Osteohondroze ir grūti ārstējama slimība, tas ir kaulu un skrimšļu bojājums, kas progresē un ar laiku ievērojami samazina dzīves kvalitāti. Stress šajā gadījumā var darboties kā pastiprinošs faktors, kas pastiprina sāpes. Lilijai no Liepājas puses pirms pieciem gadiem ārsts konstatēja šo slimību, tā progresēja un ļoti apgrūtināja sievietes ikdienu. Pirms gada problēmām sprandā pievienojās vēl sāpes rokā, kas sarežģīja darba pienākumu pildīšanu. Taču ir noticis brīnums un šobrīd Lilijai vairs nav nekādu slimības simptomu.

Viņa pati par to stāsta: “Kā šodien esmu sapratusi, šo fizisko problēmu pamatā bija emocionāli pārdzīvojumi. Jau daudzus gadus dzīvoju šķirti no vīra, bet nebiju viņam piedevusi pāridarījumu. Katru reizi, kad zināju, ka bērnu dēļ nāksies ar viņu tikties, vairākas nedēļas dzīvoju milzīgā stresā, rūgtuma pilnās domās, un šī nepiedošana mani mocīja.

Pirms pieciem gadiem man tika konstatēta osteohondroze – sāku just stīvumu un stipras sāpes sprandā. Laikam ejot, slimība progresēja nevarēju normāli pagriezt galvu, arī miegs bija traucēts sāpju dēļ. Ārsts neko labu nesolīja, teica ka manā vecumā vairs tā īsti palīdzēt nevarēs un zāles būšot jādzer visu mūžu. Tā kā medikamentu lietošana nesolīja nekādu reālu rezultātu, tad lietoju tos tikai tad, kad sāpes bija pārāk stipras.

Pirms gada osteohondrozei pievienojās vēl sāpes rokā – tās kļuva tik intensīvas, ka visu laiku bija jāuzmanās, lai neizdarītu neapdomīgas kustības. Tās parādījās, pat roku saliecot vai iztaisnojot un arī naktī modos no lielām sāpēm. Protams, ka devos pie ārsta, kurš nosūtīja veikt rentgena uzņēmumu, lai roku izmeklētu, bet sāpju iemeslu tā arī nevarēja konstatēt. Ārsts izrakstīja vitamīnus kauliem un “iepriecināja” ar slēdzienu, ka visu turpmāko dzīvi būs jāsamierinās arī ar šīm sāpēm.

Sāku meklēt Dievu. Pirms gada satiku kādus cilvēkus no draudzes “Kristus Pasaulei”, kuri stāstīja par Dievu. Sāku skatīties dievkalpojumu ierakstus internetā un, cik bieži bija iespējams, devos uz dievkalpojumiem Rīgā. Mājās regulāri lasīju Bībeli, lūdzu Dievu un ticēju, ka saņemšu dziedināšanu. Tad Bībelē izlasīju, ka Jēzus kādam cilvēkam saka, ka ne tikai septiņas, bet septiņdesmit reiz septiņas reizes jāpiedod un sapratu, ka nepiedošana, ko turu savā sirdī pret vīru, ir šķērslis Dieva svētību saņemšanai. Pieņēmu lēmumu piedot viņam, to vairākkārt lūgšanu laikā skaļi apliecināju, kaut arī emocionāli to izdarīt nebija viegli. Ar laiku Dievs dziedināja arī manas emocijas, manā sirdī ienāca miers un nepiedošanas pilnās domas vairs virsū nemācās.

 

Neilgi pēc tam Liepājā notika draudzes ”Kristus Pasaulei” dziedināšanas dievkalpojums, kurā tika aizlūgts par osteohondrozi un sāpošo roku. Domāju, ka tieši tādēļ, ka piedevu savam vīram, biju gatava saņemt arī fizisku dziedināšanu. Lūgšanas laikā neko īpašu nesajutu, bet, aizejot savā vietā, uzreiz sapratu, ka sprandā ir vieglums, viss stīvums pazudis, varu normāli grozīt galvu un arī sāpes ir prom. Pēc divām dienām, aizejot uz darbu un, kā ierasts, ceļot gandrīz 20 litru smago „Venden” ūdens pudeli, pēkšņi konstatēju, ka roka vairs nesāp, ka tā nav jāsargā un varu normāli strādāt. Tikai tad sapratu, ka Dievs dziedinājis sprandu, un aiz prieka neesmu pamanījusi, ka arī roka ir vesela! Naktīs varu kārtīgi izgulēties, jo nav vairs jāmostas no sāpēm. Veselu nedēļu vēroju, vai tiešām sāpes neatgriezīsies un – esmu pilnīgi dziedināta! Arī apkārtējiem liecinu, ka Dievs ir izdarījis brīnumu – atbrīvojis manu dvēseli no nepiedošanas un dziedinājis pretēji ārstu prognozēm, ka ar sāpēm vajadzēs samierināties un zāles lietot visu mūžu!”

Lilija iesaka visiem meklēt Dievu, jo Viņam viss ir iespējams. Dievs vēlas dziedināt ikvienu, kurš uz Viņu paļaujas.

Lilijas Zāles liecību pierakstīja Dace Daubere