Mūsu sabiedrībā droši vien būs grūti atrast kādu cilvēku, kurš neko nav dzirdējis par jogu. Interneta vidē par to var atrast milzum daudz informācijas, un no daudzajiem paveidiem izvēlēties, ko vien sirds kāro. Joga aptver daudzas cilvēka dzīves jomas un sola sakārtot gan iekšējo pasauli, gan arī uzlabot fizisko formu. Tā nu liecības autorei Ievai, saskaroties ar nopietnām veselības problēmām, bija skaidrs, ka ir kaut kas jādara lietas labā un joga tajā brīdī šķita pati piemērotākā izvēle, līdz sastapās ar negaidītām problēmām.

Ieva stāsta par savu pieredzi: “Pēc vidusskolas pabeigšanas man parādījās stiprs nogurums un nespēks, kuram nevarēju atrast loģisku izskaidrojumu. Kādā reizē, apmeklējot ģimenes ārsti, atklājās, ka ļoti sen neesmu bijusi uz profilaktisko plaušu rentgenu. Pēc veiktā izmeklējuma parādījās aizdomas, ka man varētu būt sarkoidoze, kas vēlāk arī apstiprinājās pēc rūpīgiem pārbaudījumiem Tuberkulozes un plaušu slimību centrā. Taču ārsts mani mierināja un ieteica kādu laiku vēl nogaidīt, pavērojot turpmāko slimības gaitu, jo sarkoidozes skartais rajons vēl bija visai niecīgs. Pastāvēja liela iespēja, ka es varētu nemaz medikamentus nelietot. Pēc visiem šiem pārdzīvojumiem, manī radās stingra apņēmība uzlabot savu fizisko formu.

Kaut kur biju lasījusi, ka, veicot jogas elpošanas vingrinājumus, ir iespējams palielināt plaušu tilpumu. Izklausījās tieši pēc tā, ko man vajag, un es nolēmu pamēģināt. Kāda no manām draudzenēm, kura bija ļoti aizrāvusies ar jogu un ar cigun meditāciju, to mācīja arī man. Šajā brīdī tad arī sākās trakums, kuram nemaz nebiju gatava. Lai arī cilvēki, kuri nodarbojas ar jogu, cer iegūt nesatricināmu mieru, atrast dzīves jēgu un laimi, ar mani notika pavisam citādāk. Sapratu, ka laikam ejot, kļūstu aizvien tramīgāka un iekšēji cīnos ar milzīgu trauksmi, kurai nebija nekāda pamata. Arī tukšums un dzīves jēgas trūkums nekur nepazuda un neaizpildījās, kā cerēts, ar kosmosa enerģiju. Tas vēl arī nebija viss. Aizvien biežāk es sāku redzēt dažādas vīzijas, redzējumus un arī parādības. Atceros, ka varēju piecelties naktī atvērt acis un redzēt istabā griežamies visādus krāsainus “rimbuļus”. Biedējošākais gadījums bija, kad abas ar draudzeni bijām izlēmušas apmeklēt kādu meditācijas skolu, kur nodarbības laikā pēkšņi blakus pasniedzējai ieraudzīju kādu šausminošu tēlu, kas smējās par dalībniekiem. Saskaroties ar kaut ko tik nepatīkamu, izlēmu atteikties no šīs prakses. Gaidīto rezultātu nebiju ieguvusi un mocīties ar baisajām vīzijām nevēlējos.

Tad kolēģe mani uzaicināja uz draudzes „Kristus Pasaulei” mājas grupiņas pasākumu, kurš man ļoti patika, un es iedraudzējos ar vadītāju un pārējiem grupas cilvēkiem. Dievam esmu ticējusi jau no agras bērnības, jo mazotnē kopā ar omīti bijām lasījušas Bībeli un lūgušas, tomēr ap septiņu gadu vecumu to pārtraucu. Turpmāk es dievkalpojumus apmeklēju tikai divas reizes gadā – Ziemassvētkos un Lieldienās, nemaz necenšoties tuvoties Dievam. Pēc šī pasākuma tiku uzaicināta arī uz dievkalpojumu, kurā mācītājs sludināja par Dieva nozīmi un gribu mūsu labklājībā un tieši tajā laikā biju izvēles priekšā, ko darīt nākotnē, tādēļ šī tēma man šķita ļoti aktuāla un svarīga. Man iepatikās, kā runā mācītājs un jau no pirmās reizes bija skaidrs, ka šī turpmāk būs mana draudze. Pamazām regulāri sāku apmeklēt mājas grupiņu un atjaunoju attiecības ar Dievu – lasot Bībeli un lūdzot. Apmeklēju arī draudzes rīkotu semināru – inkaunteru, kura laikā pilnīgi atbrīvojos no mokošās trauksmes sajūtas, kas bija parādījusies, praktizējot jogu. Jo vairāk tuvojos Dievam, jo vairāk mainījās gan mana iekšējā pasaule, gan visa dzīve kopumā.

Vēlākās veselības pārbaudēs atklājās, ka sarkoidoze ir pazudusi. Es vairs nejūtos nogurusi un man pietiek spēka nostrādāt garu darba dienu un arī kalpot cilvēkiem. Esmu pilnīgi vesela, un mani nemoka vairs biedējošas ainas. Dievs ir iedevis arī jaunu dzīves jēgu. Vēlos kalpot Jēzum Kristum un cilvēkiem – tas ir mans aicinājums. Esmu ļoti laimīga kopā ar Dievu!

Mieru, dzīves jēgu un laimi, pēc kā alkst visi, var iegūt tikai, pieņemot Jēzu par savu Glābēju. Nekas cits to nespēj dot. Novēlu arī tev patiesi iepazīt Dievu un būt laimīgam!”

Ievas A. liecību pierakstīja Līga Paņina