Vecāku biežās prombūtnes dēļ attiecības starp vecākiem un bērniem pasliktinās, un bērnam rodas sajūta, ka viņš ir nevajadzīgs, nemīlēts un pamests. Laura, kādas bija tavas attiecības ar vecākiem?Patiesībā man bērnībā vislabākās attiecības bija ar opi, uz kuru varēju pilnībā paļauties, jo viņš man bija tēta vietā. Kad opis nomira, es to ļoti pārdzīvoju un daudz raudāju. Mēs ar brāli regulāri

Lai arī Aina vairākus gadus apmeklēja draudzi “Kristus Pasaulei” un pazina Dievu, tomēr smēķēšana bija ieradums, ar kuru vajadzēja cīnīties ilgu laiku. Tomēr šodien Aina ir brīva no 40 gadu ilgušās atkarības.“Pirmo cigareti es pamēģināju 26 gadu vecumā kompānijas pēc kopā ar draudzenēm. Tā vairākas reizes, kopā uzsmēķējot, man radās atkarība. Drīz vien pīpēju jau pat vairāk nekā paciņu cigarešu dienā.Pirms

Inga, pastāsti, kā tu iepazini Dievu?Pateicoties vecmammai, jau no agras bērnības esmu ticējusi Dievam, viņa ņēma mani līdzi uz baznīcu un iemācīja pirmās lūgšanas. Tomēr nepazinu Viņu kā mīlošu Tēvu, bet uztvēru kā bargu tiesnesi, jo domāju, ka Dieva mīlestība ir jānopelna. Biju dzirdējusi par to, ka Viņš soda par grēkiem. Jau agrā pusaudžu vecumā baznīcā ievēroju divu veidu cilvēkus.

Kāda neveiksmīga vingrinājuma laikā sporta zālē Aivars ieguva smagu mugurkaula traumu, pēc kuras desmit dienas pavadīja slimnīcā. Ārstu prognozes nebija iepriecinošas un jaunajam cilvēkam bija gaidāms smags ārstēšanās un rehabilitācijas kurss vairāku gadu garumā, taču kāds draugs viņu uzaicināja uz draudzi “Kristus Pasaulei”. Dziedināšanas dievkalpojumā Aivars piedzīvoja tūlītēju dziedināšanu no diska trūces un tagad atkal aktīvi sporto, par ko viņa

“Tu jau nevelc plaušās. Velc dūmus plaušās. Skaties, kā es to daru.” Tā iesākās mans vienpadsmit gadu garais smēķēšanas ceļš. Turpat, piemājas pagalmā, aiz šķūnīšiem, ar tā laika “sirdsdraudzeni”.Man bija 11 gadu, kad pirmo reiz pamēģināju, kas ir cigarete. Divus gadus, tikai niekojos, līdz 13 gados tā pati draudzene iemācīja smēķēt pa īstam. Smēķēšana bērnībā ir bijis kā modes trends, kas

Linda, kā sākās Tavs stāsts?Kad mācījos skolā, jau no pirmajām klasītēm man bija labākā draudzene, ar kuru kopā pavadījām gandrīz katru dienu. Mēs bijām kā māsas – nešķiramas un it visā uzticējāmies viena otrai. Vidusskolas laikā sāku tikties ar kādu puisi un pēc neilga laika uzzināju, ka esmu stāvoklī. Lai arī mums nebija labas attiecības, mēs uzņēmāmies atbildību un apprecējāmies.

Ar veģetatīvās distonijas simptomiem Ivars ir cīnījies aptuveni septiņus gadus. Šī mūsdienu slimība traucēja jaunajam vīrietim pilnvērtīgi dzīvot un ārstu izrakstītie medikamenti spēja vien noslāpēt sliktās emocijas un padarīt Ivara prātu apātisku. Ivars ir atzinis, ka visspēcīgākais ierocis cīņā pret slimību ir lūgšana. Viss sākās ar kādu atgadījumu pirms septiņiem gadiem: “Atceros, ka tolaik man ļoti patika ieiet karstā

Mazvērtība – viena no visizplatītākajām problēmām, ar kuru cīnās lielais vairums cilvēku. Pat psihologi nespēj atrast veidu, kā to pilnībā izskaust. Līgai mazvērtība bija radusies jau bērnībā, un tā kontaktēšanos ar cilvēkiem padarīja sarežģītu. Viņa nespēja pastāvēt par savu viedokli un parasti kautrējās no tā, ko citi padomās. Kad Līga iepazina Dievu, viņa tika atbrīvota no mazvērtības sajūtas.Līga, pastāsti par

Mūsdienās daudzi cilvēki cieš no atkarībām. Ja smēķēšana var izpostīt veselību un iztīrīt naudas maku, tad ar alkoholu, azartspēlēm un narkotikām ir vēl trakāk – tās ir izpostītas dzīves, piepildītas cietuma kameras un diemžēl arī iespēja ātrāk nonākt kapā.  Arī manas dzīves neatņemama sastāvdaļa bija šie kaitīgie ieradumi, un, tikai pateicoties Dievam, esmu spējis pateikt NĒ šīm atkarībām un sākt

„Agrāk uzskatīju, ka depresija ir lieta, ar kuru man nekad nenāksies cīnīties, diemžēl es kļūdījos,” savu stāstu iesāk Henisa. Kad pirms vairākiem gadiem štatu samazināšanas dēļ sieviete palika bez darba, kā arī vienlaikus saskārās ar citām grūtībām, viņas dzīvi pārņēma bezcerība, nebeidzamas skumjas un bailes par nākotni. Saprotot, ka ne zāles, ne speciālisti nespēj palīdzēt iegūt patiesu sirdsmieru un

Bieži vien mēs samierināmies ar dažādām problēmām dzīvē, īpaši, ja tās ilgst gadiem un mēs neredzam tām ne izskaidrojuma, ne risinājuma. Taču klausoties Elīnas dzīvesstāstu, arvien nostiprinās pārliecība, ka Dievam nav neatrisināmu problēmu. Vairāk nekā sešpadsmit gadus Elīnu mocīja pastāvīga miegainība un nogurums, un tas kļuva par viņas dzīves sastāvdaļu. Tad kādā no “Kristus Pasaulei” dievkalpojumiem viņa piedzīvoja pārdabisku atbrīvošanu

Pēkšņas asas sāpes, no kurām aizsitas elpa, pārtrauca Simonas nodarbību sporta zālē. Steidzami jāiedzer zāles, kuras nav tālu jāmeklē, jo tā notiek regulāri. Vienmēr pēc treniņa bija nepieciešama tablete, kas remdinātu sāpes. Tā bija Simonas ikdiena vēl nesen, tomēr jaunā meitene nodarbojās ar sportu, neskatoties uz veselības problēmām.“Pirms pieciem gadiem iekļuvu avārijā, man tika traumēts mugurkauls un es nokļuvu slimnīcā.

Ikvienam zināms, kādu kaitējumu smēķēšana nodara veselībai un izskatam, tomēr trešā daļa Latvijas iedzīvotāju piekopj šo netikumu un nevēlas vai nespēj saviem spēkiem no tā atbrīvoties. Laura savu pirmo cigareti pamēģināja 11 gadu vecumā, un tas izvērtās par 13 gadus ilgu atkarību, no kuras viņa atbrīvojās vienīgi tad, kad iepazina Dievu un Viņš deva spēku šim kaitīgajam ieradumam pielikt punktu.„Atceros, ka

Mūsdienās arvien lielāku popularitāti iegūst dažādas austrumu reliģijas un mācības. Tas ir kā modes kliedziens, kaut kas jauns un eksotisks. Beātes ģimene pirms vairākiem gadiem pievērsās hinduismam, taču gaidītās svētības un miera vietā jauno meiteni pārņēma tukšuma sajūta un depresija. Viņai nācās atzīt, ka gaidītās apskaidrības vietā ir iemantotas nopietnas dvēseles problēmas, no kurām pati saviem spēkiem nespēj tikt vaļā.

Agra jau daudzus gadus sevī ievēroja tieksmi saasināti reaģēt uz dažādām dzīves situācijām, kam sekoja asaras, depresīvas domas, pārdzīvojumi bez iemesla, un negatīvās emocijas kļuva viņas ikdiena.Agra stāsta: „Tā kā vecāki no rīta līdz vakaram strādāja, viņiem nesanāca man veltīt tik daudz laika un uzmanības, kā es vēlētos, tādēļ man bija radusies nemitīga vēlme pēc uzmanības apliecinājumiem un sevis žēlošanas.

“Tikko kā biju saņēmis dāvanu, taču nepaspēju to kārtīgi aplūkot, kad nesaprotamu iemeslu dēļ sākās reibonis, vemšana, un es zaudēju samaņu, kam sekoja brauciens “ātrās'” palīdzības mašīnā, murgainas gaidīšanas stundas slimnīcas uzņemšanas nodaļā un ievietošana stacionārā” – tā savu dzimšanas dienu atceras Dainis.Viņš turpina savu stāstu: “Vasaras beigās, tieši tās dienas rītā, kurai vajadzēja būt īpašai un priecīgai, man sākās nopietnas

Būtībā jau skan visai vienkārši – man ir iesnas. Taču tā var būt samilzusi problēma, no kuras ļoti grūti tikt vaļā. Tā bija arī Gitai – viņa daudzus gadus mocījās ar hroniskām iesnām, kas sākās pēc saaukstēšanās. Gitai bija aizlikts deguns un nevarēja paelpot, neiepūšot zāles, līdz ar to viņa cieta no diskomforta. Taču tad, kad viņa pirmo reizi atbrauca uz draudzes “Kristus

Emīls dažādu iekšēju kompleksu dēļ jutās mazvērtīgs, nespēdams pieņemt savus lēmumus un dzīvot patstāvīgi. Tādēļ puisis norobežojās gandrīz no visiem cilvēkiem, izņemot ģimeni. Viss izmainījās, kad viņš iepazina Dievu un nonāca draudzē „Kristus Pasaulei”. „Beidzot varu teikt – esmu pieaudzis!” tā par sevi saka Emīls, turpinājumā daloties savā stāstā.„Manas problēmas sākās pusaudžu gados, kad ievēroju, ka, salīdzinot ar vienaudžiem, esmu mazāks augumā.

Vladislavs pusaudžu gados un jaunībā dzīvoja visai vētraini. Kā liela daļa jauniešu, viņš smēķēja, dzēra, vēlāk lietoja arī narkotikas, un apreibinošo vielu ietekmē tika sastrādāti daudz likumpārkāpumi, kas noveda viņu līdz tiesas darbiem. Jaunietis bēguļoja no policijas, taču tad viņa dzīvē notika lielas izmaiņas – Vladislavs iepazina Jēzu Kristu, sāka regulāri apmeklēt draudzi un kalpot Dievam. Tā jaunais vīrietis saņēma

Kāpēc tik daudzi cilvēki cieš no mazvērtības, kautrīguma un grūtsirdības? Šķirtas ģimenes, atraidījums no vecākiem un vienaudžiem skolā ļoti ietekmē mūsu pašapziņu un atstāj sekas uz visu turpmāko dzīves gājumu, liekot justies nepārliecinātiem un neapmierinātiem pašiem ar sevi. Dažkārt cilvēki domā, ka pat Dievs šeit neko nespēj mainīt un ka ar mazvērtību nāksies sadzīvot visu turpmāko dzīvi.Ienākot draudzē “Kristus Pasaulei”,

Lai arī slikts garastāvoklis, emocionāla nestabilitāte mēdz gadīties katram, tomēr ilgstošas negatīvas emocijas, stress vai pārslodze var izraisīt veselības problēmas. Tā bija Zanei, kurai laika gaitā parādījās dažādas veselības problēmas, līdz ārsti konstatēja viņai veģetatīvo distoniju un depresiju.Zanes stāsts: “Tas sākās pēkšņi, aptuveni pirms sešiem gadiem. Man parādījās grūtsirdība un nomākts garastāvoklis, kā arī nekas vairs nesagādāja prieku. Varēju ilgi sēdēt un skatīties

Mēdz teikt, ka veģetatīvā distonija ir viena no mūsdienu „modernajām” slimībām, kaite, kuras cēloni precīzi nevar noteikt, un risinājumu – vēl jo mazāk. Tomēr, kas cilvēkam nav iespējams, – to dara Dievs! Paula ar veģetatīvo distoniju cīnījās četrus gadus. Ikdiena tika pavadīta bailēs no slimības simptomiem, atrašanās sabiedriskajā transportā, bailes nāves un citām lietām, kā arī dzīve depresijā. Viss izmainījās

Pagājušā gada decembrī Lauma piedzīvoja kādu nepatīkamu notikumu – darba laikā ieraudzīja, ka viņai uz labās rokas ir uzmeties nenosakāms, uz āru izvirzījies veidojums, peintbola bumbiņas lielumā. Apkārtējie cilvēki izteica minējumus, ka tas varētu būt tikai saspiests nervs un ar laiku tas samazinātos, līdz izzustu pavisam, taču diemžēl tā nebija. Jaunā sieviete nevarēja cilāt smagumus, nespēja salocīt savu roku, jo tā

Viens no principiem, kas apvieno visus ietekmīgos biznesmeņus un veiksmīgos cilvēkus ir ziedošana. „Finansiāls uzplaukums arī manā dzīvē ienāca caur došanu Dievam un cilvēkiem,” par sevi saka Leongina – sieviete, kura ir gājusi cauri lielām grūtībām, taču tagad dzīvo pārtikušu un laimīgu dzīvi. „Pirms aptuveni septiņpadsmit gadiem man bija laimīga ģimene, trīs bērni un vīrs, kuru vērtēju augstāk par visu. Tomēr kādu dienu

Juvenīlais artrīts ir slimība, kas var parādīties bērniem līdz 16 gadu vecumam. Tas ir locītavu iekaisums, kā rezultātā veidojas pietūkums, sāpes un kustību ierobežojumi. Šīs slimības cēloņi vēl nav īsti noskaidroti. Vēsmai artrīts nebija nekāds jaunums – viņas ģimenē tas pāriet no paaudzes paaudzē, arī mammai un vecmāmiņai tika konstatēta šī nepatīkamā diagnoze.Vēsma iesāk ar kādu atgadījumu bērnībā: “Atceros, kad