Liene, kā jau vairums jauniešu, nezināja, kā pareizi apieties ar finansēm, 
līdz ar to nopelnītā alga makā ilgi neturējās. Taču, iepazīstot Dievu un sākot apmeklēt draudzi, jaunās sievietes attieksme pret finansēm izmainījās, viņa iemācījās plānot savus izdevumus un tagad Liene saka, ka viņas dzīvē ir atnākusi labklājība un finansiāla svētība. Par to, kā tas notika, viņa stāsta:
“Pirms sāku ticēt Dievam, es nemācēju rīkoties ar savām finansēm. Pirku visu, kas ienāca prātā un tērēju, daudz nedomājot par to, cik paliks pāri mēneša beigās, līdz algai. Nemācēju sev neko atteikt vai atturēties no pirkumiem. Kad man pašai bija nauda, es ātri vien to notērēju un man atkal bija jāaizņemas vai jāprasa vecākiem. Arī paši vecāki dzīvoja tieši tāpat, vienai dienai, līdz ar to man nebija, no kā mācīties. Viņi neplānoja savas finanses un nemācīja arī mani to darīt. Tajā laikā es mācījos un strādāju par auditora palīgu, bet alga man bija salīdzinoši maza. Dzīvoju kopā ar savu nākamo vīru un pašiem vien bija jārūpējas par visiem rēķiniem, ēdienu un mājokli. Man bija pastāvīgs darbs, bet manam vīram tie visu laiku mainījās. Arī viņš, gluži kā es, neplānoja savas finanses, līdz ar to man bieži nācās uzturēt gan sevi, gan arī viņu.
Pati nenāku no kristīgas ģimenes, bet manam vīram ir ticīgi vecāki un bērnībā viņš bija apmeklējis draudzi. Darbā viņam viens kolēģis ir no draudzes “Kristus Pasaulei”. Viņš uzaicināja manu vīru uz mājas grupiņu un arī es aizgāju kopā ar viņu. Mājas grupiņā mums ļoti iepatikās, mēs abi sākām nākt regulāri arī uz dievkalpojumiem draudzē un drīz vien pamanījām izmaiņas pie sevis un savā dzīvē. Jau ienākot draudzē, mēs lūdzām, lai Dievs sakārto mūsu finanšu lietas. Apmēram tajā laikā nomainīju iepriekšējo darba vietu uz citu, labāk apmaksātu. Strādāju tanī pašā jomā, tikai tagad mana alga ir gandrīz divas reizes lielāka.
Iepazīstot Dievu, kopā ar dzīvesdraugu nolēmām apprecēties un sakārtot mūsu attiecības pēc Dieva prāta. Nesen mums bija kāzas. Mums nebija jāaizņemas vai jāņem kredīts, lai organizētu šo pasākumu. Arī vecākiem neprasījām nekādu atbalstu. Tā ir liela Dieva svētība, jo mūsdienās ir retums nosvinēt kāzas bez kredītiem, parādiem vai palīdzības no tuviniekiem.
Klausoties mācītāja sprediķus par finanšu principiem Bībelē, esmu iemācījusies, kā pareizi rīkoties ar saviem ienākumiem un plānot tos. Katru rītu es lasu Bībeli un lūdzu Dievu. Arī caur to es iegūstu gudrību, kā pārvaldīt savus līdzekļus. Sapratu, ka vēlos dot Dievam desmito tiesu. Tas bija kā lēmums, ko es pieņēmu, lai dzīvotu pēc Dieva principiem un darītu to, kas Viņam patīk. Paradoksāli, bet dodot Dieva valstībai, mums pašiem nepaliek mazāk! Dzīvē ir atnākusi veiksme un svētība. Ārēji raugoties, it kā dažādas sakritības, taču aiz visa tā bija pamanāma Dieva vadība. Arī vīram nostabilizējās darba gaitas un tagad vairs nav darbs no gadījuma uz gadījumu, kā iepriekš. Šobrīd viņš pelna vairāk nekā es un var apgādāt ģimeni. Nu jau pusgadu, esot draudzē, manā dzīvē ir ienākusi svētība un stabilitāte. Tomēr tā neatnāca pati no sevis, bet drīzāk caur to, ka draudzē iemācījos dzīvot un rīkoties atbildīgāk, pēc Dieva principiem. Tas notika gan lasot un pielietojot Dieva Vārdu savā dzīvē, gan caur mācītāja svētrunām un draudzes mācību, gan arī caur manas mājas grupiņas vadītāja ieteikumiem un pārējo dalībnieku atbalstu un lūgšanām. Visvairāk mani izmainīja Bībeles skola, kur ir atsevišķa nodarbība par finanšu principiem Bībelē, un sludinātais par došanu dievkalpojumā.
Jauniešiem savā vecumā es novēlētu tiekties pēc Dieva, mēģināt izprast Viņa gribu, principus. Ja tu meklēsi Viņu, Dievs sakārtos tavu dzīvi!”
Lienes Ansones liecību pierakstīja Artūrs Danenbaums
