Pirmdienas līderu sapulci mācītājs Mārcis Jencītis sāka, sakot, 
ka turpināsim to pašu tematu, ko iesākām sestdienas dievkalpojumā, būs tās pašas rakstu vietas no Jozua grāmatas, tikai nedaudz tālāk.
Kas ir līdumnieks? Tas ir cilvēks, kas iztīra lauku no koka saknēm. Vai Latvijā ir daudz ko tīrīt? Bez gala! Kad mēs lidojām ar lidmašīnu uz Vāciju un nesen uz Angliju, no augšas redzējām, ka tur ir tikai milzīgi lauki un ļoti maz koku. Nelielas meža platības gar lauku malām, kas atgādina koku strēlītes. Taču, kad ielido Latvijā, var redzēt, ka lielāko daļu teritorijas klāj meži. Mežainā zemē augsne ir jānolien, lai to padarītu derīgu apstrādāšanai.
Dievs apsolīja Izraēlam zemi, kur piens un medus tek. Ko tas nozīmē mums? Svētību, auglību un visus Dieva apsolījumus, visu, ko Dievs mums grib dot. Patiesībā, tas ir arī tas, pēc kā pagāni dzenas, tikai viņi to meklē nepareizajās vietās. Dievs grib mūs svētīt un dot mums visu balansā. Apsolītā zeme ir visi Dieva apsolījumi. Kas ir Dieva sirdī? Kāpēc Jēzus atnāca virs zemes? Lai glābtu pazudušo! Tas ir pats svarīgākais mērķis- izglābt tevi, mani un katru, kas vēl nav glābts.
Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. Jāņa 3:16
Dievs ir apsolījis mūs lietot, Viņš ir devis mums spēku, lai mēs ietu pie cilvēkiem un izrautu viņus no elles un pārceltu Debesu valstībā. Tas ir mūsu pamata uzdevums.
Un, kad Israēla bērni kļuva stipri, tad viņi kānaāniešus paverdzināja, bet nekad tos neizdzina. Un Jāzepa bērni sacīja Jozuam: “Kādēļ tu mums par daļu esi meslojis tikai vienu tiesu un vienu zemes gabalu, kaut gan mēs pēc skaita esam liela tauta, tādēļ ka Tas Kungs mūs tā ir svētījis?”Tad Jozua tiem atbildēja: “Ja jūs esat tik liela tauta, tad ejiet mežos un nolīdiet tur sev laukus ferisiešu zemē un refajiešu novadā, kur dzīvot, ja jums nepietiek ar Efraima kalniem.” Tad Jāzepa bērni atbildēja: “Ar kalniem mums nepietiks, un dzelzs kara rati ir visiem kānaāniešiem – tiem, kas dzīvo ielejas apgabalos, kā arī tiem, kas dzīvo Bet-Šeanā un tās mazajās pilsētās, tāpat tiem, kas dzīvo Jezreēlas līdzenumā.” Tad Jozua atbildēja abām Jāzepa ciltīm, Efraima un Manases, sacīdams: “Tu esi liela tauta, un tev ir liels spēks, tāpēc tev arī nebūs tikai viena meslu tiesa vien.” Jozua 17:13-17
Lai mēs dabūtu Dieva apsolījumus, mums ir jācīnās un jāpaliek ierindā. Dievs ir ar mums! Viņš ir apsolījis mūs lietot, glābt cilvēkus un celt Savu valstību. Pat Tēvreizē mēs lūdzam, lai nāk Viņa valstība un lai Viņa prāts notiek kā debesīs tā virs zemes. Kāpēc Dievs atnāca virs zemes? Lai celtu savu valstību no glābtiem cilvēkiem, lai atņemtu to velnam. Dievs ir apbruņojies mūs ar visiem ieročiem, lai mēs izietu karā. Mūsu pamata uzdevums – meklēt Viņu un glābt pazudušo. Tas ir apsolījums, ka Viņš glābs cilvēkus mums apkārt!
Vai nav tā, ka tu gribi vairāk? Vai tu negribi atvest kādu cilvēku pie Jēzus? Dievs ir apsolījis to caur tevi izdarīt! Šie cilvēki, ko esam izvēlējušies vest pie Jēzus, ir Dieva sirdī, Dievs grib viņus glābt. Ne tikai viņus, bet caur viņiem citus cilvēkus. Dievs grib celt savu valstību šeit irs zemes. Kāpēc Dievs nevar glābt? Tāpēc, ka mēs sakām- mums kaut kas jau ir, Dievs, Tu mūs esi svētījis, dod mums vēl! Mēs gribam vairāk! Mēs to iztēlojamies un redzam garā. Dievs, dod! Ko saka Jozua? Lūk, ir meži, nolīdiet tos, jūs pieveiksiet visus to, kas tur dzīvo. Bet tauta atbild- viņiem tur ir dzelzs kara rati. Iznāk tāds kā paradokss- mēs gribam, bet mēs neejam un neņemam. Ar kalniem mums nepietiks, bet tiem ir dzelzs kara rati. Izraēls negribēja saprast, ka viņiem ir spēks un ka viņi var, kaut arī kanaāniešiem ir dzelzs kara rati.
Ja varētu iedziļināties katra cilvēka dzīvē, tad tur varētu saskatīt visādas šausmas un murgus, kas notiek cilvēku dzīvēs jau no pašas bērnības. To īpaši zina tie, kas ir kalpojuši atbrīvošanā Inkaunterā. Cilvēki ir pārdzīvojuši tādas lietas, viņi ir tik garīgi sakropļoti. Tāpēc mēs esam likteņu līdumnieki cilvēku mežā, mēs esam spēka pilni iet un mainīt šo cilvēku likteņus. Te nav runa tikai par pievešanu Kristum, bet par pilnīgi radikāli izmainītām dzīvēm. Mēs varam izmainīt cilvēku likteņus, mums ir spēks!
Mēs lūdzam un plānojam, bet cilvēku likteņi nemainīsies, ja mēs neiesim mežā, ja mēs skatīsimies uz dzelzs kara ratiem. Mums ir jādomā, ka mums ir spēks un jāiet un jāiegūst cilvēki Dievam! Tu zini, ka vajag, bet nekas nenotiek. Kurš no jums personīgi pats ir gājis pie cilvēka, atvedis pie Jēzus un viņš tagad ir draudzē? Cik tādu ir? Vai sapratāt, par ko ir runa? Mēģināsim kaut ko darīt!
Sestdienas dievkalpojumā tika runāts par desmit Izraēla cilšu līderiem, kas pēc atgriešanās no Apsolītās zemes izlūkošanas baiļu iespaidā cēla neslavu par šo zemi pārējo cilvēku vidū. Savā bailēs viņi pat pārspīlēja, salīdzinādami sevi ar siseņiem vareno kanaāniešu priekšā. Uz ko vairāk skatās cilvēki draudzē? Uz to, ko līderi dara vai uz to, ko viņi runā? Ko saka līderis, kas pats nevar atvest cilvēkus pie Dieva? Viņš saka, ka mēs esam siseņi un ka tas nav iespējams! Viņš savas grupiņas cilvēkiem liek vest cilvēkus pie Jēzus, bet pats nevienu nav atvedis. Viņš liek cilvēkiem domāt, ka ja jau līderis nevar, tad ko gan es- mazs un melns?
Vai Jēzus pie tevis atnāca personīgi? Jā, caur cilvēkiem, bet vai Jēzus ir tavs personīgais glābējs? Vai tu pazīsti Viņu personīgi? Tad līdzinies Jēzum un ej pie cilvēkiem personīgi! Cilvēkiem vajag Kristu, bet Viņu par pienest citiem tikai personīgi- piepildot viņu vajadzības, esot ar viņiem kopā, parādot viņiem savu dzīvi. Ar vecām metodēm nevar sasniegt jaunu rezultātu! Pie cilvēkiem ir jāiet personīgi. Dievs caur Jēzu nāca pie cilvēkiem. Līdzinies Viņam- ej pie cilvēkiem!
Bet vēl Israēla bērnu vidū palika septiņas ciltis, kurām vēl nebija savas īpašuma daļas. Un Jozua sacīja Israēla bērniem: “Cik ilgi vēl jūs būsit tik kūtri, ka neejat iegūt īpašumā to zemi, ko Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, jums ir piešķīris? Izraugiet sev trīs vīrus no ikvienas cilts, un es tos izsūtīšu, lai viņi dodas un pārstaigā zemi un to apraksta pēc viņu īpašumu daļām; tad lai viņi griežas atpakaļ pie manis. 8 Tad tie vīri cēlās un gāja, un Jozua gājējiem pavēlēja šo zemi attēlot rakstos un zīmējumā, sacīdams: “Ejiet, pārstaigājiet to zemi un to aprakstiet; pēc tam nāciet atpakaļ pie manis, tad es šeit, Šīlo, metīšu par jums meslus Tā Kunga priekšā.” Tad tie vīri devās ceļā, pārstaigāja zemi un uzzīmēja to grāmatā pēc tās pilsētām septiņās daļās; tad viņi griezās atpakaļ pie Jozuas Šīlo nometnē. Jozua 18:2-3;8
Viens no iemesliem, kāpēc tu neatved cilvēkus pie Jēzus, ir kūtrums, slinkums jeb elementāra nepaklausība Dievam. Šī Izraēla tauta 45 gadus bija dzīvojusi teltīs un pieradusi klejot tuksnesī, bet tad pēkšņi – Apsolītā zeme. Tāpat arī draudzē cilvēki pierod rūpēties par mācītāja atvestiem cilvēkiem, bet vairs neatceras, kā ir pašam iet un atvest cilvēku pie Dieva. Mēdz aizmirst, ka dievkalpojums ir tikai palīglīdzeklis cilvēka atgriešanai pie Dieva, taču, pirmkārt, ir jāiet pie cilvēka personīgi un jāiejūtas viņa vajadzībās. Kamēr tu pats neiesi pie cilvēkiem, viņi netiks glābti! Tu stāvēsi Apsolītās zemes malā un nezināsi, ko nozīmē dzemdību prieks, kad caur tevi cilvēks tiek izglābts un nāk pie Kristus.
Vai mēs beidzot varam aiziet pie cilvēkiem un izglābt kādu no viņiem? Mums nav tāpēc, ka mēs neejam pie cilvēkiem. Nākamais iemesls ir vīzijas trūkums. Kāpēc jūs neejat pie cilvēkiem? Jo jums nav konkrēta plāna, kā šos cilvēkus aizsniegt. Ja nav skaidra darbības plāna, tad nav arī darbību. Mēs nevaram atstāt gadījuma ziņā tik svarīgu lietu kā cilvēku glābšanu no elles! Ja nav skaidra plāna, tad steidzīgi stādi plānu un seko tam!
Nākamais iemesls ir nesapratne par to, ka mums ir Dievs spēks. Mums ir bail. Taču mums ir spēks un mēs varam! Bailes, apstākļi un emocijas ir tās, kas mūs attur darīt pareizas lietas. Pēdējais iemesls ir pieradums kalpot savā grupiņā, kur ir komforts. Ir laiks iet ārā no ierastās rutīnas! Pietiek attaisnoties ar laika trūkumu! Ar vakardienas metodēm nevar sasniegt rītdienas rezultātus!
Laura Zeniņa.
