Cilvēka dzīve nekad nav vienkārša.
Katrs no mums ir spiests sastapties ar dažādiem pārbaudījumiem neatkarīgi no mūsu gribas. Nereti šie dažādie notikumi spēj pilnība izsist pamatu zem mūsu kājām. Arī Evijai bija jāsastopas ar vienu no smagākajiem pārdzīvojumiem, kad gada laikā meitene zaudēja gan mammu, gan vecmammu. Ģimene bija tuva un zaudējums atstāja sekas arī uz Evijas emocionālo veselību. Pastāvīga trauksmes sajūta un regulāras panikas un baiļu lēkmes bija sekas smagajiem pārdzīvojumiem. Jaunā meitene pat sāka vainot sevi tuvinieku nāvēs. Viņa domāja par to, ka ja vien viņa būtu darījusi vienu vai otru lietu citādāk, tad varbūt viss būtu izvērties labi.
Kā jau daudzi no cilvēkiem, arī Evija Dievam ticēja, taču personīgas attiecības ar Dievu viņai nebija, kas nozīmē, ka Bībeli meitene nelasīja vai arī to darīja neregulāri un bez īstas izpratnes par to, ka Bībeles lasīšana ir saruna ar Dievu. Ceļš uz Dieva iepazīšanu sakās ar to, ka jaunā meitene atsaucās uz kādu ielūgumu internetā. Tas bija aicinājums uz kristīgās mājas grupiņas neformālo pasākumu. Evijai ļoti patika cilvēki, kurus viņa šeit satika, tie bija draudzīgi un atvērti, tāpēc arī uz aicinājumu apmeklēt dievkalpojumu meitene atsaucās. Arī sirdī bija sajūta, ka viņai tur ir jābūt.
Redzētais, dzirdētais un sajustais dievkalpojumā neatstāja meiteni vienaldzīgu. Kad draudzē atskanēja piedāvājums nožēlot grēkus un pieņemt Jēzu par glābēju, Evija atsaucās. Lūgšanas laikā Evija sajuta ko īpašu un arī cilvēki teica, ka viņa no prieka starojot. Evija sāka apmeklēt draudzes mājas grupiņu, kurā tiek diskutēts par dažādām tēmām un lūgts par cilvēku vajadzībām. Tur cilvēki draudzējas un atbalsta viens otru, uzmundrina un dalās prieks un bēdās. Jaunā vide un viss piedzīvotais Eviju bija aizkustinājis, it sevišķi liels prieks bija, kad meitene pamanīja, ka viņu vairs nemoka trauksme un panikas lēkmes.
Meitene saka domāt, kurš bija tas brīdis, kad viņai vairs nebija trauksmes un baiļu simptomi un atcerējās, ka slimība beidzās līdz ar pirmo dievkalpojuma apmeklējumu. Dieva Vārds mums māca, ka Jēzus nenomira tikai par mūsu grēkiem, bet arī par mūsu slimībām. Tas nozīmē, ka Dievs spēj dziedināt mūsu slimības. Evija regulāri apmeklē draudzi un mājas grupiņas. No mācītāja sprediķiem un draudzes Bībeles skolā mācītā, meitene zina, ka ir nepieciešamas regulāras attiecības ar Dievu. Iepazīstot Dievu, meitene ir piedzīvojusi arī spēcīgas rakstura izmaiņas. No klusas un noslēgtas personas, kura dzīvoja neveselīgā vainas apziņā, viņa tagad veidojas par spēcīgu un pozitīvu personību, kura nebaidās pati uzrunāt cilvēkus. Agrāk Evija dzīvoja pagātnē un domāja par dažādām situācijām, kurās būtu varējusi rīkoties citādāk, tad tagad meitenes mērķi ir skaidri, viņai ir spēcīga vīzija, uz kurieni viņa sava dzīvē vēlas iet. Evija zina, ka ar Dievu visas lietas viņai izdosies. Arī pirms Evija Jēzu iepazina personīgi, viņa gribēja darīt cilvēkiem labu un tagad, kā viņa pati saka, viņa var dot vislabāko, kas vien ir iespējams, tā ir evaņģēlija vēsts par Jēzu un izmainītām dzīvēm.
Ja arī Tu vēlies pārmaiņas un nezini, kā tikt galā ar savām problēmām, tad zini, ka Dievam visas lietas ir iespējamas. Evija saka, ka katra diena ir liela Dieva dāvana un kopā ar Jēzu viss izdosies!
Evijas Gasparovičas liecību pierakstīja Haralds Austriņš
