Bērnībā un pusaudža gados biju vesels bērns, savā dzīvē ne reizes nebiju nopietni saslimusi, nedz arī gulējusi slimnīcā.
Ja neskaita saaukstēšanos, ar veselību problēmu nekad nebija bijis.
2004. gadā ar plaušu audzēju nomira mana mamma. Pēc šī un vēl citiem emocionāliem pārdzīvojumiem, kas sakrita ar mammas aiziešanu mūžībā, man pirmo reizi dzīvē strauji sāka pasliktināties veselība, un parādījās dīvaini slimību simptomi. Mani bieži mocīja klepus, pret kuru nepalīdzēja nekādi medikamenti. Visu laiku jutos nogurusi, parādījās svīšana, īpaši naktīs. Kad no rīta pamodos, uz naktsveļas varēju saskatīt no sviedriem iekrāsojušos tumšākus plankumus, kas iezīmēja plaušu apvidu. Nedrīkstēju ēst vai dzert neko tādu, kas bija aukstāks par istabas temperatūru, citādi man sākās klepus, kuru nevarēju apturēt.
Simptomi nepārgāja, lai kā arī centos ar tiem cīnīties. Sāku bažīties, kas man varētu būt par slimību, un, vai neesmu saslimusi ar to pašu, ko bija slimojusi mana mamma – plaušu audzēju. Kad visbeidzot izlēmu doties pie ārsta, uzreiz tiku nosūtīta uz pārbaudēm Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikā. Tur uzturējos vairākas dienas, kur man tika veiktas dažādas procedūras, tai skaitā bronhoskopija jeb elpceļu izmeklēšana.
Man par lielu pārsteigumu ārstu diagnoze bija: astma sākuma stadijā. Es nekad iepriekš nebūtu varējusi iedomāties, ka kādreiz saslimšu ar šādu hronisku slimību, kuru izārstēt nemaz nav iespējams. Kad uzturējos slimnīcā, dzīvoju vienā palātā ar četrām sievietēm, kurām bija tieši tāda pati diagnoze, kā man. Dažas bija jaunākas par mani, dažas – vecākas, katrai bija sava slimības stadija, bet viņas visas mocījās ar smakšanas lēkmēm, un var teikt – mira lēnā un mokošā nāvē.
Redzot šīs slimības sekas, es sapratu, ka nevēlos sev šādu nākotni. Atteicos no ārsta izrakstītajiem astmas baloniņiem un nolēmu, ka savu dziedināšanu uzticēšu Dievam. Sāku lūgt par dziedināšanu pati, un par mani tika aizlūgts arī dažādās kristīgās sapulcēs, bet uzlabojumi bija niecīgi.
2008. gadā ienācu draudzē „Kristus Pasaulei”. Pēc gada devos uz draudzes trīs dienu semināru jeb inkaunteru un tajā arī saņēmu savu ilgi gaidīto dziedināšanas brīnumu. Kad bija aizlūgšana par fizisko dziedināšanu, mācītājs ne tikai lūdza, lai Dievs mani dziedina, bet pavēlēja astmas garam iziet no manas miesas. Emocionāli neko īpašu nejutu, bet man bija daudz un dziļi jāelpo, it kā jāizelpo kaut kas ārā no sevis. Nākamajā dienā jutu sevī vieglumu, varēju elpot bez grūtībām, jebkāda smaguma sajūta bija pazudusi. Es zināju, ka astma manā dzīvē ir beigusies, un Dievs mani ir pilnībā dziedinājis.
Kad laimīga pārbraucu mājās, apmēram pēc nedēļas daži astmas simptomi tomēr sāka parādīties no jauna. Es sapratu, ka man ir divas izvēles – noticēt simptomiem un pieņemt, ka joprojām esmu slima, vai ticēt, ka Dievs mani ir dziedinājis. Bībelē ir rakstīts, ka mūsu ienaidnieku velnu un viņa melus mēs varam uzvarēt, apliecinot Dieva Vārdu un to, ko Dievs pie mums ir darījis. Es turpināju ticēt un apliecināt, ka esmu dziedināta. Pēc dažām dienām astmas simptomi bija pilnībā pazuduši, un kopš tā laika vairs nekad nav atgriezušies. Tagad nu jau 3 gadus es varu dzīvot un kalpot Dievam no visas sirds bez jebkādiem veselības traucējumiem. Esmu ļoti pateicīga Dievam par savu dziedināšanu!
Luīze Zveja
