Kas ir laulība? Laulība ir garīga, dvēseliska, fiziska, ekonomiska un seksuāla savienība starp vīrieti un sievieti. Tā tiek noslēgta Dieva un cilvēku priekšā, dzimtsarakstu nodaļā, un draudzē – likumīgi valsts un Dieva priekšā. Bībelē par laulību ir sacīts:
Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1. Mozus grāmata 1:27-28)
Kāds ir laulības mērķis Dieva vārdā? Dievs radīja sievieti un vīrieti un sacīja, lai augļojas un vairojas. Tātad, pirmkārt, laulības mērķis ir vairošanās un, nevis vienkārši vairoties, bet Dieva spēkā vairoties un pakļaut sev zemi. Dievs radīja ģimeni, lai vīrs un sieva kopā celtu ģimeni, nestu Dievam godu ar savu savienību un kalpotu Viņam. Ja tu neesi precējies, tad tas netraucē tev kalpot Dievam. Laulībā vairošanās notiek divos veidos – pirmais veids ir bioloģiski un otrais veids ir garīgi, vedot cilvēkus pie Kristus, ievedot viņus draudzē. Ja tu esi neprecējies, tad tev ir garīgā vairošanās – ved cilvēkus pie Kristus un vairojies tādā veidā. Vairāki svarīgi punkti.
Kas ir netiklība?
Laulība lai ir visiem godā un laulības gulta neaptraipīta, jo netiklos un laulības pārkāpējus Dievs sodīs. (Ebrejiem vēstule 13:4)
Jebkādi seksuāli kontakti ārpus laulības, tai skaitā pirms laulības, ir netiklība jeb laulības pārkāpšana. Netiklība ir viens no smagākiem grēkiem.
Sargaities no netiklības! Katrs cits grēks, ko cilvēks dara, paliek ārpus miesas, bet, kas netiklības grēku dara, grēko pie savas paša miesas. (1. Korintiešiem vēstule 6:18)
Jeb vai nezināt, ka tas, kas biedrojas ar netikli, ir viena miesa ar to? Ir sacīts: tie abi būs viena miesa. Bet, kas turas pie Tā Kunga, ir viens gars ar Viņu. (1. Korintiešiem vēstule 6:16-17)
Jau radīšanas stāsta pašā sākumā mēs redzam, ka vīrs un sieva kļūst par vienu miesu. Tas ir noslēpums, kuru līdz galam nevar izprast. Savā ziņā tu paliec personība pats par sevi, dzīvo, elpo, un tomēr, ja tu esi precējies, ar otru pusi esi kā viens vesels, viena miesa. Dievs ir tā iekārtojis, ka tieši caur seksuālo kontaktu notiek pilnīga savienošanās. Ja tas notiek ārpus laulības, tad tas nozīmē, ka tu vairs neesi viena miesa vairs tikai ar savu laulāto partneri, bet jūs jau esat trīs, četras, desmit un citam pat simts miesas. Tam cilvēkam, ar kuru tu pārguli ārpus laulības, viņam ir savas “miesas”, savi seksuālie kontakti un galu galā var izrādīties, ka esi pārgulējis ar visu pilsētu. Visu negatīvo informāciju, garu pasauli, dēmonus, kas ir otram cilvēkam, caur seksuālo kontaktu viņš nodod tev. Pirms gulēt kopā ar netikli, padomā, ko tu no viņa dabūsi, ieskaitot venēriskās slimības. Es personīgi pazinu divas sievietes, kuras nelaida garām nevienu izdevību pārgulēt ar kādu. Diemžēl dzīves nogali viņām nācās pavadīt psihiatriskajā slimnīcā. Toreiz es Dievu un garīgās pasaules principus nezināju, bet šie notikumi man palika prātā. Šodien, zinot, kā darbojas dēmoni, garīgā pasaule, es zinu, ka lielā mērā šo sieviešu dzīves nobeigums bija tik bēdīgs, pateicoties tieši šiem daudzajiem seksuālajiem kontaktiem. Protams, ka tad, kad tu nāc pie Dieva, Viņš dziedina, atbrīvo, ja tu pats vēlies. Šādai rīcībai var būt ļoti smagas sekas, sākot ar depresiju, visādām negatīvām domām, beidzot ar pilnīgu ģimenes un dzīves izpostīšanu. Bībelē ir rakstīts, un Dievs brīdina mūs, lai mēs izvairāmies no netiklības grēka. Netiklība var būt ne tikai fiziska, bet arī garīga.
Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī. (Mateja evaņģēlijs 5:28)
Laulību var pārkāpt ne tikai tiešā veidā, bet arī domās fantazējot, uzlūkojot attēlus, skatoties pornogrāfiskas filmas. Tas ir arī garīgs sekss ar iedomātu cilvēku. Laulības pārkāpšana ir jebkādi seksuāli, erotiski kontakti ārpus laulības. Pie netiklības pieder arī visādas perversijas, kas ir homoseksuālisms, zoofīlija, nekrofīlija, incests, tas ir, seksuāli kontakti ar asinsradiniekiem.
Tāpēc Dievs viņus nodevis apkaunojošās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko. Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos. (Romiešiem vēstule 1:26-27)
Kā mēs zinām, tagad pasaulē ir liels spiediens legalizēt šādas attiecības, padarīt tās par normu. Esam pieraduši pie šāda spiediena, arī pie tā, ka daudzās valstīs pedofiliju grib padarīt par normu. Šādas tendences ir Amerikā un dažādās Rietumu valstīs. Cilvēki bez Dieva izplāno visādas lietas, kas ir absolūti bezjēdzīgas, netīras, nešķīstas. Dievam ir par to Savs vārds sakāms. Nav labi arī valkāt pretējā dzimums drēbes, kas tagad tiek uzspiests un skaitās moderni izglītības iestādēs. Skolā jau krietnu laiku tiek organizēti pasākumi, kad puiši pārģērbjas meiteņu drēbēs un meitenes puišu drēbēs. Meitenes puišu drēbēs – biksēs ir pierasts un nav traki, bet ja puiši pārģērbjas kleitās, tas gan ir traki. Bērniem, kuri ir nenostiprināti, var rasties psiholoģiska trauma un identitātes problēmas. Tās rodas tieši no tā, ja darām nepareizas lietas un tad arī mums galvā sākas problēmas.
Vai ir labi precēties?
Un Dievs Tas Kungs sacīja: “Nav labi cilvēkam būt vienam; Es tam darīšu palīgu, kas atbilstu viņam.” (1. Mozus grāmata 2:18)
Jau pašā sākumā Dieva plāns viennozīmīgi ir laulība, bet izvēle paliek katra paša ziņā. Precēties vai neprecēties ir tavs brīvs lēmums. Pāvils teica, ka gribētu, lai visi ir tādi kā viņš, un viņš bija neprecējies, vismaz pēc tā, ko viņš saka, var tā spriest. Jēzus arī nebija precējies.
Bet es gribētu, lai visi cilvēki būtu kā es; tomēr tur katram ir sava Dieva dota dāvana, vienam tāda, otram citāda. (1. Korintiešiem vēstule 7:7)
Problēmas ir abām kategorijām. Ja tu esi precējies, tad nedomā, ka tev vienīgajam ir problēmas un ka tam, kurš nav precējies, tam viss ir kārtībā, vienmēr laimīgs, nav ne ar vienu jāstrīdas, kaut kas jādala, nav regulāri jāpiedod. Tam, kurš ir neprecējies, tāpat regulāri ir savas problēmas. Pat grūti pateikt, kuram lielākas problēmas. Tas, protams, atkarīgs no cilvēka.
Bet netiklības novēršanas labā lai katram ir sava sieva un katrai sievai savs vīrs. (1. Korintiešiem vēstule 7:2)
Seksuāla vajadzība ir pārsvarā visiem cilvēkiem, bet, ja ir nepārvarama seksuāla vajadzība, tad tas ir pietiekams iemesls, lai dotos laulībā. Pēc tā nav jādzenas. Es nezinu, kā tu uztvertu otru cilvēku, ja viņš nāktu pie tevis un teiktu, ka viņam ir seksuāla vajadzība un grib tevi precēt. Tas būtu nedaudz dīvaini un pastāv ļoti maza iespēja, ka kāds piekristu tādam piedāvājumam. Protams, ka tas tā parasti nenotiek, ir citas īpašības un lietas, kas tev cilvēkā patīk, ne tikai plika seksuālā vajadzība.
Galvenais kritērijs laulātā izvēlē ir, lai tavs partneris ir dievbijīgs un uzticīgs Dievam un draudzei. Ja viņš būs uzticīgs Dievam, tad ir lielāka iespēja, ka tava laulība būs veiksmīga un izdevusies, jo tad tavam partnerim būs svarīgs Dieva vārds, Dieva griba, svarīgs Dieva viedoklis dažādās attiecību problēmās. Tad ir lielāka iespēja, ka viņš ar Dievu problēmas risinās labāk, nekā viens pats.
Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību? [..] vai ir kāda daļa ticīgajam ar neticīgo? (2. Korintiešiem vēstule 6:14-15)
Laulības ar neticīgo pēc Bībeles ir pilnīgi izslēgtas. Cilvēki, kas grib precēties, man ir teikuši, ka nesaprot, kāpēc jāizvēlas tikai no draudzes meitenēm vai puišiem, kāpēc nevar no citurienes. Tas cilvēks izvēlējās no citurienes un šodien vairs nav draudzē, cerams, ka vispār ir ar Dievu. Protams, ka tu vari visu, ko gribi. Pāvils saka, ka tu visu vari, bet ne viss tev der. Ja tu apprecēsi kādu neticīgo vai nomināli ticīgo, pirmie mēneši būs labi, rozā brilles un tauriņi būs. Bet kas notiks pēc tam? Jums būs dažādas vērtības, katram būs savas svarīgās lietas, katrs ies uz savu pusi, nevis tā, ka abiem svarīgs Dievs. Vari darīt kā gribi, bet rēķinies ar sekām. Dieva griba ir, ka laulība tiek slēgta starp ticīgiem, dievbijīgiem, uzticamiem un nodevušamies kristiešiem, vēlams no vienas draudzes. Runa ir par karstu evaņģēlisku draudzi, nevis nominālu kristietību, kur tu aizej ievilkt ķeksīti, un dzīve nemainās. Vislabāk ir tepat, draudzē, iepazīties un apprecēties, tas ir ideālais variants. Manuprāt, tā mums arī notiek. Ir jauktās grupas, kurās ir gan puiši, gan meitenes un pārsvarā visas laulības tiek slēgtas, iepazīstoties un sadraudzējoties grupiņās. Ja tev nepatīk neviens no draudzes, tad vari atvest uz draudzi. Tādi gadījumi mums arī ir. Noevaņģelizē puišus, viņi atnāk uz draudzi un viņi kļūst par uzticamiem draudzes patriotiem, iemīl Dievu un viņu dzīves mainās. Pēc liecībām to var redzēt. Ir tādi veiksmīgi, labi gadījumi un tad vari precēt. Evaņģelizācijai tas nav pareizais motīvs, ja tu skraidi pa ielu un meklē, kurš varētu būt īstais, bet ja tas notiek dabiski, tas ir ļoti labi, apsveicami.
Šķiršanās
Tas ir aktuāls jautājums kristīgā vidē. Jēzus saka, ka šķirties nevar un Bībelē tas ir ļoti skaidri rakstīts, mēs nevaram apstrīdēt to un izdomāt kādu savu variāciju. Ļoti svarīgi saprast, ka katrs šķiršanās gadījums ir individuāls, jālūdz Dievam gudrība un jākonsultējas ar mācītāju.
Četri iemesli, kad tiek pieļauta šķiršanās Bībelē.
1. Laulātā nāves gadījumā otrs ir brīvs un var atkal apprecēties.
Sieva ir saistīta, kamēr viņas vīrs dzīvo. Bet, ja vīrs ir miris, tad viņa ir brīva un var apprecēties, ar ko vēlas, bet tikai turoties pie Tā Kunga. (1. Korintiešiem vēstule 7:39)
Tu esi brīvs cilvēks, ja otrā pusīte ir aizgājusi mūžībā.
2. Netiklības dēļ. Ja partneris pārkāpj laulību, tad var šķirties un apprecēties ar citu. To saka Jēzus.
“Bet Es jums saku: kas no savas sievas šķiras, ja ne netiklības dēļ, un prec citu, tas pārkāpj laulību; un, kas atšķirtu prec, tas pārkāpj laulību.” (Mateja evaņģēlijs 19:9)
Ar šo nevar manipulēt. Piemēram, ja sieva ir apvainojusies un dusmīga nedēļām vai mēnešiem ilgi, un vīrietim gadījies sānsolis, tad sieva nu beidzot ir sagaidījusi īsto brīdi un var iesniegt šķiršanos. Nē, tas nav domāts, lai to tā ļaunprātīgi izmantotu, bet, ja netiklība iet vaļā pilnā mērā, tad, protams, tas ir iemesls, ka vari šķirties. Ja laulātie ir sastrīdējušies un viens aiziet dzīvot citur, bet neprecas ar citu, tad tā nav laulības pārkāpšana. Varbūt tavs partneris ir neciešams, bet varbūt tu pats esi neciešams., laulībā parasti abas puses ir iesaistītas strīdos. Ja ir tā, ka nevari izturēt pavisam, tad vari iet dzīvot atsevišķi uz laiku vai pavisam, bet nevari precēties ar citu. Tātad variants ir izlīgt. Tas būtu labākais variants.
Bet laulātiem es pavēlu, tomēr ne es, bet Tas Kungs: sievai nešķirties no vīra, un, ja tā ir atšķīrusies, tad tai palikt neprecētai vai izlīgt ar savu vīru; un vīram neatstumt sievu. (1. Korintiešiem vēstule 7:10-11)
3. Ja partneris ir neticīgs un pamet ģimeni un izšķiras, tad otrs ir brīvs un var precēties no jauna. Tas ir tādā gadījumā, ja atnāc pie Dieva, ienāc draudzē, tu jau esi precējies. Tu esi atgriezies, tu pieņem Jēzu kā savu glābēju, otrs paliek tāds, kāds viņš ir, viņš negrib mainīties, viņš negrib Kristu un, attiecīgi galu galā izdomā, ka tevi arī negrib un tad viņš šķiras, un tu esi brīvs un vari precēties no jauna.
4. Tas attiecas uz mūsu draudzi konkrēti, ja laulības ir bijušas Dieva priekšā, bet ar šaubīgu partneri, un otrs ir mācītāja brīdināts, tad šī partnera atkrišanas gadījumā viņš dzīvo viens pats – vairs nevar precēties. Es gribu atgādināt vēlreiz, ka tas, ko es šobrīd stāstu, ir pareizi un tā ir rakstīts Bībelē un tomēr katrs gadījums ir absolūti individuāls, tas ir apskatāms un vērtējams atsevišķi no visa kopējā. Katram pārim, katram cilvēkam un katram notikumam ir savi apstākļi un jāpieiet individuāli un jālūdz Svētais Gars, kā pareizi rīkoties. Mācītājam, protams, ir ļoti liela atbildība, jo viņš dod padomu, kādu lēmumu pieņemt, palīdz risināt šo situāciju.
Attiecības laulāto starpā.
Radīšanas stāstā teikts, ka Ādams nosauca vārdā visus dzīvniekus. Viss bija labi, bet viņš neatrada sev līdzvērtīgu. Un Dievs radīja Ādamam līdzvērtīgu cilvēku. Neviens dzīvnieks nederēja. Dzīvnieki arī var būt ļoti labi draugi, bet viņi nav līdzvērtīgi cilvēkam, tāpēc Dievs radīja līdzvērtīgu cilvēku, palīgu.
Un cilvēks nosauca vārdā visus lopus, visus putnus gaisā un visus lauka zvērus, bet viņš neatrada palīga, kas viņam atbilstu. (1. Mozus grāmata 2:20)
Un Dievs radīja vīrietim palīgu, un tā ir sieviete. Dievs radīja Ādamam Ievu. Pareizā kārtība ģimenē ir tāda, ka ģimenes galva ir vīrs, sieva ir vīra palīgs. Tātad sieviete ir vīra palīgs. Sieva dala atbildību Dieva priekšā izpildīt Dieva misiju virs zemes, dala atbildību ar savu vīru. Vīra galva ir Kristus, bet vīrs ir ģimenes galva. Bet jautājums rodas, ja vīrs neturas pie Kristus, tad kādam ir jāuzņemas rūpes par ģimeni, par laulību. Protams, tā var būt arī sieviete. Šodien ir tā, ka mēs dzīvojam tādā “supersieviešu” laikmetā, es teiktu, kad apzināti, man liekas, ka Latvijā ir diezgan slikta situācija, ka sieviete tiek pacelta uz tāda pjedestāla, ka viņa var visu, viņai jāvar viss, viņa var praktiski iztikt bez vīrieša, ja tā labi padomā, un tas tiek apzināti virzīts, bet pareizā kārtība ir tāda, ka ir vīrietis, tad sieviete un tad ir bērni. Vīra galva ideālā gadījumā ir Kristus un sieviete ir radīta tāda, ka viņa ir laimīga, ka var paklausīt un pakļauties, bet svarīgi, ka viņai ir vīrietis, kuram viņa var paklausīt un pakļauties. Mēs nevaram tā: “Sieviete, tev jāpaklausa vīram, jāmīl. Sievietei jāklausa visās lietās vienmēr, jo tā rakstīts Bībelē.” Vīram jāmīl, tas skaidrs. Mēs jau nevaram neko pieprasīt. Vispirms pašam jābūt tādam, ka tev grib klausīt. Tāpat kā grupiņā, jebkurā komandā, ir vadītājs, ir līderis. Ir jau dažādi veidi, ka no bailēm paklausa, ir arī ģimenē tā, ka no bailēm paklausa, citādi var slikti beigties, bet ir tā, ka līdera statuss tev ir jāiegūst, jānopelna, ka tu esi tāds cilvēks, kuram ar prieku var paklausīt un pakļauties, tas ir ļoti svarīgi, bet ne vienmēr tā, ka tikai sieviete vainīga, jo, lūk, viņa neklausa un viņa nepakļaujas. Jautājums ir, vai viņai ir, kam pakļauties un ko paklausīt. Tas ir attiecībā uz vīriem.
Vēl ir ļoti svarīgi, ka kad jūs apprecaties, jūs izejat no vecāku kontroles. Vecāku kontrolei jābeidzas tajā vietā, kur mācītājs laulā un kur jūs kļūstat par vienu veselu, un vecākiem vairs nav tādas varas par jums kā bija, kad jūs bijāt viens pats. Vecāki var jūs visādi atbalstīt, bet ne tā, ka tādas dāvanas dod un tādas lietas dara, kas var jūs kontrolēt. Dod dzīvokli vai dāvina naudu, mašīnu, bet tajā pašā laikā viņi kaut ko prasa no tevis – tev jādara tas, tev jābrauc tur, tev ir jāpalīdz tas. Tas būs nepareizi. Ir svarīgi, ka laulātajiem ir sava dzīve, vecāki jau ir citā plānā, ir jākļūst patstāvīgiem.
Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem kā Tam Kungam. [..] Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viņas labā. (Efeziešiem vēstule 5:22; 25)
Es jau teicu, ka Bībelē ir teikts, ka sievietei ir jāpaklausa vīram kā Kristum, un, savukārt, vīram ir jāmīl sava sieva, sava sieviete. Mīlēt nozīmē, kas vīriešiem ir visgrūtākais ar to sievieti, paciest. Manuprāt, divas lietas, šeit no kanceles daudz esmu dzirdējusi, pirmais ir runāšana, viņas mūžīgo runāšanu, otrais – iepirkšanās – gaidīt, iet līdzi vai palīdzēt ar iepirkšanos. Sieviete ir savādāk uzbūvēta, ar to jārēķinās, mēs katrs esam ļoti savādāki. Sievietes ir emocionālas, viņām ir daudz hormonu, simtiem. Nezinu precīzi, cik katram ir to hormonu, bet katrā ziņā, mēs katrs esam ļoti savādāki, ļoti atšķirīgi. Sievai jāmīl savs vīrs, bet kā viņa var izrādīt mīlestību? Ne jau visu laiku “zāģējot”, ka neizdarīji to, kad tu izdarīsi to, un katram ir sava variācija, man šeit nav jāstāsta. Sieva mīl savu vīru, rūpējoties par ģimeni, rūpējoties arī par savu vīru, atbalstot viņu visādos veidos un paklausot viņam, ja viņš ir tāds, kuram var paklausīt. Svarīgākais un grūtākais laulībā ir katram ieņemt savu vietu un nepieprasīt no otra. Kad cilvēki apprecas, ir tendence, ka tu uzskati, ka tas ir tavs īpašums, un tad tu vari kontrolēt un visu kaut ko darīt ar to otru cilvēku, bet vienmēr jāatceras, ka katram pašam ir jāieņem sava vieta ģimenē un laulībā un tas nenotiek piespiedu kārtā. Vispirms ir jāsāk ar ko? Ar sevi, pareizi. Mēs sākam ar sevi, cenšamies ieņemt pareizo vietu un arī tas otrs cilvēks mainīsies, cerams. Otram cilvēkam arī būs iespēja mainīties, bet sākam ar sevi.
Vīrs lai izpilda savu pienākumu pret sievu un sieva pret vīru. Sievai nav noteikšana par savu miesu, bet vīram; un tāpat vīram nav noteikšana par savu miesu, bet sievai. Neatraujieties viens otram, kā vien uz kādu laiku pēc pašu vienošanās, lai atrastu laiku Dieva lūgšanai, un tad turieties atkal kopā, lai sātans jūs nekārdinātu jūsu nesavaldības dēļ. (1. Korintiešiem vēstule 7:3-5)
Laulātajiem ir jāpilda savi pienākumi vienam pret otru, šeit Pāvils domā tieši seksuālās vajadzības. Tātad ir jāņem vērā otra cilvēka vajadzības šajā sfērā. Laulātajiem ir jāturas kopā, īpaši, ja tu satiecies ar pretējo dzimumu, tur jābūt ļoti uzmanīgam. Ja tev ir ģimene un tu plāno doties ilgstoši stādāt, piemēram, uz ārzemēm, tava laulība ir ļoti apdraudēta. Labāk ņem līdzi savu sievu, savu ģimeni, ja tas ir iespējams, labāk vispār nebraukt strādāt uz ārzemēm, censties sevi attīstīt tā, ka vari nopelnīt šeit. Tādā gadījumā, ja tu aizbrauksi un ģimene tev paliks šeit, Latvijā, rezultāts, iespējams, būs tāds, ka visdrīzāk jums katram būs sava ģimene, katram savā valstī, un bērni būs kaut kur pa vidu. Tā ir lieta, kas ir jāievēro.
Bet, ja kāds negādā par savējiem un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu. (1. Timotejam vēstule 5:8)
Ja tu finansiāli negādā par ģimeni, es teiktu, ka tas vairāk uz vīriešiem attiecas, ja ir precējušies. Tad Dieva vārds saka, ka tu esi ļaunāks par neticīgo. “Ļauns” – tas ir vispār ir tāds traks vārds. Par to, kā vīrietis gādā par savu ģimeni, par savu sievu, var ļoti pateikt pēc viņa sievas. Ja tava sieva ir nošļukusi, noļukusi, tad tu pats arī esi noļucis, vismaz iekšēji. Ja tava sieva ir skaisti saģērbusies, viņa ir tava vizītkarte. Vai viņa var atļauties nopirkt rotaslietas un smaržas tādas, kādas viņa vēlētos, nerunāju par pārmērībām, bet tā normas robežās. Kas nerūpējas par savu sievu, tas nerūpējas un nemīl pats sevi, jo Bībelē ir teikts, ka jūs tagad esat viens. Ja tu nerūpējies par savu otro pusi, tu vienkārši nemīli pats sevi. Protams, mūsdienās diezgan reti ir tas ideālais variants, kad vīrs strādā un sieva var būt mājās, rūpēties par ģimeni, un vīrs ir tas, kurš pelna. Ideālais variants ir tāds, ka vīrietis ir tas, kurš pelna, apgādā ģimeni, sieva nodarbojas ar māju un bērniem, un visādos veidos atbalsta savu vīru, protams, un, ja vēlas, var arī pati strādāt, tas ir tas, kā pati grib. Tas ir ideālais Bībeles modelis, uz ko mums jātiecas.
Attiecības starp neprecētiem.
Ir jāizvairās no palikšanas divatā bez citu adekvātu jeb pieaugušu cilvēku klātbūtnes, jo tur var būt liels kārdinājums. Ir jābūt vēl trešajam cilvēkam klāt. Ja tas, protams, nav tavs darbs, kur jātiekas ar cilvēkiem, bet, ja tas ir darbs, tas ir bizness, tad tas ir savādāk.
Pirmslaulību un laulību kārtība draudzē.
1. Svarīgākais kritērijs – uzticamība Dievam un draudzei un laba reputācija draudzē tam cilvēkam, ar kuru tu vēlies slēgt laulību.
2. Ja kandidāts ir neticīgs, tad viņam ir svarīgi pieņemt Kristu kā savu glābēju, un viņam draudzē ir pārbaudes laiks, kuru nosaka mācītājs. Ir svarīgi redzēt, ka cilvēks tiešām seko Dievam, ka mīl Dievu un tic Dievam, viņš mīl draudzi. Tad, kā jau teicu, būs lielāka garantija, ka laulība būs izdevusies.
3. Ja viens kandidāts ir no citas draudzes, tas arī ir nepieciešams pārbaudes laiks, un vēlama rekomendācija no draudzes mācītāja, no kuras šis cilvēks ir atnācis. Mēs jau nezinām, kāds vispār viņš ir cilvēks, var izskatīties labi, celt slavēšanā rokas, bet, kas viņam ir apakšā, kāda viņam ir pagātne, mēs jau neko nezinām. Tev vienkārši iepatīkas un viss, bet tās draudzes mācītājs labāk zinās, ar ko tev būs darīšana. Ja kandidāti ir uzticami kristieši, tad var sākt draudzību, protams.
4. Ja abi ir no vienas draudzes, tad pirms uzsākt saraksti, sarunas vai jebko, kas vērsts uz attiecību veidošanu ar iespējamo kandidātu, būtu pareizi iet konsultēties ar mācītāju. Vismaz, kā minimums, jāpajautā padoms savam vadītājam, grupiņas vadītājam un arī otra cilvēka grupiņas vadītājam. Tu nepazīsti visus cilvēkus draudzē, es arī nepazīstu visus cilvēkus draudzē, tad ir svarīgi, ka tev ir rekomendācija gan no sava, gan no tā otra cilvēka grupiņas vadītāja. Protams, ir svarīgi iet un konsultēties ar mācītāju.
5. Ja abi kandidāti ir no vienas draudzes un abi atbilst nosacījumiem, tad pietiek dažu mēnešu draudzībai caur telefonu, SMS, īsziņām, vēstulēm, e-pastiem, var būt arī tikšanās reizes līdera klātbūtnē. Mums draudzē ir tāda kārtība. Draudzē dievkalpojumos vēlams kopā nesēdēt. Ar sarunām un sarakstē jābūt uzmanīgiem –normas robežās. Ja tev kāds cilvēks iepatīkas, tu jau no telefona negribi atiet, esi pielipis tur, no rīta līdz vakaram un pa nakti un visādi, bet tas viss ir jākontrolē. Visam ir jābūt normas robežās.
6. Notiek saderināšanās, ja draudzības laikā neatklājas kādas nopietnas lietas, šķēršļi, kas neļauj precēties, piemēram, otrs jau ir precēts. Labi, tas tā pasaulē jau tā mēdz gadīties, vai ne? Tu vispār nezini, kas ar tiem cilvēkiem notiek. Ja otrs ir citas valsts pilsonis, vai, ja cilvēkam ir kredīts, milzu kredīts, tad tev ir jāapzinās, cik ļoti tev patīk šis cilvēks, vai tu esi gatavs dalīt ne tikai atbildību Dieva priekšā, bet kredītu dalīt. Tad visu, ko pelnīsiet tu un viņš, viss tiks dalīts uz pusēm, tu viņam palīdzēsi to kredītu nomaksāt. Nedod Dievs, ja viņš ir tāds cilvēks, kas visu laiku ņem kredītus, tas nekad nebeidzas. Ja ir slimība, piemēram, zinu, ka padomju laikā bija tāds nosacījums, kad piesakies laulībām, jāparāda ārsta zīme, ka esi vesels. Tagad tā nav – tagad visi veseli. Manā skatījumā tieši tagad vajadzētu šo nosacījumu paturēt. Agrāk man tas likās jocīgi, es taču redzēšu, ka tas cilvēks ir slims ar kaut kādu jocīgo slimību, nu, protams, es padomāšu, vai es gribētu veidot ar viņu attiecības un ģimeni. Bet tad, kad mums draudzē notika gadījums, kad cilvēki jau aizgāja līdz saderināšanās un arī apprecējās, beigās izrādījās, ka cilvēkam ir ļoti liela veselības problēma, psihiska, tad es sapratu, ka ir svarīgi, jo tu vari nenojaust un nezināt, acīmredzot, tas arī ir iespējams. Ja kaut kas tāds atklājas, tad, protams, tālāk attiecības turpināt nevajag. Ja ir nesarautas saites ar citu partneri. Arī tāds, šķietami, sīkums, nevēlēšanās mainīt dzīvesvietu vai valsti. Tagad daudzi cilvēki brauc uz draudzi atpakaļ no ārzemēm, vēlas dzīvo atkal Latvijā. Vai tā tiešām būs, vai cilvēks paliks Latvijā, vai jūs būsiet vienā valstī. Dzīvesvieta ir lauki un pilsēta: vienam patīk lauki, viens ir vienkārši lauku fans, viņam vajag saimniecību un lauku plašumus, otrs – absolūti pilsētas cilvēks, tad ir jāpadomā, kā jūs dzīvosiet, kurš piekāpsies, kurš būs laimīgs un kurš nelaimīgs. Tas viss ir jāņem vērā.
Bet mācītājs katru laulības gadījumu izvērtē individuāli, un nav tā visi šie punkti ir akmenī iekalti un vispār nav maināmi, esam arī nedaudz elastīgi.
Par bērniem:
1. No vecāku puses svarīgākais ir audzināt bērnus ticībā un paklausībā Dievam.
Tēvi, nekaitinait savus bērnus, bet audzinait un pamācait tos būt paklausīgiem Tam Kungam. (Efeziešiem vēstule 6:4)
Es nezinu, vai tas ir tāds neveikls latviešu tulkojums par nekaitināšanu, bet tas nozīmē, ka vecāku jā – ir jā, nē – ir nē. Ja tu esi apsolījis savam bērnam, ka jūs iesiet tur vai nopirksiet kaut ko, vai darīsiet kaut ko, tad tev ir tas jādara, pat ja tev negribās vai nav ērti, vai kaut kas pamainās, tomēr savs solījums ir jāpilda. Arī tad, ja tu kaut ko māci bērnam, tad izdari vispirms to pats. Nesaki, ka smēķēt nav labi, regulāri kavēt nav labi, bet tu pats visu laiku to dari. Bērns skatās uz piemēru un viņš būs tieši tāds pats kā tu, kaut gan viņš zina, ka tā darīt nav labi, viņš rīkosies tāpat kā tu. “Facebook” portālā bija ieraksts par to, ka vecmāmiņa bērnam liek ēst putru, un bija tāds teiciens: “Apēd vispirms pati to putru,” tad arī bērns to ēdīs. Tas tāds sīkums, protams, bet lielās lietās noteikti tev ir jārāda piemērs ar savu darbību.
2. Bērniem ir jāklausa vecāki, bet vecāku atbildība ir audzināt bērnus tā tā, lai bērni viņus paklausa. Tas pats ir ar sievu un vīru, sievai jāklausa vīram, bet vīrs diemžēl nav tāds, kuram varētu klausīt.
Bērni, klausait saviem vecākiem, jo tā pienākas. Godā savu tēvu un māti, – tas ir pirmais bauslis ar apsolījumu, proti: lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes. (Efeziešiem vēstule 6:1-3)
Ir dažādi vecāki, tikko liecībā dzirdējām par Andreja ģimeni, es domāju, ka daudziem ir dažādas traumatiskas pieredzes ar vecākiem. Bērnībā tas pavisam savādāk, tu esi pakļauts vecākiem, bet kad esi lielāks jau, tad ir visādas situācijas. Taču jāgodā ir vienalga. Jāskatās, kāda arī ir ģimene. Dieva vārds saka, ka ir jāklausa saviem vecākiem.
3.Tas, kā tu dzīvo šodien, ietekmēs tavu bērnu nākotni. Ja tev ir nepareizs dzīvesveids, tad to visu mantos tavi bērni.
Kas tūkstošiem saglabā žēlastību, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus, bet arī neatstāj nevienu nesodītu, piemeklēdams tēvu grēkus pie viņu bērniem un bērnu bērniem līdz trešajam un ceturtajam augumam (2. Mozus grāmata 34:7)
Viss tas parādīsies pie taviem bērniem, arī labais, ja tu dzīvo dievbijīgu, uzticamu dzīvi Dievam, kalpo Dievam, tad tavi bērni arī mantos svētību no tevis.
4. Ļaunāks par neticīgu ir cilvēks, kurš savus bērnus neaudzina, kurš viņus izlaiž, ļauj darīt visu, lai tikai būtu miers mājās.
Bet, ja kāds negādā par savējiem un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu. (1. Timotejam vēstule 5:8)
Tagad ir vispār ideāli, bet padomju laikā, kad es augu, tad telefonu un interneta nebija. Labākajā gadījumā viens televizors un programma. Vai to kāds saprot vispār, ka tā bija? Bija programma “Rīgas viļņi”, tur bija pie katra pulksteņa laiciņa sarakstīts, kāda filma būs. Tev nebija iespēju iedod bērnam telefonu vai planšeti, un tad bērns pats savā nodabā skatās, ko vēlas. Bija tā, kad tajā laikā bija tāda filma, tev bija jābūt mājās, ja tu gribēji redzēt to filmu, ja nē, tad tu paliec bez filmas. Tas nav slikti, bet šodien tas ir tāds liels izaicinājums, kārdinājums arī iedod bērniem, lai tu vari darīt savas lietas, viņš vienkārši pavada daudz laika telefonā un datorā, un tu pat nezini, ko viņš dara un skatās. Tu nekontrolē savu bērnu vispār, viņš var pavadīt laiku, ar ko viņš grib, iet ciemos, nenākt mājas, tas viņam nāks tikai un vienīgi par ļaunu. Protams, ir situācijas, kad tur vairs neko nevar saglābt. Piemēram, ienāk ģimene draudzē, jau pusaudži ir bērni, stipri lieli, tuvojas jau pilngadībai, viņi pieraduši visu dzīvi dzīvo tā, kā viņi grib.. Daudz tur nevar mainīt, viņi faktiski dzīvo savu dzīvi. Katrā gadījumā vecāku atbildība ir censties darīt pēc iespējas vairāk. Pēc iespējas tik, cik tu vari izdarīt no savas puses.
5. Bērni ir jāmīl un arī jādisciplinē.
Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, turēdams tomēr labu prātu uz viņu kā tēvs pret dēlu. (Salamana pamācības 3:12)
Muļķīgas blēņas mīt bērna sirdī, bet audzinātāja rīkste aizdzīs tās tālu prom no viņa. (Salamana pamācības 22:15)
Ja tu disciplinēsi savu bērnu mīlestībā, viņš to jutīs, ka tu mīli viņu, bet ja nebūs normālas disciplīnas, tad viņš uztvers, ka tev vienalga par viņu. Sieviete, kas liecināja, ka bērnībā, tad, kad bērni spēlējās pagalmā, citiem bērniem mammas un vecāki teica, ka tev jābūt piecos mājās, taču viņai to neteica. Viņa var būt cikos grib. Viņa to uztvēra kā nemīlestības un nerūpēšanās pazīmi. Robežas ir ļoti svarīgas, tās ir jānoliek. Mēs darām tā un tas ir pareizi. Tā ir disciplīna, protams, to dara mīlestībā, un bērns jau arī to jūt, vai tu gribi viņam labu, vai tu mīli viņu, un viņš tad arī centīsies paklausīt. Mūsdienās ļoti uzsver, ka bērns ir personība, ka bērnam ir savs “superviedoklis”, viņš jau ir tā nobriedis, ārkārtīgi saprot, gudrs, gudrāks par tevi. Patiesībā bērns jau tikai veidojas par personību, tādu, kādu tu viņu veido, kā tu viņu māci. Ja tu padomā par sevi, kas visvairāk ir tevi veidojis? Vecāku attiecības ģimenē. Tu redzēji, kā vecāki izturas viens pret otru, pret tevi, kā viņi tevi mācīja, apkārtējā vidē. Ne tik daudz iedzimtība, gēni vai raksturs, vai kas cits, katram cilvēkam ir jāvērtē un gudri jāaudzina savi bērni.
Luīzes Zvejas sludināto Bībeles skolas 17. tēmu “Laulība” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
