Trīs dienas – no 23. līdz 25. jūnijam – Subatē bija vērojama neierasta rosība, jo tur bija ieradušies draudzes „Kristus pasaulei” līderi un kalpotāji ar ģimenēm, lai atpūstos un kopā pavadītu neaizmirstamas brīvdienas. Viesus laipni uzņēma Subates draudze un tās mācītāji Inta un Jānis Baloži, kas bija ne tikai sarūpējuši gardu cienastu un naktsmājas, bet arī saorganizējuši ekskursijas, sportiskas aktivitātes brīvā dabā un sagādājuši ne vienu vien pārsteigumu.

Izrādās, ka Subatē, kas atrodas aptuveni 185 kilometru attālumā no Rīgas un 50 kilometru attālumā no Daugavpils, nokļūt nav nemaz tik vienkārši un pa ceļam jāapgūst orientēšanās iemaņas, jāpārvar bezceļa rallija posms Vecumnieki-Nereta-Subate un jāuzmundrina tie ceļabiedri, kuriem brauciens bija kļuvis par īstu pārbaudījumu. Taču laimīgi nokļuvuši galamērķī visi beidzot varēja sēsties pie pusdienu galda un baudīt namamātes sarūpēto mielastu.

Lietus, kas mitējās vien otrās dienas rītā, nespēja nobiedēt pat vismazākos pasākuma dalībniekus, kuri ātri vien atrada sev nodarbošanos un pamanījās iesaistīt savās nodarbēs arī vecākus un jauniegūtos draugus. Aktīvākie pirts apmeklētāji pat priecājās par lietu un atrada tam praktisku pielietojumu, lai atvēsinātos, savukārt tie, kuri bija ieplānojuši pavadīt vakaru sausām drēbēm, pulcējās telpās, kur tika aizvadīti spraigi galda futbola mači un šautriņu mešanas turnīrs. Uzvarēja, protams, draudzība. Un kur gan sadraudzība bez šašlikiem, siltas tējas, uzkodām un interesantām sarunām!

Otrajā dienā lietus jau bija mitējies, un pēc gardām pašu sarūpētām brokastīm visi devās ekskursijā uz Daugavpils cietoksni, pa ceļam apskatot arī Sventes muižu un vietējo kara muzeju. Lielu interesi par kara tehniku izrādīja puiši, taču arī meitenes nestāvēja malā un drosmīgākās pat sēdās pie spēkratu stūres. Nekur tālu gan viņas netika, jo vizināšanās ar tanku, ticiet vai nē, nebija ieplānota, bet tas neatturēja daiļā dzimuma pārstāves iesaistīties diskusijās par kara tehnikas praktisko pielietojumu.

Nākamais pieturas punkts bija Daugavpils cietoksnis, un tā apmeklējums pārsteidza ar gida izsmeļošo stāstījumu par cietokšņa vēsturi, tā stratēģisko nozīmi un lomu mūsdienās. Informācija bija patiešām apjomīga un jautājumi tika aplūkoti no dažādiem aspektiem, bet jautājums: „Mammīt, vai tas onkulis ir zinātnieks?” bija tik tiešs un konkrēts, ka plašāk netika apspriests.

 

Vakars savukārt tika aizvadīts patiesi sportiskā garā, iemēģinot roku šaušanā mērķī, spēlējot volejbolu, peldoties, šūpojoties, griežoties karuselī, lēkājot pa batutu, šļūcot pa slidkalniņu un vienkārši atpūšoties. Paši izturīgākie paguva noskatīties arī filmu „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, bet tad gan visi devās pie miera.

Brīvdienas noslēdzās ar briežu dārza apmeklējumu un sportiskām aktivitātēm brīvā dabā. Atpūtušies un laimīgi piektdienas vakarā līderi atgriezās mājās.

Visi kā viens atzīst, ka šis pasākums bija lieliska iespēja tuvāk iepazīties, sadraudzēties un kopā atpūsties. „No šīm brīvdienām visvairāk atmiņā paliks sadraudzība un sajūta, ka esmu daļa no lielas un draudzīgas ģimenes, kuras mīļie vecāki ir Mārcis un Ganna. Vēl atcerēšos lielisko namamāti Intu un namatēvu Jāni, kuri nepārtraukti rūpējās, lai šīs brīvdienas būtu piepildītas, un tādas tās arī bija!” stāsta Baiba. Arī Metmaņu ģimene dalās iespaidos par kopā pavadīto laiku: „Mūsu ģimene ir sajūsmā par brīnišķīgajiem cilvēkiem, par jauko uzņemšanu, gardiem ēdieniem un daudzveidīgo programmu. Kad bijām pārbraukuši mājās, mazā Kate paziņoja, ka vajagot braukt atkal!”

Ir aizvadīts viens lielisks sadraudzības pasākums un skaidrs ir viens – ar nepacietību jau tiek gaidīts nākamais!

Baiba Liepiņa