no krusta, nevar kaut ko citu radīt. Kristietības standarts nav braukt ar Teslu vai Mercedes, tas nav dzīvot skaistā mājā. “Ja tu nevari paņemt savu krustu, tu neesi Manis cienīgs.” Es saku jums šos vārdus un gribu atvainoties, bet tāds ir evaņģēlijs, bez krusta mēs esam pazuduši, baznīca ir pazudusi. Kas ir paklausība? Svēta lieta, upurēšana, kauns, pazemojums, kas tas ir? Tas ir spēks kristietībā un kristieša dzīve. Kristieši nemīl grūtas lietas, es visu laiku atgādinu jauniešiem savā draudzē, kad es sāku savu pirmo draudzi, man bija 20 gadu, es biju mācītājs un man bija laicīgs darbs, es biju tā kā brīvprātīgais draudzē. Es varēju 21 dienu nogavēt, tikai dzerot ūdeni, un katru dienu iet uz darbu un nākt atpakaļ. Katru dienu ir kāda cena, kas mums jāmaksā, bet visu laiku mēs sakām, ka Jēzus samaksāja šo cenu. Jā, samaksāja, Dievs neprasa tev iet pie krusta un mirt kā Viņam, bet Jēzus man un tev saka – paņem savu krustu un seko Man. Varbūt man neprasīs, pašam pienaglotam mirt pie krusta, bet tomēr būs kāda cena, kas man būs jāmaksā, lietām, kurām jāiziet cauri, pirms tavā dzīvē var būt Dieva spēks, lai tev būtu kaut kāda veida kalpošana. Gavēnis, lūgšana, upurēšanās, ziedošana. Tu negribi patiesībā, lai tavi draugi mainās, tas ir tik vienkārši, tu esi tādā dzīves fāzē, bet tavi apkārtējie draugi ir palikuši neticīgi, tu esi draudzē, bet tev ir mīļākais vai mīļākā. Dažreiz cilvēki nāk uz draudzi, un mācītājs negrib teikt kādas lietas, lai tauta nemazinātos, ir dažāda veida raksturi, un tāpēc tādā draudzē nav spēka, tāpēc ka cilvēkiem neviens nav iemācījis paņemt savu krustu. Upurē šo draugu, atdod projām tādu draugu, pamet šīs attiecības, ej projām no sava mīļākā, paņem reiz taču savu krustu, piecelies Kristus dēļ un parādi, ka Kristus ir tavā dzīvē. Vienalga, kur esi, piecelies Kristus dēļ.
Man patīk sēdēt lidmašīnā, cilvēks blakus jautā: “Uz kurieni tu dodies?” Citreiz, kad viņi man neuzdod, tad es viņiem uzdodu šo jautājumu, jo es zinu, ka viņi pajautās pretī. Es viņiem arī pajautāju, kur viņi strādā. Un arī viņi pajautā pretī. Katru reizi, kad viņi man uzdod jautājumu, kāda ir mana nodarbošanās, tā ir mana iespēja pastāstīt par manu Pestītāju un runāt par manu Jēzu. Es nesēžu un neizliekos, ka esmu biznesmenis, bet gan esmu sludinātājs, manī ir ticība Kristum, es mīlu Jēzu, lepojos ar Viņu. Vienalga, kur es būtu, es vēlos runāt par Jēzu. Pagājušā nedēļā es biju Budapeštā un braucu ar taksi, skatījos uz šoferi un domāju, ka es nevaru šo mazo vīreli atstāt, kamēr es viņam neesmu pastāstījis par Kristu. Viņš man stāsta par Angliju. Un domāju, kā tad Anglija viņu glābs, kā šie laikapstākļi Anglijā viņu glābs? Anglijas ekonomika viņu glābs? Jautāju viņam: “Tu pazīsti Jēzu, vispār zini, kas ir Jēzus? Tici Jēzum?” Man bija jāpaņem mans krusts. Nolieciet malā visas skaistās pasaules pilsētas, un sāciet sludināt evaņģēliju, un es sāku viņam sludināt. Es saku – vissvarīgākā lieta tev savā dzīvē ir iegūt Jēzu. Vienalga, kur tu ej vai ko tu dari, piemini Jēzu un nekaunies par Viņu. Neesi kluss un nevajag atturēties no sludināšanas, izmanto katru iespēju, kad tā tiek dota. Jēzus teica – ja nepaņemsi savu krustu, tu neesi Manis cienīgs. Saproti, ar tādiem vārdiem Viņš saka, tu neesi cienīgs, ka tevi sauc vai dēvē par kristieti. Katru reizi, kad tu jūties evaņģēlija apkaunots un tevī ienāk šī kauna sajūta, tu nevēlies, lai kāds uzzina, ka tu esi kristietis. Mēs, kristieši, šo lietu ļoti labi protam, ka cilvēki uzdod jautājumi, kas tu esi? Mēs minam savu nodarbošanos, kur dzīvojam, mīļāko ēdienu, kā sauc manu mājdzīvnieku, runājam par laikapstākļiem, bet Kristu vispār nepieminam. Jo mēs taču kaunamies, tāpēc ka pasaule mūs izsmies, pasaule ņirgāsies par mums, skatīsies no augšas uz mums, bet laiks ir pienācis, Jēzus tev saka šodien: “Paņem savu krustu, nekaunies reiz no Manis, runā par Mani, celies Manis dēļ, upurē Kristus dēļ! Ved draugus pie Kristus!”
Kad kļuvu glābts, es vedu visus savus draugus pie Kristus, viens vienīgi bija palicis. Es mēģināju viņam pastāstīt. Viņš saka: “Es esmu Lucifers miesā.” Es saku: “Brāli, tas ir viss, beigas tev. Bet mēs esam draugi.” Bet viņš saka: “Es esmu Lucifers.” Atbildēju: “Ja tu esi Lucifers, tad tu nevari vairs būt mans draugs, jo es esmu Jēzus pusē.” Tavai pasaulei, tev apkārt visiem ir jāzina par Jēzu. Tu nevari nākt uz draudzi un dzīvot savu veco dzīvi. Krusta sludināšana – tas ir Dieva spēks, lai jums šai draudzei būtu Dieva spēks, ikvienam no jums ir jāpaņem savs krusts. Paņem savu krustu un dzīvo Kristus dēļ, piecelies kājās, dari visas lietas priekš Jēzus. Visa runa ir tikai par Viņu vien, mēs nerunājam par cilvēku vai par kaut kādu citu lietu, es tikai runāju par Jēzu, tikai par Viņu. Kad Jēzus skatās uz mums, Viņam ir jāspēj teikt: “Esmu tik lepns, skatoties uz šiem cilvēkiem, jo viņi ir tik lepni par Mani, ka Jēzus skatās uz mums. Man patiešām patīk šie cilvēki, Es viņus svētīšu, došu paaugstinājumu viņiem, jo Es viņiem tik stipri patīku. Viņi patiesībā tic Manam vārdam tādam, kāds tas ir.” Bet kad Jēzus saka – paņem savu krustu –, to arī tas nozīmē, ka tu paņem savu krustu. Nevajag aplaudēt un pateikties, paldies Jēzu, ka Tu paņēmi savu krustu, bet tu paņem savu. Tāpēc Pāvils arī teica – es katru dienu mirstu, nedzīvoju vairs es, katru dienu viņš kaut ko savā dzīvē atrada, kur viņam bija jāupurē un iekšēji jāmirst. Katru dienu kaut kam tavā dzīvē ir jāmainās. Ja tev ir krusts tavā dzīvē, tad katru dienu sevī kaut kas ir jāmaina. Un ja draudzē ir krusts, tad šeit notiks izmaiņas, jo viss notiek draudzē un izmainās tikai caur krustu. Vai tu esi priecīgs par krustu? Aplaudēsim Jēzum! Es gribu, lai mēs paši lūdzam par sevi.
Kungs, apžēlojies par mani, ļauj man paņemt savu krustu, dod man šo žēlastību, lai spētu kalpot Tev tādā veidā, kā Tu vēlies, lai es Tev kalpoju. Palīdzi, Kungs, man paklausīt Tev, Kungs, palīdzi man paņemt savu krustu. Ikvienam ir savs personīgais krusts, kurš ir jāpaņem. Tas ir tas upuris, kas man ir jānes. Atšķiršanās no kādām lietām, ka tu atdali kādas lietas no šīs pasaules. Lūdz Dievam, lai Viņš tev palīdzētu, un tu darītu to, ko Viņš grib. Jā, Jēzu, paldies Tev, Jēzu, paldies! Paldies par svētībām, krusta svētību, paldies par svētību ziedot, būt paklausīgam, ciest Tevis dēļ un nest Tev godu un slavu, iet caur kaunu. Kungs, kad pasaule mūs nicina, Tu mūs paaugstini, paldies par šo svētību, paldies par krusta spēku, varenajā Kristus vārdā!
Pirmā lieta, kā tu vari paņemt savu krustu, ir pestīšanas solis. Tu esi šodien šai pēcpusdienā šeit, un ja tu vēl nepazīsti Jēzu kā savu Kungu un Pestītāju, vai varbūt tu reizi Viņu pazini, bet vēlies atjaunot attiecības. Ja tu domā: es gribu savu dzīvi nodot Jēzum, vēlos, lai mani grēki tiek piedoti, es gribu nokļūt debesīs, kad es miršu, es negribu iet uz elli, tad tas ir pirmais solis uz pestīšanu un to, lai tu spētu paņemt savu krustu. Lūgsim visi kopā!
Debesu Tēvs, paldies Tev par šo dienu! Es esmu grēcinieks, lūdzu, piedod man visus manus grēkus, lūdzu, nomazgā mani ar Jēzus asinīm. Kungs Jēzu, lūdzu, ienāc manā sirdī, esi manas dzīves Kungs. Paldies Tev, Tēvs, ka tu pieņem mani šodien, lūdzu, ieraksti manu vārdu dzīvības grāmatā. Paldies Tev, ka Tu glāb mani šodien, izvēlējies mani, mīli mani. Jēzus vārdā! Āmen!
Pirms apsēdīšos, es gribu par jums aizlūgt. Tu gribi paņemt savu krustu kalpošanas dēļ, tu gribi darīt vairāk priekš Dieva, tu jūti, ka tev šis upuris ir jānes, lai darītu kaut ko vairāk. Ir kāda novilkta līnija tavā dzīvē, kuru tu negribi pārkāpt, bet tev tā ir jāpārkāpj šodien. Kad tu dzirdēji šodien šo vēsti, Dievs tevi velk Savā kalpošanā. Es gribu lūgt par tiem cilvēkiem, kuri grib ieiet kalpošanā. Paldies Tev, Tēvs, par svētībām, svaidi viņus, dod Svēto Garu, lai notiek Tavs prāts viņu dzīvēs. Svētī viņus, lai darītu Tavu gribu! Paldies par spēku, ko dod viņiem, lai nestu savu krustu. Tava žēlastība, Tavs spēks, kas viņos mīt, brīvība viņu dzīvēs, paldies, Jēzu! Āmen!
Bīskapa Ričarda Erī sprediķi “Krusts” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
