Laulība

31. marta svētrunas tēma ir: “Laulība”.
Kas ir īsta laulība, kādu to vēlas redzēt Dievs, kas ir tikumība un – kas ir netiklība? Šīs ir lietas, kas ir svarīgas ikvienam kristietim. Tāpēc šajā svētrunā būs runa par attiecībām starp vīrieti un sievieti. Mēs runāsim gan par to, kā tas ir šodien pasaulē un arī draudzē, gan arī to, kādam tām jābūt saskaņā ar Dieva gribu, kā to mums māca Viņa Vārds.

Ir divi iemesli, kāpēc ir svarīgi par to runāt tieši tagad. Vispirms, mums katram pareizi jāmāk sabalansēt savus instinktus un veselo saprātu, ņemot vērā Dieva ieceltu kārtību un principus. Dievs ir iedibinājis veidu, kā cilvēkiem, sievietei un vīrietim, pareizi attiekties vienam pret otru, un šis veids ir tikai viens – laulība. Otrs iemesls – mēs esam stipra draudze un mūsu mērķis ir tādai arī palikt. Stipra draudze sastāv no stipriem cilvēkiem un cilvēks stiprs var būt tikai tad, kad viņam ir pareizas attiecības ar savu Radītāju. Dievs var celt savu valstību tikai tad, kad draudzē ir pareizas attiecības ar Dievu. Un viena no būtiskākajām attiecību daļām ir savstarpējās attiecības starp vīrieti un sievieti. Dievs nevar lietot draudzi, kurā cilvēki nav sakārtojuši attiecības savā starpā. Lai tu varētu būt svētīts un dzīvot Dieva vadītu dzīvi, tev ir jābūt pareizās attiecībās ar pretējo dzimumu. Krīzes gan personībā, gan arī valsts mērogā ļoti bieži notiek tieši šī iemesla dēļ – nepareizas attiecības ar pretējo dzimumu. Tas noved pie salauztas dzīves, pie salauztu bērnu dzīvēm, pie kroplībām sabiedrībā un beigu beigās – arī ellē. Bībelē mēs atrodam daudzus nepareizu attiecību piemērus.

Salamans bija ķēniņš tā laika pasaules visbagātākajā valstī. Viņš bija apveltīts ar gudrību un tomēr ignorēja Dieva gribu un ņēma sev nevis vienu sievu, bet daudzas sievas un no dažādām tautībām, kas kalpoja citiem dieviem, kas Izraēlā bija stingri aizliegts. Rezultātā, šo attiecību dēļ Salamans sāka kalpot elkiem, pavedināja arī tautu grēkot un Dievs novērsās no viņa un Izraēla tautas. Ienāca lāsts, sērgas slimības, kari un naids.

Vēl viens piemērs ir Dāvids un Batseba. Dāvids Dievam bija ļoti mīļš, arī Jēzus nāk no Dāvida cilts. Viņš ir vīrs, kuram arī mēs gribam līdzināties, un tomēr bija posms viņa dzīvē, kad viņš sagrēkoja. Dāvids bija nepareizās attiecībās ar kādu sievu, vārdā Batsebu. Viņš pārkāpa laulību, jo Batseba bija cita vīra sieva. Dāvids viņu iekāroja, gulēja ar viņu un nogalināja viņas vīru. Rezultātā grēka sekas bija redzamas pie bērniem. Dievs šo grēku atklāja savam pravietim Nātanam, kurš nāca pie ķēniņa un teica, ka viņš ir grēkojis. Dāvids nožēloja, atgriezās no grēkiem, tomēr sekas palika. Viņa dēls Absaloms sacēlās pret tēvu, izraisīja sazvērestību un pilsoņu karu valstī. Tas bija viena Dāvida grēka dēļ. Viņš iekāroja un gulēja ar sievieti, kura nebija viņa sieva. Viņa dēls, kurš sacēlās, gāja un gulēja ar Dāvida sievām, tā viņam ieteica kāds bezdievīgs padomnieks. Vēl viens viņa dēls – Amnons, gulēja ar savu māsu Tamāru, kuru, kā viņš domāja, bija iemīlējis. Taču tā bija tikai iekāre, seksuāla vilkme. Viņš ar viltu viņu ievilināja gultā un pēc tam, kad bija dabūjis to, ko gribēja, viņu pārņēma pretīgums, un Amnons padzina Tamāru. Tad Tamāras brālis atrieba savu māsu, nogalinot Amnonu. Tā Amnons zaudēja savu dzīvību grēka dēļ. Grēkam vienmēr ir sekas. Salamana pamācībās ir rakstīts, lai sargās no šādas sievietes vīra, kurš pēc tam atnāks un izrēķināsies ar tevi. Vienmēr visam būs sekas. Dievs var piedot un ir reizes, kad arī sekas Viņš novērš, taču visbiežāk ar sekām būs jātiek galā tev pašam.

Vēl viens piemērs – Samsons un Dalīla. Samsons bija Dieva vīrs, Svētā Gara piepildīts, taču arī viņš pārkāpa Dieva noteikumus. Tas Kungs bija aizliedzis ņemt sievas no svešzemju tautām. Precēties bija atļauts tikai savas tautas vidū, jo pagānu tautas pielūdza elkus, apprecoties ar pagānu sievietēm, palielinājās iespēja grēkot un sākt pielūgt šos svešos dievus. Samsons pārkāpa šo noteikumu un rezultātā pazaudēja gan savu svaidījumu, gan savas acis. Viņš nokļuva filistiešu gūstā un beidza savu dzīvi pašnāvībā. Liekas, kāpēc ar Samsonu tā notika? Kad paskatāmies Bībelē, ir skaidrs – viņa vājība bija sievietes. Nepareizas attiecības ar pretējo dzimumu.

Pēc visiem šiem piemēriem atgriezīsimies pie definīcijas, kas tad ir laulība. Tā ir vīrieša un sievietes ekonomiska un seksuāla savienība, kas apstiprināta ar līgumu Dieva un cilvēku priekšā.Visas attiecības ar pretējo dzimumu ārpus laulības, ārpus šī līguma, ir netiklība. Netiklība ir jebkādas seksuālas attiecības, arī sekss pa telefonu un pornofilmu skatīšanās. Vienalga, vai tas ir tavās fantāzijās, vai reāli noticis, vienalga, vai cilvēki ir ticīgi vai neticīgi, vai viņi ir izdarījuši visu aktu līdz galam vai viņiem ir bijuši tikai seksuāli glāsti, ja tas ir noticis ārpus šī līguma, tā ir laulības pārkāpšana. Līgums nozīmē, ka divi cilvēki, kas ir nolēmuši savienot savu dzīvi, nāk šeit, draudzes cilvēku priekšā, kur mācītājs pasludina viņus par savienotiem, un tad viņiem ir pienākumi vienam pret otru. Un draudze seko līdzi, ka šis jaunais pāris, kas apprecējās, arī pilda katrs savas līgumsaistības. Ir ļoti svarīgi noslēgt laulību ne tikai draudzē, Dieva priekšā, bet arī reģistrēt to Dzimtsarakstu nodaļā. Draudzei ir sava ietekmes sfēra, taču tai nav tiesības regulēt mantiskās attiecības starp laulātajiem. Šādas tiesības ir valsts varai.

Šodien es vispār nevēlos runāt par sajūtām. Laulība pirmkārt ir mans un tavs pienākums. Tieši tāpat, kad mēs slēdzam derību ar Dievu, tā ir kā laulība ar Viņu, tas ir ļoti līdzīgi. Bībele ir pilna ar piemēriem par laulības pārkāpšanu un netiklību. Kad Israēls pārkāpa laulību ar Dievu un kalpoja elkiem, pravieši Hozeja un Ecehiēls brīdināja par to. Kad cilvēks kristās, viņš slēdz līgumu ar Dievu, ka viņš pildīs visu to, ko Dievs grib. Šādi līgumi tiek slēgti Dieva un cilvēku priekšā un draudze seko līdzi, lai tie tiek pildīti. Ja tu nepildi savas saistības, tu tiec atskaitīts no draudzes. Kad tu stājies laulībā, tev automātiski ir pienākums. Un pat, ja tu izdomā šķirties, tevi viena gada laikā tiesa nemaz nešķirs. Pat pasaulīgi izšķirties nav nemaz tik vienkārši, ja abas puses nav ar to mierā. Ir jābūt laulības pārkāpšanai un tā ir jāpierāda, vai arī jāpierāda, ka tava dzīve tiešām ir neciešama. Par tādiem iebildumiem, ka jūs nevarat sadalīt no rīta vannas istabu, vai, ka nevarat sadzīvot, tevi neviens pat neuzklausīs. Civillikums paredz, ka laulību var šķirt, ja laulātie trīs gadus nav kopā dzīvojuši, un tik un tā tas ir sarežģīti. Valsts likums nav nemaz tik slikts – tas sargā tevi un garantē tev tiesības.

Es tev stāstu, kā ir pareizi jādzīvo un jāveido attiecības ar pretējo dzimumu, bet tu pats izlem, kā tu dzīvosi! Kad sieviete, kurai pirkstā ir laulības gredzens, iziet sabiedrībā, viņai ir drošības sajūta. Kad vīrietis redz svešu sievieti ar gredzenu pirkstā, viņš zina – viņa nav brīva, pār viņu ir vīra vara un valsts vara, likums ir viņas pusē. Valsts vara ir ļoti būtiska. Kad tu esi slēdzis laulību Dieva priekšā, draudzē, tā, kā Dievs to grib, tad tavu laulību sargā ne tikai sabiedrība, bet Visuvarenais Dievs un, ko Dievs ir savienojis, to cilvēkam vairs nebūs šķirt! Tev un tavā ģimenē arī bērniem ir Dieva apgādība, apsardzība un svētība. Un tev nevajag nekādas tantiņas, zīlniekus vai lāstu noņēmējus, jo tava laulība ir svētīta. Tas nenozīmē, ka tu visu laiku būsi uz emocionāla viļņa, bet gan to, ka jūsu kopdzīve būs svētīta. Ja laulība ir slēgta tikai valsts institūcijā, tad tai ir tiesības likuma priekšā, bet tai nav svētības no Dieva, neskatoties uz to, cik labi laulātie dzīvo. Lūk, ko par laulību saka pasaulīgs zinātnieks, sociālantropologs Edmunds Lejiņš. Viņš uzskaita vairākas iezīmes, kas raksturo laulības:

1. Laulība nosaka likumīgo sievietes bērna tēvu un likumīgo vīrieša bērna māti.

Šodien bieži ir tā, ka bērnam dzimšanas apliecībā tēva uzvārda vietā ir ievilkta svītriņa. Kā ir būt ārlaulībā dzimušam bērnam, kurš bieži pat nezina, kas ir viņa tēvs? Un kas atbild par to visu? Tās ir vecāku nepareizās attiecības, kas ienes lāstu bērna dzīvē. Laulībā viss ir skaidrs – tēvs, māte un bērni.

2. Laulība piešķir katram laulātajam monopolu otra partnera seksuālajā dzīvē.

Laulībā tev ir pienākums seksuāli apmierināt savu partneri.

3. Laulība piešķir katram vai abiem partneriem tiesības uz otra partnera darbu.

Nav pareizi, ka ģimenē viens strādā un otrs gurķojas. Ja vienam ir darbs un otram nav, tad otra pienākums ir darīt visus mājas darbus, pat, ja viņš ir vīrietis. Un tad tu nevari teikt: „Esmu vīrietis, traukus mazgāt ir zem mana goda!” Laulībā ir pienākums abiem gādāt par ģimenes labklājību, nevis tikai vienam. Pretējā gadījumā tā nav pareiza laulība.

4. Laulātie izveido kopīgu īpašumu, kas tiek tālāk nodots viņu bērniem.

Visi īpašumi laulībā ir kopīgi, tur vairs nav ne sievas, ne vīra īpašuma. Pat, ja tu laulībā esi tikai gurķojies, nevis strādājis, puse pienākas tev! Bet, ja laulība nav noslēgta, tev nepienākas nekas.

5. Laulība izveido sociāli nozīmīgu saiti starp laulātiem un to partnera radiniekiem.

Es minēju piecas laulības iezīmes. Tālāk būs vairākas Rakstu vietas par laulību.

Tev nebūs laulību pārkāpt. 2. Mozus 20:14

Vai mums vajag vēl kaut ko skaidrāku? Ja tu esi slēdzis šo līgumu, tad tev vairs nebūs to pārkāpt. Viņš ir tavs uz mūžiem un viņa ir tava uz mūžiem. Izņemot netiklības gadījumus, kad laulību var šķirt. Un vēl var diskutēt par netiklību ar elkiem, kad tavs vīrs vai sieva aizliedz apmeklēt draudzi, aizliedz lasīt Bībeli. Tava sieva vai vīrs tavā vietā neatbildēs Dieva priekšā par tevi un tavā vietā uz elli neies. Bet gala vārds laulības šķiršanā katrā draudzē pieder mācītājam. Ikviena situācija ir savādāka un katrā jāiedziļinās atsevišķi, tomēr es iesaku nešķirties. Pēc minētās Rakstu vietas mēs redzam, ka viens no pamatlikumiem attiecībās ar Dievu ir bauslis, kas nosaka nepārkāpt laulību. Tāds pats bauslis, kā tev nebūs zagt, melot un nokaut. Maksa par laulības pārkāpšanu Vecajā Derībā ir nāve.

Bet, kas ar cita sievu laulību pārkāpj, tas ir neprātis: tas savu dzīvību ved pazudināšanā. Salamana pamācības 6: 32

Attiecinot to uz Jauno Derību, laulības pārkāpšana ir lāsts tavā dzīvē, tavu bērnu dzīvē, lāsts tavā ģimenē. Vecās Derības laikā laulības pārkāpējus izveda no pilsētas un nomētāja ar akmeņiem. Šodien tā vairs nenotiek. Taču laulības pārkāpšana izraisa dažādus lāstus:

Ak, zeme ir laulības pārkāpēju pilna! Visa zeme cieš galīgi nomākta bēdās zem lāsta smaguma. Ganību ielejas ir izkaltušas, jo zemes ļaužu dzīve un visi viņu centieni ir ļauni un viņu rīcības veids ir negodība. Jeremijas 23: 10

Toties ik uz soļa dzirdama Dieva zaimošana, skan nepareizi zvēresti, tiek pausti meli, notiek slepkavības, zādzības, laulības pārkāpšanas, un viens asiņains noziegums seko otram. Hozejas 4:2

Varbūt pat tas, ka tavā dārziņā pēkšņi vairs neaug gurķi, ir laulības pārkāpšanas sekas! Ja tu paskaties, kas notiek Latvijā, tad ir skaidrs, ka zeme ir nolādēta cilvēku grēku dēļ. Kad starp diviem cilvēkiem ir seksuālas attiecības, jūs tiekat savienoti kā viena miesa. Tā ir garīga, emocionāla un fiziska savienošanās. Un tādā gadījumā ja tu guli kopā ar cilvēku, kurš pārkāpj laulību, tu esi viena miesa ar visām tām palaistuvēm vai ar visiem laulības pārkāpējiem vīriešiem.

Jeb vai nezināt, ka tas, kas biedrojas ar netikli, ir viena miesa ar to? Ir sacīts: tie abi būs viena miesa. Sargaities no netiklības! Katrs cits grēks, ko cilvēks dara, paliek ārpus miesas, bet, kas netiklības grēku dara, grēko pie savas paša miesas. 1. Korintiešiem 6:16; 18

Netiklības grēks ir īpaši smags grēks. Tad, kad tu to dari, tas liekas īpaši salds tajā brīdī, bet īpaši smags pēc tam. Tas ir smagāks par zagšanu un meliem. Citi grēki ir ārpus miesas. Netiklības grēkam ir garīgas sekas. Inkaunterā mēs rakstam cilvēku vārdus ar kuriem mums ir bijušas attiecības. Mēs to darām tāpēc, ka šīs saites ir jāsarauj un lāsti jāsalauž. Un tavā galvā nedrīkst pat būt domas, ka tu kaut ko tādu atkal varētu darīt. Ja tu nokļuvi inkaunterā, tas nozīmē, ka tev bija problēmas un iespējams, ka tavas problēmas bija tieši no laulības pārkāpšanas.

Tātad viņi nav vairs divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt. Mateja 19:6

Laulātie viens ar otru savienoti uz mūžiem, un cilvēki nevar šķirt laulību, izņemot netiklības gadījumu.

1. vēstules Korintiešiem 7 nodaļa ir gara, bet paskatīsimies par ko tur ir runa. Pirmkārt, tur ir rakstīts, ka laulātajiem ir pienākumi vienam pret otru un tos pārkāpjot, viņus var saukt pie atbildības. Otrkārt – nav pareizi, ka laulātajiem ir jāšķiras uz ilgāku laiku, piemēram, ja viens no viņiem dodas strādāt ārzemēs. Dievs negrib, ka laulātais partneris atstāj otru uz ilgāku laiku. „Nešķirieties viens no otra, kā tikai, lai atrastu laiku lūgšanai.” Nevar ilgstoši strādāt uz kuģa vai darīt ko līdzīgu. Tieši tāpat arī ar draudzi, nevar ilgstoši būt prom arī pašas draudzes dēļ, tā būs laulības pārkāpšana ar Dievu. Vēl šajā vēstulē var redzēt, ka nav pareizi, ja viens otram pielīp tā, ka nevar elpot. Arī laulības dzīvē katram ir tiesības uz savu teritoriju, uz laiku tikai sev. Piemēram, gavēņos mierīgi var atturēties no seksa. Kad mums draudzē bija 40 dienu gavēnis, mēs ar sievu mierīgi atturējāmies no tuvības.

Vēl šajā nodaļā ir rakstīts – ja ir vajadzība pēc seksa, tad tas ir pietiekošs motīvs, lai izvēlētos sev otru pusi un dotos laulībā uz mūžu. Pāvils skaidri saka, ka labāk ir doties laulībā, nekā kaist kārībā. Laulība ir līgums un pienākuma pildīšana, nevis emocijas. Kad būs jāsāk zeķes mazgāt, tad visas tās sajūtas izkūpēs kā dūmi. Un tad pēc gada tu teiksi: „Šķiramies pēc savstarpējas vienošanās, jo es vairs neko nejūtu! „ Ko tu nejūti? Kas tev vispār ir jājūt? Tev ir jāizpilda savs pienākums pret ģimeni! Kā mēs varam tā domāt – es neko vairs nejūtu, un tas ir iemesls, lai šķirtos! Ar tādu argumentu nekad nenāc pie manis, lai šķirtos! Nekādas šķiršanās nebūs šajā draudzē – izvēlējies, tad uz visu dzīvi! Ja nu galīgi nevar, ja sieva tev sit, plēš matus, naudu atņem, Bībeli saplēš, tad varbūt ieteikšu padzīvot kādu laiku atsevišķi, bet ne šķirties. Lai kā mums gribētos, mēs Bībelē nekur nevaram atrast, ka drīkst šķirties, vienīgi netiklības gadījumos! Vēl šajā vēstulē mēs redzam, ka šķiršanās ir pieļaujama, bet nav pieļaujama otrreizēja laulība. Ja tu vienreiz esi izšķīries, tu nevari vairs precēties, ja laulību esi slēdzi Dieva priekšā. Izņemot atsevišķus gadījumus – ja otrs ir miris vai ja ir netiklības gadījums. Un tomēr, ja vienreiz ir bijis netiklības gadījums, var jau piedot, ja tas atkārtojas, tad gan tu esi brīvs.

Vēl 1. vēstules Korintiešiem 7 nodaļa runā par to, ka, ja ir notikusi  pašķiršanās, bet otrs grib izlīgt, tad tev būs izlīgt! Arī tie, kas nāk pie Dieva un otra puse ir neticīga, ja otrs neliek šķēršļus tavai ticībai un vēlas turpināt laulību – tev nav atļauts šķirties tikai tāpēc, ka otrs nav ticīgs. Cita lieta, ja tiek likti šķēršļi tavai ticībai un arī šādos gadījumos bez mācītāja piekrišanas nevar šķirties. Mācītājam savā draudzē ir ļoti liela atbildība, jo viņam ir jāzina un jāsaprot, kāds ir katrs atsevišķais gadījums. Katrā gadījumā es esmu par to, lai par katru cenu saglabātu laulību. Gadījumā, ja neticīgais šķiras no tevis, tu esi brīvs un vari precēties otrreiz. Taču Pāvils iesaka vispār neprecēties, bet palikt tādiem, kādi esat. Tam, kas ir bez sievas vai vīra – slava Dievam! Tam, kurš ir precēts – arī slava Dievam! Viss ko es daru – ēdu, dzeru, es daru par godu Dievam! Un vēl Pāvils saka, ka precētie rūpējas viens par otru, bet neprecētie par Tā Kunga lietām.

Bet rakstu mācītāji un farizeji atveda sievu, kas bija pienākta laulības pārkāpšanā; un, to vidū nostatījuši.. Jāņa 8: 3

Farizeji atveda pie Jēzus sievieti laulības pārkāpēju un gribēja nomētāt viņu ar akmeņiem, taču Jēzus piedeva viņai. Labā ziņa ir tā, ka Jēzus mīl netiklos, Viņš mīl prostitūtas un laulības pārkāpējus. Viņš grib piedot, bet tikai tad, kad tu nožēlo un atsakies no šī grēka. Tad Jēzus piedod un saka, – lai tu negrēko vairs!

Jeb vai jūs nezināt, ka netaisni neiemantos Dieva valstību? Nepievilieties! Ne netikli, ne elku kalpi, ne laulības pārkāpēji, ne malaki, ne vīriešu piegulētāji neiemantos Dieva valstību. 1. Korintiešiem 6:9

Dievam ir savi rēķini, pat, ja mācītājs neredz un nezina, ko tu dari. Dievs zina! Un ja tu esi laulības pārkāpējs, tu garīgi tiec izrakstīts no Viņa valstības un draudzes, pat ja tu vēl fiziski esi tur. Tu vairs neesi Dieva valstībā, kamēr neesi nožēlojis un atteicies no sava grēka.

Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība, elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, ķecerība, skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es iepriekš saku, kā jau esmu senāk sacījis: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību. Galatiešiem 5:19

Skarbi? Nē, Dieva likumi ir taisnīgi un tikai tā mēs varam būt stipri un svētīti!

Kas ir netiklība? – tie ir jebkādi seksuāli kontakti ārpus laulības. Gan pirms laulības, gan laulībā, arī starp saderinātajiem, kamēr nav noslēgts līgums draudzes, Dieva un sabiedrības priekšā, jebkāds fizisks kontakts ir netiklība. Ja laulības laikā vienam no partneriem ir seksuāls kontakts ar citu, tā ir netiklība. Ja cilvēki dzīvo kopā neprecējušies, tā ir netiklība. Pasaulē kopā dzīvošanu sauc par civillaulību. Bet patiesībā tā ir prostitūcija jeb maucība. Vecajā Bībeles tulkojumā ir tieši šāds vārds, tas ir tiešs apzīmējums. Pasaulē netikļi lieto skaistu vārdu – civillaulība, lai gan tādas civillaulības nemaz nav. Ir civillikums un civillaulība ir laulība. Tā ir laulība, kas apstiprināta ar likumu. Kopdzīve ārpus laulības derības Dieva acīs ir netiklība. Un skatieties – kas notiek ar civillaulību pasaulē? Internetā, tērzēšanas vietnē kāds vīrietis, kurš acīmredzot nav sapratis ne to, kas viņš ir, ne kur viņš ir, uzdod jautājumu: „Vai tas, ka es jau divus mēnešus dzīvoju pie sievietes, kas mani apģērbj, pabaro un apmīļo, liecina par to, ka esmu civillaulībā? Man šajā dzīvoklī nekas nepieder, tikai radio. Un vai sievietes tēvs, man nezinot, drīkst aizņemties man piederošās zeķes un apakšbikses no mana plauktiņa? Vai es varu arī protestēt?”

Čalis grib pieprasīt savas tiesības. Un tam seko lasītāju komentāri:

1. „Kamēr laulība nav oficiāli reģistrēta un nav nokārtotas tiesiski mantiskās attiecības, tēvam ir visas tiesības valkāt jebkuras apakšbikses un zeķes, kas atrodas jebkur viņa dzīvoklī, jo pēc likuma tevis šajā dzīvoklī vispār nav!”

2. „Pēc visām pazīmēm tas var liecināt, ka tu dzīvo pie mammas”.

3. „Ja viņa tevi ģērbj un baro, tad tu esi viņas vergs, ja vēl arī apmīļo, tad mīļākais vergs.”

4. „Zābaks tu esi un vēl dzīvo ar zosi!”

5. „Ļoti pozitīvs moments šajā ģimenē ir tas, ka zeķes un apenes aizņemas no plauktiņa, ja sāks aizņemties no vannas istabas veļas groza, tad gan tu esi briesmās!”

7. „Apakšbikses un zeķes nemaini visu laiku, turi pie sevis, un ja sieviete vēl joprojām tevi baro un mīļo, tad reizi pa reizei apenes ar brūno svītru noliec plauktiņā atpakaļ. Radio sabojā, lai nav lieku kreņķu, citādi klausīsies to arī”.

8. „Nu priekš kam tev apenes un zeķes, tu tak tāpat neko nedari, sievietes tēvs noteikti strādā, lai tak ņem un izskatās svaigāks par tevi, bet protestēt laikam tomēr nevarēsi, jo tu tak tai dzīvoklī esi kā mēbele, tad labāk klusē, citādi tevi var padzīt kā šuneli!”

Čalis patiesi „ieberzies”! Lūk, civillaulība, kurā partneri ir absolūti sveši cilvēki, viņiem nav absolūti nekādu pienākumu vienam pret otru. Un ja tādā savienībā viens uztur otru, tad tas, kuru uztur, ir verga stāvoklī. Zvērināta advokāte Anita Rektiņa raksta par civillaulību tā:

„Lai katrs dara, kā grib, bet kopā dzīvošana nav nekāda laulība un nekādā gadījumā to nevar uzskatīt par ģimeni. Varbūt kādam ļoti gribētos domāt, ka ir, bet pēc būtības nav. Varētu pajautāt mātei un tēvam, kuru bērns dzimis civillaulībā, vai arī viņi paši gribētu būt ārlaulības bērni? Laulība nozīmē, ka cilvēki ir solījuši pildīt pienākumus, un, ja cilvēki negrib pildīt pienākumus, tad nevar runāt arī par ģimeni!”

Tā raksta pasaulīgs cilvēks. Bet gadās, ka pat draudzēs standarti ir vēl zemāki. Piemēram, draudzēs Amerikā šķiršanās procents ir pat lielāks nekā pasaulē, bet pie mums tā nenotiks!

Lūk,  vēl daži advokātes piemēri:

„Dzīvojot kopā, nekad nebūs tā, ka katram ir tikai sava manta. Vienmēr būs kas kopīgs, mašīna, dzīvoklis, mēbeles. Oficiāli laulātie var šīs mantas dalīt vai rakstīt līgumu un šīs attiecības regulēt, bet civillaulībā nekas tāds nav iespējams. Tipisks piemērs no prakses: civilsieva sēž mājās, audzina bērnu, civilvīrs ir uzņēmējs un sievieti apgādā, viņiem ir māja, mašīna, vasarnīca. Iespējams, ka sieviete ir pārtraukusi mācības, lai ziedotu sevi civillaulībai, kura tomēr izjūk. Uzturlīdzekļus viņa pieprasīt nevar, kaut gan alimentus bērnam var. Rezultātā sieviete savos četrdesmit gados ir bez uzturlīdzekļiem, plika kā baznīcas žurka, arī darba tirgum viņa ir nederīga. Pilnīgi bezcerīgs stāvoklis, jo parasti visa manta reģistrēta uz vīrieša vārda. Laulībā visa manta tiek dalīta. Jau šī ir ļoti būtiska iezīme. Cits piemērs – cilvēki laimīgā civillaulībā nodzīvojuši 20 gadus, tad viens nomirst. Pēc Mērfija likuma parasti nomirst tas, uz kura vārda reģistrēta manta, tad otrs nāk un raud – ko darīt? Mēs kopā cēlām, bet tagad man visu atņem! Un atņem jau arī, jo gadās neganti radinieki. Parasti tā ir otrā kopdzīve, mirušajam no pirmās laulības ir bērns, neatraidāmais mantinieks, un viņš manto visu. Civillaulībā kopā ir divi pilnīgi sveši cilvēki, jo viņi nav pat radinieki. Ārzemēs nedzīvo kopā ar nolūku radīt bērnus. Kad viņi nolemj radīt ģimeni, tad reģistrē laulību, kopā dzīvošanu viņi neuzskata par laulību. Taču mēs nenodalām vienu konkrētu lietu – kopā dzīvošanu, no otras konkrētas lietas – ģimenes. Tāpēc jau gadsimtiem ilgi pastāv laulība, kā instruments, kas reglamentē attiecības, gan mantiskas, gan morālas, un dod garantijas visai cilvēka dzīvei”

Lūk, izvilkums no Likuma par ģimenes tiesībām. Laulāto personiskās tiesības:

Laulība rada pienākumu sievai un vīram būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un kopīgi rūpēties par ģimenes labklājību. Ģimenes kopdzīves kārtošanā abiem laulātajiem ir vienādas tiesības. Domstarpību gadījumā laulātajiem jācenšas vienoties, strīda izšķiršanai laulātie var griezties tiesā. Laulātajiem, neatkarīgi no viņu mantiskajām attiecībām ir tiesības mājas saimniecības ietvaros aizvietot vienam otru. Darījumi, ko viens laulātais noslēdzis šīs darbības ietvaros, atzīstami par noslēgtiem arī otra laulātā vārdā.

Kā redzat, viss ir nopietni! Laulībai ir reālas garantijas un reāla apsardzība! Savukārt laulībai, kas slēgta Dieva priekšā, ir svētība! Ko darīsim? Dzīvosim vienkārši kopā, vai precēsimies? Un ko darīt, ja jau dzīvojat kopā? Piemēram, jaunais pāris, kurš vēlas laulāties, neklausa ieteikumiem un sagrēko pirms laulības. Ko nu darīt? Es kā mācītājs noteikti to uzzināšu. Parasti jau no acīm visu var redzēt. Ko darīsim? Salaulāt vien, jo nekas cits vairs neatliek? Nē! Dzīvojiet atkal gadu, pusgadu vai kādus mēnešus, atkarībā no situācijas, nošķirti un tad nāciet atkal! Kāpēc tik stingri? Tāpēc, ka tā ir laulības pārkāpšana, kas jānožēlo. Ar vārdiem vien nožēlot nevar. Parādi, ka tu nožēlo, nepārkāp vairs laulību un pēc tam tiksi salaulāts! Es nekad nelaulāšu pārus, kas pārkāpuši laulību un nav to nožēlojuši. Izņemot atsevišķus gadījumus, kad cilvēki dzīvojuši kopā jau ilgāku laiku, tad nākuši pie Dieva. Tas ir citādi. Protams, ka es viņus salaulāšu! Nožēla var nākt tikai tajā pašā draudzē, izlabojot savu kļūdu. Aizejot salaulāties uz citu draudzi, tā jau ir faktiski aiziešana no Dieva. Kas notiks, ja es tā nedarīšu un ja noteikumi nebūs tik stingri? Ko darīs nākamais pāris? Viņi teiks: „Iepriekšējo pāri taču salaulāja, arī pēc laulības pārkāpšanas…” Tāpēc draudzes tikumības labā tā nebūs. Vēl dažas Rakstu vietas par netiklību:

Un neņem saviem dēliem sievas no viņu meitām, ka viņu meitas, netikli kalpodamas saviem dieviem, nepamudina arī tavus dēlus netikli kalpot viņu dieviem. 2. Mozus 34:16

Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību? 2. Korintiešiem 6:14

Dievs aizliedz laulības starp ticīgo un neticīgo. Ja tu esi kristietis, Dievs negrib, lai tu pārkāp Viņa kārtību, veido attiecības un precies ar neticīgu cilvēku. Izņemot atsevišķus gadījumus, es nelaulāšu ar neticīgu un arī no citām draudzēm nē. Piemēram, katoļu draudzēs laulā tikai katoļus, bet ja grib laulāties ar citas konfesijas piederīgo, vai ar neticīgu cilvēku, ir vajadzīga nevis mācītāja, bet bīskapa atļauja. Tātad īpašs gadījums. Luterāņu draudzēs ir līdzīgi. Un vēl viena nianse – ja tu esi Rīgas draudzē, bet otrs no tās pašas konfesijas, piemēram, Valmieras draudzē, arī tad nelaulā, kamēr nav rakstiska izziņa no mācītāja. Ļoti laba kārtība, viss ir ļoti pareizi, ja vien vēl tajā būtu bijība un Dieva Gars. Svarīgi saprast kāpēc šādas laulības nav vēlamas. Iedomājies, tu esi šajā draudzē, dedz par savu Dievu, tev šeit ir kalpošana, bet es tevi salaulāju ar baptistu no Mateja draudzes, un arī viņam tur ir kalpošana. Tas jau vien ir iemesls nesaskaņām un pat laulības šķiršanai nākotnē, jo katram ir sava dzīve, sava kalpošana un maz kā kopīga. Pareizi ir veidot attiecības savā draudzē. Ja kāds grib tevi precēt, lai nāk uz šo draudzi! Un tev pašam arī ir galva, tu vari iet arī uz citu draudzi, bet tas parādīs kas tu esi, ja vari seksa dēļ mainīt draudzi, tas parādīs, ka īstenībā sekss tev svarīgāks par Dievu!

Laulība var būt tikai starp sievieti un vīrieti.

Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos. Romiešiem 1:27

Atraitni vai atstādinātu sievu, piesmietu netikli, visas tādas lai viņš neņem; bet lai viņš ņem sev sievu vienīgi no savas tautas jaunavām. 3. Mozus. 21:14

Ideāla laulība ir starp nevainīgiem jauniešiem. Ko lai nu tagad dara? Mēs visi jau paspējuši sagrēkot, pasaulē dzīvojot. Taču tad, kad tu nāc pie Jēzus, Viņš tevi dziedina un atdod tev tavu nevainību. Ja pēc tam tu vēl dari netiklību, tad tā ir jau tava problēma.

Tad ir vēl viena rakstu vieta. 5. Mozus grāmatas visa 22. nodaļa runā par to, ka sekss pirms laulībām ir pielīdzināms laulības pārkāpšanai. Tomēr, ja vīrietis ar varu izvaro sievieti un viņa nesauc palīgā, tad gan to vīrieti, gan sievieti nomētā ar akmeņiem. Bet, ja vīrietis izvaro sievieti (gadās arī otrādi, bet retāk) un viņa sauc palīgā, viņa saglabā savu nevainību. Viņai pat nepieskaita to, ka jaunavība ir atņemta. Kā to saprast šodien? Ja tevi varmācīgi ņem ar varu un tu neizdari visu, lai šis cilvēks nonāktu aiz restēm, tu esi laulības pārkāpējs. Tās nav vieglas situācijas, bet tāds ir Dieva Vārds. Skrāpē, kod, sit, dur acis ar atslēgām, kliedz! Ziņo policijai, izstāsti visiem, nekaunies! Tālāk šajā pašā nodaļā ir rakstīts:

Ja kāds vīrs tiek atrasts, kas guļ pie cita vīra sievas, tad tiem abiem būs mirt, gan vīram, kas pie tās sievas gulējis, gan tai sievai. 5. Mozus 22:22

Bet, ja kāds vīrs sastop meiteni, kas ir jaunava un kura vēl nav saderināta, un to sagrābj un pie tās guļ, un tie tiek atrasti, tad tas vīrs, kas pie viņas ir gulējis, lai dod meitenes tēvam piecdesmit sudraba seķeļus, un tā lai kļūst viņam par sievu, tāpēc ka viņš to ir piesmējis; tas viņu nedrīkst atlaist visu savu mūžu. 5. Mozus 22:28

Ja tu ar kādu guli, tas ir tavs uz mūžu, atceries to! Ja tu esi šeit draudzē, kur par visu māca pareizi un brīdina, bet tu tik un tā izvēlies darīt nepareizi, tā ir atklāta sacelšanās pret Dievu!

Nobeigumā vēl par ģimeni un bērniem. Vecākiem ir pienākums audzināt savus bērnus tikumībā, vecāki atbild par saviem bērniem. Kaut arī Vecajā Derībā par savu grēku mirst bērns, vecāki par to ir atbildīgi.

Bet, ja kāds negādā par savējiem un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu. 1. Timotejam 5:8

‘Ļaunāks par neticīgo” ir tāds cilvēks, kurš ļauj saviem bērniem nīkt internetā un skatīties visu, ko grib! Mēs zinām, kas notiek apkārt, pusaudži staigā rociņās sadevušies, skūpstās, tā visa ir netiklība. Un uzskati, ka vajag pamēģināt – ar vienu padraudzēties, nepatīk – tad ar citu, vai ka jāpamēģina, viena vai otra, vai mums tur viss sader kopā, ir pilnīgi aplami! Nekas jums tur savādāks nav un visa lieta ir tikai profesionalitātē, tas viss nāk ar laiku un pieredzi. Ne jau mainot partnerus, tu iemācīsies sniegt un gūt baudu, bet gan koncentrējoties uz savu sievu un savu vīru!

Tas ir patiess vārds: ja kas tiecas pēc bīskapa amata, tas iekāro teicamu darbu. Bīskapam pienākas būt nepeļamam vienas sievas vīram, sātīgam, prātīgam, godīgam, viesmīlīgam, izveicīgam mācīšanā; ne dzērājam, ne kauslim, bet lēnīgam, ne ķildīgam, ne mantkārīgam;  tādam, kas labi valda savu namu, kas bērnus tur paklausībā un pilnā godbijībā; Bet, ja kas neprot valdīt sava paša namu, kā tas gādās par Dieva draudzi? 1. Timotejam 3:1–5

Tie, kas neaudzina bērnus tikumībā un nevada savu ģimeni, nevar būt līderi. Ko tas nozīmē – vadīt savu namu un turēt bērnus paklausībā?

Tev nebūs apgānīt savu meitu, ļaujot viņai piekopt netiklību, lai zeme netop netikla un lai zeme nepildās ar negantību. 3. Mozus 19:29

Ja tu neaudzini savus bērnus tikumībā, bet ieliec viņus bērnudārzos un skolās, kur viņiem visu par seksu iemāca jau agrā vecumā, ja tu neseko līdzi, ko bērns skatās internetā, ko lasa, ar ko satiekas un kur staigā – tas ir noziegums pret bērnu. Bērni paši neizšķir, kas labs un kas ļauns, viņi vadās pēc emocijām. Un tev ir jāmāca bērniem pieņemt pareizus lēmumus. Tagad ir iespējas mācīties internetā – izmantojiet tās! Mēs pēc pašu pieredzes zinām, kur iemācījāmies pīpēt, dzert, kur un ar ko bija pirmais sekss, kur mēs redzējām pirmo pornogrāfiju – tas viss ir saistīts ar skolu. Mēs nevaram nelaist bērnus skolā, bet, kā minimums, mēs varam aizvest uz skolu un paņemt no skolas. Parasti pie altāra nodot laulībā ved tēvs. Bet viņš to var darīt tikai tad, kad bērns ir audzis ģimenē un ir bijis pasargāts no netiklības. Nevis kā tagad – sekss jau bijis 155 reizes. Un nodot savu meitu ne jau kaut kādam, bet tikai tam, kurš spēs gādāt par ģimeni. Es kā tēvs pārliecinos, vai tās ir tikai emocijas vai arī šim vīrietim ir lēmums gādāt par ģimeni. Vai viņš jau sevi ir pierādījis draudzē kā uzticamu. Tikai tad es nododu viņam savu meitu! Protams, ne jau vienmēr būs tā, ka viss izdosies, citreiz bērni saceļas un aizbēg no vecākiem. Bet mums no savas puses ir jāizdara viss!

Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem, tā tas pieklājas Tā Kunga draudzē. Vīri, mīliet savas sievas un neesiet skarbi pret viņām. Bērni, klausait saviem vecākiem visās lietās, jo tas patīk Tam Kungam. Tēvi, nekaitinait savus bērnus, lai tie netop bailīgi. Kolosiešiem 3:18–21  

Kristīgā laulībā galva ir vīrs – viņš pieņem gala lēmumus. Vīram jāgādā un jārūpējas. Ir arī brīdinājums nekaitināt savus bērnus. Vai tā nav kaitināšana – ielikt bērnu svešā vidē, kur viņam māca kaut ko citu, ne to, ko mājās? Ieliekot skolā un neaizejot viņam pakaļ, ka viņš stundām ilgi klīst apkārt ar draugiem un jau paspējis pārgulēt simts reižu. Bet, kad beidzot pārnāk mājās tu viņam lasi morāli par to, ka viņš smird pēc cigaretēm un alkohola? Tā ir kaitināšana. Vai mums vajag bērnus radīt pasaulei un ellei? Netiklībai? Vai Dievam par godu? Tad nu audziniet savus bērnus, esiet dievbijīgi vecāki!

Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas; un šie divi būs viena miesa. Tātad viņi nav vairs divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt. Mateja 19:5

Laulība. Viss, kas ir ārpus laulības, ir netiklība, kas ienes lāstu. Ja tu esi normālā laulībā un pareizās attiecībās ar pretējo dzimumu, Dievs ir tavā dzīvē, viņš tevi svētī un vada!

Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Inese Jansone.