Bērnībā gūto emocionālo traumu, grūto apstākļu un problēmu sekas var vīties visai cilvēka dzīvei cauri, atstājot negatīvu ietekmi uz domāšanu un pasaules uztveri arī tālākajā dzīvē. Izteiktie aizvainojumi un pazemojumi veido negatīvu skatījumu uz sevi un citiem, ko vēlāk ļoti grūti mainīt. Agnesei, iepazīstot Dievu un pārvarot dažādus šķēršļus, tas izdevās. Kā tas notika pastāstīs pati Agnese: “Uzaugu nepilnā,

Pirms neilga laika draudzes „Kristus Pasaulei” vecākais mācītājs un evaņģēlists Mārcis Jencītis rīkoja Lielo dziedināšanas dievkalpojumu Rīgā, kura laikā ikvienam bija iespēja saņemt aizlūgšanu par personīgām vajadzībām un piedzīvot savu Dieva brīnumu. Arī Emija kopā ar savu tanti devās uz šo dievkalpojumu, jo viņai bija kāda problēma – nedēļu pirms dievkalpojuma slidotavā meitene traumēja celi un pēc kritiena sākās

Migrēna ir problēma, kuras cēlonis bieži vien nav skaidrs un līdz ar to arī izārstēt šo kaiti līdz galam nav iespējams. Sintijai regulāras galvassāpes sākās pirms vairākiem gadiem, ievērojami apgrūtinot viņas dzīvi, darba gaitas un komunikāciju ar cilvēkiem. Kad viņa pievienojās draudzei “Kristus Pasaulei”, mājas grupiņā regulāri lūdza par šo problēmu un pēc kāda laika Sintija pamanīja, ka mokošās

Mūsdienu pasaulē, kur lielākā daļa cilvēku dzenas pēc materiālām lietām, daudziem ir grūti atrast patiesu draudzību un vērtības, kuru dēļ būt kopā vai pat dzīves jēgu. Rolanda sākotnējā vēlme pēc patiesuma beidzās ar to, ka jaunais puisis vienkārši sāka „plūst pa straumi”, neredzot dzīves jēgu vai iemeslu censties kaut ko sasniegt. Savā stāstā viņš padalīsies ar to, ko ir

Reizēm mēs tā esam iestiguši savās problēmās un ar tām saraduši, ka nespējam iedomāties citādāku dzīvi. Par to, kā tomēr izmainījās Armanda dzīve, pastāstīs viņš pats: “Bērnībā par mani rūpējās mamma. Par tēvu neatceros, jo viņa praktiski nebija. Kad mācījos piektajā klasē, mana mamma pēkšņi nomira. Man tas bija liels zaudējums un emocionāls trieciens. Mātes bērēs es iztukšoju pirmo

Nav uz pasaules tāds laiks, vieta vai problēma, kurā Dievs nespētu iejaukties un izmainīt, ja vien uz Viņu paļaujas, tic un lūdz! Sarunā Jānis stāsta, kā tas notika viņa dzīvē: ”Man jau ir 87 gadi. Dzīve gandrīz nodzīvota, pienākušas vecumdienas un veco ļaužu pansionāts kļuvis par manu mājvietu. Likās, ka neko vairs nevaru mainīt un tā arī savas pēdējās

Marijas stāsts ir apliecinājums Dieva visvarenībai. Kad viņas meitiņa Nikola Jasmīna saslima ar smagu ādas slimību, ārsti nedeva nekādas cerības. Mazulīte cieta neizturamas mokas, bet tad kāds ticīgs cilvēks iestājās par viņu lūgšanā un notika brīnums. Otrā rītā bērns bija pilnīgi vesels. Notikušais bija iedrošinājums arī pašai Marijai, kura pēc tam pilnībā atdeva savu sirdi Dievam un pievienojās draudzei.

Gundar, pastāsti par savu dzīvi, kāda tā bija? Pirms iepazinu Dievu, es savu dzīvi varētu nosaukt par vairākiem gadiem tumsā, jo tas atgādināja neveiksmju ciklu, kas atkārtojās, un izskaidrojumu tam atrast nevarēju. Ir kāda lieta, ko es nekad neesmu saņēmis no cilvēkiem, pirms ienācu draudzē – mīlestība. Man bija ģimene – tēvs un māte, taču bērnībā nesaņēmu gaidīto uzmanību

Mihails ir fizikas skolotājs un liels zinātnes cienītājs. Šādiem cilvēkiem visbiežāk ir raksturīga racionāla pieeja visam pasaulē un līdz ar to neticība Dieva esamībai. Tomēr Mihails ir atklājis to, ko kāds vismazāk būtu gaidījis – Dieva principi, par kuriem runā Bībele, tiešām darbojas! Kā viņš to saprata, tālāk pastāstīs pats. Mihail, kādēļ Tu agrāk uzskatīji sevi par ateistu? Tā

Nepiedošanai sev līdzi atnes aizvainojumu, dusmas, naidu un rūgtumu. Cilvēki mēdz cīnīties gadiem, netiekot ar to galā un nespējot aizmirst pāridarījumu. Mārtiņam nepiedošana nāca no skolas gadiem, taču Dieva spēkā šodien viņam ir pilnīgi brīva sirds, un viņa dzīve ir izmainījusies! Mārtiņ, kam tu nespēji piedot un kas bija noticis tavā dzīvē? „Es izaugu Latgalē, šķirtā ģimenē, diezgan nabadzīgos

Reizēm mēs paši neapzināmies savas ieilgušās problēmas smagumu un postošās sekas, bet to redz, saprot un tas vairāk sāp cilvēkiem, kuri ir mums līdzās. Tā tas notika arī Līvijas dzīvē. Līvija stāsta: ”Dzīvoju ar vīru, kuram bija smaga alkohola atkarība. Tas bija šausmīgs laiks – nemitīgi strīdi, negulētas naktis, apvainojumi no vīra un pat roku “palaišana”. Lai kaut uz

Zigmāra dzīve ir spilgts pierādījums tam, ka lūgšana spēj visu. Tā pieceļ uz kājām tad, kad ārsti saka, ka cerību izdzīvot vairs nav, tā dod atbildes uz dažādiem jautājumiem, un pats galvenais – palīdz sastapt to, pēc kā ilgojas ikviens – patiesu mīlestību, kas nāk no Dieva un spēj izmainīt  dzīvi līdz nepazīšanai! Mūsu  sarunā Zigmārs padalīsies ar savu pieredzi,

Kā daudziem bērniem mūsu sabiedrībā, Kitijai bija sarežģīti ģimenes apstākļi un grūta bērnība. Savā ģimenē, vēlāk arī skolā un sabiedrībā, nekur viņa nejutās pieņemta, vajadzīga un mīlēta. Jaunā meitene visur meklēja mīlestību, arī attiecībās, taču nekur neatrada to, pēc kā slāpa viņas sirds. Kaut arī Kitija pēc dabas ir cīnītāja, ar laiku nolaidās rokas, uzmācās depresija un pat pašnāvības

Dievs ir tāds Tēvs, kurš grib palīdzēt arī mūsu ikdienas lietās, sīkumos un atbildēt uz mūsu jautājumiem brīnumainā veidā. Inetai gadījās savainot kāju tieši pirms iešanas uz dievkalpojumu, taču viņa nepadevās – kā jau parasti svētdienā, Ineta devās uz draudzi un vēlāk arī izmēģināja kādu padomu, ko bija saņēmusi no Dieva pēc lūgšanas. Tā rezultātā – no sāpēm ne

Pirms kāda laika Svetlana saskārās ar urīnceļu iekaisumu, kas viņu pārsteidza diezgan negaidīti. Tā kā Svetlana tic Dievam un apmeklē draudzi, viņa devās uz aizlūgšanu par šo vajadzību, un brīnumainā kārtā jau nākamajā dienā jaunā sieviete jutās daudz labāk. Svetlana dalās ar notikušo: „Problēmu pamanīju diezgan pēkšņi. Tā bija sestdiena, kad devāmies uz   Tautas lūgšanu sapulci „Dievs, svētī Latviju!”.

Kas notiek ar kristieti, ja viņš aiziet no draudzes? Vai iespējams palikt ar Dievu un būt ticīgam bez Dieva ģimenes un kristīgas vides? Vai šādi iespējams būt Dieva svētītam? Pirms pieciem gadiem Ilona regulāri apmeklēja draudzes “Kristus Pasaulei” dievkalpojumus un grupiņu, bija atradusi šeit draugus un atbalstu. Viņas dzīve mainījās un gāja uz augšu, ticīgo vidū viņa jutās labi.

Ieva izauga ģimenē, kurā tika stāstīts un runāts par Dievu. Jau no bērnības viņa zināja, ka Dievs ir un Viņu arī lūdza, kad dzīvē gāja grūti, līdz brīdim, kad Dievs izmainīja viņas domāšanu un ikdienu. Par piedzīvoto stāsta pati Ieva: ”Es izaugu vecāku mīlēta un aprūpēta. Sākot mācības sākumskolas pirmajā klasē biju nedroša un bikla. Man gadījās ļoti neiecietīga

Nikotīna atkarība jeb, vienkārši sakot, pīpēšana „pielīp” nevienam vien jaunietim. Skola, kompānijas, ballītes ir vietas, kur jauniem cilvēkiem grūti noturēties pretī vienaudžu spiedienam. Lietas, kuras tiek uzskatītas par foršām un „krutām”, vēlāk ieskauj važās neskaitāmus cilvēkus, izraisot veselības pasliktināšanos un piesaistot arī citas atkarības. Uldis smēķēt sāka astotajā klasē. Kā pats saka: „Visi draugi pīpēja, tādēļ arī es nevēlējos

Una ir piedzīvojusi dažādus posmus savā dzīvē – gan kritienus, gan pacēlumu, tomēr kopā ar Dievu ar visu ir spējusi tikt galā. Savā stāstā viņa padalīsies ar to, ko viņa ir sapratusi un, pats galvenais, – ko viņa ir ieguvusi, dzīvojot ikdienā ar Dievu. Una, kā tu iepazini Dievu? Mans ceļš ar Dievu sākās vairāk nekā pirms desmit gadiem,

Nelielā sarunā Matīss stāsta par saviem dzīves jēgas meklējumiem un to, kā Dievs ir izmainījis viņa dzīvi. No drūma un nomākta jaunieša, kurš nekādi nespēja atrast savai dzīvei piepildījumu, pāris gadu laikā viņš ir kļuvis par atvērtu un komunikablu puisi, kurš ieguvis jaunus draugus, iesaistījies kalpošanā draudzē un tagad jūtas šeit kā zivs ūdenī. Matīss pats saka, ka savu

Septiņus gadus Marika centās sadzīvot ar alerģiskajām iesnām, kas parādījās katru pavasara un rudens sezonu, bet, saprotot Dieva gribu dziedināt ikvienu cilvēku, sieviete saņēma pilnīgu brīvību no šīs problēmas. Marika stāsta: “Aptuveni septiņus gadus mocījos ar alerģiskām iesnām, kas uzliesmoja pavasara un rudens sākumā. Parasti viss sākās ar asarojošām acīm, galvassāpēm un nespēju skatīties uz gaismu. Ar katru reizi

Ir pagājis jau gads kopš draudzes “Kristus Pasaulei” evaņģēlistu dziedināšanas dievkalpojuma Dobelē, kurā Ruta piedzīvoja Dievu un saņēma savu brīnumu. Par to, kas notika, stāsta Ruta: “Es vienmēr esmu bijusi noslēgta, dažādās dzīves situācijās neizrādīju emocijas, bet tās glabāju un krāju sevī. Tas nospieda sirdi un prātu. Daudzi pārdzīvojumi manā dzīvē – vīra  nāve, pēc kuras sekoja izlaidīgs dzīves veids,

Noraidoša attieksme no bērniem un jauniešiem skolā var atstāt ietekmi uz cilvēku arī tālākajā dzīvē. Izteiktie vārdi veido jaunā cilvēki skatījumu uz sevi un apkārtējiem, ko vēlāk ir grūti mainīt. Tomēr Edgaram tas izdevās, jo viņš iepazina Dievu un saprata, ka Dievs viņu mīl un pieņem tādu, kāds ir. Kā Tu raksturotu savu personību un dzīvi pirms iepazini Dievu?

Reizēm mūsu ikdienas ritmu var izjaukt neparasti slimības simptomi, kas parādās pēkšņi, izraisa satraukumu un traucē ikdienā labi justies. Tā notika arī Kristiānas dzīvē, taču pēc tam, kad viņa atnāca uz dievkalpojumu un devās uz aizlūgšanu, meitene jutās labāk un simptomi izzuda. Kristiāna dalās ar piedzīvoto: „Pusotru mēnesi atpakaļ manīju izmaiņas veselības stāvoklī un pašsajūtā, sākumā domāju, ka varbūt

Ir dažādi veidi, kā cilvēks pārvar un cīnās ar bailēm un nedrošību. Nespēja patstāvīgi pieņemt lēmumus baiļu dēļ traucē virzīties uz priekšu un sasniegt kaut ko vairāk. Taču Dieva Vārds mums māca nepadoties un saprast, ka tiem, kuri dzīvo ar Jēzu, nav nekas neiespējams un Svētais Gars dod spēku, gudrību un spēju paveikt lietas. Tieši paļaujoties uz Dievu un apliecinot