„Es gribu tev pateikt, ka cirvis jau pie saknes ir pielikts, 
un ikviens, kurš nenes labus augļus tiks nocirsts un iemests ugunī. Jēzus šodien saka tev un man, ka Viņam vēteklis jau ir rokās, un Viņš tīrīs savu klonu. Kviešus Viņš sakrās klētīs, bet pelavas sadedzinās neizdzēšamā ugunī”, – ar šādiem vārdiem mācītājs Mārcis Jencītis sāka savu svētrunu 9. oktobra dievkalpojumā draudzē „Kristus pasaulei”.
Koks simbolizē cilvēku, kas šķietami pazīst Dievu, bet nenes labus augļus. Tāds taps nocirsts un iemests ugunī. Dievs, elle un velns ir reāli, mēs visi dzīvojam reālā garīgā un fiziskā pasaulē. Garīgā pasaule ir reāla. Dievs ir reāls. Dieva Vārds ir dzīvs, reāls un patiess un viss, kas Bībelē rakstīts ir patiess. Garīgā pasaule ir daudz reālāka nekā fiziskā pasaule, ko mēs spējam redzēt ar savām fiziskajām acīm. Arī elle ir realitāte. Cilvēks nav tikai miesa, bet gan gars, dvēsele un miesa. „Mūsu miesu reiz ēdīs tārpi, bet mūsu gars dzīvos mūžīgi. Tas, kur tu pavadīsi mūžību ir atkarīgs no tevis. No tā, vai tu nes augļus” – saka mācītājs.
Tam vēteklis rokā, un Viņš tīrīs Savu klonu, un Viņš sakrās Savus kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās ar neizdzēšamu uguni.” Mateja 3:12
Elles mocību dūmi pacelsies mūžīgi mūžos. Tas nekad nebeigsies. Kur mēs dzīvosim, to izvēlamies mēs paši. Ja es esmu izvēlējies ticēt Dievam, esmu kristīts ūdenī un esmu pieņēmis lēmumu sekot Jēzum, un ne tikai reiz pateicis Jēzum „jā”, bet arī nesu augļus savā dzīvē, tad es nonākšu paradīzē kopā ar Jēzu. Bet ja es sēžu remdenā draudzē, vai sēžu karstā draudzē, bet pats atdziestu un pārstāju nest augļus, un es nevaru priecāties par to ko esmu izdarījis pagātnē., svarīgi vai tu šodien nes augļus. Ja es nomirstu tad nonāku tajā vietā, kur mocību dūmi pacelsies mūžīgi. „Es izvēlos Jēzu Kristu!” – saka mācītājs. Turpinājumā viņš apraksta situāciju no savas pagātnes.
Bet cirvis kokiem jau pie saknes pielikts; un ikviens koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Mateja 3:10
„Šī bija pirmā Rakstu vieta, kas uzrunāja mani, kad es pirmo reizi paņemu rokā un sāku lasīt Bībeli. Tas bija cietumā. Kamerā es biju kopā ar kādu bandas vadītāju, ar kuru man bija draudzīgas attiecības. Tur atradās skapītis, uz kura bija mazā, zilā Gideona Bībelīte. Sapratu, esmu atkal atgriezies cietumā savu grēku un dzīvesveida dēļ un slīdu aizvien dziļāk. Mana mamma apmeklēja baptistu draudzi un lūdza par mani Dievu. Es labi zināju, kur ir Dievs, un ko Viņš no manis grib. Mamma bija aicinājusi mani uz draudzi. Zināju – lai atrastu Dievu, ir jāiet draudzē. Zināju, ka ir jālasa Bībele, bet tomēr to nedarīju. Kāds man bija teicis, ka Bībeli nevar lasīt kā vienkāršu grāmatu. Viss, kas tur ir rakstīts, ir jāuztver tā, it kā tas būtu rakstīts tev personīgi. Atvēru tieši šo Rakstu vietu un Dievs caur šiem vārdiem no Mateja evaņģēlija uzrunāja mani. Ja kas nenes labus augļus, tas tiek iemests ugunī. Gaidot tiesas spriedumu, lūdzu Dievu, lai man iedotu tikai četrus gadus. Taču termiņš, ko varēja piespriest par maniem nodarījumiem, bija no 6 līdz 12 gadiem. Sapratu, ka noteikti dabūšu vairāk par sešiem gadiem, jo mani tiesāja ne pirmo reizi vien. Tajā naktī es redzēju sapni. Atrados kaut kur savas mājas apkārtnē un gāju kājām uz mājas pusi. Man pretī skrēja mans kaķis. Sapnis bija tik reāls, ka pamostoties es uzreiz pat neaptvēru, ka vēl aizvien esmu cietuma kamerā un šodien mani gaida tiesa. Tiesas sēdē notika brīnums – man piesprieda vienu gadu nosacīti. Atcerējos, ka biju solījis Dievam sākt kalpot, lasīt Bībeli, un apmeklēt draudzi. Tomēr pavisam drīz atkal meklēju šņabi un narkotikas. Dotais solījums Dievam tika aizmirsts un es turpināju dzīvot, neko nemainot savā dzīvē.”
„Protams, ka ar mani kļuva vēl sliktāk. Turpināju lietot narkotikas, nonācu vēl pāris reizes cietumā. Redzēju garīgo pasauli, velnus. Es viņus reāli redzēju, dzirdēju un jutu. Tie komandēja mani kur iet un ko darīt, un kad es neklausīju, tie mani reāli sita. Garīgā pasaule ir reāla, velni man darīja reālas sāpes. Biju nonācis stāvoklī, kad vairs nebiju spējīgs lūgt Dievu, un pat neienāca prātā saukt Dievu pēc palīdzības. Pārņēma tāda sajūta, ka esmu ellē. Tās sāpes, ko spēj nodarīt velns un visi viņa dēmoni, ir daudz stiprākas nekā fiziskās mocības šeit, zemes virsū. Lai kā es centos pretoties ar saviem spēkiem, tomēr velni vienmēr mani uzvarēja. Skaidri zināju, ka man jāizdara sev gals. Taču pateicoties mammas lūgšanām Dievs apžēlojās par mani. Kad piecas dienas biju tā mocījies un gribēju darīt sev galu, man parādījās divi Dieva eņģeļi. Dievs sūtīja pie manis eņģeļus, un viņi man teica priekšā grēku nožēlas lūgšanu. Pats es nezināju, ko lūgt un kā. Toreiz, kad es lūdzu, redzēju garā, kā atveras debesis un cik liels spēks ir Dievam! Dzirdēju, kā eņģeļi debesīs gavilē un sit plaukstas. Redzēju, kā dēmonu bari bailēs un panikā skrēja projām no manis, kad piesaucu Jēzus vārdu un Viņa asins spēku! Dievs joprojām dziedina un glābj. Velns nebaidās ne no Bībeles, nedz no krusta, ne no tēvreizes. Ir tikai viens vārds no kā baidās velns – Jēzus Kristus asinis. Kristus asins šķīsta mūs no katra grēka. Cilvēks pats savā spēkā, bez Kristus asins spēka nevar uzvarēt velnu, tikt galā ar savām problēmām un nodzīvot Dievam patīkamu dzīvi. Tikai caur Jēzu mēs varam uzveikt velnu un dēmonus. Ja es toreiz nebūtu piedzīvojis glābšanu, tad tagad es noteikti atrastos ellē. Es būtu kā pelavas aizslaucīts un iemests mūžīgā ugunī. Cirvis kokam pie saknes jau bija pielikts…” – tā savu liecību pabeidz mācītājs.
Ir kvieši un ir pelavas, Dieva rokās ir vēteklis, Viņš tīrīs savu klonu un Viņš kviešus sakrās savās klētīs, bet pelavas sadedzinās. Kā mums zināt, vai esam kvieši vai pelavas?
Tanīs dienās nāca Jānis Kristītājs un sludināja Jūdejas tuksnesī: “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Jo šis ir tas, par kuru pravietis Jesaja runājis, sacīdams: saucēja balss tuksnesī: sataisiet Tā Kunga ceļu, darait līdzenas Viņa tekas.” Bet Jānis valkāja kamieļu spalvas drēbes un ādas jostu ap saviem gurniem, viņa barība bija siseņi un kameņu medus. Tad pie viņa izgāja Jeruzāleme un visa Jūdeja, un viss Jordānas apgabals un tika viņa kristīti Jordānas upē, izsūdzēdami savus grēkus. Bet, redzēdams daudz farizeju un saduķeju nākam kristīties, viņš tiem sacīja: “Jūs odžu dzimums, kas jums mācīja bēgt no nākamās dusmības? Tad nesiet pienācīgus atgriešanās augļus. Un neiedomājieties sacīt: mums ir Ābrahāms par tēvu. Jo es jums saku: Dievs no šiem akmeņiem var radīt Ābrahāmam bērnus. Bet cirvis kokiem jau pie saknes pielikts; un ikviens koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Es jūs gan kristīju ar ūdeni uz atgriešanos no grēkiem, bet Tas, kas nāk pēc manis, ir spēcīgāks par mani; Tam es neesmu cienīgs kurpes nest, Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un ar uguni. Tam vēteklis rokā, un Viņš tīrīs Savu klonu, un Viņš sakrās Savus kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās ar neizdzēšamu uguni.” Mateja 3:1-12
Pie Jāņa Kristītāja nāca kristīties daudz reliģiozu cilvēku. Jāņa kristība viņiem bija kārtējais rituāls. Varbūt tas palīdzēs gūt garīgu pacēlumu, atrisinās iesīkstējušās problēmas viņu dzīvēs un ievedīs debesīs. Taču šie reliģiozie bauslības mācītāji neko nedomāja mainīt savā dzīvē. „Vai tas vien, ka esam nožēlojuši grēkus, kristījušies vai bijuši inkaunterā, dara mūs par kviešiem?” – jautā mācītājs. „Pēc viņu augļiem tos var pazīt. Un augļus var redzēt!” Tātad, lai mēs būtu kvieši, nevis pelavas, ir svarīgi visi trīs punkti:
1. Izsūdzi savus grēkus.
2. Kristies ar pagremdi.
3. Nes pienācīgus atgriešanās augļus.
Kad runa ir par „atgriešanās augļiem”, cilvēki reizēm iedomājas visu ko. „Es tev paskaidrošu!” – saka mācītājs. „Ja tu esi šajā draudzē, „Kristus pasaulei”, tad tu esi vietā, kas patlaban Latvijā ir garīgās cīņas avangardā. Tā nav lepnība un es tev ar pilnu atbildību to pasaku. Uz ko visvairāk tēmēs velns? Kur viņš koncentrēs visus spēkus pretuzbrukumam? Ja tu gribi būt šajā draudzē, tad velns uz tevi izdarīs neiedomājamu spiedienu. Taču, neraugoties uz to, ka kārdinājumi un uzbrukumi būs, šajā vietā tu saņemsi tik daudz spēka un mīlestības, ka varēsi pastāvēt un nest augļus!”
Kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls. 1. Jāņa 5:5
Pelavas ir tie cilvēki, kas nonāks ellē, kvieši ir tie cilvēki, kas nonāks debesīs. Pelavas ir tie, kas dzīvo nožēlojamu garīgo dzīvi, kvieši ir tie, kas dzīvo pilnvērtīgu dzīvi Jēzū Kristū. Lai arī šāda dzīve var būt ar ciešanām, bet tomēr kopā ar savu Kungu Jēzu Kristu. Tikai pēc augļiem var pazīt, kas tu esi – kvieši vai pelavas. Augļus var redzēt. Bieži vien cilvēks apmeklē draudzi, kristās, iet uz mājas grupiņu, cerot, ka tas nesīs svētību. Viņi to izdara, bet tālāk neturpina un nenes augļus Dievam. Pelavas ir tie, kas gan regulāri izsūdz grēkus, bet pēc tam nedzīvo Viņa gribā.
Tad tanī dienā, saka Tas Kungs, tu Mani sauksi: mans vīrs, un nesauksi Mani vairs: mans Baals. Hozejas 2:18
Cik daudz ir ļaužu, kuri nezin ceļu uz debesīm, kuri nepazīst Jēzus asins spēku. Samarieši pielūdza Dievu, bet sauca Viņu par Baālu. Kāds sajukums! Ļoti daudz ir cilvēku, kas nesaprot, kas īsti ir jāpielūdz. Pasaules ietekme ir tik ļoti ienākusi mūsdienu draudzē, ka pat kristieši vairs neatšķir, kur ir Kristus, un kur ir Baāls. Cilvēku prātos ir tāds mācību juceklis, ka Jēzus nevar būt viņu Pestītājs un Sargs. Viņi vairs nesaredz patiesību un nesaprot, kāpēc kļūst aizvien ļaunāk, kāpēc viņu dzīvē ir tik daudz problēmu, kāpēc viņi nav efektīvi savā kalpošanā, darbā un ģimenē.
„Sēžot remdenā draudzē, tev būs ērti un problēmu nebūs”, – saka mācītājs Mārcis Jencītis. „Atnāc uz šo draudzi, un problēmas sāksies. Nest augļus ir grūti. Gatavojies! Tevi izsmies un nicinās. Gribi piederēt pie kviešiem, sāc kalpot Dievam pa īstam, no sirds. Kalposi Dievam – pasaulē tev būs problēmas!”
Daudzi no mums ir lasījuši grāmatu „Krusts un duncis”, daži skatījušies filmu ar šādu pašu nosaukumu. Grāmatas sākumā ir kāda interesanta detaļa. Jaunajam mācītājam Deividam Vilkersonam, kurš tobrīd kalpoja kādā mazpilsētas draudzē ASV, jau bija savs personīgais lūgšanu laiks ar Dievu. Viņam bija paradums kāpt kalnā, lai pavadītu laiku divvientulībā ar savu Tēvu. Šajā laikā viņu nevarētu sazvanīt pat Valsts prezidents. Tad kādu dienu Vilkersons sajuta pamudinājumu garā: „Pārdod savu televizoru, lai tu vari vēl vairāk laika veltīt lūgšanā Man!” Bet viņam jau bija lūgšanu laiks vesela stunda! Tikai tad, kad Deivids Vilkersons pienesa savu televizoru kā upuri, Dievs viņam pavēra iespēju kalpot gangsteru bandām Ņūjorkā. Krusts izrādījās stiprāks par dunci, daudzi no šiem noziedzniekiem atgriezās pie Kristus un šobrīd Vilkersonam ir visā pasaulē pazīstama kalpošana.
„Ja caur tevi cilvēki netiek pievesti Jēzum un izglābti, tu esi neauglīgs, lai kāda arī būtu tava kalpošana, zināšanas vai amats. Pārdod arī tu savu televizoru un sāc nest augļus Dievam!” – aicina mācītājs. „Vai tu vari nodzīvot svētītu un augļiem bagātu dzīvi, lūdzot Dievu tikai stundu? Šajā draudzē – ne tik! Tev pašam ir jānes augļi, jāiet pie cilvēkiem, jāceļ savas grupas un jāveido viņi par Kristus mācekļiem. Kam mums draudze, kurā ir viss, bet dvēseles netiek glābtas?”
Bet sapratīgie mirdzēs kā debesjuma spožums, un tie, kas daudzus veduši pie taisnības, kā zvaigznes mūžīgi mūžam. Daniēla 12:3
