Indra ar Normundu ir laimīgs laulāts pāris, kas ir precējušies jau vairākus mēnešus.
Indra ir Dievam nodevusies kalpotāja, kura organizē dažādus pasākumus un vada vienu no draudzes „Kristus Pasaulei” mājas grupām. Savukārt Normunds ir sportisks, uzņēmīgs biznesa cilvēks, kurš laikā, kad iepazinās ar Indru, personīgi Dievu nepazina. Viņu attiecības veidojās daudz savādāk, nekā tas ierasts sabiedrībā un ir balstītas uz Dieva principiem.
Indra stāsta: „Zināju Normundu jau diezgan sen, bijām daudzas reizes tikušies kopīgu darījumu dēļ, bet nevienu brīdi viņu neuzlūkoju kā savu iespējamo nākamo vīru. Šajos jautājumos man bija ļoti augsti standarti. Es vēlējos apprecēties ar cilvēku, kurš būtu pieņēmis Jēzu Kristu un dzīvotu svētu dzīvi. Gribēju, lai mums ģimenē būtu vienoti mērķi, kalpojot Dievam. Tā kā pati jau vairākus gadus apmeklēju draudzi un visu savu dzīvi esmu pakārtojusi Jēzum Kristum, arī šajā jomā gribēju izdarīt visu pareizi, – kā ir teikts Bībelē.
Par Normunda plāniem sāku nojaust tikai tad, kad viņš vārda dienā man uzdāvināja sarkanas rozes. Daudz nedomājot, tās pieņēmu, un tikai nākamajā dienā sāku saprast, ka šie ziedi varētu būt dāvināti kā simpātijas apliecinājums. Tiklīdz šī doma ienāca prātā, nolēmu viņu brīdināt, ka nevēlos saņemt tāda veida uzmanību no cilvēka, kas neapmeklē draudzi un Dievam nekalpo.
Piezvanīju un desmit minūšu garā monologa veidā izstāstīju par savu apņemšanos un pārliecību, bet Normunds no dzirdētā bija secinājis tikai vienu lietu, ka tomēr precēties es varētu. Man bija iespaids, ka viņš neko nav sapratis no teiktā un savu iepriekš runāto atkārtoju vēlreiz, bet pretēji gaidītajam Normunds neatkāpās un jau nākamajā nedēļā dievkalpojuma laikā ieradās uz pārrunām ar mācītāju.”
Normunds turpina: „Es vienmēr biju pārliecināts, ka ir iespējams apprecēties uz visu mūžu, un Indra bija tā sieviete, kuru biju izvēlējies. Kad telefona sarunā no viņas dzirdēju daudzos noteikumus, tas nebūt mani nesamulsināja. Esmu ilgus gadus nodarbojies ar sportu. Tas mani ir darījis mērķtiecīgu un iemācījis nebaidīties no grūtībām. Biju ar mieru viņas dēļ savā dzīvē kaut ko mainīt, pieņemot nosacījumus. Pirms uzsākt veidot attiecības un apprecēt Indru, gada laikā man bija jāiepazīst Dievs, kas nozīmē nākt uz dievkalpojumiem, apmeklēt mājas grupu, sākt lasīt Bībeli un lūgt. Tas man nebūt nešķita grūti. Kāpēc gan es nevarētu kādu stundu dienā palasīt Bībeli un svētdienā atpūsties no ikdienas steigas un atnākt paklausīties dievkalpojumu?! Šis gads bija to vērts, jo es pats sāku mainīties uz labo pusi un ieguvu brīnišķīgu sievieti par sievu.”
Izdarot secinājumus, Indra un Normunds stāsta: „Savstarpējās attiecības ļoti atšķiras no tām, kādas esam piedzīvojuši, pirms iepazinām Dievu. Līdz brīdim, kamēr apprecējāmies, mēs nesatikāmies un mūsu pirmā sadošanās rokās, pirmais skūpsts bija tikai pie altāra. To gan dažkārt bija grūti pieņemt apkārtējiem cilvēkiem, taču ir liels gandarījums, ka visu esam spējuši izdarīt pareizi, – kā to vēlās Dievs. Tās lietas, ko daudzi piedzīvo ārpus laulības, mēs varam baudīt laulībā un sniegt otram labāko, zinot, ka neviens no mums neapgriezīsies un neaizies, jo Dievs māca uzņemties atbildību par ģimeni pilnā mērā. Lasot Bībeli, mēs redzam, kā ir pareizi dzīvot, un to īstenojam savā ikdienā. Mēs esam kā komanda, un katrs ieņemam savu, Dieva paredzēto, vietu ģimenē. Gadījumā, ja saskaramies, ar grūtībām, lūdzam par to, un saņemam atbildi un spēku tās atrisināt. Mūsu starpā nav melu, un attiecības ir balstītas uz pilnīgu uzticēšanos. Esam droši par savstarpējām jūtām un nodomiem, jo neapprecējāmies, vadoties pēc mirkļa emocijām, bet gan vairāk lēmuma dēļ. Šī gada laikā bijām kļuvuši par labiem draugiem. Esam slēguši derību Dieva priekšā un būsim kopā līdz galam, jo stipras laulības pamatā ir Dievs. Tas pavisam savādāk liek skatīties uz problēmām, meklēt kompromisus un pārvarēt jebkuras nesaskaņas.
Liels paldies mācītājam par padomiem, kas palīdz dzīvot saskaņā ar Bībeli! Ikvienam novēlam saprast un piedzīvot pašiem to drošību, ko sniedz dzīve Dieva svētītā laulībā. Tāda veida attiecības dod patiesu prieku un laimi. Lai ikvienam izdodas to piedzīvot!”
Normunda un Indras Cinkmaņu liecību pierakstīja Līga Paņina
