Lēmums ticēt Dievam ir lēmums
sekot Jēzum Kristum. Kad tu lasi Jauno Derību un arī Veco Derību, tu redzi, ka dažādiem skolotājiem bija savi sekotāji. Elijam bija mācekļi, Elīsam bija mācekļi un arī Jēzum bija divpadsmit mācekļi jeb sekotāji. Māceklība ir Dieva iedibināta kārtība uz zemes. Dievs ceļ Savu Valstību un realizē Savu glābšanas plānu šeit virs zemes caur cilvēkiem – mācekļiem. Sekot savam skolotājam nozīmē būt ar viņu kopā, – reāli pavadīt kopā laiku un iet uz turieni, kurp iet viņš. Māceklība ir kā ģimene. Piemēram, meistaram, kurš būvē krāsnis, arī ir viens vai vairāki mācekļi, un tas ir ļoti specifisks arods, kuru nevar apgūt jebkurš un īsā laikā. Ne katrs var uzmūrēt labu krāsni vai labu kamīnu. Mācekļi ir kopā ar savu skolotāju, ir viņam blakus, skatās uz viņa rokām un atkārto to, ko dara viņš. Labs māceklis ir paklausīgs, viņš izpilda meistara norādes. Māceklis vēl nav nekas, – māceklim pašam būtu jāmaksā alga savam meistaram par to, ka viņš māca viņu, kaut nereti māceklim ir arī sava mācekļa alga. Lūk, ko nozīmē sekot savam skolotājam!

Visa Jaunā Derība ir pilna ar norādēm sekot Kristum. Dievs aicina sekot Viņam. Jēzus atrada cilvēkus jūras malā un teica viņiem: „Sekojiet Man!” Viņi atstāja savus tīklus, savu biznesu un sekoja Kristum. Kristus mācekļi ikdienā bija kopā ar savu Skolotāju. Viņi nesekoja Viņam no attāluma. Kad tu seko Kristum, tu esi kopā ar Viņu un ej kopā ar Viņu. Vai tu vari būt kopā ar savu skolotāju, ja tu ej citā virzienā?

Jēzus mācekļi devās turp, kurp devās Jēzus. Ikviens cilvēks, kurš nāk pie Dieva, nožēlo savus grēkus, pieņem Dieva Dēlu par savu grēku Izpircēju un Kungu, kļūst par Jēzus mācekli. Ikvienam cilvēkam, kurš tuvojas Dievam, ir jāatzīst, ka viņš nāk pie Dieva, lai sekotu Viņam. Sekot Dievam nozīmē dzīvot Viņa gribā. Ja tu vēlies būt kopā ar Kristu, tev ir jāiet tur, kur iet Viņš. Ja tu gribi būt kopā ar Dievu un saukt sevi par ticīgo jeb kristieti, tev ir jākustas tajā virzienā, kurā iet Viņš. Kur dodas Jēzus? Kā sekot Viņam? Lai to uzzinātu, mums ir jāieskatās Bībelē. Arī tad, kad tu pats personīgi mājās lasīsi Jauno Derību, evaņģēlijus, pievērs uzmanību tam, kur dodas Jēzus. Tu gribi būt kopā ar Kristu? Tu gribi būt Viņā? Tu gribi visas tās svētības, kuras tev apsola Dievs? Esi kopā ar Viņu! Bet, lai būtu kopā ar Dievu, tu nevari palikt vienā vietā. Tev ir jākustās līdz ar Viņu. Šajā gadījumā es nerunāju par draudžu maiņu, es nerunāju par to, ka katru svētdienu tev ir jāapmeklē cita draudze. Es runāju par to, ka tev ir jādzīvo tā, kā dzīvoja Kristus. Lai saprastu, kur tieši Jēzus iet, ir jāieskatās Dieva vārdā. Es nelasīšu tev priekšā visu Jauno Derību, bet es tev parādīšu to, ko tur redzu.

Kur dodas Jēzus? Viņš dodas dziedināt virsnieka kalpu. Un Viņa mācekļi iet kopā ar Viņu. Tu esi lasījis šo Rakstu vietu? Jēzus vienmēr kaut kur devās, Viņš nepārtraukti bija ceļā. Šodien Viņš iet dziedināt virsnieka kalpu, rīt Viņš iet modināt Jaīra meitu. Jēzus ir kopā ar mācekļiem, bauda kopā ar viņiem Vakarēdienu, Viņš māca Viņus, bet kur visu savas kalpošanas laiku virs zemes Viņš iet? Tu vari pajautāt: „Jēzu, kur Tu ej?” Viņam ir plāns! Reizēm tas notiek spontāni, reizēm plānoti, bet Viņš iet sludināt Dieva Valstību. Jēzus iet pie konkrētiem cilvēkiem – uz konkrētām pilsētām un konkrētām ģimenēm. Kāpēc? Lai dziedinātu un atbrīvotu, lai glābtu un sludinātu! Kristus runā arī uz farizejiem, sludina evaņģēliju. Kad Jēzus satiek samarieti pie akas, Viņš pēc tam dodas uz viņas ciematu, paliek tur kādu laiku un sludina evaņģēliju. Kad Viņš satiek bēru procesiju, Jēzus pieceļ mirušo. Kad Jēzus draugs Lācars saslimst un nomirst, par spīti jūdu draudiem un apstākļiem Viņš dodas viņu modināt. Jēzus iet pie cilvēkiem. Lūk, viss evaņģēlijs!

Mēs daudz varam runāt par svētu dzīvi, un par to arī ir jārunā, mēs daudz varam runāt par Dieva labklājības plānu mūsu dzīvei, par atbrīvošanu un dziedināšanu, kas mums pienākas, un visiem Dieva apsolījumiem, bet Dieva vārds runā par sekošanu Kristum. Ko nozīmē būt kristietim? Dzīvot Dieva gribā, sekojot Kristum. „Tev vien, Kungs, sekoju, saku to, ko saki Tu, lūdzu to, ko lūdz Tu, eju tur, kur ej Tu!” Un tagad salīdzini – kur ej tu un kur dodas Jēzus. Tas ir jautājums katram no mums personīgi. Mēs dzīvojam tikai sešdesmit, astoņdesmit, simts gadus, ir pagājusi viena nedēļa no šī īsā laika posma, un tu sauc sevi par kristieti un Dieva bērnu? Tu apmeklē draudzi „Kristus Pasaulei”, tā ir karsta draudze! Par to, vai šī draudze patiešām ir karsta, var diskutēt. Dievs visu zina, un arī man ir nojausma par to, kā ir patiesībā. Vai šīs nedēļas laikā Jēzus gribēja ar tavām kājām iet pie cilvēkiem? Vai Jēzus gribēja ar tavu muti runāt uz cilvēkiem? Vai tev apkārt ir cilvēki, kuriem tu varētu pastāstīt par Dievu? Cik iedzīvotāju ir Rīgā? Ap miljonu! Tu domā, ka tas ir maz? Tu domā, ka visi visu jau zina? Ir ļoti daudz cilvēku, kuri vispār nezina par Jēzu Kristu! Tu domā, ka pareizticīgais zina, kas ir Jēzus Kristus? Vai šis cilvēks ir turējis rokās Bībeli, vai viņš ir izglābts? Puse Rīgas sauc sevi par pareizticīgajiem, viņi tā domā par sevi, kaut ne reizes nav bijuši baznīcā, pat ne savā baznīcā.

Kad Jēzus staigāja pa zemes virsu, Viņš gāja pie cilvēkiem? Vai Viņš grib iet šodien caur tevi pie cilvēkiem? Viņš gāja, tu sekoji Viņam? Tu gāji viņus uzmodināt, atvērt acis? Jēzus sludināja masām, un pabaroja 5000 cilvēkus ar piecām maizēm un divām zivīm. Tev ir viss, lai stāstītu cilvēkiem par Dievu! Šodien ir daudz iespēju to darīt – internets, dažādas tehnoloģijas, tas ir tik vienkārši. Es gribu, lai tavā prātā izgaist jebkādi priekšstati par sekošanu Kristum. Vispirms skaties Bībelē, nevis tajā, ko māca daudz un dažādi mācītāji vai arī tu izlasīji kādā grāmatiņā. Tu saki: „ Jēzus iet dzīvot svētu dzīvi! Jēzus iet klausīties farizeju sprediķus! Viņš sēž dievkalpojumā, pēdējās rindās un visu laiku klausās sprediķus.” Es Bībelē neredzu, ka Jēzus koncentrējas tikai uz sprediķiem. Es Bībelē redzu to, ka Viņš sludina.

Ko nozīmē tas, ka Jēzum bija divpadsmit mācekļi? Tas nozīmē, ka tie bija reāli cilvēki, kuri reāli sekoja Viņam tur, kur gāja Viņš. Kur iet Viņš, tur arī es! Kā saprast to, uz kurieni Jēzus iet? Izlasi to Dieva vārdā! Gars, Patiesība un Dzīvība. Dieva vārds ir Patiesība. Dieva vārds tev atklāj Kristus ceļu. Godīgi atbildi sev – uz kuru pusi ej tu? Jautājums ir – vai tu esi kristietis? Kristieši seko Kristum. Kristieši iet pie cilvēkiem un dzīvo viņu dzīvi. Kristieši sludina, atbrīvo un dziedina. Tu seko Kristum un cel savu biznesu? Tas arī ir pareizi, darbs ir viena no prioritātēm, taču tikai piektā pēc kārtas. Kalpošana ir svarīgāka par darbu. Sekošana Kristum nav tikai kalpošana, bet gan dzīvesveids. Iet pie cilvēkiem, veidot mācekļus, būt ar viņiem kopā, celt viņus, aprūpēt, mācīt, lūgt par viņiem. Kad tu pēdējo reizi esi kādu cilvēkus atvedis pie Kristus? Kad tu esi uzrunājis kādu cilvēku? Jēzus to nedarīja tikai brīvdienās, – tāds bija Viņa dzīvesveids. Un tāda pati dzīve arī ir Viņa mācekļiem. Uz kurieni dodas Kristus un uz kurieni – tu?

„Un gadījās kādā dienā, ka Viņš ar Saviem mācekļiem kāpa laivā un tiem sacīja: “Dosimies pāri uz otru ezera malu.” Un tie nocēlās no malas. Bet, tiem braucot, Viņš aizmiga; un viesulis cēlās ezerā, un tie tapa apklāti viļņiem un bija lielās briesmās. Un, pie Viņa piegājuši, tie Viņu modināja, sacīdami: “Kungs, Kungs, mēs grimstam!” Bet Viņš pacēlās un apsauca vēju un ūdens viļņus. Un tie nostājās un palika rāmi. Bet Viņš tiem sacīja: “Kur ir jūsu ticība?” Bet tie bīdamies brīnījās, savā starpā sacīdami: “Kas Tas tāds, ka Viņš arī vējiem un ūdeņiem pavēl un tie Viņam paklausa?” (Lūkas 8:22-25)

Jēzus joprojām ir kustībā. Jēzus ir kalpojis vienā pilsētā, un nu kopā ar Saviem mācekļiem dodas pāri uz otru ezera malu. Jēzum ir konkrēts mērķis kāpt laivā un pārcelties otrā karstā. To sauca par Galilejas jūru, kaut patiesībā tas bija ezers. Vai tu vari atbildēt, uz kurieni devās Kristus, neieskatoties Bībelē? Uz kūrortu, peldēties, makšķerēt? Tālāk ir rakstīts, ka, viņiem pārceļoties pāri ezeram, pretī nāca kāds cilvēks, kuru sauca par Leģionu, jo viņā bija tūkstošiem ļaunu garu. Leģionu neviens nevarēja valdīt, arī valsts iestādes nē. Viņš pliks un briesmīgs dzīvoja kapos. Jēzus pārcēlās pāri ezeram, lai atbrīvotu Leģionu. Tad, kad Viņš viņu bija atbrīvojis, Jēzus atstāja šo cilvēku tajā vietā, lai viņš tur kalpo cilvēkiem. Viņš teica: „Jēzu, es gribu iet kopā ar Tevi!” „Nē,” teica Jēzus, „tu paliksi šeit un izstāstīsi visiem, ko Es tev esmu darījis.” Jēzus pārbrauca pāri ezeram un atvēra draudzi. Jēzus izglāba vienu cilvēku, kurš pēc tam atvēra draudzi un mājas grupiņas, kļuva par evaņģēlistu un sludināja.

Šajā notikumā ir dažas ļoti svarīgas lietas. Esot ceļā uz otru krastu, ezerā izcēlās vētra, bet Jēzus mierīgi laivā gulēja. Vētra kļuva tik spēcīga, ka viļņi sitās iekšā laivā. Mācekļi saprata, ka viņi var iet bojā. Viņiem nebija citas iespējas kā lūgt palīgā savu Skolotāju. Tu zini, kāpēc Jēzus tik mierīgi gulēja vētras laikā? Atbilde ir ļoti vienkārša: kamēr Viņš devāss pie cilvēkiem, Jēzus varēja mierīgi gulēt. Kamēr tu evaņģelizē un glāb cilvēkus, sludini, atver mājas grupiņu, aprūpē cilvēkus, kamēr tu piedalies Dieva Valstības celtniecības darbā, kamēr tu seko Kristum, tikmēr tu vari mierīgi gulēt. Tu esi drošībā! Varbūt tev ir jautājumi: „Kāpēc manā dzīvē notiek tā vai šitā? Kāpēc manā dzīvē nav drošības? Kāpēc ir tik daudz neveiksmju, kurām es nespēju rast izeju? Atbilde var būt ļoti vienkārša – vai tu tiešām seko Kristum? Vai tu ej tur, kur iet Viņš? Jēzus iet pie cilvēkiem! Dieva draudzei šeit uz zemes nav cita mērķa kā iet un glābt cilvēkus no tumsas. Vai arī tu domā, ka tu viens esi Dieva mērķis? Dievam būtu tikai tevi jāmīl un jāsvēta? Ja tu būtu vienīgais Dieva mērķis, Viņš jau sen tevi būtu paņēmis uz Debesīm. Tad kāda velna pēc tu vēl esi šeit? Tiešām – kāda velna pēc.

Dieva griba ir, ka draudze glābj pazudušos. Lai draudze un grupiņas vairojas un aug. Lai tu vairojies un audz. „Es jau vairojos! Manā biznesā naudiņa nāk klāt,” tu domā. Tas ir labi, bet pirmkārt Dievs grib redzēt izglābtus cilvēkus! Dievs vismaz grib redzēt, ka tu kaut ko dari, ka tu seko Viņam, un, kā tev sanāk, tā tu dari. Dievs neprasa no tevis to, ko tu nevari izdarīt. Bet, ja tu sauc sevi par kristieti un seko Kristum, tad to var redzēt tavā dzīvē, – tu ej pie cilvēkiem. Tu runā, kaut ko dari, raksti. Es nerunāju no sevis. Šeit priekšā sludinot es nerunāju no sevis paša, izņemot kādus jokus, es runāju no Bībeles. Ja tu man netici, tad mājās atver Bībeli un izlasi evaņģēlijus. Piemēram, paņem Marka evaņģēliju, kurš ir īss un dinamisks, un izlasi to, un lasot paturi prāta jautājumu – kur iet Jēzus? Izpēti visas vietas, uz kurieni iet Jēzus. Ja tu gribi sekot Viņam, izpēti, kur iet Viņš, un seko. Es neko citu tur neredzu, kā nepārtrauktu iešanu pie cilvēkiem. Vispār tur nekas cits nav, kā tikai cilvēki, cilvēki, cilvēki un cilvēki. Un, kad kāds vīrs vārdā Sauls, kurš nolēma sekot Kristum un kļuva par Pāvilu, izlēma sekot Kristum, viņš darīja to pašu – gāja pie cilvēkiem. Pāvilam bija kalpošanas grūtības – sitieni, bailes, aukstums, bads un citas problēmas, plus vēl viņam bija cilvēku pieplūdums ik dienas. Kāpēc Pāvilam bija cilvēku pieplūdums? Viņš sekoja Kristum. Viņam bija grūtības, taču viņš varēja mierīgi gulēt. Pāvils ir viena no ietekmīgākajām personām visa pasaulē. Viņš dzīvoja pirms diviem tūkstošiem gadu, bet vēl joprojām viņš ietekmē cilvēkus, ietekmēja un vēl ietekmēs. Ikviens no mums zina Jēzu Kristu, Pēteri un Pāvilu. Vai tu ietekmē cilvēkus? Vai arī tu stāvi viņiem blakus un gaidi, kad svaidījums viņiem pieskarsies? Bet Jēzus saka: „Ejiet un sludiniet evaņģēliju visai radībai.” Viņš nesaka: „Ejiet, stāviet blakus un gaidiet, kad Es viņiem pieskaršos.” Tu ļoti lūdz, lai draudze aug, lai grupiņa aug? Tu ļoti, ļoti lūdz, lai cilvēki tiek izglābti? Lai tētis, mamma, brālis tiek izglābti? Bet Jēzus saka ne tikai lūgt, bet arī iet un sludināt viņiem. Tu vari lūgt līdz kapa malai, bet, kamēr tu pats nesludini, tikmēr nekas nenotiks. Jēzus saka: „Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas.” Jēzus ir ar mums, kad mēs sludinām.

Tātad Jēzus laivā gulēja, Viņš jutās pilnīgā drošībā, un Viņam bija ciešs miegs. Jēzus nepārtraukti kalpoja cilvēkiem, – tas prasa enerģiju, spēku, un pēc tam ir vajadzīgs veselīgs, pietiekams miegs. Ja tevi moka bezmiegs, tad padomā, vai tu kalpo cilvēkiem. Ja tevi moka slimības un kaites, ar kurām tu nekādīgi nevari tik galā, tad padomā, vai tu seko Kristum. Varbūt tu domā: „Tikai vienu lietu vajag – sēdēt pie Jēzus kājām.” Bet tas nozīmē, ka tu esi gājis kopā ar Viņu, un kopā ar Jēzu arī atpūties. Viņa mācekļi sēdēja pie Viņa kājām. Būt kopā ar Kristu nozīmē sekot Viņam. Kad laivā esot mācekļi saprot, ka vētras dēļ būs avārija, viņi modina Kristu, sakot: „Tu nebēdā par to, ka mēs ejam bojā?” Jēzus pieceļas, ūdens ir laivā, vētra trako, mācekļiem acis lielas, viņi ir bailēs un panikā, bet Jēzus ir pilnīgi mierīgs. Viņš saka: „Jūs, mazticīgie! Kur ir jūsu ticība?” Jēzus vēršas pret ūdeni un vētru: „Klusu! Mierā!” Un tūlīt vētra norimst, ūdens kļūst gluds un mierīgs kā spogulis, mācekļi ir šokā. Viņi it kā atklāj Jēzu no jauna: „Kas tas tāds, kas pat vētrai un ūdenim pavēl?” Bet kur šajā vētrā bija mācekļu ticība? Par ko šeit ir runa? Viņi ir ceļojumā ar Jēzu pāri jūrai, lai dziedinātu un atbrīvotu cilvēkus. Kamēr tu esi šajā laivā kopā ar Kristu, tu esi drošībā. Lai arī kādas vētras vai kādi viļņi nesistos pret tavas laivas sāniem, lai kādi ūdeņi nepārklātu tavu dzīvi, tu esi drošībā. Ja tu esi kopā ar Kristu vienā laivā.

Vai Jēzus ir tavā laivā? Vai Jēzus runāja ar tavu muti pagājušajā nedēļā ar cilvēkiem? Cik reizes Viņš to darīja? Vienu vai nevienu? Lielākajai daļai nevienu. Es domāju, ka puse no mums pagājušajā nedēļā nevienam nav teikuši ne pušplēstu vārdu par Kristu. Visiem, kas neteica, iekšā bija pamudinājums to darīt. Tev bija apkārt cilvēki, tevi bija iespējas, varbūt tas bija jāplāno, bet iekšā tev bija šis pamudinājums. Tā bija klusa Svētā Gara balss: „Dari kaut ko, seko Kristum! Jēzus iet pie cilvēkiem, ej Viņam līdzi!” Dieva vārds saka – neapslāpējiet Svēto Garu! Neapcietiniet savas sirdis kā kārdinājuma dienā tuksnesī. Nepaklausīgie paliek un krīt tuksnesī, jo viņi neiet tur, kur iet Kristus. Dievs caur Mozu Israēlu veda uz Apsolīto zemi, bet viņi saka: „Nē, Ēģiptē bija garšīgi sīpoli!” Iedomājies – viņiem ir svarīgi sīpoli! Tur bija arī gaļa. Ēģiptē bija daudz un dažādi labumi, bet Israēls aizmirsa to, ka tur viņi bija vergi bez tiesībām. Viņi labāk gribēja būt vergi Ēģiptē, nekā sekot Kristum.

Es ceru, ka kāds saprot, ko Dievs šodien runā. Varbūt tu domā: „Es negribu, lai mani apsūdz, tikai velns ir apsūdzētājs!” Arī Dievs var apsūdzēt, – Viņš tev var pateikt, ka tu neesi darījis pietiekami. Bībelē ir rakstīts par kalpu, kuram tika uzticētas valstības lietas un kalpu aprūpe, taču viņš sāka dzert un plītēt, un nerūpējās par cilvēkiem. Jēzus par šo cilvēku sacīja: „Es nākšu pie viņa tādā stundā, kurā tas negaida, un viņam būs sava daļa ar visiem pagāniem un velniem ellē, kur būs raudāšana un zobu trīcēšana.” Kāds mācītājs sacīja: „Ja vien vēl būs zobi, kam trīcēt!”

Es gribu iet ar Jēzu, un es iešu ar Viņu. Es kalpošu Viņam, kamēr Viņš mani ņems mājās. Man vienalga, ko par mani runās un kādi būs apstākļi, es iešu tur, kur iet Viņš. Es celšu Viņa valstību un maksāšu cenu. Es nedzenos pēc svētībām, ko Viņš dod, es dzenos pēc Viņa un cilvēkiem. Manā lūgšanu sarakstā nav lūgšana: „Dievs, dod man mašīnu”, taču man ir mašīna. Es nelūdzu par labu dzīvokli, taču man tik un tā tāds ir. Es nedzenos pēc labas veselības, es nestaigāju pie ārstiem ar katru sīkumu, un tomēr man ir laba veselība. Tā tas ir tāpēc, ka Jēzus ir manā laivā.

Es sekoju Viņam, un es neapstāšos. Es aicinu, ka mēs varam šo ceļu veikt kopā. Kamēr tu nes Jēzu cilvēkiem, tikmēr tu esi drošībā. Ir cilvēki, kuri atmet šo galveno prioritāti – cilvēku glābšanu -, kas principā nozīmē atmest Kristu, un pieķeras tikai dažādiem principiem, kuri šeit tiek mācīti, un ceļ savu labklājību, taču es vēlos redzēt, kā tas viss beigsies. Ja tu domā, ka tev ir vairāk jāstrādā, lai vairāk nopelnītu, tu maldies. Tev ir vairāk jādara Dieva darbi, tad visas citas lietas tev neizbēgami būs. Jēzus saka: „Dzenieties pa priekš pēc Dieva Valstības, tad visas pārējās lietas jums tiks piemestas.” Ja tu tici Dievam un Viņa Vārdam, tad tev to nākas pieņemt kā patiesību. Vispirms dzenies pēc cilvēkiem. Ar šo Rakstu vietu Jēzus domā arī svētu dzīvi, kalpošanu, attiecības ar Viņu un tā tālāk, taču pa priekšu dzenies pēc cilvēkiem, jo tas ir Viņa atnākšanas mērķis. Es lūdzu par to, lai jūsu sirdīs nebūtu miera, lai jūs domātu par cilvēkiem. Arī es neesmu par to mierā, tieši tādēļ ir šis sprediķis. Iespējams, tu domā: „Mums draudzē vairs nav vietas, mēs jau paši esam tik daudz!” No sākuma mums ir jādzenas pēc cilvēkiem, tad arī domāsim par vietām, jo kāpēc mums vietas, ja nav cilvēku?

Padomā, uz kurieni dodas Jēzus un uz kurieni dodies tu. Lūk, atgriežoties pie notikuma laivā, Jēzus mācekļiem jautāja: „Kur ir jūsu ticība?” Jēzus bija tas, kurš apklusināja vētru un normalizēja situāciju, kad mācekļi nāca pēc palīdzības. Jēzus tā runāja uz mācekļiem tādēļ, ka Viņš sagaidīja no viņiem, ka viņi paši apklusinās vētru. Jēzus sagaidīja, ka mācekļi tieši tikpat mierīgi, cik Viņš, varēs gulēt, jo Viņš bija ar viņiem vienā laivā, turklāt dodoties izglābt saistīto cilvēku. Šis saistītais cilvēks, ko Jēzus atbrīvoja, vēlāk kļuva par evaņģēlistu un sludināja desmit pilsētās. Lūk, ar ko beidzas viens pārbrauciens ar Jēzu! Ja tu esi ar Viņu, ja tu ej Viņa gribā, tev nav no kā bīties.

Iespējams, ka tu, lasot sprediķi, domā: „Jā, āmen, tas, ko izlasīju, bija tieši man!” Taču padomā, ko tu darīsi pēc tam, kad būsi izlasījis – vai sekos reāla darbība, lai kaut ko mainītu? Ja tu uzskati, ka tavs laiks ir saplānots tā, ka cilvēku glābšanai laika vairs neatliek, tad tādā gadījumā Dievam nav laika arī tev. Dieva Vārds saka – Viņš savējiem, kas ir ar Viņu vienā laivā, visas dāvanas un bagātību dod miegā. Dieva Vārds saka – Dievs savējiem labklājību dod bez sevišķām paša pūlēm. Tas nozīmē, ka tev nav jāstrādā 14 stundas diennaktī līdz spēku izsīkumam, jo Jēzus saka, ka tev jādzenas pēc Dieva Valstības, un tad visas lietas tiks piemestas.

„Un jūs būsit visu ienīsti Mana Vārda dēļ. Bet, kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts.” (Mateja 10:22)

Šajā Rakstu vietā runa ir par jau izglābtiem cilvēkiem, kuri savu glābšanu var paturēt, vienīgi esot ar Jēzu vienā laivā un pastāvot ar Viņu līdz galam. Tev ir jāiet kopā ar Viņu tur, kur Viņš iet, nevis pretējā virzienā. Jēzus saka: „Ej pie cilvēkiem, uzraksti vēstules, sarīko pasākumu, aizej ciemos, piezvani, uzrunā kādu nejaušu garāmgājēju,” taču tu atbildi: „Nē, Jēzu, es skatīšos kino. Manam seriālam ir kārtējā sērija, es nevaru to palaist garām.” Jēzus saka, lai tu ej pie cilvēkiem, taču tu izvēlies pastrādāt virsstundas. Ir cilvēki, kuri sakrāmē savus koferus un dodas vergot uz ārzemēm, atrodoties pavisam tālu no Jēzus. Līdzīgi notika arī ar Jonu. Dievs viņam lika doties uz Ninivi un pasludināt pagāniem Dieva gribu, taču Jona iekāpa kuģī un devās pretējā virzienā. Rezultātā visi tie cilvēki, kas kopā ar Jonu bija uz kuģa, bija ļoti nelaimīgi. Iespējams, ka, ja tu neej pareizajā virzienā, cilvēki, kas ir tev apkārt, arī var būt nelaimīgi. Ja tu ej pretējā virzienā, tu ļoti negatīvi ietekmē cilvēkus, kas tev ir apkārt. Cilvēki, ar ko Jona bija uz kuģa, viņu izmeta pār bortam, un tikai brīnumainā kārtā Jona pēc šī notikuma palika dzīvs, devās uz Ninivi, sludināja, un visa šī pilsēta atgriezās pie Dieva, ieskaitot ķēniņu un pat lopus. Rūpējies, lai Jēzus ir tavā laiviņā, rūpējies, lai tu vienmēr esi ceļā pie cilvēkiem, rūpējies, lai tu lietotu savu ticību. Ja tu lūdz, lai Jēzus izglābj kādu cilvēku, tad pats aizej pie viņa un kalpo. Mēs esam Kristus miesa – Viņa mute, rokas un ķermenis. Draudze ir Viņa miesa. Lieto savu ticību.

„Jo tā Tas Kungs mums ir pavēlējis: Es Tevi esmu licis par gaismu pagāniem, lai Tu būtu par pestīšanu līdz pasaules galam.”” (Apustuļu 13:47)

Tas attiecas arī uz tevi šodien – Dievs tevi ir licis par gaismu pagāniem. Ja tu seko Kristum, tu esi gaisma tiem cilvēkiem, kas Dievu nepazīst. Būt par gaismu nozīmē iet kopā ar Kristu un stāstīt cilvēkiem par Viņu, nevis pašam no sevis kā lampiņai tā vienkārši spīdēt un mirdzēt. Protams, ka liecība ir arī tā, ka tu labi jūties un esi komfortā, tomēr nest gaismu nozīmē nest evaņģēlija vēsti – stāstīt cilvēkiem, ka Jēzus par viņiem ir nomiris un augšāmcēlies, ka Viņš ir vienīgā patiesība un dzīvība.

Es šodien par to runāju tādēļ, ka arī mani Dievs reizēm sakrata, un Viņš nāk pie manis tiešā veidā. Divas naktis pēc kārtas Dievs caur sapņiem man ko atklāja. Tā nav pirmā reize, kad tā notiek, taču es sen neko nebiju redzējis. Tas, ko es redzēju šoreiz, man patika vēl mazāk nekā tas, ko redzēju agrāk. Reiz pa reizei Dievs man parāda manu, draudzes un kādu cilvēku stāvokli, kuru man pašam nebūtu grūti saprast, taču Dievs atnāk un pasaka man par to sapnī. Es neredzēju sapnī pašu Dievu, taču man ir sapņi, kuri ir nākuši no Dieva, un, kad es tos redzu, man par tiem nav ne mazāko šaubu. Sapnis, ko tev izstāstīšu, nav jāuztver tikai kā interesants stāsts, tas attiecas uz tevi un mani, uz mūsu draudzi. Sapnī es redzēju, ka es un visa mūsu draudze dodamies uz lielu sanāksmi kādā lielā, skaistā viesnīcā. Šajā viesnīcā katram bija sava vieta, un visi, kas tur atradās, bija kristieši. Viesnīca, uz kuru mēs devāmies, bija ļoti dārga un skaista. Es devos, lai samaksātu cenu par vietām mums katram šajā viesnīcā, un šī cena bija liela. Es domāju, ka mums būs grezni, skaisti apartamenti, un es pavisam droši devos tos aplūkot, jo par tiem bija daudz strādāts un samaksāts. No ārpuses šī viesnīca izskatījās skaista un arī iekšpusē bija skaistas telpas, taču es iegāju lielā, garā zālē, kur istabas nemaz nebija atdalītas ar sienu un visi esošie kristieši dzīvoja tuvu viens pie otra, taču es domāju, ka mums jau gan būs cits numuriņš. Bet mūsu draudzes numuriņš bija šīs zāles galā pie pašas sienas, kur viss bija mitrs un nepatīkams. Es atceros to sajūtu sapnī, ka es negribēju kāpt tajā gultā, es negribēju tur dzīvot. Tur bija izpuvusi grīda un mitri palagi. Ko tas nozīmē, man nav jāskaidro, to katrs saprot pats. Mēs domājam, ka ieņemam ļoti augstu vietu Dieva Valstībā, mēs domājam, ka Dievam darām ļoti daudz un Latvijai arī, bet Dievs skatās citādi. Mēs domājam, ka ieņemam kādu īpašu vietu starp draudzēm gan Latvijā, gan pasaulē, bet Dievs parādīja mūsu vietu tur. Mēs varam kaut ko domāt, taču Dievs ir tas, kas sver sirdis. Man nav jādomā par citām draudzēm, par viņu vietu un stāvokli, to lai Dievs atklāj šo draudžu mācītājiem, taču es zinu, ka mūsu vieta bija šajā zālē pēdējā vietā. Šī vieta bija ļoti nepatīkama, lai arī cena bija samaksāta. Sapnī es nevarēju ar to samierināties, es nebiju ar mieru tur gulēt, un es nolēmu iet pie viesnīcas administratora un prasīt labāku vietu. Manā galvā ienāca doma: „Lai mana sieva izdara to, lai mana sieva aiziet un visu nokārto!” Taču tad es sapratu, ka Dievs grib, lai es pats to nokārtoju, un es gāju pie viesnīcas administratora. Ar to sapnis beidzās. Es no rīta pamodos, sāku par to domāt, sapratu, ka Dievs uz mani runā, un tas nebija nekas tāds, ko es pats jau neapjaustu un nezinātu, taču par to pēdējo vietu es biju pārsteigts – Dievs skatās daudz citādāk, nekā es to redzu. Ir sliktāk nekā mēs paši domājam. Mēs esam karsta draudze, taču, kam vairāk dots, no tā vairāk atprasīs. Nevajadzēja nākt uz šo draudzi, – ja tu būtu gājis uz kādu remdenu draudzi, no tevis prasītu mazāku atbildību. Jo vairāk uzticēts, jo vairāk atprasa. Mums ir viss – attiecības ar Dievu, līderība, struktūra, slavēšana, labas telpas. Mums ir daudz dots, taču mēs neprotam to novērtēt. Sapnī es devos meklēt labāku vietu, un tas nozīmē iekarsties, atgriezties un darīt Dieva gribu, būt kopā ar Jēzu un sekot Viņam, degt Viņam, dzīvot cilvēkiem. Sapnī sieva nevarēja iet un nokārtot šo lietu, tas nozīmē, ka jādara ir mums katram pašam, neviens mūsu vietā to neizdarīs. Es varu pateikt kādas lietas, kas tev būtu jādara, taču tiešām aiziet un izdarīt vari tikai tu pats. Būt vai nebūt ar Kristu vienā laivā vari tikai tu pats. Es tavā vietā Dieva priekšā nestāvēšu, es nevaru nodzīvot tavu dzīvi, jo katram tā ir dota tikai viena. Katram ir sava kalpošana un sava atbildība Dieva priekšā. Nebūsim kā Ādams un Ieva, kas novēla atbildību viens uz otru un uz velnu, katrs pats atbild par savu dzīvi.

„Es piesaucu Dievu, Visuaugstāko, stipro Dievu, kas manu lietu izvedīs līdz galam.” (Psalms 157:3)

Dāvids ticēja Dievam, kas viņa lietas izved līdz galam. Tad, kad tu izdari to, kas ir jādara tev, Dievs sāk darīt to, kas jādara Viņam. Tā ir sadarbība starp Dievu un cilvēkiem. Dāvids bija vīrs, kas pats izdarīja savas lietas līdz galam.

„Tad Sauls sacīja Dāvidam: “Svētīts tu esi, mans dēls Dāvid! Patiešām, ko tu uzņemsies, to tu arī novedīsi līdz galam!”” (1.Samuēla 26:25)

Ir nepieciešams aiziet līdz galam. Stadionā skrien visi, taču balvu dabū tikai viens. Tie ir Pāvila vārdi, un viņš saka: „Tad nu es skrienu un cīnos, lai pats netiktu atmests.” Es negribu būt tajā zāles galā, tajā mitrajā un sapuvušajā vietā, no kuras nākamais solis ir atkrišana.

„Bet tu paliec skaidrā prātā visās lietās, paciet ļaunumu, dari evaņģēlista darbu, izpildi savu kalpošanu līdz galam.” (2.Timotejam 4:5)

Tev sava kalpošana jāizpilda līdz galam, taču izdarīt to vari tikai tu pats. Šim sapnim, ko es redzēju, nākamajā vai aiznākamajā naktī bija turpinājums. Tam bija laimīgas beigas. Es samaksāju lielāku cenu, un mēs ar draudzi devāmies iekšā skaistā gaismas pilī. Tur iekšā viss bija skaists. Tādu vēstījumu Dievs man atklāja, un vairāk tas ir domāts tieši uz mani, taču, ko Dievs saka man, tas ir domāts draudzei. Dievs runā uz mācītāju, un mācītājs par to runā ar draudzi un īsteno kādas pārmaiņas. Es novēlu tev, lai šis otrais sapnis piepildās tavā dzīvē.

„Vai nezināt, ka skrējēji stadionā gan visi skrien, bet tikai viens dabū godalgu. Skrieniet tā, ka jūs to dabūjat. Kas piedalās sacīkstēs, tas ir atturīgs visā, viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu. Tātad es skrienu ne kā uz ko nezināmu, es cīnos ne kā gaisu sizdams. Bet es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams.” (1. Korintiešiem 9:24-27)

Dievs ir runājis!

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunad iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece un Monta Gulbe