Pēc definīcijas vārds ‘amplitūda’ nozīmē ‘starpība starp mainīga lieluma minimālo un maksimālo vērtību’
. Ja mēs uzzīmētu amplitūdu, tad tā būtu kā līkne, kas virzās augšup un lejup. Kāpēc nosaukums ir tieši “Laika amplitūda”? Tāpēc, ka nosaukums “Debesu valstības amplitūda” būtu ļoti kristīgs, taču šodien es nerunāšu tikai par Debesu valstību un dažādām parādībām un svārstībām tajā. Es runāšu arī par pasaules svārstībām. Pasaulē regulāri mainās dažādas lietas, piemēram, vērtība naudai, zeltam, degvielai vai enerģijai. Tā ir amplitūda, kas regulāri svārstās. Ja tu papētīsi atšķirību starp degvielas cenu divdesmit gadus atpakaļ un šodien, tad redzēsi, ka ir notikušas ļoti lielas svārstības. Tieši tāpat pasaulē mainās arī kristīgās un ģimenes vērtības. Paskatoties vairākus gadus atpakaļ, var novērot, ka ir notikušas ļoti lielas svārstības arī šajā jautājumā, salīdzinot ar to, kā viss ir šodien. Vērtības toreiz un vērtības šodien ir ļoti atšķirīgas.
Ja mēs šo sprediķi nosauktu “Debesu valstības amplitūda”, tad tas būtu par to, kur un kādā laikā dažādās vietās izceļas atmoda. Svētruna būtu par to, kurās vietās un kad notiek pārvērtības un cilvēki pieskaņojas Bībeles vērtībām. Tāda bija Amerika tad, kad Amerikas tēvi to dibināja. Es runāju par visiem štatiem, par Amerikas Savienotajām Valstīm, nevis par pašu Amerikas kontinentu. Amerikas konstitūcija tika celta uz kristīgiem pamatiem – desmit baušļiem. Bībele tika izmantota skolās, tiesas zālēs, visur. Daļēji šī tradīcija ir saglabāta arī šodien. Baidenam arī nācās likt roku uz Bībeles, lai gan šajā gadījumā tā bija vienkārša formalitāte. Ja mēs salīdzinām to Ameriku, kas bija kādreiz, ar Ameriku, kas ir šodien, tad arī secināsim, ka šī amplitūda ir mainījusies. Iepriekš tur bija augstākais punkts Debesu valstībā, bet šodien tas ir noslīdējis viszemāk. Amerikā valsts kārtību nosaka demokrāti un republikāņi. Kad valstī mainās politiskā situācija, tad gala iznākumu nosaka vien dažu balsu pārsvars, jo abas puses ir gandrīz vienādā lielumā. Tiklīdz vienai vai otrai pusei ir vienas balss pārsvars, tā Amerikā mainās visa situācija. Šobrīd tur ir liberāļu pārsvars. Tie ir it kā demokrāti, kuriem ar demokrātiju patiesībā nav nekā kopīga. Viņiem daudz vairāk kopīgas iezīmes var savilkt ar totalitārismu, bet ne ar demokrātiju. Republikāņi skaitās konservatīvā cilvēku daļa. Arī Latvijā šobrīd ir konservatīvās un liberārās vērtības. Tā ir amplitūda.
Robertam Liardonam (Robert Liardon) ir grāmatu sērija “Dieva ģenerāļi”. Tajās ir rakstīts par cilvēkiem, no kuriem liela daļa bija tieši amerikāņu ģenerāļi 50. gados un vēl pirms tam. Tas bija laiks, kad formējās Amerikas kristīgais raksturs. Kad valstī ir vājas draudzes, tad ir arī vāja politika, un Dieva valstības amplitūda iet uz leju. Kad draudze ir stipra, tā iet uz augšu. Mēs nevaram katru detaļu ieraudzīt, saprast un izanalizēt, taču Dieva valstība gadu simtos kopš Jēzus dzimšanas, nāves un augšāmcelšanās, kopš pirmās draudzes formēšanās sākuma ir gājusi plašumā. Taču kādā veidā šī amplitūda ir virzījusies? Tā ir virzījusies no augšas uz leju, no lejas uz augšu. Dienvidkorejā atrodas pasaulē lielākā kristīgā draudze ar miljons cilvēkiem vienā no visas konfesijas draudzēm, un tās mācītājam Dr. Jongi Čo līdzinās daudzi citi mācītāji pasaulē. Draudzes Dienvidkorejā aug kā sēnes pēc lietus. Šodien mēs redzam, kāda šī valsts ir kļuvusi. Agrāk tajā nebija nekā, tur valdīja pilnīga nabadzība, tad sākās uzplaukums. Blakus Dienvidkorejai atrodas Ziemeļkoreja, kurā ir pavisam cita situācija. Ziemeļkorejā valda totāls totalitārisms. Ja tu tici Dievam vai piemini Viņa Vārdu, tad par to tiec aizvests strādāt uz koncentrācijas nometni. Lūk, tāda ir situācija! Viena tauta, kas sadalīta divās daļās. Lūk, visa Debesu valstības amplitūda – augšā un lejā! Kamēr vienā pasaules daļā tā iet uz augšu, citā – iet uz leju. Labā ziņa ir tā, ka vienmēr šī amplitūda iet uz augšu, un vienmēr kaut kur tā arī iet uz leju. Vienmēr kaut kas notiek.
Debesu valstība IR, un tā ir mūsu vidū. Debesu valstība IR virs zemes. Dievs darbojas virs zemes. Tāpat ir ar pasauli. Ja salīdzinām to pašu Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju, tad, lūk, redzama pasaules amplitūda. Ziemeļkorejā ir tā pati tauta, bet tur velns gavilē. Tur ir viņa vērtības. Cilvēki ir nospiesti, valsts ir neattīstīta. Vienīgā, kas ir attīstīta, ir militārā joma, jo tādā valstī nekas cits neatliek, kā tikai likt militārus sodus. Pasaulē visu laiku viss nepārtraukti mainās augšā un lejā. Amplitūda. Gan draudzē, gan politikā, gan visā pasaulē, gan atsevišķās valstīs viss mainās. Mēs zinām, ka šobrīd Āfrikā kristiešu draudzes augļojas un vairojas. Tāpat zinām par Dr. Jongi Čo draudzi. Izrādās, ka ir cilvēki, kas sevi nav tā īpaši pieteikuši pasaulē, bet izrādās, ka draudzē pulcina ap 3 miljoniem cilvēku. Tā notiek Āfrikas valstī. Ukrainas brāļi, kas bija tur bijuši, stāstīja, ka, braucot garām lielām ēkām, viņi brīnījās par to diženumu. Izrādījās, ka tās ir tikai tualetes. Šīs platības ir tik lielas, ka dievkalpojumos cilvēkus pieņemt Jēzu par savu Glābēju ved ar autobusiem. Arī ziedojumi tur tiek savākti, izmantojot palīgtehniku. Vai kādam kādreiz Āfrika ir asociējusies ar kristīgām valstīm? Āfrika mums biežāk asociējas ar karu, genocīdu, iznīcināšanu utt. Bils Geitss tur taisa eksperimentus ar sievietēm, tāpat tur tiek izmēģinātas vakcīnas uz cilvēkiem un notiek vēl dažādas citas lietas, kas nebūt nesaistās ar kristietību. Cilvēki tur nevēlas pieņemt vakcīnas. Āfrikā ir valstis, kurās vakcinētie ir tikai 0.1%. Mums ir, kam līdzināties! Agrāk Debesu valstība Āfrikā bija lejā, taču tagad tā iet uz augšu. Visur tur, kur ir Dieva klātbūtne caur draudzi, politikā, zinātnē, tautas labklājībā un visur rodas sasniegumi, brīvība un uzplaukums. Dievs, svētī Latviju! Kur šobrīd atrodas Latvija? Arī šeit ir amplitūda.
Es par šo visu runāju, jo šobrīd ļoti aktuāls ir jautājums par zvēra zīmi. Daudzi jautā – vakcīna ir vai nav zvēra zīme? Vai šobrīd ir pēdejie laiki vai nav? Vai Jēzus nāks otrreiz tagad? Šī amplitūda arī ir atbilde uz jautājumiem, kas cilvēkus nodarbina. Vai tiešām Jēzus nāks otrreiz? Vai tiešām visi ies bojā? Vai tiešām nāks antikrists? Vai tiešām tagad tiks nodibināta jaunā pasaules kārtība jeb antikrista kārtība? Vai notiks draudzes paraušana? Lūk, kā radās šis sprediķis! Šonedēļ es pabeidzu lasīt Daniela grāmatu Bībelē. Daniela grāmatas beigās ir rakstvietas, kas līdzinās Atklāsmes grāmatai. Tajās tiek runāts par pēdējiem laikiem. Visi, kas vēlas zināt nākotni, pēta dažādus pravietojumus. Mums, kristiešiem, ir Bībele, kurā arī ir pravietojumi, un tajos patiešām ir nopietnas lietas. Tur patiešām ir konkrēti norādījumi uz konkrētiem laika posmiem. Es kārtējo reizi pie sevis domāju: “Varbūt kaut ko tomēr man Dievs atklās par to, kas būs nākotnē.” Sāku lasīt šo grāmatu un pamanīju, ka ir lietas, kas precīzi sakrīt ar šodien notiekošo. Tātad, laikam tūlīt te būs zvēra zīmes. Pēc tam turpinu lasīt tālāk un redzu, ka kaut kas nesakrīt, traucē un neiet kopā. Tad es domāju: “Laikam tomēr nebūs. Kāpēc vispār tie pravietojumi vajadzīgi?”
Bībelē varam lasīt par vīziju, ko redzēja Bābeles ķēniņš. Viņš redzēja tēlu ar zelta galvu, sudrabu, bronzu, dzelzi un dzelzs-māla sajaukumu. Zelta galva bija Bābeles ķēniņš, pēc tam bija Mēdija un Persija, Grieķija, Romas impērija. Tu sāc pētīt un secini, ka viss sakrīt. Pēc tam iedziļinies un saproti, ka pravietojums apstājas vien dažus simtus gadu no tā laika un neattiecas uz šodienu. Ja tā adekvāti tam pieiet, tad var secināt, ka tas pravietojums uz šodienu neattiecas. Tur ir teikts, ka mainīs dienišķo upuri, visu izpostīs utt., taču visu jau izpostīja. Tas viss jau reiz notika. Viens no Aleksandra Lielā pēctečiem Epifāns tieši to darīja – viņš lika zaimot jūdus, lika cilvēkiem atteikties no viņu ticības, ja tie nepielūgs viņa dievu. Viss jau ir noticis, viss jau ir bijis. Kad tu sāc pētīt šos pravietojumus un analizēt tos, kas tad galu galā būs, nekādā saprašanā netiec, jo tas viss jau ir bijis. Mums nekāda nākotne nav redzama. Nekas mums nav redzams. Visas cilvēku pārliecības un apgalvojumi par to, kas būs, nav pārliecinošas. Mēs nezinām, kas būs. Jā, pēc mūsu mācības, konstruktīvi pieejot Bībelei, sanāk, ka to, kā pienāks laiku beigas, var noprast, taču simtprocentīgas pārliecības par to, kad tas būs un kā, nav. Tomēr ir simtprocentīga pārliecība par to, ka ir dzīve pēc nāves. Ir simtprocentīga pārliecība par to, ka tajā brīdī, kad cilvēks nomirst, viņš nonāk vai nu debesīs, vai ellē. Punkts. Pārliecība ir par to, ka galu galā Dieva valstība nāks virs zemes, un ne tikai amplitūdas veidā, bet virs visas zemes. Ir pārliecība, jo tas būs. Kad? Nezinu. Kad tu no zemes dzīves pārej mūžīgajā dzīvībā, tad tu nonāc Dieva valstībā, kur vairs ne asaru, ne vaidu nebūs. Bet tajā pašā laikā Bībele runā par tūkstoš gadu Dieva valstību. Tā būs. Kad? Nezinu.
Latvijā viss ir slikti! Bet Dieva vārds mums māca, ka viss mainās. Laika amplitūda! Arī Latvijā viss var mainīties. Kad? Nezinu, kad. Bet es varu pateikt kā un kad, nevis minot precīzu datumu, bet dažus citus aspektus. Un tāpēc es vēlreiz pravietošu un teikšu, ka Latvija būs Dieva svētīta. Es tev pateikšu arī to, kad būs tūkstoš gadu Dieva valstība. To visu var pateikt. Tu gribēsi konkrētus datumus? Nav konkrētu datumu, bet būs kaut kas, pēc kā varēs spriest.
Vīzija, ko Daniels tulkoja ķēniņam Nebukadnecaram, tiešām atbilst patiesībai. Visi ķēniņi, kas nāca, mēdieši, persieši, viss perfekti atbilda. Arī pārējie pravietojumi, kas ir Daniela grāmatā, attiecas gan uz Aleksandru Lielo, gan uz citiem ķēniņiem uz vairākiem simtiem gadu uz priekšu. Bet tā īsti viņi neataino šodienas notikumus. Par šodienu tur ir tikai viens pravietojums: nāks Dieva valstība un būs tūkstoš gadu Dieva valstība. Kā Jēzus pravietoja? Kā Viņš teica? Šur tur būs kari. Nu, tā sanāk. Šur tur ir kari, beigas klāt. Kad šur tur nav bijuši kari? Jēzus vispār ir baigais viltnieks. Nē, Viņš nav viltnieks, Viņš ir gudrs. Viņš atklāj pazīmes, kuras vispār neko neizsaka. Kāpēc? Ir viens atslēgas vārds, rakstvieta, ko es tev pēc brīža pateikšu. Bet sākumā par tēlu, ko redzēja ķēniņš. Lūk, kā Daniels skaidroja šo sapni: “Lūk, Bābeles ķēniņ, tu esi galva, pēc tevis nāks cits mēdiešu ķēniņš. Pēc tam nāks Persijas ķēniņš, pēc tam nāks Grieķijas ķēniņš jeb Aleksandrs Lielais, un pēc tam Aleksandra Lielā impērija sabruks – sadalīsies vairākās daļās, un tur būs dažādi ķēniņi, un tā tālāk.” Tas viss ir tajos pravietojumos. Tur nekas tā īpaši nav par šodienu, ja godīgi. Bet ir par tālāko nākotni, par to, kas var būt, bet nav pateikts precīzi, kas būs šodien. To, ka būs gals? Jā, pasaule ies bojā, bet kad? Nezinām, bet tas būs. Bet viņš saka vēl: “Akmens, bez cilvēku roku palīdzības, ripoja no kalna un satrieca šī tēla, ko ķēniņš redzēja sapnī, kājas, un šis tēls vienkārši izšķīda smalkās drumslās, un šis akmens kļuva par lielu kalnu un piepildīja visu zemi.”
Tev ar visu uzmanību tēlā noraugoties, pēkšņi no kalna bez kādas cilvēku roku palīdzības atraisījās akmens un gāzās lejup; tas ķēra tēla dzelzs un māla kājas un sašķaidīja tās. Līdz ar to sašķīda smalkās druskās arī tēla vara, sudraba un zelta daļas; tās izputēja kā pelavas vasarā uz klona, vējš tās aiznesa, tā ka no tām nekā vairs nepalika. Bet akmens, kas satrieca tēlu, kļuva par lielu kalnu, kas piepildīja visu zemi. (Daniela grāmata 2:34-35)
Un tas ir viss, kas mums ir jāzina, draugi. Impērijas nāks, ķēniņi mainīsies. Pats Daniels piedzīvoja Bābeles ķēniņa laiku, piedzīvoja mēdiešu ķēniņa laiku, viņš piedzīvoja persiešu ķēniņa laiku. Viņš pārdzīvoja viņus visus, viņš ir šis akmens. Laika amplitūda, ķēniņi mainās, bet Dieva valstība pastāv. Un nevis vienkārši pastāv, bet tā ir, lūk, šāda, un galu galā kādā brīdī šī amplitūda paliks taisni augšā, kad virs zemes patiešām tiks nodibināta dievišķā kārtība. Nevis jaunā pasaules kārtība, kā to globālisti redz, bet tā kā Dievs to redz. Tā mēs redzam arī Latviju – Dieva svētītu Latviju, kur cilvēki ir brīvi, kur cilvēki atšķir labu no ļauna, ekonomiski, sociāli plaukstošu zemi, kur draudzes ir pārpildītas un kristīgās vērtības visur ir cieņā. Lūk, par ko es runāju. Šis akmens ir Dieva valstība, un mēs esam šie akmeņi, un lūgšanas ir java. Mēs, katrs kristietis, esam šis akmens Dieva valstībā. Lūgšanas, evaņģelizācija, viss, ko mēs darām, ir java. Mēs esam akmeņi, un viss mūsu darbs ir java. Mēs lūdzam Dievu: “Dievs, sūti atmodu, Dievs, maini šo situāciju mūsu valstī.” Tā ir java. Bet caur ko šo situāciju Dievs maina? Caur Saviem akmeņiem. Kā Jānis redzēja jauno Jeruzālemi, kas nokāpa no debesīm? Uz kāda pamata tā bija celta? Uz 12 apustuļu pamata, – ticīgi cilvēki, kas atzīst Dievu, kas pazīst Viņu.
9 iemesli, kāpēc ir jāvada mājas grupas.
Atslēgas vārds laika amplitūdai ir: celt, strādāt. “Jūs dabūsiet spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un jūs būsiet Mani liecinieki.” Tas ir atslēgas vārds. Taču akmens – Debesu valstība, kas nāk bez cilvēku roku palīdzības un satriec šī tēla kājas, esi tu. Mūsu lūgšanas, mūsu darbs grupās, mūsu darbs internetā arī ir java, kas satur akmeņus kopā. Lūk, kā nāk Dieva valstība, un, lūk, kā mēs varam pārdzīvot jebkādas valsts sistēmas un iekārtas un uzvarēt. Dievs, svētī Latviju!
Un ļoti elementāras lietas, 9 iemesli, kāpēc jāvada mājas grupas.
1) Dievs radīja Sev līdzīgus cilvēkus, lai viņi vadītu.
Tad Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū. Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1. Mozus 1:26-28)
Un Viņš saka: “Darīsim pēc mūsu līdzības cilvēkus, lai tie valda pār zivīm un tā tālāk.” Un Dievs tos svētīja un teica: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet.” Cilvēka būtība ir vadīt. Cilvēkiem, kad viņi izveido ģimeni, ir jāvada ģimene. Dzimst bērni, un ir jāvada mājsaimniecība un ģimene. Dievs šo kodu ir ielicis katrā cilvēkā. Vadīt – tā ir tava būtība. Ja cilvēks nevar tajā izpausties, es domāju, ka viņam var būt arī kaut kādas aiztures jeb negatīvas parādības raksturā un emocijās. Mūsu būtība ir vadīt, vairoties, augļoties un nest slavu Dievam. Tieši Dievam nest slavu. Tā ir mūsu būtība, ko mums nevajag apslēpt.
2) Dievs grib tevi vairot.
Kā zvaigžņu pulku pie debesīm nevar saskaitīt un jūras smiltis nevar izmērīt, tā Es vairošu Sava kalpa Dāvida dzimumu un levītus, kas Man kalpo. (Jeremijas grāmata 33:22)
Dievs saka: “Es tevi vairošu kā zvaigznes pie debesīm, kā jūras smiltis nevar izskaitīt, Es vairošu.” Tā ir Dieva griba – tevi svētīt un vairot. Jēzus 3 reizes Pēterim uzdeva jautājumu: “Vai tu Mani mīli?” Pēteris 3 reizes atbildēja: “Jā, es Tevi mīlu.” Jēzus 3 reizes teica: “Ja tu Mani mīli, tad gani Manas avis.” Ja tu esi kristietis, ja tu esi Dieva bērns, ja tu esi glābts, ka tu vari glābt citus, tad vairo Dieva valstību caur grupiņu celtniecību. Šodien ir vislabvēlīgākais laiks vairot grupas interneta vidē, un no interneta vides pēc tam klātienē.
3) Jēzus visur bija kopā ar mācekļiem.
Pēc tam notika, ka Viņš staigāja pa pilsētām un ciemiem, mācīdams ļaudis un sludinādams Dieva valstību, un tie divpadsmit bija pie Viņa [..]. (Lūkas evaņģēlijs 8:1)
Viņš dziedināja, Viņš izdzina ļaunos garus, Viņš mācīja, Viņš sludināja, bet faktiski vienmēr un visur kopā ar Viņu bija 12 mācekļi. Redzi, nepietiek tikai sludināt, nepietiek tikai brīnumus darīt, nepietiek tikai velnus izdzīt. Kādiem patīk tikai velnus izdzīt. Tas viss ir ļoti labi, tomēr svarīgākā daļa ir veidot grupas, jeb veidot draudzi, no dzīviem akmeņiem. Nepietiek tikai liecināt, tā nevar uzcelt Dieva valstību.
4) Jēzus vadīja Savu grupiņu.
Un, kad vakars metās, Viņš apsēdās ar divpadsmit mācekļiem [..]. (Mateja evaņģēlijs 26:20)
Mēs gribam līdzināties Kristum? Vai tāds nav mūsu uzdevums? Līdzinieties Viņam, topiet līdzīgi. Mums ir Dieva attēls virs zemes Jēzū Kristū. Ja mēs patiešām gribam atdarināt Viņu un līdzināties Viņam, Jēzus vadīja Savu mājas grupiņu. Ja tu nevari pats šobrīd vadīt mājas grupiņu, tu vari palīdzēt to darīt. Tu vari būt daļa no grupiņas, jo katram ir jābūt savā grupā, katram ir jābūt savā komandā. Personīgi es uzskatu, ka jebkurš cilvēks var vadīt mājas grupu, absolūti jebkurš var vadīt mājas grupu, atkarībā no tā, vai cilvēks grib iet Dieva ceļos, vai tomēr negrib iet Dieva ceļos. Katram ir vajadzīga atbildība par cilvēkiem. Galu galā divi vai trīs cilvēki jau ir grupiņa. Ja tev internetā izdodas vienu, divus vai trīs cilvēkus savākt kopā, tā jau ir grupiņa. Visur viss ir grupās, draugi.
5) 12 mācekļi saaicināja visus mācekļus.
Tie divpadsmit saaicināja visus mācekļus un sacīja [..]. (Apustuļu darbi 6:2)
Tāpat kā Jēzum bija Savi mācekļi, izrādās, arī Viņa mācekļiem bija savi mācekļi. Viņš saaicināja visus mācekļus. Tas ir iemesls, kāpēc mums ir jāvada mājas grupiņas, jo Viņa mācekļiem arī bija grupiņas.
6) Viņi vienprātīgi pa mājām lauza maizi un baudīja barību.
Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi [..]. (Apustuļu darbi 2:46)
Un viņi nemitējās Templī un pa mājām ik dienas mācīt un sludināt Kristu Jēzu. (Apustuļu darbi 5:42)
Pirmā kristiešu draudze pulcējās mājās. Ne tikai templī, bet arī mājās. Starp citu, ir zināms, ka pirmā draudze pulcējās bagātu cilvēku mājās. Romas impērijas vajāšanu laikā viņi īpaši to darīja bagātu cilvēku mājās. Kāpēc? Tās bija lielas mājas, uz kurām nāca apmeklētāji noteiktos laikos. Bija pieņemšanas, tur bija politiķi un tamlīdzīgi. Tur cilvēkiem bija vieglāk atnākt un aiziet. Pirmā draudze pulcējās mājās, un Jēzus mums rāda ar Savu piemēru: lūk, Es un Mana grupiņa, un Manai grupiņai vēl citas grupiņas. Viss ir ļoti vienkārši. Pirmā draudze tā darīja, un arī mēs tā darām.
7) Bez personiskas kalpošanas cilvēkiem nav iespējams pilnvērtīgi mīlēt un augt pašam.
[..] vēl ir kāds cits bauslis, saņemami kopā šinī vārdā, proti: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. (Romiešiem 13:9)
Visi 10 baušļi ir saņemti kopā vienkāršā teikumā: “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu.” Jēzus ir parādījis Savu mīlestību pret mums, mirstot pie krusta, augšāmceļoties un izveidojot Savu mācekļu komandu jeb grupu. Lūk, mīlestība: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Ja tu esi izaudzis grupā, ja tev ir kalpots, tad kalpo tieši tāpat tālāk cilvēkiem.
8) Lai dīkā nestaigātu.
[..] turklāt viņas mācās vēl arī dīkā dzīvot, staigādamas apkārt no mājas uz māju, taču ne tikai dīkā dzīvot, bet arī iznēsāt pļāpas un jaukties citu darīšanās, runājot to, kas neklājas. (1. Timotejam 5:13)
Vēl viens no iemesliem, kāpēc vajag grupiņas vadīt. Tad tev vairs nebūs laika domāt par lietām, kas novirza no Kristus: pļāpas, dažādi murgi, dažādi “sviesti”. Dari kaut ko lietderīgu, kalpo cilvēkiem, un Dievs kalpos tev.
9) Tā ir personiskā izaugsme.
Tu gribi augt? Ja tu vēlies pieaugt Kristū kā personība, tad ir laiks kalpot cilvēkiem. Personiskā izaugsme aprobežojas, izbeidzas ar nekalpošanu un uzplaukst ar kalpošanu citiem cilvēkiem.
Jo, lai gan laika ziņā jums pašiem pienākas būt tiem, kas māca, jums atkal vajadzīgs kāds, kas jums māca Dieva vārdu pirmsākumus, un esat tapuši par tādiem, kam vajag piena, ne cietas barības. Jo katrs, kas bauda pienu, ir taisnības vārda nepratējs, jo tas ir bērns. (Ebrejiem 5:12-13)
Kas ir taisnības vārda nepratēji? Vāji cilvēki. Ir dažādas skolas, kurās var mācīties teoloģiju. Tik bieži var dzirdēt: “Iesim dziļumos, Dieva vārda dziļumos.” Nav lielāka dziļuma kā zināt pamatus un kalpot cilvēkiem. Nav lielāka dziļuma. Ja mēs nesākam to darīt, šīs kailās teoloģijas zināšanas beidzas ar perversijām. Mēs to redzam visapkārt, piemēram, kādi teologi uzstājās raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”. Tie bija teologi, kuri Instagram profilā – vīrietis sieviešu zeķubiksēs ar vīna pudeli un cigareti zobos. Vīrietis sieviešu zeķubiksēs – teologs, bez kalpošanas cilvēkiem. Āksti. Tie bija iemesli, kāpēc vadīt mājas grupiņu.
9 iemesli, kāpēc stāstīt cilvēkiem par Kristu jeb evaņģelizēt.
Vispirms vajag evaņģelizēt, pēc tam vajag mājas grupiņas. Ko nozīmē vārds “evaņģelizēt”? Tas nozīmē, ka ir evaņģēlijs, ir labā vēsts. Jēzus ir miris par mūsu grēkiem un augšāmcēlies. Ir izmaiņas mūsu dzīvē, ir piektais evaņģēlijs jeb mūsu dzīves stāsts, kā mēs iepazinām Kristu, mūsu izmaiņas. Tas ir tas, ko mēs paužam cilvēkiem. Mēs dalāmies ar to, ko paši esam piedzīvojuši. Mēs dalāmies ar vēsti no krusta, kas darbojas arī mūsu dzīvēs. Evaņģelizācija – kāpēc tas ir jādara? Nu, tas nav obligāti, tomēr Dieva vārds to māca, tā ir daļa no kristīgās dzīves.
1. Lielā Kristus pavēle. Tā nav mazā pavēle. Tā ir vienkārši pavēle.
“Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā “ (Mateja 28:19)
Gribi būt ar Kristu? Esi gatavs ciešanām. Par to bija pagājušā tēma. Ja tu tomēr gribi būt ar Kristu, tad nevar dzīvot tikai sev. Tev ir jāmīl savs tuvākais. Vienkārši jāmīl, tā ir izvēle. Un, ja tu mīli savu tuvāko, tad tu evaņģelizē!
“Jo Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo.” (Lūkas 19:10)
2. Tā ir Dieva griba.
Dieva mērķis, kāpēc Kristus atnāca virs zemes, ir uzmeklēt un glābt pazudušos. Ja mēs esam Viņa sekotāji, tad arī mums ir Viņa redzējums. Pazudušos uzmeklē tas, kurš apzinās jēgu, kāpēc dzīvo šeit virs zemes. Tu taču esi glābts! Tu esi izglābts, tu vari pa taisno iet uz Debesīm. Kāpēc tu nevari uzreiz doties uz Debesīm? Tāpēc, ka ir ļauni cilvēki šeit virs zemes, un viss šis ļaunums ir tāpēc, ka cilvēki nepazīst Dievu. Un tieši mēs esam tie, kuriem ir jāiepazīstina cilvēki ar Kristu. Dievs grib, lai visi taptu izglābti.
3. Mīlestība.
Jo baušļi: tev nebūs pārkāpt laulību, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs iekārot un ja vēl ir kāds cits bauslis, saņemami kopā šinī vārdā, proti: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. (Romiešiem 13:9)
Mīlestība, pirmkārt, ir agape, kas ir lēmums, un pēc tam ir emocionālā fileo mīlestība, kad tu visu jūti un piedzīvo. Tas viss ir ļoti labi, tomēr mums pirmkārt ir jāsaprot un jāpieņem lēmums, ka evaņģelizācija un mācekļu veidošana ir visas mīlestības un bauslības kopsavilkums. Mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Nu, ko vēl vairāk var novēlēt cilvēkam, kā pazīt Kristu personīgi? Ja tev ir Kristus, tev ir viss! Ja tev nav Kristus, tad tev nav nekā. Ja tev nav Jēzus, tad tev nav Jēzus! Tad ir bardaks pasaulē.
4. Dievs grib, lai visi cilvēki būtu izglābti.
“Kas grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas.” (1. Timotejam 2:4)
5. Jo Jēzus tā darīja.
Jēzus apstaigāja visas pilsētas un ciemus, mācīdams viņu sinagogās, sludinādams Valstības evaņģēliju. Un dziedinādams visas sērgas un slimības. Jēzus staigāja no vienas vietas uz otru sludinādams. Šeit es nerunāju par grupām, šeit es nerunāju par komandu, draudzi, bet Jēzus to darīja. Viņš staigāja no vienas vietas uz otru. Cik šodien to ir viegli darīt internetā, draugi! Tu esi Latvijā vai kaut kur Āfrikā, jebkurā zemeslodes vietā, cilvēks tev zvana Zoom vai Skype, ja tu esi viņa kontaktu sarakstā, viņa grupā, un vispār nav nekādu problēmu sazināties. Jēzus to darīja! Skype vēl nebija izgudrots, bet Viņš staigāja ar kājām no vienas vietas uz otru. Kāpēc? Sludinādams! Lūk, viens no iemesliem, kāpēc mums arī ir tas jādara. Un šodien tev pat nav sava pēcpuse jāpaceļ, tu sēdi internetā, esi vienkārši pie datora un runā ar cilvēkiem. Cik vienkārši un reizē sarežgīti, jo neko negribas darīt. Bet tā ir tava problēma! Tava daļa ir to pieņemt vai noraidīt.
6. Jēzus tevi aicina būt par cilvēku zvejnieku.
Un, pie Galilejas jūras staigādams, Viņš redzēja Sīmani un Sīmaņa brāli Andreju tīklus jūrā metam; jo tie bija zvejnieki. Un Jēzus tiem sacīja: “Nāciet Man pakaļ, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.” (Marka 1:16-17)
Iedomājies? Jēzus aicina Pēteri un viņa brāli Andreju, saka, lai seko Viņam, jo viņš darīs viņus par cilvēku zvejniekiem. Dieva mērķis jau tajā dienā, kad Viņš tevi glābj, ir glābt citus cilvēkus. Jau tajā dienā Viņam ir papildu mērķis. Glābt tevi un caur tevi vēl daudz cilvēku. “Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem,” saka Jēzus. Es pieņemu no Tevis, Kungs, es esmu cilvēku zvejnieks! Āmen! Tāda ir Dieva griba!
7. Tu esi zemes sāls.
“Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.” (Mateja 5:13)
Kas ir sāls pasaulei? Tā ir evaņģēlija vēsts, ko tu sludini. Tu esi zemes sāls! Vai mājās pie datora klaviatūras, vai caur datoru, telefonu, uz ielas vai kādos citos veidos, vai vienkārši ejot ciemos pie sava kaimiņa, bet Bībele saka, ka tie ir Jēzus vārdi: ja sāls ir nederīga, tā ir ārā izmetama. Tas nozīmē, ja kristietis ir nesālīts, ja kristietis vairs neevaņģelizē, viņš nekam nav derīgs, ārā izmetams. Lūk, ar nožēlu ir jāsaka, ka tāpēc draudzēs ir diezgan bēdīgs stāvoklis. Kad mēs visu šo ārprātu esam pieņēmuši tik viegli, tas ir rādītājs. Mums ir jābūt zemes sālij!
8. Tev nekā netrūks.
Un tie runāja savā starpā, ka viņiem nav maizes. (Marka evaņģēlijs 8:16)
Viņi bija aizmirsuši maizi paņemt līdzi, un Jēzus stāstīja par farizeju raugu. Viņi bija kopā ar Jēzu laiviņā, evaņģelizācijā. Viņi bija Dieva darbā, kopā. Viņš runāja par to, ka mācekļi bija aizmirsuši maizi paņemt līdzi. Un Jēzus teica, vai tad jūs vēl nesaprotat, vai jūs neatceraties piecus tūkstošus maizes un divus tūkstošus zivju? Mācekļi atbildēja, ka atceras. Bet Jēzus turpina jautāt: “Ko tad jūs runājat, ka jums maizes nav? Jēzus liek saprast šajā rakstvietā, ka tiem, kas ir kopā ar Jēzu evaņģelizācijā, nekad maize netrūks. Tiem, kas ir kopā ar Jēzu, nevis tiem, kuri nedaudz tam izbrīvēs laiku vai apgriezīs stūrus, saprazdami, ka vajag evaņģelizēt, jo kaut ko zaudēs, naudu vai ko citu. Dieva vārds saka tieši otrādi. Tiem, kas būs kopā ar Viņu evaņģelizācijā, nekā netrūks.
Protams, šeit neatceļās elementāri principi un veselais saprāts, tomēr es tev varu garantēt, ja tu nedarīsi, tu būsi bēdīgs. Un tad tu būsi pasaulē. Nu, tāda ir tā kristietība. Ja mēs neklausām Dievam, nedarām elementāras lietas, ja ir kādas problēmas, ar kurām tu cīnies, varbūt tev ir kāda atkarība, kas ir spēcīgāka par tevi, vai tu vēl neesi līdz galam izaudzis, tā tevi uzveiks. Bet cik tālu ir jāizaug, lai pastāstītu cilvēkam evaņģēlija vēsti? Personīgi es jau pirmajā dienā, lai gan tā nebija pati pirmā diena, jo kamerā biju viens pats, kad iepazinu Kristu, tiklīdz ieraudzīju dzīvus cilvēkus, patiesībā tādus, ar kuriem vispār nevajadzēja kontaktēties, ar kuriem nevajadzēja runāt, es devos pie viņiem klāt un noskaitīju evaņģēlija vēsti. Un pēc tam gaidīju, vai mani sītīs, vai kas notiks. Un tad viņi abi divi, viens no tiem gruzīns vai azerbaidžāns, krieviski runājošs, bet otrs bija krievs, abi kepkās, lielām somām, es tikko kā narkomāns, atbrīvots no cietuma, brīvībā atgriezies, stāstu ar lielām acīm, kā esmu redzējis Jēzu un eņģeļus, kā man viss izmainījās trīs dienās. Bet viņi uz mani skatās, neko nesaka, domāju, ka man sitīs. Es pastāstīju, ka Jēzus ir, Viņš mani ir izglābis, bet viņi klusē. Pēkšņi paskatās viens uz otru, un azerbaidžāns krievu valodā saka otram: “Es taču jau tev teicu, ka Dievs ir!” Izrādās, ka viņi abi tajā pašā laikā, kad es piedzimu no augšienes, kaut kur blakus kamerā bija sēdējuši un diskutējuši, vai Dievs ir vai nav. Un viņš bija stāstījis krievam, ka Dievs ir. Un te pēkšņi viens trakais atnāk un saka, ka Dievs ir. Tiklīdz bija iespēja, tā es sludināju evaņģēlija vēsti.
Var saprast, ja tu ar kaut ko netiec galā, bet nevar saprast, ka tu nemīli cilvēkus un nesludini viņiem evaņģēlija vēsti. To nevar saprast. Un, ja godīgi, to nevar arī piedot. Nu, kādā ziņā nevar piedot? Visu var piedot, ja mēs atgriežamies, bet, ja tu neatgriezies, tas ir ceļš uz pazušanu. Tā ir atklāta pazušana. Ja sāls nederīga, tā ir ārā izmetama un cilvēku kājām saminama. Tā ir vāja kristietība. Starp citu, tajā vidē, kurā es šobrīd esmu, savā politiskajā darbībā, tur ir daudz stipru cilvēku, un es viņiem nepārtraukti stāstu, kā mums iet, un kāda mums ir sadarbība ar citiem. Es vairākas reizes esmu dzirdējis, vai mēs tiešām esam kristieši. Pasaulīgs cilvēks raugās no malas, vai tie ir kristieši. Viņi redz tādu kristietību, kāda mums ir. Lūk, tu esi kristietis, un kristietis evaņģelizē, kristietis cīnās. Kristietis nav tikai jērs! Kristietis ir lauva! Cik gan ērti ir domāt, ka esam jēri. Protams, pareizi, ka Jēzus bija pazemīgs, bet tas pats Jēzus novija pātagu no auklas un izdzina visus no tempļa, kas pirka un pārdeva. Tas pats Jēzus Kristus, kas tiesās visus, dzīvus un mirušus. Viņa priekšā locīsies visi ceļi. Ir rakstīts, ka ir briesmīgi krist dzīvā Dieva rokā. Dievs nav tikai Jērs. Vajag lasīt visu Bībeli, gan Veco Derību, gan Jauno, un kontekstā. Vēl ir rakstīts, ka jābīstas no tā, kas dvēseli un miesu var nomaitāt ellē, nevis no tā, kas nomaitā tikai miesu.
Tātad nebīstieties no valdniekiem un bezdievīgiem likumiem. Pirmkārt, no Viņa bīstieties! Un Viņa griba ir, ka mēs esam derīga sāls. Mēs neesam tikai jēri, kas visam piekrīt, ko mums paziņo. Tādi, kuriem viss ir ērti un labi. Mēs esam arī lauvas. Un lauva, draugi, ir dzīvnieku karalis. Ne velti Bībele saka, ka tu esi galva un nevis aste. Tu vienmēr būsi augšā un nekad lejā. Tad nu dzīvo tā, lai tu vienmēr būtu augšā un nekad lejā. Lai tava amplitūda vairāk ir augšā nevis lejā. Un apzinies to vietu savā amplitūdā, kur tu esi šodien, lai tu varētu tālāk, augšā pacelties. Mans draugs, ļoti svarīgi ir tas, vai tu paud labo vēsti, vai tu mīli cilvēkus, vai tu viņiem sludini vai nē. Jo tās ir lietas, kuras katrs var izdarīt. Katrs! Es redzēju kādu mūsu draudzes cilvēku nesen TikTok. Viņš uztaisīja kontu, un tagad viņi tur visu ko runā un aicina uz grupiņu. Tad es redzu, ka tur ir divi cilvēki. Viņi atnāk un ātri aizbēg. Kaut ko tur ierunā, bet es apskatos, ka tas ir tas, kas patīk cilvēkiem, kaut kādas muļķības. Parunā, parunā, izklāsta, ka šodien būs grupiņa, lai visi nāk ciemos, ir divi cilvēki, ir pieci. Nu, draugi, kurš to nevar izdarīt? Jebkurš to var! Tikt galā ar savām iekšējām problēmām ne uzreiz tu vari, tā uz sitiena, bet īpaši nekāda cīņa nav vajadzīga, lai pastāstītu cilvēkiem par Dievu. Kā vien tas, kā atvērt muti un sākt runāt.
Tu zini, ko nozīme vārds ‘pravietot’? Tulkojumā tas faktiski nozīmē ‘izlieties’. Tu izlej! Ko tas nozīmē? Tu vienkārši atver muti un runā. Tu vienkārši runā, un tas ir pravietojums. Ja tu esi Dieva Garā, tu pazīsti Dievu, atver muti un sāc tik runāt kaut ko labu. Pravieto! Nu, ej un izlej savu sirds saturu! Pastāsti, kā Dievs tevi ir izglābis. Un pēc tam nākamais etaps ir deviņi iemesli, kāpēc ir grupiņas jāceļ. Nu, nepietiek tikai evaņģēliju sludināt, cilvēki ir jāaprūpē un ir jāmīl. Kam ir domāts telefons? Kāds cilvēks reiz nosauca mūsu draudzi par telefona draudzi. Zini, šī telefona draudze izauga ļoti stipra. Šī draudze izauga stipra tikai tāpēc, jo tā bija telefona draudze. Man bija noteikums, ka es savai komandai zvanu vienu reizi nedēļā, runājam vienu stundu. Katram cilvēkam, kas ir manā grupā. Es divas dienas veltīju tikai sarunām, tās bija trešdienas un ceturdienas. Katram cilvēkam ir vajadzīga garīgā aprūpe. Nu, piedodiet, tādi mēs esam. Visiem ir vajadzīga garīgā aprūpe. Un tieši tu esi tas, kurš to var izdarīt, kalpot citiem cilvēkiem. Uzklāj galdu Dievam, un Dievs uzklās galdu tev.
9. Būs izmaiņas.
Un Viņš tiem sacīja: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts.” Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli. Un Tas Kungs, kad Viņš ar tiem bija runājis, ir uzņemts debesīs un sēž pie Dieva labās rokas. Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm. (Marka evaņģēlijs 16:15-20)
Kad tu iesi un darīsi Viņa darbu, kad tu sludināsi, sekos brīnumi un zīmes, un izmaiņas cilvēkos. Gan viņos, gan tavā dzīvē. Āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi ”Laika amplitūda” pierakstīja un rediģēja draudzes ”Kristus Pasaulei” redakcija
