Pagājušajā dievkalpojumā, 20. oktobrī, mūsu draudzē bija kāds aizkustinošs notikums. 
Dievkalpojumā sākumā mācītājs izsauca Salvi un Lauru draudzes priekšā, lai paziņotu par jauniešu saderināšanos.
Salvis lūdza Lauras roku, pasniedzot viņai saderināšanās gredzenu un baltu rožu pušķi. Laura atbildēja ar galvas mājienu un “jā” vārdu šim bildinājumam.
Salvis draudzē ir no šī gada janvāra sākuma, bet Laura sākumā apmeklēja draudzi Valmierā, bet nu jau gandrīz divus gadus ir Rīgas draudzē.
Pirms dažiem gadiem Laura, dzīvojot Valmierā, regulāri skrēja un dažkārt aizdomājās, ka būtu lieliski, ja viņai būtu vīrs, kuram arī patiktu skriet. Tajā laikā Laura jau bija kristiete, un citas viņas vecuma meitenes ieteica lūgt par savu topošo vīru. Laura tā arī izdarīja un pāris reizes lūdza Dievu, ka vēlētos sev vīru, kuram patiktu skriešana.
Janvārī draudzē ienāca Salvis. Jau pirmajā dievkalpojumā viņš tika uzaicināts filmēties draudzes video klipā, kurā pieminēja to, ka skrien maratonus. Kad Laura redzēja klipiņu, tas lika viņai aizdomāties. Kādā no dievkalpojumiem Salvim un Laurai satiekoties, jaunieši uzsāka sarunu par skriešanu.
Tā sākās Lauras un Salvja draudzība. Tas, ka jaunieši nav vienaldzīgi viens pret otru, bija redzams daudziem. Mācītājs Mārcis Jencītis, redzēdams viņu izvēles nopietnību, neviltoto pieķeršanos Dievam un izvēli dzīvot pirms laulībām tikumībā, piekrita viņus saderināt draudzes priekšā. Salvis saka, ka tā ir laimīgākā diena viņa mūžā.
Jaunieši ir saderinājušies, bet kāzu datumus vēl precīzi nav zināms. Novēlam Laurai un Salvim turpināt mīlēt Dievu, kalpot Viņam un palikt arī uzticīgiem viens otram!
Pārsla Jankovska
