Tu visu vari izlūgt. Lūgšana ir fenomenāls Dieva instruments.  Visu lielo Dieva vīru panākumu atslēga ir bijusi lūgšana. Gan Dāvida, gan Mozus, arī Salamana, kamēr viņš nebija pievērsies elku kalpībai, gan Jēzus, gan Pāvila, arī mūsu mācītāja grāmatas, ko mēs lasām, pierāda lūgšanas spēku. Arī, ja paskatīšos uz savu dzīvi, viss, kas man ir, ir izlūgts un izcīnīts lūgšanās.

„Tā arī Es jums saku: lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsit, klauvējiet, tad jums taps atvērts. Jo ikkatrs, kas lūdz, dabū, kas meklē, atrod, un, kas klauvē, tam atvērs.” (Lūkas evaņģēlijs 11:9-10)

Bībelē nav teikts tikai par konkrētam personām vai kādu izredzētu sabiedrības daļu. Bībelē ir teikts, ka katrs, kurš lūdz, dabū. Zini, kuri nedabū? Tie, kuri netic Dievam, kuri šaubās ticībā. Šādi cilvēki arī uz citām lietām skatās ar tieši tādu pašu attieksmi. Kādreiz, kad vēl nepazinu Dievu, es ļoti gribēju precēties. Es biju izlasījusi interviju ar kādu slavenu modes mākslinieci, kura teica: „Ja kaut ko ļoti gribās, tad katru vakaru piecas minūtes ilgi vajag nostāties ar skatu pret debesīm, domāt par to un klusiņām lūgt.” Es tā arī sāku darīt gada garumā, katru vakaru, skatījos zvaigznēs un domāju par savu sapni. Un tieši pēc gada es satiku savu vīru. Protams, ja es būtu pazinusi Jēzu, savu vīru noteikti būtu satikusi ātrāk, jo nav ko pielūgt zvaigznes, ir jālūdz Dievs. Vārds “lūgt” ir darbības vārds, tāpēc sagatavojies, ka tas, ko tu lūdz Dievam, tev prasīs arī zināmu piepūli un darbu. Nedomā, ka mazliet pameditēsi un tūlīt tev viss notiks. Protams, būs arī tādas reizes, kad viss notiksies, bet lielākoties tevi gaida cīņa.

Lūgšana ir cīņas instruments, kuru lietojot, tu sasniegsi savas uzvaras un mērķus. Lūgšana ir sporta zāle tavai garīgajai izaugsmei, kur tu trenē savus garīgos muskuļus. Es apmeklēju sporta zāli un man ir savs treneris. Tu pat nevari iedomāties, kā es gribētu tikai ar acīm paskatīties tos vingrinājumus un lai tie muskulīši paši satrenējas un pieaug. Bet diemžēl tā nenotiek, viss ir jādara pašai. Pēc sporta zāles reizēm ir nepatīkamas sāpes muskuļos.

„Esiet modri un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” (Mateja evaņģēlijs 26:41)

Tātad, lai mēs sevi pasargātu no nepareizas rīcības, no lēmumu pieņemšanas, vadoties no emocijām, gribi vai nē, bet būs jāsāk lūgt Dievs. Jo jaunais cilvēks, kas ir tevī, tas jaunpiedzimušais kristietis jau grib darīt tās labās un pareizās, Dievam tīkamās lietas, viņš grib apmeklēt draudzi un mājas grupiņu, piedalīties evaņģelizācijas pasākumos, bet miesa tam pretojas. Jo miesa ir vāja, miesai patīk komforts, tas vecais cilvēks mācēs pat loģiski argumentēt, kāpēc tev šodien palikt mājās un nenākt uz mājas grupiņu vai dievkalpojumu. Paklausot tam vecajam cilvēkam, kādu dienu tu vari attapties pie sasistas siles.

Kādu laiku atpakaļ mūsu mācītājam interneta vietnē bija uzrakstīts dienas citāts: Es esmu pārāk aizņemts, lai nelūgtu Dievu. Tas nozīmē, ja tu gribi daudz uzvaru savā dzīvē, tev nāksies pavadīt laiku lūgšanā. Tikai lūgšanās tu vari izcīnīt savas uzvaras un dienas laikā tu vari sākt brīnīties, kāpēc tev ir tik labs garastāvoklis un neviens tevi nespēj nokaitināt, un kāpēc tu dienas laikā esi pieņēmis tik daudz pareizu lēmumu. Lūgšana bija tā lieta, kas pacēla mūsu mācītāju. Tu noteikti zini, no kādas padibenes Dievs ir izvedis mūsu mācītāju, ja nē, tad noteikti nopērc draudzes grāmatu galdā grāmatiņu ar nosaukumu „Kāpnes debesīs.” Tajā ir detalizēti aprakstīta mācītāja liecība.

Lūgšana bija tā lieta, kas pacēla arī Pāvilu. Apustuļu darbos, divdesmit septītajā un divdesmit astotajā nodaļā ir aprakstīts, kā Pāvils devās uz tiesu Romā, ceļā viņam atgadījās dažādi pārbaudījumi. Sākās stipra vētra, kuģis uzskrēja uz sēkļa un izjuka. Pirms tam Pāvils bija brīdinājis kapteini, bet viņu nepaklausīja, jo pieredzējušā kapteiņa acīs Pāvils bija nekas. Savu ceļojumu Pāvils uzsāka, atrodoties pašā apakšā kā niecība, bet pabeidza savu ceļojumu kā kapteinis. Uz salas, kur viņus izskaloja, lasot ugunskuram malku, Pāvilam ap roku aptinās čūska. Vietējie teica, ka tas ir tāpēc, ka viņš ir ļauns cilvēks un visi gaidīja, ka viņš piepamps un nomirs. Bet, kad tā nenotika, viņu bija gatavi iecelt Dieva vietā.

Draugs, pavadot laiku ar Dievu, tu iegūsti autoritāti citu vidū un uzvaru pār jebkādiem apstākļiem. Lai cik bezcerīgi tas neizskatītos, pat pasaulīgie cilvēki sāk pamanīt izmaiņas pie tevis un tavas personības. Cilvēki sāks pamanīt, ka tas, ko tu saki, ir patiesība. Tu dzīvo svētu dzīvi un tavam dzīvesveidam nav kur piesieties. Sāc lūgt Dievu, un tavas pārmaiņas būs garantētas. Pāvilam bija lūgšanu laiks, kuru viņš pavadīja sarunās ar Dievu un ieguva mieru, pareizus rīcības plānus un pareizos vārdus, ko teikt cilvēkiem. Rezultātā neviens uz viņa kuģa neaizgāja bojā.

„Mēs kuģī bijām pavisam divi simti septiņdesmit sešas dvēseles.” (Apustuļu darbi 27:37)

„Bet virsnieks, gribēdams Pāvilu izglābt, aizkavēja šo viņu nodomu un pavēlēja tiem, kas prata peldēt, pirmajiem mesties ūdenī un sasniegt zemi, bet pārējiem uz dēļiem vai citām kuģa daļām. Tā visi izglābās krastā.” (Apustuļu darbi 27:43-44)

Viens cilvēks, kurš lūdza Dievu, izglāba visu kuģa komandu, kuģis gāja bojā, bet visi cilvēki palika dzīvi. Viens cilvēks, mūsu mācītājs, kurš regulāri pavada laiku lūgšanā un Bībeles lasīšanā, ir iesācis mūsu draudzi, un draudze turpina augt. Pateicoties viņa kalpošanai, daudzi ir atgriezušies no grēkiem un izglābušies no mūžīgās pazušanas. Mēs, katrs viens, esam daļa no kāda lūgšanas, pateicoties kurai tu šodien vari būt šeit, jo kāds ir lūdzis par tevi Dievu. Par mani lūdza mana mamma, tāpēc šodien es esmu ar Dievu. Kā jau teicu, visas savas lietas es esmu izcīnījusi lūgšanā. Es varētu stundām stāstīt, man ir ļoti daudz liecību, bet es padalīšos ar dažiem piemēriem.

Man mājās ir kaķis, es neesmu kaķu mīļotāja, bet šis kaķis iekaroja manu sirdi. Kad kaķītis saslima, es viņu aizvedu pie ārsta, samaksāju simts eiro, man sastādīja tāmi, cik izmaksās kaķa pilnā ārstēšana, tie bija vēl trīs simti eiro. Un tobrīd es nevarēju atļauties kaķī investēt tādu lielu naudu. Tāpēc es paņēmu eļļu un vienkārši sāku lūgt par to kaķi. Zini, tam kaķim bija beigtas aknas un slikta redze, bet viņš kļuva vesels! Tu domā, ka Dievam tas kaķis ir baigi svarīgs? Protams, nē. Es esmu viņam svarīga. Dievs zina, kas man ir nepieciešams, kas man ir svarīgs, tāpēc Viņš dziedināja manu kaķi.

Kad es biju gaidībās ar dēlu Simeānu, man ap piekto grūtniecības mēnesi sākās sarežģījumi. Visu to laiku līdz pat grūtniecības beigām es atrados pamatīgā stresā. Es baidījos iet gulēt, baidījos, ka nesajutīšu problēmas, un viņš nomirs. Es baidījos iet ar kājām uz darbu, jo nezināju, kas ar mani ceļā var atgadīties. Viss, kas man atlika, bija lūgt Dievu. Protams, ka viss beidzās labi un ar manu dēliņu viss ir kārtībā.

Viens no maniem bērniem, Kristers, bērnība ļoti bieži slimoja. Un slimoja tikai ar vienu slimību – laringītu. Iekaist kakls un bērns smok nost. Kādā no šādām lēkmēm vīrs paņēma bērnu rokās un dusmās pavēlēja, lai tas “žņaudzējs” vācas prom. Ir pagājuši jau septiņi vai astoņi gadi, un tās lēkmes nekad vairs nav atkārtojušās. Ārsts teica, ka šī slimība bērnam paaugoties pāries, bet nevis izzudīs pilnība, bet pāries astmā. Bet pateicoties lūgšanas spēkam viss ir pilnība uzvarēts.

Kādreiz mēs dzīvojām parastā, tumšā, ar visu padomju laiku atribūtiku pilnā, vecā dzīvoklītī. Kad ievācās jaunie kaimiņi, visi viņu tarakāni un blaktis pārnāca pie mums. Mēs sākām lūgt Dievu par jaunu dzīvoklīti, un tagad man ir gaišs un vienkāršs dzīvoklītis, bet plānojam, ka drīzumā tiksim pie labāka.

Man ir ļoti daudz atbildētu lūgšanu, bet ir arī ļoti daudz smagu lietu, par kurām es vēl cīnos un lūdzu. Bet dziļi sirdī es zinu, ka vienu dienu, tāpat ka šodien, es stāvēšu draudzes priekšā un stāstīšu savu liecību par to, kā dabūju uzvaru pār tām lietām, par kurām šobrīd cīnos.

„Ka mūsu klētis būtu pilnas un izsniegtu pēc tam visādu mantu, ka mūsu avju ganāmie pulki vestos pa tūkstošiem un pa simts tūkstošiem mūsu laidaros. Lai mūsu liellopi vaislojas, lai nenotiek zaudējumi un laupīšana, un lai nav dzirdami vaidi mūsu ielās!” (Psalmi 144:13-14)

Dāvids lūdza svētību, apsardzību no uzbrukumiem, un viņš bija vīrs pēc Dieva sirds. Kā jūs domājat, kāpēc viņam vajadzēja lūgt Dievu? Vai tad Dievs viņu nevarēja tāpat svētīt un sargāt? Varēja, taču Dāvids zināja, ka viņš ir atkarīgs no Dieva, tādā veidā dodams godu savam Kungam, zemojoties Viņa priekšā. Arī par Jēzu visos evaņģēlijos mēs varam lasīt, cik daudz laika Viņš pavadīja lūgšanā un kādus brīnumus Viņš pēc tam darīja. Ja tev šodien klibo attiecības ar Dievu, tad es gribu tevi iedrošināt sākt lūgt jau šodien! Izraksti Rakstu vietas par savu problēmu, sāc apliecināt, pateikties, strādāt tajā virzienā, kur tu gribi redzēt rezultātu. Tad, kad mums ģimenē nebija naudas, neskatoties uz to, ka abi strādājām, es apakšā savām čībām uzrakstīju vārdus “nabadzībai nē!”, un tad, kad es lūdzu, tad apliecināju, ka pārpilnība un bagātība ir mūsu namā. Mācītājs manam vīram atsūtīja īsziņu – “Klienti, no kuriem nevar atkauties, ir jau ceļā. Gatavo tīklus un palīgus!” Es tik lūdzu un vizualizēju, un šodien mēs nodrošinam darbu divpadsmit cilvēkiem un plānā ir ļoti liela paplašināšanās. Es ticu, ka mums tas izdosies, jo mēs ceļam Dieva namu un Dievs par mums gādās. Man neauga grupiņa un biju jau gatava to aizvērt ciet, bet tad lūgšanā sāku apliecināt mūsu draudzes devīzi:

“Kā zvaigžņu pulku pie debesīm nevar saskaitīt un jūras smiltis nevar izmērīt, tā Es vairošu Sava kalpa Dāvida dzimumu un levītus, kas Man kalpo.” (Jeremijas 33:22)

Es parasti braucu uz vietām, kur ir maz cilvēku, lūdzu Dievu un ticu, ka grupiņa man augs. Un šodien ir tā, ka mana istabiņa ir pa mazu. Protams, ka tas nav bez evaņģelizācijas. Dievs ir fantastisks! Noliec laiku katru dienu lūgšanai neatkarīgi no apstākļiem. Sāc savu dienu ar lūgšanu un Bībeles lasīšanu. Es nešaubos, ka katram vienam tas izdosies! Esi svētīts ar daudz atbildētām lūgšanām!

Lindas Kotinas sprediķi rakstīja Daila Lielbārde un Iveta Kļavinska, rediģēja Ieva Našeniece