Aleluja, Kungs! Debesu Tēvs, mēs Tevi slavējam un pielūdzam, Kungs! Tu esi dzīvais Dievs! 
Tu esi Dievs, kurš radījis debesis un zemi. Mēs meklējam Tavu vaigu, mēs meklējam Tavu tuvumu, Kungs. Tu mums esi vajadzīgs vairāk par visu, Dievs! Vairāk par visu, Kungs! Es pateicos, Tēvs, par Tava Svētā Gara klātbūtni šajā vietā. Es Tev pateicos, Svētais Gars, ka caur kameru objektīviem un caur Tavu Vārdu Tava klātbūtne nonāk katrā namā, katrā dzīvoklī un katrā vietā, kur šobrīd sapulcējusies Tava draudze un kur cilvēki, kuri ir izslāpuši pēc Tava vārda, sēž pie sava televizora ekrāniem, datora vai telefona un ir kopā ar mums, kopā ar Tavu vārdu, kopā ar Tevi, Kungs! Ienāc katrā namā ar Savu klātbūtni, ar Savu dziedinošo klātbūtni, ar Savu mieru, ar Savu prieku, ar Savu mīlestību, Jēzus Vārdā. Dievs, paldies, ka šajā brīdī Tu ienes mieru, mierinājumu un brīvību no bailēm. Tu ienes ticību, Tu ienes dziedināšanu no sērgām un kaitēm. Tu ienes finansiālu labklājību, Jēzus Vārdā! Mēs Tev pateicamies, Kungs! Es lūdzu, svētī Savu vārdu, Tēvs! Atver mūsu sirdis, atver mūsu ausis un atver mūsu acis, lai mēs redzam un dzirdam un pieņemam Tavu vārdu, Kungs, ka mēs spējam mainīties, ka mēs spējam nest augļus Tavai Valstībai, būt Tavā gribā, Tēvs, ka Tu vari nākt un svētīt mūs katru vienu tajā vietā, kur mēs atrodamies, ka Tu vari nākt, svētīt mūsu zemi un mūsu tautu. Dievs, svētī Latviju! Āmen!
Lai kur tu šodien atrastos, tu esi pareizā vietā un pareizā laikā! Šodien ir brīnišķīgs un saulains laiks. Sprediķa video uzņemšanā piedalās video komanda un līderu komanda, kas nodrošina dievkalpojuma tiešraides ierakstu internetā, lai ikviens savā namā, savā grupā un vietā, kur atrodas, varētu baudīt Dieva vārdu, iegūt stiprinājumu, mierinājumu, dziedināšanu un vadību savai dzīvei, savai ticības dzīvei. Es aicinu svētrunu noklausīties līdz beigām, jo vārds, ko runāšu, ir tieši no Dieva, īpašs tieši tev, īpašs šim laikam, īpašs šai dienai un īpašs šai nedēļai. Nepalaid to garām! Seko līdzi! Cik vien iespējams, dalies ar šīs svētrunas video ierakstu arī sociālajos tīklos, publicējot to savā profilā un sūtot ziņu cilvēkiem personīgi, lai pēc iespējas vairāk cilvēku dzirdētu šo vārdu tieši viņiem un precīzi šajā situācijā, kurā mēs visi atrodamies.
Šodienas svētrunas tēma – “Lai tev notiek pēc tavas ticības”. Tā ir ļoti nopietna un vajadzīga tēma, un, pat ja tā nebūtu, es tomēr sludinātu tikai to, ko Dievs liek sludināt. Jēzus tevi mīl. Vairākās rakstvietās Bībelē, Jaunajā Derībā, Jēzus saka: “Lai tev notiek, kā tu esi ticējis! Lai tev notiek pēc tavas ticības!” Kas ir ticība? Ticība ir tas, kā mēs domājam un rīkojamies. Tas ir mūsu domāšanas veids un mūsu dzīvesveids, kā mūsu domāšana saskan ar Dieva vārdu un kā tai seko rīcība attiecībā pret Dieva vārdu. Lai Dievs varētu tevi svētīt, sargāt un vadīt, tev nepieciešams domāt saskaņā ar Dieva gribu. Tev nepieciešams uzņemt šo svētrunu, tev nepieciešams būt tādā vidē, kurā Dieva vārds ir goda vietā. Tev nepieciešams regulāri būt savā lūgšanu kambarī un pavadīt laiku ar Dievu. Tev nepieciešams regulāri studēt Dieva vārdu, lai tu spētu pareizi domāt un rīkoties un Dievs varētu tevi svētīt. Jēzus saka: “Ko jūs sakāt uz Mani – Kungs, Kungs – bet nedarāt to, ko Es jums saku?” Tas nozīmē, ka mums nepietiek tikai domāt tā, kā Dievs grib, mums ir nepieciešams dzīvot, kā Dievs vēlas. Jo Dievs var svētīt tikai to cilvēku grupu vai konkrētu cilvēku, kurš dzīvo pēc Viņa gribas. Dieva svētībai ir vieta tikai tur, kur Viņa svētību pieņem. Tāpēc lai notiek pēc tavas ticības! Šodien visi tie, kuri lasa šo svētrunu, ir pareizā vietā, pat ja tu šobrīd neatrodies draudzē. Šobrīd mūsu valstī ir ierobežota publiska pulcēšanās cilvēkiem lielā skaitā. Šī iemesla dēļ tu vari būt tur, kur esi, un, iespējams, tev ir piemērota karantīna, un, iespējams, tu pat esi inficēts ar vīrusu. Iespējams. Tāpēc paldies Dievam par tehnoloģijām, caur kurām mēs varam pārraidīt svētrunu un būt kopā. Lai šie vārdi, kurus tu šodien dzirdēsi, stiprina tavu ticību un izmaina tavu dzīvi! Dievs, es lūdzu par katru vienu, kurš klausās, kurš dzird, lai šie vārdi patiesi izmaina, lai ienāk prātā, ienāk sirdī un pilnībā izmaina domāšanu un sirdi. Dievs, svētī! Lai notiek dziedināšanas, brīnumi un zīmes. Lai atnāk Tavs miers, lai atnāk finansiāla pārpilnība, ka arī bada laikā katrs viens, kurš klausās, kurš dzird un pieņem to ticībā, ir paēdis! Āmen!
Lai notiek pēc tavas ticības! Kam ticam mēs, kristieši? Kur mēs esam šodien, ko mēs darām šajos apstākļos? Vai tiešām mums ir jāļaujas apstākļiem? Varbūt mums ir jāpielāgojas esošajiem apstākļiem un jāturpina ticēt? Vai mums ir jāļauj bailēm un panikai ietekmēt savu dzīvesveidu, savu domāšanas veidu? Ticības pretstats ir bailes. Es nerunāju par izjūtām. Normālas izjūtas un normālas bailes ir veselīgas un pamatotas, piemēram, bailes no augstuma. Varbūt tu esi redzējis video, kurā milzīgam un dziļam kanjonam pāri ved stikla tilts. Video var redzēt cilvēku reakciju, dodoties pāri tiltam brīdī, kad stikla virsma, kas ir aprīkota ar vizuāliem efektiem, sāk plaisāt. Video redzams, kā cilvēki krīt uz ceļiem, pielīp pie stikla, panikā kliedz utt. Tās ir nepamatotas bailes. Tajā pašā laikā bailes no augstuma ir normālas un pareizas, tāpēc izjust bailes ir normāli, bet nav labi un pareizi ļauties bailēm. Nav labi kādas saņemtas informācijas un baiļu rezultātā sākt rīkoties pretēji Dieva vārdam. Ja tu sāksi rīkoties pretēji Dieva vārdam, tev notiks pēc tavas ticības. Man pat ir sirdī pateikt un novēlēt tev: Lai tev notiek pēc tavas ticības! Kā vārdam ticēsi tu? Kā tu rīkosies, kā domāsi, ko tu darīsi? Vai tu padosies bailēm, skatoties uz apstākļiem un to, kas tev notiek apkārt? Turpini ticēt! Dievs tevi nepametīs! Dievs tevi svētīs! Lai tev notiek pēc tavas ticības!
“Un Tas Kungs runāja uz Mozu: “Izsūti vīrus, kas lai izlūko Kānaāna zemi, ko Es Israēla bērniem dodu; pa vienam vīram no katras cilts, un izsūti tos, bet viņiem visiem ir jābūt vadoņiem.” Tad Mozus tos izsūtīja pēc Tā Kunga pavēles no Pāranas tuksneša; visi šie vīri bija Israēla bērnu vadītāji. Un tie griezās atpakaļ no zemes izlūkošanas pēc četrdesmit dienām. Un tie nāca un gāja pie Mozus un Ārona un pie visas Israēla bērnu draudzes Pāranas tuksnesī – Kadešā, un tie atnesa viņam un visai draudzei vēstījumu un rādīja arī viņiem tās zemes augļus. Un viņi tam izstāstīja un sacīja: “Tiešām, mēs nogājām tai zemē, kurp tu mūs sūtīji, un patiesi – tur tek piens un medus, un šie ir tās zemes augļi. Tikai stipra gan ir tā tauta, kas tanī zemē dzīvo, un pilsētas ir stipri nocietinātas un ļoti lielas, un mēs arī tur redzējām Anaka bērnus. Un Negebā dzīvo amalekieši, bet kalnos dzīvo hetieši, jebusieši un amorieši, bet kānaānieši dzīvo pie jūras un Jordānas krastos.” Tad Kālebs apklusināja tautu Mozus priekšā un sacīja: “Mēs iedami iesim uz turieni, un mēs to arī iegūsim, jo mēs ar varu to ieņemsim!” Bet tie vīri, kas kopā ar viņu bija gājuši, sacīja: “Mēs nespēsim turp nokļūt, cīnoties pret šo tautu, jo tie ir stiprāki nekā mēs.” Un tie izlaida nelabu slavu par to zemi, kuru tie bija izlūkojuši, starp Israēla bērniem, tā sacīdami: “Tā zeme, ko mēs kā izlūki esam pārstaigājuši, ir zeme, kas aprij savus iedzīvotājus, un visi ļaudis, ko mēs tur esam redzējuši, ir milzīga auguma vīri; un tur mēs arī esam redzējuši milžus, Anaka dēlus, no milžu cilts; mēs bijām savās acīs kā siseņi, un tādi paši mēs bijām arī viņu acīs.”” (4. Mozus 13:1-3,25-33)
4. Mozus grāmatā, 13. nodaļā Dievs runāja uz Mozu izsūtīt divpadsmit vīrus izlūkot Kānaāna zemi. Turpinājums ir aprakstīts 14. nodaļā. Kad Dievs izveda Savu tautu no Ēģiptes zemes, viņi nonāca līdz punktam, kad pēc Dieva plāna viņi ar cīņu ieiet Kānaāna zemē. Viņiem bija jāšķērso Jordāna un jāieiet apsolītajā zemē, kur piens un medus tek. No katras Izraēla cilts viņi izsūtīja pa vienam izlūkam, kopā divpadsmit. Tie visi bija cilšu vadoņi. Starp viņiem bija divi cilvēki, kuri ticēja, un bija desmit, kuri ļāvās bailēm. Šos divus sauca Jozua un Kālebs. Es ceru, ka visi, kuri klausās šo svētrunu, ir kā Jozua un Kālebs. Es tev novēlu tādam būt! Viņi četrdesmit dienas bija izlūkos, un pēc tam atgriezās pie Mozus, Ārona un Izraēla tautas, un ziņoja par redzēto. Viņi teica: “Jā, patiešām, šī zeme ir laba. Jā, patiešām Dievs var svētīt.” Jā, patiešām, Dievs var svētīt Latviju. Jā, patiešām, Dievs var iejaukties tavā situācijā. Jā, patiešām, šajā krīzes un bada laikā tu vari būt paēdis. Jā, patiešām, ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavam namam. Jā, patiešām, Dievs var, patiešām būs labi! Jā, patiešām, šī zeme ir laba. Jā, patiešām, tava mājas grupiņa var augt. Jā, patiešām, mūsu draudze var augt. Jā, patiešām, arī šajos apstākļos mēs varam augt un būt stipri. Āmen! Kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kurš tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls.
Izlūki stāstīja tautai, ka zeme patiešām ir laba. “Tiešām būs Debesis, un tiešām mēs aiziesim līdz galam. Tiešām, tur ne vaidu, ne bēdu vairs nebūs. Un arī šo dzīvi mēs nodzīvosim pilnvērtīgi, un ar mūsu bērniem viss būs kārtībā. Viss būs labi!” Izlūki novērtēja šo zemi. Bailīgie teica: “Tur dzīvo milži, Anaka bērni! Mēs savās acīs viņu priekšā likāmies kā siseņi, un arī viņu acīs bijām kā siseņi.” Es gan nedomāju, ka šie milži pret viņiem patiešām izturējās kā pret siseņiem. Tā viņi paši sevi novērtēja un paši par sevi domāja. Dieva vārds saka: “Es jums neesmu devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu.” (2. Timotejam 1:7) Šis spēka un ticības gars bija tikai diviem no divpadsmit izlūkiem – Jozua un Kālebam. Pārējie teica: “Mēs viņu priekšā likāmies kā siseņi. Jā, zeme ir laba, un mēs augļus atnesām. Tādu vīnogu ķekaru, kuru vajadzēja nest vairākiem vīriem. Cik laba zeme! Bet tur ir stipri nocietinātas pilsētas.” Jozua saplēsa savas drēbes un kopā ar Kālebu teica: “Zeme, kuru esam pārstaigājuši, ir varen laba zeme.” Tas nozīmē – visiem Dieva apsolījumiem JĀ un ĀMEN. Labklājība, dziedināšana, uzvara, vairošanās! Āmen! Jozua saka: “Tā ir varen laba zeme. Mēs iesim un ar varu to paņemsim!” Arī Kālebs runāja tāpat.
“Tad Kālebs apklusināja tautu Mozus priekšā un sacīja: “Mēs iedami iesim uz turieni, un mēs to arī iegūsim, jo mēs ar varu to ieņemsim!”” (4. Mozus grāmata 13:30)
Kāda bija tautas reakcija? Viņi uzskatīja, ka Jozua un Kālebu ar akmeņiem vajag nomētāt. Tauta bija neizpratnē par to, kādā postā viņi grib viņus ievest. Tauta teica: “Visi mūsu bērni aizies bojā. Labāk mēs būtu palikuši Ēģiptē. Celsim sev vadītāju un dosimies atpakaļ uz Ēģipti!” Cilvēki sāka nesakarīgi un nepareizi runāt. Tautā izcēlās panika, baiļu vīruss. Arī šobrīd es apkārt redzu panikas vīrusu. Ne tik daudz koronavīrusu, bet panikas vīrusu. Katru dienu mūsu ziņu portālu pirmajās slejās ir informācija par to, cik jaunas saslimšanas konstatētas. Un tā katru dienu. Tas tevi kodē. Kaut izputētu tie mediji! Kaut izputētu negatīvisma perēkļi! Es saprotu, ka situācija ir objektīvi jānovērtē un atbilstoši jārīkojas, ir jāpiesargās un veselīgi jādzīvo. Bet panika un tas, kas tai seko, ir pat briesmīgāka par pašu koronavīrusu. Kas sekoja izraēliešu panikai…?
Bieži vien paniku ceļošajās ziņās parādās arī “viltus ziņas” atspēkojoši raksti. Viltus ziņas tagad skaitās tādas, kuras atspoguļo kaut ko pozitīvu, kas runā par to, ka varbūt nav tik traki un tā ir kāda sazvērestības teorija. Protams, ka mēs to visu nevaram pierādīt, bet tie arī ir viedokļi. Draud ar likumu, draud ar izrēķināšanos. Sanāk tā, ka demokrātijas vairs nav, un tu brīvi savu viedokli izteikt nevari. Faktiski tev jau draud ar kriminālatbildību par to, ka pateiksi: “Nav taču tik traki! Kāds Latvijā ir arī izveseļojies!” Visu to lasot, man rodas sajūta, ka es nedrīkstu pateikt, ka man personīgi ir zināms konkrēts cilvēks, kurš bija slims ar koronavīrusu, bet šodien ir vesels kā rutks. Kāpēc ziņu slejās netiek rakstīts, ka šodien ir izveseļojušies divi, piecdesmit vai simts cilvēki? Publicēts tiek tieši pretstats – jaunu saslimušo skaits. Un prognozes ir visbēdīgākās un vissliktākās. Tiek runāts par to, ka tālāk būšot vēl sliktāk, viss būšot aizvērts, saslimšot 90% cilvēku, daļa izveseļosies un pārējie visi nomirs. Lai tev notiek pēc tavas ticības! Es tevi nevaru piespiest ticēt Dieva vārdam. Es nevaru tevi piespiest neticēt visam un nebaroties no negatīvās informācijas. Kur ir tavs laiks ar Dievu? Kur ir tava pozitīvā ticība? Un nevis vienkārši, ka viss būs labi, bet pamatotas Rakstu vietas ar Jēzus vārdiem.
“Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.” (Jāņa evaņģēlijs 14:12)
Viss tiešām būs labi. Mēs tiešām visu pārdzīvosim, izdzīvosim ar uzviju un uzvaru. Lai tev notiek pēc tavas ticības! Kāpēc parādās šādi raksti, kas it kā apkaro viltus ziņas? Mēs nezinām dažādus informācijas avous. Patiešām, ir labāk uzticēties oficiāliem informācijas avotiem, un tajā pašā laikā šī situācija tiek tā uzpūsta un pārspīlēta, ka bail paliek. Man absolūti nav bail no koronavīrusa. Man tāds nav bijis un nebūs. Arī tev tāds nav bijis un nebūs. Draudzē “Kristus Pasaulei” nav bijis neviens gadījums. Ja arī būs, tad tik un tā nebūs! Nav un nebūs! Jo mums notiks pēc mūsu ticības. Draugs, kur ir tava ticība Dievam? Kāpēc notiek “viltus ziņu” apkarošana? “Viltus ziņas” patiesībā ir viedokļi, kuros vērts ieklausīties. Klausi valdības rīkojumiem, bet tajā pašā laikā ieklausies citu viedokļos. Pasaulē ir nebijusi situācija, caur telefoniem mēs tiekam izsekoti un izspiegoti, vismaz tā notiek daudzās Eiropas valstīs, es nezinu, kā tas notiek Latvijā. Pulcēšanās vietas vēro caur telefoniem, mobilo telefonu operatori nodod informāciju par saviem klientiem drošības struktūrām; tu staigā, visur ievēro divu metru distanci, un tevi pārbauda. Mēs ievērojam divu metru distanci, un no manis līdz draudzei ir ļoti daudz metru. Kāpēc masu mediji apkaro viltus ziņas? Tāpēc, ka valsts rūpējas, lai neizceltos panika. Valsts mierina cilvēkus un aicina neklausīties dažādas melu ziņas, bet klausīties tikai oficiālo viedokli, lai neizceltos panika. Tas ir valsts pienākums. Es nesaku, ka tas ir ideāli un pareizi, bet valsts tā dara, lai neizceltos panika. Izraēlā izcēlās panika. Tauta teica: “Celsim sev vadoni un dosimies atpakaļ uz Ēģipti.” Visa draudze teica uz Jozua, Kālebu un Mozu: “Viņi ar akmeņiem ir nomētājami.” Padomā, tu nes patiesību, uzvaru un ticību, bet par to tevi grib nomētāt ar akmeņiem. Tā ir panika, kad cilvēki sāk neadekvāti rīkoties. Ko šajā brīdī atbildēja Dievs?
“Es viņus sitīšu ar mēri un tos izdeldēšu [..]” (4. Mozus grāmata 14:12)
“Es tos sitīšu ar koronu un izdeldēšu.” Kurus? Tos, kuros ir panika. Es uzskatu, ka bailes pazudinās daudz vairāk cilvēku, nekā vīruss. Tieši bailes izraisīs tādas sekas, arī ekonomiskas, kas tieši pazudinās daudz vairāk cilvēku. Tāpēc, draugs, es aicinu saglabāt skaidru prātu. Turies pie ticības un Dieva vārda, jo viss tavā dzīvē notiks pēc tavas ticības, domāšanas veida un rīcības. Izraēls četrdesmit gadus tika vadāts tuksnesī, kamēr izmira tā paaudze, kas ļāvās panikai un bailēm. Jozua un Kālebs pārdzīvoja šos četrdesmit gadus kopā ar visu šo bailīgo un nepatīkamo pūli, kas meloja, grēkoja, gribēja dzīvot pēc sava prāta un katra sīkuma dēļ cēla paniku. Četrdesmit gadu laikā Izraēls izmira, palika tikai Jozua un Kālebs, kuri iegāja apsolītajā zemē. Viņiem notika pēc viņu ticības, kaut arī ciltsbrāļi aizkavēja viņu ieiešanu apsolītajā zemē. Ja tu tici, ka tu izdzīvosi, tu dzīvosi ar uzvaru, neskatoties uz apstākļiem. Pat ja tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši pa labo roku, tevi tas neskars. Un viss notiks pēc tavas ticības.
Tu esi lasījis Ījaba grāmatu? Tur ir par taisnu cilvēku, un par viņu ir rakstīts, ka nebija tāda otra ticīga cilvēka. Arī tu esi ļoti ticīgs cilvēks un, iespējams, ka tu esi pat kalpotājs draudzē un tev nav nekādu iemeslu, lai tu no kaut kā ciestu. Tieši Ījabam bija lielas ciešanas, un viņš pazaudēja visu savu mantu un veselību. Par viņu rakstīts, ka nebija neviena taisnāka uz zemes par viņu. Mēs lasām to Bībelē un domājam, kāda netaisnība. Vai mums ir jāpieņem uzskats, ka mums, taisniem, ticīgiem un svētiem cilvēkiem ir jāpazaudē sava ģimene, visa sava manta un veselība, un jānonāk pat līdz tam, ka gribās atteikties no Dieva? Ījabam bija problēma, viena rakstura īpašība, kas noveda viņu tādā situācijā.
“Šausmas, kuras es bijos, ir mani aizsniegušas, tas, no kā es vairījos, ir mani sagrābis.” (Ījaba grāmata 3:25)
Ījabs baidījās par savu mantu un saviem bērniem. Viņš baidījās par visu. Tas, no kā tu baidīsies, tevi sagrābs. Lai tev notiek pēc tavas ticības! Bailes ir domāšanas veids. Dievs tev nav devis bailības garu. Pakļauj savas emocijas un bailes. Pakļauj savas bailes Dieva vārdam, un tev notiks pēc Viņa gribas un tavas ticības. Esmu noilgojies pēc dievkalpojumiem klātienē. Drīz pienāks tas brīdis, kad mums būs svētku dievkalpojums, kad mēs visi sanāksim kopā un slavēsim Dievu. Draudze “Kristus Pasaulei” drīz būs visos ciematos un pilsētās. Mums notiks pēc mūsu ticības!
“Bet, kad Viņš iegāja Kapernaumā, viens virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza un sacīja: “Kungs, mans kalps guļ mājās triekas ķerts un cieš lielas mokas.” Un Jēzus uz to saka: “Es iešu un to darīšu veselu.” Bet virsnieks atbildēja un sacīja: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels. Jo arī es esmu cilvēks, kas stāv zem valdības, un man ir padoti karavīri; un, kad es vienam no tiem saku: ej! – tad viņš iet, un otram: nāc šurp! – tad tas nāk, un savam kalpam: dari to! – tad tas dara.” Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: “Patiesi Es jums saku: ne pie viena Israēlā Es tādu ticību neesmu atradis. Bet Es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu Debesu valstībā. Bet Valstības bērni būs izstumti galējā tumsībā: tur būs kaukšana un zobu trīcēšana.” Un Jēzus sacīja virsniekam: “Ej, lai tev notiek, kā tu esi ticējis.” Un viņa kalps tapa vesels tanī pašā stundā.” (Mateja evaņģēlijs 8:5-13)
Ticība ir pretstats bailēm. Viss, kas tev ir vajadzīgs, ir Dieva vārds, ko tu dzirdi šodien, un Dieva vārds kontekstā, kas ir tavā Bībelē. Dievam ir svētību pilnas domas par tevi. Jēzus ir teicis, ka nesauc mūs par Saviem kalpiem, bet gan par draugiem. Tu esi Dieva draugs. “Vai jūs nezinājāt, ka Svētais Gars jūsos mājo, ka jūs esat Dieva nams?” Vai tu nezināji, ka esi Dievam dārgs, mīļs un svarīgs? Tu esi Dieva acuraugs. Vai zini, ka esi neaizskarams? Ja tu tici, ka tev ir jācieš, tu cietīsi. Ja tu tici, ka tev nav jācieš, tu necietīsi. Tu vari piedzīvot vajāšanas, izsmieklu un citās zemēs vari palikt pat bez galvas, bet ticēt tam nevajag. Ja tavi radinieki ir slimojuši ar vēzi, nevajag ticēt, ka tev arī tā būs. Tev ir cits gēns, ko tu esi mantojis no Svētā Gara. Tev ir dievbērnības gars. Viss, kas ir bijis, ir pagājis, tu esi jauns radījums. Un, lai kā tur nebūtu, tu tici tam, ko saka Dieva vārds, un notiks pēc tavas ticības.
“Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, divi akli sekoja Viņam, brēkdami un sacīdami: “Tu, Dāvida dēls, apžēlojies par mums! Un, Viņam namā ieejot, aklie Tam piegāja klāt, un Jēzus tiem saka: “Vai jūs ticat, ka Es to spēju darīt?” Tie Viņam atbild: “Ticam, Kungs!” Tad Tas aizskāra viņu acis un sacīja: “Lai jums notiek pēc jūsu ticības.”” (Mateja evaņģēlijs 9:27-29)
Ja tu tici, tad lai Dievs šajā pašā brīdī tevi aizskar un bailes un nedrošība aiziet, Jēzus Vārdā! Viss, kas tev jāsaka: “Es ticu Tev, Dievs! Es ticu Tavam vārdam, nevis savām bailēm un negatīvai informācijai. Es objektīvi vērtēju situāciju un objektīvi rīkojos, bet es nebaidos.” Ielaid sevī Svētā Gara mieru un stabilitāti. Viņš kļuva nabags mūsu dēļ. Tiem, kuri uztraucas par finansēm, ir jāzina, ka Jēzus nomira pie krusta, lai Viņa nabadzība kļūtu mums par bagātību. Jēzus ir teicis, ka neviens Rakstu galiņš nezudīs. Zāle un puķes novītīs, bet Dieva vārds paliks mūžīgi. Bada laikā tu būsi paēdis. Vīrusa epidēmijas laikā tu būsi vesels. Nemiera un panikas laikā tu būsi pilnīgā mierā.
“Un no turienes Jēzus aizgāja un atkāpās Tiras un Sidonas robežās. Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: “Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.” Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ. Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Es esmu sūtīts vienīgi pie Israēla cilts pazudušajām avīm.” Bet tā nāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, palīdzi man!” Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Neklājas bērniem maizi atņemt un to nomest suņiem priekšā.”” (Mateja evaņģēlijs 15:21-26)
Šī rakstvieta tieši šobrīd ir piemērota tiem, kuri mēdz apvainoties, kuri, piemēram, nepieņem veidu, kā es sludinu. Stilam nav nozīmes, visu izšķir slāpes. Svarīgi, ka Dieva vārds tiek pasniegts saprotamā valodā, Garā, patiesībā un spēkā. Kad Jēzus sludināja, tad visi par Viņu brīnījās. Tā bija jauna mācība ar spēku. Šeit skan mācība ar spēku. Neviens, kurš šo ierakstu klausīsies, nepaliks vienaldzīgs. Ja tu vēl neesi dalījies ar šo tiešraides dievkalpojumu, tad izdari to, lai vēl vairāk cilvēku dzird šo Vārdu, kas var pacelt ikvienu. Draudzē ir jābūt kārtībai un ticībai. Draudzē mums ir jāupurē savas personīgās ambīcijas visu labuma dēļ. Tikai tā mēs spējam uzvarēt. Atcerēsimies šī gada kalendāru un devīzi: “Ar Tavu spēku es sagrauju mūrus, un ar savu Dievu es pārvaru vaļņus.” Šī Rakstu vieta runā par to, ka sagraut mūrus un pārcelt kalnus ir iespējams tikai vienotībā. Dievs nāks pakaļ visai Savai draudzei, nevis vienam indivīdam. Divi gulēs vienā gultā, vienu paņems, otru atmetīs, jo viens gulēja, kad visi bija kopā. Kamēr visi ziedoja, strādāja un uzņēmās kalpošanu, tikmēr kāds neko nedarīja. Draudze ir reāls organisms, kurā katrs ieņem savu vietu. “Neklājas bērniem maizi atņemt un suņiem nomest priekšā.” Šī sieviete varēja apvainoties par tādu Jēzus atbildi, bet neapvainojās.
“Bet viņa sacīja: “Tā gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd no druskām, kas nokrīt no viņu kungu galda.”” (Mateja evaņģēlijs 15:27)
Ar tādu attieksmi ir jānāk pie Dieva, un tev ir jābūt draudzē. Šī brīža situācija ir pārbaudīšanas laiks. Jēzus palīdzēja sievai, jo redzēja, ka viņas ticība ir liela.
“Tad Jēzus atbildēja un tai sacīja: “Ak, sieva, tava ticība ir liela, lai tev notiek, kā tu gribi.” Un viņas meita kļuva vesela tai pašā stundā.” (Mateja evaņģēlijs 15:28 )
Ik pa laikam man zvana slimi cilvēki, kuri grib runāt tikai un vienīgi ar mani un ne ar vienu citu, jo viņiem ir tik “svarīga” lieta, ka ar citiem to apspriest viņi negrib. Es parasti to deleģēju kādam līderim. Ja tu nevari saņemt Dieva vārdu un palīdzību tādā veidā, kādā tev to piedāvā, bet tikai tā, kā tu pats esi iedomājies, tad tev jāpaliek gribot. Ja tevi uzrunā un stiprina šodienas vārds no Dieva vai arī kaitina, tad raksti to komentārā zem video. Lai tev notiek pēc tavas ticības! Tu esi svētīts kaut vai ar to, ka dzirdi Dieva vārdu. Tu nekad neaizmirsīsi šo dienu, jo no šīs dienas tavā dzīvē sāks notikt pozitīvas pārmaiņas. Es sirdī zinu, ka tavā dzīvē sāks notikt pozitīvas pārmaiņas! Tu vienmēr būsi augšā un nekad lejā. “Jebšu es staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, un Tavs gana zizlis un Tava gana vēzda mani iepriecina.”
Kad Goliāts pastaigājās gar izraēliešu ierindām, viņš skatījās, kurš būtu gatavs ar viņu cīnīties, un teica: “Ja es pieveikšu savu pretinieku, tad jūs mums padosieties.” Visā Izraēlas profesionālajā armijā nebija neviena, kurš būtu gatavs cīnīties, jo visiem bija bail. Atnāca Dāvids, parasts ganuzēns, kurš bija gatavs cīnīties un pieveikt Goliātu. Sauls teica Dāvidam, ka pretinieks ir profesionāls karotājs kopš bērnības un ka viņš nevar ar tādu cīnīties. Dāvids atbildēja, ka viņš ir gans un vienmēr ir nosargājis savu ganāmo pulku, pat no lauvas un lāča. “Panācu lauvu, sagrābu aiz krēpēm un situ, kamēr nositu. Kad lācis nāca, tad arī to nositu un laupījumu atņēmu. Šis neapgraizītais, bezdievīgais filistietis būs kā viens no tiem.” Dāvidam uzlika Saula bruņas, bet viņš teica, ka nav tā radis. Dāvids paņēma savus piecus akmeņus un gāja pretī Goliātam. Kad visi profesionāļi bija nobijušies, Dāvids bija stabils. Tāpat arī tava mājas grupiņa augs un vairosies, ja būsi bezbailīgs un stabils. Tavs bizness vairosies un tavas finanses nekad neapsīks. Tu nekad neslimosi. Lai tev notiek pēc tavas ticības! Ja tu šodien pēc šī sprediķa jūties pacilāts un iedvesmots, es gribu, lai tu tāds esi vienmēr, ne tikai šodien. Nav svarīgi, ko tu jūti, bet svarīgi, kam tu tici un kā rīkojies. Dāvids devās pretī Goliātam ar pieciem akmeņiem. Viņš iemeta Goliātam tieši pierē, un viņš bija gar zemi. Dāvids ar paša Goliāta zobenu nocirta viņam galvu. Draugs, tu esi šis ganu zēns, tu esi neprofesionālis, kurš nocērt galvu savam pretiniekam. Pirmie Jēzus mācekļi nebija izglītoti cilvēki. Ir ļoti labi būt izglītotam, bet pirmie apustuļi bija zvejnieki un muitnieki, kuriem nebija kaut kādas īpašās izglītības un īpašās dotības; viņi bija vienkārši, parasti cilvēki. Ja tu esi vienkāršs un parasts cilvēks un tev liekas, ka tu neesi nekas, tad zini, ka tev nav nekas neiespējams
“[..] Tas visu spēj, kas tic.” (Marka evaņģēlijs 9:23)
Dāvids bija cilvēks, kurš nebijās un neļāvās masu psihozei. Viņš bija cilvēks, kurš gāja un darīja Dieva gribu un ticēja Dieva vārdam. Tas Kungs ir tavs un mans patvērums, no kā tev un man bīties? Ir pamatotas un veselīgas bailes, kurām seko adekvātas darbības. Mani izglāba bailes no elles, un tās bija pamatotas bailes; pateicoties tām, es šodien esmu izglābts un varu uz tevi runāt. Es nespēju izdarīt sev galu, jo baidījos no elles. Man nekas cits neatlika, kā nākt pie Jēzus Kristus un lūgt grēku nožēlas lūgšanu. Un ir pamatotas bailes, kurām seko neadekvātas darbības. Arī no vīrusa var būt pamatotas bailes, taču tām var sekot neadekvātas darbības, kas nav pareizi. Un ir nepamatotas bailes, kurām nevar sekot adekvātas darbības, jo tās nemaz nav pamatotas. Bet pretstats bailēm ir veselīga ticība.
“Es iedvesīšu ļaudīm bailes, kad tie staigās apkārt taustīdamies kā akli, jo viņi ir grēkojuši pret To Kungu; viņu asinis izlies kā samazgas un viņu miesas izmetīs kā mēslus!” (Cefanijas grāmata 1:17)
Visas slimības, arī koronavīruss, ir cilvēces grēku sekas. Un nav svarīgi, kur šis vīruss ir radies, laboratorijās vai no pašām elles dzīlēm, tās ir cilvēku grēku sekas. Vīruss ir izlaists, un tas šobrīd valda, un tiem, kuri grēko, ir pamats baidīties. Mēs esam kā Noa uz droša šķirsta, mēs esam savā draudzē, kalpošanā un ticībā, savā vietā, katrs ar Dieva vārdu, kas ir kā pamats un stipra klints. Mums ir personīgas attiecības ar Dievu, bet cilvēkiem apkārt, kuri dzīvo savos grēkos, tā visa nav. Nekāds sudrabs un zelts viņiem vairs nepalīdzēs.
“Tā Kunga dusmības dienā viņus neglābs ne viņu sudrabs, ne viņu zelts, un visu zemi aprīs Viņa niknuma uguns, jo ātru galu Viņš atnesīs visiem zemes iedzīvotājiem.” (Cefanijas grāmata 1:18 )
Draugs, kur ir tavs sudrabs un zelts šodien? Tu esi pārbijies un iespiedies stūrī no kaut kāda koronavīrusa, gripas. Valstis nezina, ko darīt, cilvēki ieslēdzas katrs savā alā, savā karantīnā. Pēkšņi vienā dienā viss mainās. Un Jēzus saka, tas ir tikai lielo bēdu iesākums. Viņš teica, ka kara laiki būs, bada laiki būs, arī šie laiki saistās ar ekonomisko krīzi, kas neizbēgami sekos. Mums ir jānāk pie Kristus – Viņš ir vienīgā cerība, glābiņš, patvērums, klints. Tā ir alga par mūsu grēkiem, alga par to, ka no skolām esam izsvieduši ticības mācību. Alga par to, ka esam izsmējuši Dievu un ticīgos, alga par to, ka esam popularizējuši homoseksuālas laulības, alga par to, ka draudzes negrib vienoties. Ir tikai viens ceļš – patiesa grēku nožēla. Tas viss, ar ko pasaule tagad saskarās, ir tikai lielo bēdu prelūdija.
“Tauta celsies pret tautu, valsts pret valsti, vietām būs zemestrīces un bada laiki. Tas būs lielo bēdu iesākums.” (Marka evaņģēlijs 13:8 )
Mācekļi gāja un rādīja Jēzum izcili uzceltu Templi, un mēs mīlam mūsu zinātnes sasniegumus, mēs mīlam to, cik esam gudri un kā ar visām slimībām un epidēmijām esam tikuši galā. Lielā zinātne, lielā medicīna, lielie debesskrāpji, lielās pilsētas, lielā Bābele… Lielās reliģijas un celtnes, šosejas un ātrgaitas transports. Mēs dodamies kosmosā un izpētām debesu plašumus, planētas un zvaigznes. Kādi zinātnes un cilvēces sasniegumi! Jēzus teica, ka akmens uz akmens nepaliks, un tas viss ir tikai lielo bēdu iesākums.
“Jo tanī laikā būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no paša iesākuma, kopš Dievs pasauli radījis, līdz šim, un kādu arī vairs nebūs. Un, ja Tas Kungs šīs dienas nesaīsinātu, tad neviens netaptu izglābts; bet izredzēto dēļ, ko Viņš izredzējis, Viņš tās dienas ir saīsinājis.” (Marka evaņģēlijs 13:19-20)
Holokausts, Hitlers, Staļins, mēris… Bet Jēzus saka, ka tādas bēdas, kādas būs, vēl nav bijušas. Tāpēc es aicinu visus grēciniekus, kuri ir ņirgājušies un nolieguši Kristu, – ir pēdējais laiks atgriezties, piesaukt To Kungu, kamēr Viņš ir atrodams, un Viņš atbildēs, Viņš apžēlosies un dziedinās. Šis ir gan pārbaudīšanas laiks, gan atgādināšanas laiks gan draudzei, gan grēciniekiem. Izglābts būs tas, kurš piesauks Jēzus Vārdu un no sirds nožēlos savus grēkus.
“Bailēs un nomāktības bēdās es piesaucu To Kungu, un Viņš paklausīja un mani atsvabināja.” (Psalms 118:5)
Ja tu esi kristietis un esi bēdās, un tu redzi, ka tu sāc neadekvāti rīkoties, piesauc To Kungu! Ja tu esi grēcinieks un zini, ka esi pazudis, tad piesauc To Kungu un saki: “Mīļais debesu Tēvs, es atzīstu, ka esmu grēcinieks, piedod man manus grēkus, nāc manā sirdī un esi manas dzīves Kungs.” Atrodi draudzi. Es tev varu piedāvāt draudzi “Kristus Pasaulei”, esi draudzē, neizlaid nevienu dievkalpojumu, esi savā grupā, uzņemies kādu kalpošanu, lasi Bībeli katru dienu, lūdz Dievu katru dienu un kalpo Viņam. Tu esi izglābts, svēts un dziedināts. Viss labākais tev vēl ir priekšā, un lai tev notiek pēc tavas ticības.
“Ģeķis saka savā sirdī: “Dieva nav!” Samaitāta un nejēdzīga ir viņu dzīve, nav starp viņiem neviena, kas labu dara.” (Psalms 53:2)
Visiem valsts cilvēkiem, valsts vīriem ir jānāk pie Kristus. Šis ir īstais laiks “Dievs, svētī Latviju!” himnai. Ne tikai kā dziesmai un himnai, bet gan kā patiesai grēku nožēlai. Kaut mēs izmantotu šo laiku un saprastu, kaut mēs secinātu un rīkotos, un pareizi sāktu domāt, kā Dievs to ir paredzējis. Ieejot sociālajos tīklos, es redzu cilvēku ierakstus ar ļauniem, draudīgiem tekstiem, piemēram: “Jūs, ārzemju blandoņas, nelieniet atpakaļ Latvijā! Kropļi tādi!” Cilvēks, kurš tā raksta, ir neadekvāts un slims, lai viņam notiek pēc viņa ticības. Jo Dieva vārds saka: “Lai tev notiek, kā tu esi ticējis.” Ja tu tā vari teikt par savas tautas daļu, tad nākamreiz tu tā teiksi par saviem līdzcilvēkiem, savu ģimeni un sevi. Tāds esi tu pats, tavs domāšanas veids un tu mīli visur un visā vainot citus. Bet mums ir jāskatās katram uz sevi. Grēcinieki dodas ellē, un vienīgais glābējs ir Jēzus Kristus. Un viss šis ir tikai brīdinājums, ka sekos kaut kas vēl ļaunāks, ja mēs neatgriezīsimies.
“Dāvida dziesma. Tas Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana, no kā man bīties? Tas Kungs ir manas dzīves patvērums, no kā man baiļoties? Kad ļaundari, mani pretinieki un ienaidnieki laužas uz mani, lai saplosītu manu miesu, viņi klups un kritīs. Kad bruņoti pulki nostājas pret mani, mana sirds ir bez bailēm; kad pret mani ceļas karš, arī tad es esmu pilns paļāvības. Vienu es izlūdzos no Tā Kunga, pēc kā es kāroju: ka es varu palikt Tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt Tā Kunga jaukumu un pielūgt Viņu Viņa svētajā vietā, jo Viņš mani apslēpj Savā mājoklī ļaunā dienā, Viņš mani sargā Savas telts pavēnī un ceļ mani augstu uz klintskalna. Tā mana galva būs pacelta, ienaidniekiem redzot, es būšu altāra tuvumā un nesīšu upurus ar gavilēm, dziedādams un spēlēdams Tam Kungam! Uzklausi, ak, Kungs, manu balsi, kad es saucu, esi man žēlīgs un atbildi man! Mana sirds turas pie Tava vārda: “Meklējiet Manu vaigu!” Es meklēju, Kungs, Tavu vaigu.” (Psalms 27:1-8 )
Dāvids mums rāda savas uzvaras atslēgas. Tev ir jābīstas Dieva. Ja tu domā, ka Tas Kungs ir tik liela mīlestība, ka no Viņa nevar baidīties, tad ar tevi ir cauri. Bīsties To Kungu! Jā, Viņš ir mīlestība, bet, ja mēs izvēlamies savus ceļus, nevis Dieva ceļus, tad mēs mierīgi nokļūsim tajā vietā, kur Dieva nav, un to vietu sauc elle. Ja tu apgalvo, ka Dieva mīlestība ir tik liela, ka nekas slikts nevar notikt, tad tu esi mistiķis, kas meklē piedzīvojumus, labas sajūtas. Kur paliek ticība Dieva vārdam? Vēstulē ebrejiem ir rakstīts, lai neatstājam savas sapulces. Pāvils sapulču atstāšanu pieskaita pie grēkiem, jo tad neatliek vairs upuris par grēkiem. Tieši draudze ir tā vieta, kur mēs saglabājam savu ticību. Nenovērtē draudzi par zemu, nenovērtē savu kalpošanu draudzē par zemu, nenovērtē savu mājas grupiņu par zemu, nenovērtē savu mācītāju par zemu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi – Dievs ir patvērums tiem, kuri ir savā draudzē. Draudze ir spēks un glābšanas šķirsts. Draudze ir dzīvības avots, patiesības balsts un pamats.
“Vienu es izlūdzos no Tā Kunga, pēc kā es kāroju: ka es varu palikt Tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt Tā Kunga jaukumu un pielūgt Viņu Viņa svētajā vietā.” (Psalms 27:4)
Dāvida panākumu un svētību atslēga bija vēlme, ticība un pareizs lēmums būt Tā Kunga namā. Regulāri un vienmēr būt savās personīgajās attiecībās ar Dievu. Regulāri būt savā draudzē, būt veselīgā mācībā. Un panest to, ka tevi arī par suni nosauc. Ir jāpacieš kādi brāļu un māsu izgājieni, jo tu vēl nedzīvo Debesīs, tev ir normāla saskarsme ar parastiem cilvēkiem. Draugs, nav ideālu cilvēku, nav ideālu draudžu, un vispār šeit nav nekas ideāls uz zemes. Esi tikai tu un tava attieksme pret cilvēkiem.
“Tā mana galva būs pacelta, ienaidniekiem redzot, es būšu altāra tuvumā un nesīšu upurus ar gavilēm, dziedādams un spēlēdams Tam Kungam!” (Psalms 27:6)
Dāvids nesa upurus Dievam. Ja tu vairāk palasīsi, tu ieraudzīsi, ka Dāvids ļoti daudz deva Tempļa celšanai, Dieva darbam. Mūsu finanses ir daļa no mūsu dzīves, daļa no mūsu darba, kuru mēs darām Dieva nama celtniecībai. Ziedojot šeit un dodot savu desmito tiesu, tā ir ļoti laba augsne, kurā sēt. Jo draudzi “Kristus Pasaulei” Dievs ārkārtīgi mīl. Mūsu draudze ir ārkārtīgi svētīta, tā ir ļoti Dieva iemīļota. Es regulāri lūdzu par visām Latvijas draudzēm un mācītājiem. Mēs esam daļa no Latvijas draudzes, visas konfesijas kopā. Bet es esmu pamanījis, ka mūsu draudze ir ārkārtīgi svētīta, un mēs esam arī ārkārtīgi dodoša draudze. Mēs neesam pati lielākā konfesija, bet, ļoti iespējams, ka mūsu draudzē ir visvairāk nodevušos Dieva kalpotāju. Mums katram ir jābūt savas draudzes patriotam.
Dārgais Debesu Tēvs, Svētais Gars, es lūdzu, izej no šīs vietas un pieskaries ikvienam, kurš skatās, lasa un meklē Tevi. Jēzus Kristus Vārdā, es lūdzu par labklājību katram vienam, kurš dzird, ziedo un ir uzticams savās finansēs savai draudzei. Dievs, ņem vērā katru upuri, tāpat kā Dāvida upuri Tu ņēmi vērā. Un lai uz šī upuru altāra nāk svētība katram, katrai ģimenei. Lai katrs šajā īpašajā situācijā ir paēdis. Un es lūdzu par katru uzticamu cilvēku, lūdzēju, draudzes dalībnieku, ka tieši šajā laikā ienākumi pavairojas. Lai darbi ir vēl vairāk, un lai nāk jaunas idejas, jauni virzieni, ka viss šis notikums tiek vērsts priekā. Lai tas ir kā tramplīns jaunām uzvarām un jauniem centieniem Jēzus Kristus Vārdā. Paldies Tev, Dievs, par finansiālu svētību un veselību, lai aiziet projām jebkādi simptomi un jebkādas slimības!
Mācītāja Mārča Jencīša svētrunu ”Lai tev notiek pēc tavas ticības” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
