Tas nebūs tipisks sprediķis,
bet tā būs mācība. Šodien mēs mācīsimies, un viss būs ļoti nopietni.
Svētais Gars, patiešām es lūdzu Tevi šajā brīdī, ka Tu darbojies pie mūsu sirdīm, ka Tu caur prātu palīdzi mums analizēt, saprast Tavu gribu, Tavu prātu, Tēvs, ka tas tiešām atraisa mūsos vēlmi pieņemt lēmumus, mācīties, būt Tavā mācībā, tuvoties Tev un patiešām celt Tavu Valstību gan savā dzīvē, gan draudzē, gan Latvijā. Lai nāk Tava Valstība, lai notiek Tavs prāts, kā debesīs, tā arī virs zemes.
Tātad – mācība mācībā. Visa šī mācība būs jautājuma formā. Es tev uzdošu jautājumus, un pēc tam pats atbildēšu. Bet es gribēšu tā, ka tu pats mēģini atbildēt. Es uzdošu jautājumu, bet tu mēģini atbildēt. Es lasīšu rakstvietu, kas arī patiesībā atbild uz šo jautājumu. Man ir citādāka domāšana nekā tev, tomēr. Mums katram atšķiras kaut kādas nianses, kā mēs domājam. Tāpēc no sākuma jautājums, un tu kaut ko priekš sevis jau atklāsi pats caur savu prizmu. Tad es lasīšu rakstvietu, un tu atkal caur savu prizmu laid to rakstvietu, un pēc tam es paskaidroju, kā es to redzu.
Kas ir mācība mācībā?
Ko nozīmē tāds nosaukums “Mācība mācībā”, kas tas ir? Kas ir mācība, tur viss tā kā viss ir skaidrs. Mums ir Bībeles skola ar 13 nodarbībām, un tur arī ir draudzes pamatmācība. Tāpat ir arī līderu skola ar entajām tēmām. Tā ir ļoti smalka mācība. Mums ir arī grāmata līderiem “Mājas grupu vadītāja rokasgrāmata”. Tieši tur ir mūsu draudzes mācība attiecībā uz līderību. Mājas lapā ir arī kaut kādi punkti mūsu pamatmācībai, mūsu pamatnostādnes, mūsu apustuļu ticības apliecība un tā tālāk, uz ko mēs stāvam. Tas viss kopā veido mācību, plus, dažādi noteikumi draudzē, kas ir tieši konkrēti tikai mūsu draudzei. Mums ir kopīgs pamats ar citām draudzēm – Kristus nāve un augšāmcelšanās, 10 baušļi. Bet ir atšķirības arī pašā virzienā, kāds ir mūsu uzdevums. Ir arī šie noteikumi un kaut kādi mūsu papildus postulāti. Tā ir mūsu draudzes mācība. Draudzē ir mācība. Mācītājs katru svētdienu no kanceles motivē iet mācībā, motivē lietot šīs zināšanas, ko tu šeit esi saņēmis, kā arī elastīgi pielāgo kaut kādas dažādas lietas, mācībā kaut ko pamaina, kas nav tik būtiski, kas nav pats pamats, bet pamaina un pielāgo apstākļiem. Tad mēs sapratām, ka mums visiem vajag kopā baudīt vakarēdienu, vismaz tādā veidā draudzi kaut kā vairāk vienojot. Tā kā vakarēdiens ir pamatmācība, bet kur un kā to lietot, tas var kaut kādos laikos atšķirties. Tas ir jāpielāgo. Tas viss ir elastīga mācība, nemainot pašus pamatus. Bet kas ir “Mācība mācībā”? Es to ļoti vienkārši paskaidrošu. Mācība mācībā ir, ka tu šo mācību mācies. Tā ir mācību sistēma. Piemēram, svētdienas dievkalpojums pulksten 11.00 – tā ir sistēma. Katru mēnesi vienā sestdienā līderu skolas. Pati mācība ir sistēma, bet šajā sistēmā ir jābūt sistēmai – mācīties šo mācību.
Es zinu, ka mana sieva, kad viņa bija maza, runāja ukraiņu valodā. Es to zinu, ka viņa kādreiz runāja ukraiņu valodā. Viņa gāja bērnudārzā un ar ukraiņiem, ar savu brāli varēja viens otru saprast ukrainiski. Šobrīd viņa ukraiņu valodā neko nesaprot. Kā tu domā, kāpēc? Viņa saprot tikpat cik es, nu varbūt nedaudz vairāk kaut ko nojauš. Kāpēc? Tāpēc, ka viņa to nav atkārtojusi, viņai nav bijusi vajadzība to lietot. Cilvēks tā ir uzbūvēts, ka absolūti viss, vai tā būtu valoda, vai tā būtu draudzes mācība, vai tā būtu Bībeles mācība, tā ir pielāgota konkrētai draudzei. Jebkas aizmirstas, un viss, kas aizmirstas, tu vairs to nepraktizē. Jā, ir kaut kādas lietas, ko tu automātiski dari, bet tu vairs nezini, kāpēc. Tas ir līdzīgi kā ar Ziemassvētkiem. Cilvēki vairs nezina, kas ir Ziemassvētki. Ziemassvētki ir, brīvdienas ir, bet kas ir jādara? Uz draudzi jānāk, pareizi? Kristus dzimšanas svētki jāsvin. Tajā vietā jau ir izdomājuši kaut ko citu tur darīt. Jeb arī otrādi, uzslāņojuši kristīgos svētkus virsū pagāniskajiem svētkiem. Nav tik svarīgi, bet aizmirstās jēga. Un tas vairs nepilda sākotnējo funkciju, nepilda mācību, un tāpēc mācībai ir vajadzīgs atgādinājums. Šim atgādinājumam nav jābūt tādā frīstailā: “Kā Gars vadīs. Mani Gars vada, ka tagad ir jāatjauno mācība, zināšanas, jāatgādina.” Nē, tam ir jābūt sistēmā. Tieši tāpat kā katrs svētdienas dievkalpojums, tieši tāpat katru gadu ir jābūt mācībai. 100%, ka tu esi aizmirsis Bībeles pamatus un 100% tu vairs nepraktizē tās lietas, kas ir pašos pamatos. Tu dari tikai to, ko tev atgādina no kanceles. Ja tev ir stipras attiecības ar Dievu, ja tu ļoti stingri un veselīgi studē Bībeli, tad tas ir teicami. Bet tādu cilvēku būs ļoti maz, kas tā ļoti dziļi un būtiski studē Bībeli. Tādu būs ļoti maz. Pārsvarā viss, ko mācītājs šeit runā, ko tu tur pavirši palasi Bībeli, ar to tev pietiek. Un tik daudz tu arī spēj pēc tam praktizēt, un tikpat daudz Dievs tevi arī var lietot un svētīt. Tik daudz tu spēj arī lietot to spēku, ko Dievs tev ir piešķīris, un kaut ko sasniegt tieši garīgajās sfērās un arī laicīgajās. Tas ir atkarīgs no tā, ko tu dzirdi, kas rosina tavu domāšanu. Tāpēc Bībeles skolai ir jābūt nevis tikai vienu reizi mūžā, bet katru gadu. Tāpēc līderu skolai, nevis tai, kas tagad ir katru mēnesi, bet viens un tas pats reizi gadā ir jābūt padziļināti visiem. Galu galā, tāpat kā tu lasi Bībeli, pamatā tu atceries tās pašas rakstvietas, ko tu jau zināji. Ļoti bieži tev no šīs pašas rakstvietas rodas jaunas domas, jaunas atklāsmes. Tā ir? Tāpēc arī mācība pamatos paliek tā pati, bet dažādas atziņas un tā elastīgi kaut kas mainās un patiesībā, tā vienmēr būs svaiga skola. Gan līderu skola, gan Bībeles skola, vienmēr kaut kas svaigs. Mācība mācībā nozīmē, ka tas ir sistēmā – veselīgā Bībeles mācībā, konkrētās draudzes mācībā, obligāti ar konkrētiem laikiem, konkrētā gada posmā, konkrētos mēnešos šeit ir Bībeles skola un līderu skola visiem līderiem.
Saproti, ka ir bērni, tikko dzimuši zīdaiņi, ir trīs gadus veci bērni. Šīs vecuma pakāpes dalās, tur pusaudžu vecums, jauniešu vecums. Tas, kā cilvēks progresē, kā viņš aug, un tāpat arī draudze kā organisms aug, ir kaut kāds sākuma posms, un sākuma posms ļoti, ļoti atšķiras no tā, kad draudze ieiet brieduma pakāpē. Un mēs, draudze “Kristus Pasaulei”, ieejam brieduma pakāpē, mēs esam nobriedusi draudze. Brieduma pakāpe iet roku rokā ar mācību mācībā, kad viņa tiek strukturizēta. Tas norāda uz to, ka šī draudze mierīgi spēs funkcionēt. Tas ir svarīgi, bet te vairs nav tik svarīgs mācītājs, tur vairs nav svarīgi tieši kādi konkrētie līderi, bet ir mācība. Ja mācība tiek regulāri atkārtota, regulāri mācīta, tā ir tik ļoti nostabilizēta. Tā ir mācība mācībā, tā ir struktūra. Draudze “Kristus Pasaulei” dzīvos cauri gadu simtiem. Saproti, mēs neceļam draudzi tikai uz to laiku, kamēr šis mācītājs staigā virs zemes. Man būs simts gadi, un tad iespējams, man vairs negribēsies dzīvot. Tā kā šī draudze nebūs tikai uz to laiku, kamēr ir dzīvi tie līderi, kas ir ar mani. Un arī šie līderi, kas ir mani, ne jau visi ir spējīgi kaut ko tālāk virzīt arī bez manis. Bet atslēga ir mācība. Šī draudze pārdzīvos, nevis pārdzīvos, bet ar uzviju izdzīvos, dzīvos un augs cauri gadsimtiem. Draudze “Kristus Pasaulei” augs un attīstīsies, un dzīvos cauri gadu simtiem! Vai tā nav labā vēsts? Āmen!
“Mācība mācībā?” jautājuma formā, un lai tev nešķistu, ka mācītājs pats kaut ko atkal ir izdomājis, nosapņojis un tagad viņš to vienkārši pateica. Nē, draugi, viss ir pa īstam. Es to visu pienesīšu skaisti no Bībeles, un es ar nepacietību gaidu to momentu, kad sākšu. Es jau esmu to sācis, un man ļoti patīk tas, ko es tagad daru, un tā ir gaisma tuneļa galā. Lai tu gribētu šo gaismu, vispirms ir nedaudz tevi jānolaiž zemē. Vispirms ir jāizjūt vajadzība, ka nav labi. Ir jāsaprot, ka viss nav pareizi un ideāli, un tad, kad tev iedod atbildi, tev parādās gaisma tuneļa galā un tu viņā ieej. Tāpat kā cilvēki nāk pie Kristus parasti tad, kad viņiem nav tās gaismas. Viņi meklē atbildes un, paldies Dievam, ka tajos brīžos, kad cilvēki meklē atbildes, ka ir stipra draudze ar mācību, kas šīs atbildes spēj dot. Nevis kaut kādi, kaut kur tur čupojas kaut ko bez mācības, kas tur padodas katras mācības vējam, kā rakstīts Bībelē. Viņi ir nestabili, jo šodien viņi ir, rīt vairs nav, kā vēja dzenāti bezlietus mākoņi.
Viņi ir kauna traipi jūsu mīlestības mielastos, bez bijības mielodamies līdz ar jums, sevis pašu ganītāji, vēja dzenāti bezūdens mākoņi, koki, kas rudenī bez augļiem, divkārt miruši, izrauti ar saknēm [..]. (Jūdas vēstule 12)
Šodien viņi ir, bet rīt vairs nav. Šodien tur kaut kas pulcējās, skriesim tur, rīt tur kaut kas pulcējas, skriesim tur, un tādi cilvēki bez mācības nav nostabilizēti. Viņi klīst un nenostiprinās, viņi neaug un neaiziet līdz galam. Draugi, bet mēs ceļam draudzi, un tu ieiesi vēsturē, jo tieši mācība mācībā ir tas, kas uztur uguni, dzīvību draudzē, dzīvību Viņa sirdī katrā indivīdā, katrā draudzes apmeklētājā, katrā draudzes loceklī.
Kas ir mācība mācībā?
Tu būsi šokā par to, ko tagad mācīšu. Kas ir sistēma? Mācīties, nevis tikai ir mācība: “Mums draudzē ir sava mācība.” Bet šajā mācībā ir sistemātiskums: konkrētajā mēnesī, konkrētajā dienā visi nāk un mācās. Atceraties? Kristus dzimšanas svētkos bija sprediķis “Gaismas pēdas”. Un kas tad ir gaismas pēdas? Tās jau ir tās tradīcijas, tā ir arī mācība. Kristieši svin svētkus un tā svētku svinēšana jau arī ir mācība. Tā jau ir draudzes mācība. Lūk, konkrētie datumi, un draudze to ir pieņēmusi. Šajos datumos mēs atzīmējam Kristus dzimšanas svētkus un rīkojam pasākumus. Daudzās baznīcās iet pēc grāmatas, pēc liturģijas, konkrēti viens un tas pats katros svētkos. Cilvēkiem atgādina, atgādina, atgādina. Ar laiku, protams, ja nav elastīguma, gadās tā, ka pazaudē jēgu, kāpēc viņi to vispār dara. Tā ir cita problēma. Bet mācībai mācībā ir jābūt, bez tā nav iespējama nekāda dzīvība. To es pierādīšu no Bībeles. Apbrīnojami daudz Bībelē ir vārds “mācīt”. Kā tu domā, kur visvairāk ir tas vārds “mācīt”? Jaunajā Derībā Jēzus īpaši liek uzsvaru uz vārdu “mācīt”.
[..] Un tie pastāvēja [..]. (Apustuļu darbi 2:42)
Kādi ir galvenie draudzes pamatpostulāti jeb balsti, uz kādiem galvenajiem principiem pastāvēja draudze?
[..] Un tie pastāvēja apustuļu mācībā [..]. (Apustuļu darbi 2:42)
Pirmais ir minēts, ka viņi mācībā pastāvēja. Jēzus nodibināja draudzi, sagatavoja 12 apustuļus. Draudze tika izveidota, un viņi pastāvēja, auga un vairojās mācībā. Otrkārt, sadraudzībā, treškārt, maizes laušanā, kas būs šodien, kas arī ir mācība.
[..] Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās. (Apustuļu darbi 2:42)
Jēzus iedibināja šo mācību, ka tas ir jādara regulāri. Un arī lūgšanas: gan paša cilvēka individuālās lūgšanas jeb personīgās attiecības ar Dievu, gan arī kopējās draudzes lūgšanas. Tātad, lai draudze spētu normāli, veselīgi attīstīties, ir vajadzīga mācība, sadraudzība, kas ir mājas grupās, maizes laušana. Lūk, konkrēti pāris rituāli, kas ir draudzē, un lūgšanas, personīgās attiecības ar Dievu un draudzes lūgšanas. Tas ir viss, kas ir vajadzīgs, lai draudze pastāvētu. Pirmkārt, tā ir mācība.
Kāpēc auga draudze?
Šeit mēs varētu minēt dažādus cilvēkus no dažādām plūsmām un konfesijām, kuri nav brieduma pakāpē, jo viņi minēs: “Svētais Gars, Svētā Gara darbība, Gara dāvanas,” daudz un dažādas lietas vai kaut kāda struktūra. Kāds izdomās, ka tur, piemēram, ir labas mājas grupas. Bet tas gluži viss tomēr nav taisnība, tā ir tikai daļa no visa. Ir kāds pamats.
Tā mācība auga un kļuva stipra Tā Kunga spēkā. (Apustuļu darbi 19:20)
Te pat ir minēts, ka nevis draudze auga, protams, draudze auga, bet šeit ir rakstīts, ka mācība auga un kļuva stipra Tā Kunga spēkā. Redzi, kā mēs lasām Bībeli? Mēs jau lasām Bībeli paši no tā, kādi mēs esam. Un, ja es šeit no kanceles tev paveru acis vairāk vaļā, tu pēc tam lasīsi Dieva vārdu, tu arī savādāk redzēsi un pamanīsi to, ko es tev tagad atgādinu, ko es mācu. Un tas ir svarīgi. Tas vairos tavu brieduma pakāpi.
Kāpēc auga draudze? Tāpēc, ka mācība kļuva stipra. Vispirms aug mācība un tad aug draudze. Vispirms aug mācība draudzē un pēc tam aug katrs draudzes cilvēks. Es pats par to, ko es runāju, esmu absolūti pārliecināts. Centīšos pārliecināt arī tevi.
[..] Jozua [..] nomira, būdams simts desmit gadus vecs. Un Israēls kalpoja Tam Kungam visu Jozuas dzīves laiku un arī, kamēr vēl dzīvi bija tie vecaji, kas Jozuu pārdzīvoja vēl ilgus gadus un zināja visus Tā Kunga darbus, ko Viņš Israēlam bija darījis. (Jozuas grāmata 24:29-31)
Vēsturiski mēs zinām un arī no Bībeles, ka Izraēls vairākkārtīgi atkrita, līdz pat viņu valsts pārstāja eksistēt. Kur bija problēma? Tu vari atbildēt pats caur šo Rakstu vietu. Izraēls kalpoja tik ilgi, kamēr Jozua bija dzīvs. Un kas vēl? Tie cilvēki, kas bija ar Jozua. Atslēgas vārdi: “Zināja Tā Kunga darbus jeb mācība.”
Citiem vārdiem, kāds bija galvenais šo vecaju uzdevums, kāds bija galvenais Jozuas uzdevums?
Atstāt aiz sevis mācību, kura tiks sistemātiski mācīta. Protams, lai šo mācību mācītu, ir vajadzīgi cilvēki. Šiem cilvēkiem pašiem jābūt ir mācībā. Kāpēc Izraēls atkrita? Tāpēc ka pārstāja mācīt. Redzi, kamēr Jozua bija dzīvs, kamēr vecaji bija dzīvi, kuri zināja Tā Kunga darbus, ko Dievs Izraēlam bija darījis. Līderu galvenais uzdevums ar laiku netika izpildīts, un tāpēc ar laiku sākās atkrišana.
Es tev uzzīmēšu nelielu ainu, to jau sāku darīt iepriekšējos sprediķos un iestarpināju arī kaut kur līderu skolā pa vidu. Bija svētruna “Zem sava karoga”. Kas patiesībā kontekstā šajā rakstvietā ir par karogu? Kā vispār ceļojumos izskatījās Izraēla tautas pārvietošanās? Kā vispār bija struktūra, kā viņi cēlās, kā viņi gāja, kā viņi apmetās, kāda bija šī uzbūve, kā bija izkārtotas teltis, kur bija saiešanas telts, kur notika centrālā Dieva pielūgsme? Lūk, kā viss notika – ciltis faktiski tika sadalītas pa trīs. Mozus Tā Kunga priekšā saskaitīja tautu. Uz ziemeļiem vairākas ciltis, uz rietumiem vairākas ciltis, uz dienvidiem vairākas ciltis, bet uz austrumiem bija priesteri: Mozus, Ārons un viņa dēli. Āronam un viņa dēliem bija pakļauti levīti. Kā izskatījās viss Izraēla karapulks? Vidū bija saiešanas telts – Dieva pielūgsme –, apkārt bija pārējās ciltis un uz austrumiem, tā bija pieņemts, ka tas ir tas labākais, svētākais, piemēram, kad Daniēls lūdza Dievu, viņš atvēra logu uz austrumiem. Tā viņi darīja.
Bet levītu augstākais vadonis bija Ārona dēls, priesteris Ēleāzars; viņš ir uzraugs pār tiem, kas rūpējas par svētnīcas kopšanu. [..] Un tie, kas novietojās svētā mājokļa priekšā pret austrumiem jeb no Saiešanas telts pret saules lēktu, bija Mozus un Ārons ar saviem dēliem, kam bija jāveic un jākārto kalpošana svētnīcā, proti, viss, par ko rūpēties bija visu Israēla bērnu pienākums [..]. (4. Mozus grāmata 3:32; 38)
Tātad faktiski, šī kalpošana Dievam bija visu pienākums, bet kādi cilvēki to dara vairāk un tie bija levīti, bet levītus pārraudzīja Ārons un tas vēl nav viss.
Un nodod levītus Āronam un viņa dēliem; tie viņam ir nodoti no Israēla bērniem. Bet Ārons un viņa dēli tev jāuzrauga, lai tie godam veiktu priestera pienākumus. (4. Mozus grāmata 3:9-10)
Nodod levītus Āronam un viņa dēliem – to Dievs saka Mozum. Tie bija pilna laika kalpotāji, viņiem nebija savas zemes, viņiem nebija savu īpašumu, tādā veidā kā visiem pārējiem apsolītajā zemē, bet pārējās ciltis viņiem maksāja par to, ka viņi izpilda kalpošanu svētnīcā. Tas ir līdzīgi kā pilna laika kalpošana arī draudzēs. Tur bija sava kārtība: nodod levītus Āronam un viņa dēliem, tie viņam ir nodoti, bet Ārons un viņa dēli tev jāuzrauga, lai tie godam veiktu priestera pienākumus. Faktiski ir Mozus iedibināta, Dieva iedibināta kārtība, ka kalpošana jeb mācības nodošana ir strukturēta un ir iecelti atbildīgie, kam ir jāseko līdzi un šajā gadījumā pār levītiem, lūk, kalpotāji levīti. Lai viņi godprātīgi paši Dieva priekšā lūdz Dievu un lai izpilda kalpošanu teltī. Lai to labāk saprastu, vēl par dažām ciltīm, piemēram, Levīta dēli bija Geršons, Kohats un Merārijs. Tālāk ir minēts, ka Geršoniešu ciltis apmetās aiz svētā mājokļa uz rietumiem. Geršoniešu vadonis bija cilts vecākais, tur ir minēts vārds. Geršona dēlu pienākums bija saiešanas teltī rūpēties par svēto mājokli, telts jumtu un paklāju saiešanas telts priekšā, katram bija savs pienākums, kurš par svečturiem, kurš ko dara. Bet kalpošanu pašā svētajā vietā veic tikai priesteri. Levīti bija palīgkalpotāji. Mozus bija pāri visam, tad bija Ārons un Ārona dēli priesteri. Priesteri bija atbildīgi, lai levīti izpilda savu uzdevumu.
Un kehatiešu dzimtas uzcēla savas teltis pie svētā mājokļa sānu pusē pret dienvidiem. Un visu kehatiešu vadonis, cilts vecākais, bija Ēlisafans, Usiēla dēls. (4. Mozus grāmata 3:29-30)
Un kehatiešu dzimtas uzcēla savas teltis pie svētā mājokļa sānu pusē pret dienvidiem – tātad levīti visapkārt svētajai vietai – levīti un pēc tam pārējās ciltis visapkārt. Ir telts pielūgsme, centrā ir Dievs, tad ir Mozus, tad ir Ārons un Ārona dēli, un Ārona dēliem ir pakļauti levīti un tā tālāk. Starp citu, viņiem nebija sava ķēniņa kā citām tautām. Kad izraēlieši prasīja ķēniņu, tad to viņi prasīja pēc pagānu tautu parašām. Dievam tas nepatika. Viņi ļoti labi varēja iztikt bez laicīgā ķēniņa. Tur bija elementāra teokrātija – pats Dievs vada tautu, tad Mozus, Ārons, Ārona dēli, levīti, tur arī cilšu vecaji, elementāra struktūra, un tā visa šī tauta, šī valsts eksistēja un funkcionēja, un devās uz priekšu ar noteiktu mērķi Dieva vadībā. Kāpēc tas viss izbeidzās? Kāpēc cilvēki atkrita, kāpēc viņa pārstāja eksistēt kā valsts? Šodien Izraēls ir, rīt vairs atkal nav. Esi pamanījis, te viņš ir, te vairs nav. Es domāju, ka tagad būs līdzīgi, jo tā ir traka tauta. Kā viņi iesāka, tā viņi arī turpina, nepārtraukti viens un tas pats. Tas nenozīmē, ka latvieši ir baigi labā tauta, pēdējie mohikāņi, kas ir palikuši. Šodien mēs runājam par Bībeles varoņiem, tieši par Izraēlu. Levītu augstākais vadonis bija Ārona dēls priesteris Eliāzars. Viņš ir uzraugs pār tiem, kas rūpējās par svētnīcas kalpošanu.
Jautājums jums: vai mājas grupas līderis pats no sevis tikai, tāpēc ka viņš ir ticīgs, vai viņš pats no sevis var saglabāt mācību, virzienu un auglību? Jautājums retorisks. Saprotiet, bez norīkošanas, tā kā bija filmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” – bez izbetonēšanas te nekas nebūs. Bez norīkošanas, bez atskaites, bez pārraudzības tur nekas nebūs. Jābūt ir brīvprātībai kopā ar uzdotiem uzdevumiem un kontroli, atskaiti un atbildību. Katram cilvēkam ir vajadzīgs atskaites punkts, citādi nekas nedarbojas. Nezinu, kāpēc draudzēs šur tur tas ir it kā likums, mazās grupās un tāpēc jau viņi ir mazi un neefektīvi, ka viņiem liekas, ka Dievs visus vada pats un mēs brīvprātīgi kalpojam. Redzi, ja šī brīvprātība netiek savienota ar konkrētu atskaiti un atbildību, agri vai vēlu tas beidzas. Mācība mācībā ir tas, kas izveido. Lūk, ir konkrēts notikums un tam ir jānotiek konkrētos laikos – katru gadu draudze mācās. Āmen! Es tik ko darba sapulcē katram savā komandas cilvēkam, es jau vakar devu mājienu par šīm lietām, tāpēc visi bija sagatavojuši un visiem bija aizpildīti grafiki ar lūgšanu laiku. Visiem bija grafiki. Zini, kāpēc? Cilvēki, kas ir manā komandā, viņi ir tik brīvprātīgi, tik dievbijīgi, tik svēti, tik kruti, ka viņi paši mierīgi lūdz Dievu. Nekā tamlīdzīga. Paiet viens mēnesis, paiet divi, paiet pieci mēneši, paiet gads, divi un viņi vairs nelūdz Dievu, vai arī lūdz kaut kur kā pagadās. Nebūs tā ka viņi vispār aizmirsīs lūgt Dievu, kad būs slikti, atkal palūgs. Atkal kaut kas nesanāk, palūgs. Lūgt tā un pavadīt laiku ar Dievu tā, lai savā grupiņā tu vari svētīt cilvēkus un tā, lai grupiņa ir auglīga, to nevar pats izdarīt, ja tev to nepaprasa. Tev nav Ārona dēls piestiprināts klāt, kurš saka tev: parādi savu grafiku. Saproti, Dievs, Mozus, Ārons, Ārona dēli, levīti un tad visa tauta. Un arī tad ir problēmas problēmu galā. Kā redzi, arī viņiem tas nedarbojās līdz galam. Kāpēc? Tāpēc ka viņi to pildīja tik ilgi, kamēr Jozua bija dzīvs un kamēr tie cilvēki, kas bija ar Jozuā, bija dzīvi. Bet viņi aiz sevis neatstāja konkrētus cilvēkus ar konkrētu mācību, kas ir stingri jāievēro. Mēs, cilvēki, nespējam ilgi rīkoties, ja mēs netiekam motivēti uz to. Ja mums tas netiek atgādināts, un īpaši draudze, kas ir dibināta uz brīvprātības principiem. Viss jau ir brīvprātīgi, ja tu iestājies kaut kur darba vietā, tu jau tur iestājies brīvprātīgi, vismaz mūsu valstī. Ja tu iestājies kādā sporta komandā, tu jau to dari brīvprātīgi, bet tur ir savi noteikumi, kas ir jāizpilda, lai tu varētu būt šajā komandā un lai tu varētu saņemt algu. Tāpat arī draudzē tu esi brīvprātīgi, bet kad tu esi, tad uzņēmies kādus pienākumus, tas prasa arī kaut kādu atskaiti, jo mēs paši no sevis, bez atgādinājumiem, nevaram, jo bez atgādinājumiem mums neveidojas iekšēja vēlme. Kad mums tiek atgādināts, tad mums caur mūsu domāšanu, caur mūsu sirdi raisa vēlmi stāvēt savā vietā un pildīt savu levīta pienākumu. Tā mēs spējam funkcionēt, tā mēs spējam augt. Un šī mācība nav priekš cilvēkiem, kas neko nevēlas sasniegt. Tas nav priekš vājiem, tas nav priekš ķirbjiem. Zini, ja tu gribi izaudzēt ķirbi, tad to var izdarīt ātri, ja tu tiešām gribi izaudzēt spēcīgus līderus, spēcīgas personības, ozolus, tad tas tomēr prasa vairāk laika. Ozols aug lēni, ķirbis aug ātri. Viss ir atkarīgs no mācības. Turklāt no mācības mācībā, kas nav mācība pašplūsmā. Mūsu draudzē ir mācība, kas tiek regulāri atkārtota. Ne tikai atkārtota, bet arī konkrētie atslēgas posteņi draudzē tiek norīkoti ar atbildību. Vai tu kaut ko sāc saprast? Ejam tālāk. Šis viss varbūt izklausījās sarežģīti, bet tas ir svarīgi visam kontekstam tālāk.
Mācība auga un kļuva stipra Tā Kunga spēkā. Jautājums sakarā ar to, ko tikko stāstīju. Bija perfekts Izraēla izkārtojums. Pa trīs, trīs, trīs, trīs pa ciltīm, levīti visapkārt, templis vidū, pienākumi sadalīti līdz pēdējam sīkumam, viss bija deleģēts, un Ārona dēli iecelti par uzraugiem, viss bija smuki. Jautājums – vai perfekts? Izraēla karapulku izkārtojums pa ciltīm, katrs zem sava karoga, bet vai tas palīdzēja? Zini, kāpēc nepalīdzēja? Tāpēc, ka vadītāji pēc tam, kad Jozuā nomira, aizmirsa savu galveno uzdevumu. Kāds bija viņu galvenais uzdevums, arī tiem cilvēkiem, kas nāca pēc Mozus? Mācīt! Mācīt tos pašus principus, kas ļāva Jozua laikā gūt uzvaras, mācību, ko pats Dievs bija devis caur Mozu, un tā tika nostiprināta Izraēlā. Esi dzirdējis tādu vārdu salikumu – jūdu pasakas? Bieži cilvēki mūsdienās to attiecina arī uz Bībeli, piemēram, Kabala. Tās visas ir jūdu pasakas. Ir tik dažādi jūdaisma novirzieni, maldu mācības un tik daudz okultisma, kas nāk tieši no turienes. Bībele saka, ka jūdi piekopa elku kalpību vairāk nekā apkārtējās tautas, kuru dēļ Dievs viņus izdzina Sev pa priekšu. Viņš izdzina šīs tautas, lai Izraēls varētu dzīvo Kānaāna zemē, bet vēlāk jūdi sāka piekopt vēl vairāk šīs pagānu reliģijas un elku pielūgsmes, ar kurām izpelnījās lāstus, sodus, līdz šim brīdim mēs to visu labi varam redzēt. Kur, draugi, ir problēma? Mācībā! Labprātāk klausījās dažādas pasakas. Tāpēc ir jābūt ļoti stingri strukturētam, tieši tāpēc tev personīgi, draugs, ir ļoti svarīgs tavs paša personīgais laiks ar Dievu. Ne tikai: svētī mammu un tēti, bet, draugs, studē Bībeli un lūdz saskaņā ar veselīgu Dieva vārda izpratni. Ņem palīgā to, ko es tev šeit mācu, starp citu, es ļoti veselīgi mācu Bībeli, Dieva vārdu, ņem to un lieto. Perfekts izkārtojums, perfekta struktūra draudzē “Kristus Pasaulei”, tur mājas grupas, tur līderi, tur vadītāji. Vakar līderu sapulcē bija šeit 175 cilvēki. Vai ir vēl kāda draudze Latvijā vai Baltijā, kur ir tik daudz līderu? Nav tādas draudzes. Labi, tur visi nebija līderi, bija arī līderu palīgi, bet vienalga es domāju, ka Baltijas valstīs nav neviena tāda draudze, kur ir tik daudz vadītāju, bet tā jau sāk kļūt par problēmu. Vadītājs vārda pēc ir jau bezmaz vai izveidojusies reliģija. Ir stilīgi būt līderim, mācītājs to vienmēr veicina. Visi grib būt vadītāji, tas ir ļoti labi, bet tad, kad tu to esi uzņēmies, draugs, ir jābūt mācībai mācībā, lai tu vari realizēt savus līdera pienākumus, nepārtraukti ir jāatgādina pamatmācība un līderības principi. Un pašam nav jāgaida, ka tikai mācītājs kaut ko iedos, bet ka pats mājās to dari. Man ir atkal kārtējais jautājums. Vai līderiem ir pieejams viss mans materiāls, ko es kādreiz esmu mācījis līderu skolā? Tu to vari regulāri klausīties. Vai reizi mēnesī līderiem ir sapulces? Tu to vari regulāri lietot. Arī tos ierakstus, kas tur tiek veikti, ne jau par velti to visu taisa, bet lai mums būtu atgādinājums. Mēs to netaisām priekš cilvēkiem kaut kur kaut kam, tas ir priekš mums pašiem. Lai mācība mācībā varētu funkcionēt ne tikai tā, kas ir nolikta draudzē, bet lai pats to tu vari lietot brīvprātīgi. Tas bija tikai ievads, ķeramies pie iztirzājuma. Atgādinu, ka mācība mācībā ir princips, ka pašā mācībā ir jābūt punktam mācīt šo mācību. Tai ir jābūt sistemātiskai. Tas uztur vēlmi un uguni, tas uztur Dieva darbību un arī mūsu cilvēku darbību. Ķeramies pie Vecās Derības.
Viņi zobojas un runā savā ļaunumā tikai par varas darbiem, viņu runas ir augstprātības pilnas. Līdz debesīm viņi paceļ savu muti, un viņu mēle šaudās pa visu zemes virsu. Tādēļ ļaudis pievēršas viņiem un pilniem malkiem, kā ūdeni dzerot, uzņem sevī viņu mācības. (Psalms 73:8-10)
Tu vari savilkt kaut kādas paralēles ar šodienu? Kādas mēles šaudās pa visu zemes virsu? Kas ļoti pamanāmi notiek ikdienā? Tādēļ ļaudis pievēršas viņiem un pilniem malkiem, kā ūdeni dzerot, uzņem sevī. Ko? Viņu mācības! Kas patiesībā sistematizēti nonāk pie mums caur izglītības sistēmu un medijiem? Aprobežots cilvēks, parasts cilvēks nepamana sistēmu ne medijos, ne kur citur. Es neesmu aprobežots, es redzu sistēmu, regulāri kādas ziņas parādās, un es zinu ar kādu mērķi. Draugi, mēs tiekam mācīti. Labrīt! Vai, man nevajag te mācīties, man nevajag te nekādu sistēmu, kontrole te draudzē. Tevi iemācīs, un izraisīs citas vēlmes tevī un aizvedīs tajā virzienā, kur tu negribi iet. Mūs māca. Uz Vidzemes šosejas ir viena vieta, kur es zinu, ļoti bieži ir pārvietojamais foto radars. Tur jau tā viņu ir ļoti daudz uzlikts, tagad vēl ir salikts daudz visādu ceļa zīmju. Tajā posmā, apmēram 30-40 kilometri, ir daudz radaru un vēl pārnēsājamos radarus saliek. Es esmu iemācīts šajā vietā braukt ne ātrāk kā 90 km/h. Un citreiz mani kāds varonis vēl apdzen ar ātrumu virs 100 km/h un es pie sevis padomāju: es esmu iemācīts, es zinu, ka tur var būt radars. Citreiz tas radars mēdz būt ne tajā vietā, bet 100 metrus tālāk nolikts. Un es esmu iemācīts. Ne jau tā es gribu mācīties tagad baigi labi braukt un visur visu ļoti labi ievērot, ne jau tāpēc, bet man ir atskaites sistēma, ka man būs sods. Un tādēļ tur, kur radaru esmu redzējis, tieši tur es neesmu noķerts, jo es nepārkāpju ātrumu, bet ir jau pat iekšēja izjūta un es braucu uz 90km/h. Un pat vari aizmirst, kāpēc es šeit braucu uz 90 – tāpēc ka es tur esmu iemācīts braukt uz 90. Tā kā bērniem – to, ko līdz trīs gadiem tu bērniem iemācīsi, tādi viņi arī būs. Kamēr viņi pieaugs un ar to cīnīsies, vai arī lietos tās svētības, kas viņiem ir dotas, vēl bērnībā iemācītas. Viss ir iemācīts. Tieši tāpat caur izglītības sistēmu, caur medijiem, caur mākslu un kultūru. Mēle šaudās pa visu zemes virsu un uzņem sevī viņu mācības, cilvēki, malkiem dzerot, uzņem viņu mācības.
Dziedātāju vadonim. Dāvida mācības dziesma. (Psalms 52:1)
Dāvida mācības dziesma, kas tas tāds? Kāda šodien ir tēma? Mācība mācībā. Dāvidam bija mācības dziesmas – kas tās tādas? Tu vispār tādu esi pamanījis Bībelē? Kaut kādas mācības dziesmas. Lūk, tie cilvēki, kuru mēles šaudās pa visu zemes virsu, kuri degradē ģimenes jēdzienu un kuri degradē visu to, kas ir dievišķs, kuri cenšas sagrābt sātanisku varu pasaulē, un diemžēl tas ir fakts, un to var redzēt, tas notiek sistemātiski, viņi to prot, bet mēs kristieši to nesaprotam. Vai mēs dziedāsim tikai jēlas, stulbas dziesmiņas, vai tomēr mūsu dziesmām ir jābūt ar jēgu? Dāvids zināja, ka dziesmai ir jābūt tādai, kas māca. Draudzē visam ir jābūt tādam, kas māca, nevis domāt, man šitā dziesma patīk un tādēļ dziedam šo. Mēs talantu šovā redzējām, ko Aļģirts dziedāja: Dāvids, aleluja un sieviete – mums patīk šī dziesma un tagad to dziedāsim. Ko tas mums dos? Izklaide izklaidei, viss ir kārtībā, bet vai draudzes dievkalpojumā mums vajadzētu dziedāt tādas dziesmas? Nē! Kaut ko stulbu, bet man patīk tā melodija, un tāpēc mēs kaut kādus savus vārdu tur pārtulkojam un tad – nāc, Svētais Gars, sit mūs ar uguni un izlej uguni, un citu jau neko nevar izdomāt parasti, izlej uguni un tad viss būs, Svētais Gars dos, un tad nāc un tamlīdzīgi. Pieliekam klāt kaut kādus vārdus, kas tikai ienāk prātā, vai tā ir pareizi? Dāvids mūs māca, ka tā nav pareizi – dziesmai ir jābūt tādai, kas mūs māca turēt konkrētas pareizas lietas saskaņā ar veselīgu Bībeles mācību, un konkrētā draudzē arī ar konkrētas draudzes mācības novirzienu, arī stils un tā tālāk. Ja, piemēram, būsi luterāņos, tur arī ir dažādi stili, tur būs ērģeļmūzika, kas arī labi. Par gaumi jau nestrīdas, par gaumi sitās, bet arī par stilu, ja mēs savā stilā, savā virzienā uz konkrētiem cilvēkiem tendētu, ja mēs zinām mūsu mūziku, piemēram, pirmā dziesma ir slavas dziesma, otrā ir pielūgsmes dziesma. Pielūgsmes dziesmā iekšā ir jābūt, ka viss ir vērsts uz Dievu, caur pielūgsmes dziesmu mēs mācamies, kāds ir Dievs. Tur ir jābūt pielūgsmei, kāds ir Viņš, mēs Viņu pielūdzam tādu, kāds Viņš ir. Elohim, tu, Dievs, kas radīji debesis un zemi, mēs Tevi slavējam, mēs Tevi pielūdzam, mēs Tevi atzīstam, ka nav neviena, kāds Esi tu. Tam ir jābūt sistemātiski. Šodien mēs tādu dziesmu, tad mēs citu. Nē, caur mūziku tai ir jābūt sistēmai, pretējā gadījumā tevi paņems cita sistēma. Caur popkultūru pasaulē, caur mūziku tiek pienestas tādas idejas bērniem. Tie kas kaut kur iet evaņģelizēt uz ielām un kontaktējas ar cilvēkiem, kā ir? Cik ilgi tu esi kristietis? Varbūt 10, 15 gadus esi ar Dievu, 20 gadus, tu neredzi, kā mainās jaunieši? Tu neredzi, kā mainās pasaule? Bet ne jau uz to pareizo pusi. Problēma ir mācībā. Draudzē netiek noturēta mācība. Kaut kur plivinās, kaut kur kaut kas labs izaug, bet mācību viņi neiedibina, viņi visu nenostabilizē, viss kaut kur izkūp, aiziet viss emocijās, enerģija aiziet kaut kur kosmosā, bet, draugi, mūsu uzdevums ir mainīt pasauli. Nevis lai viņi maina mūs, bet mēs mainīsim viņus! Redzi, kāds šodien ir nopietns sprediķis. Mēs neesam nekādi ķirbji.
Dziedātāju vadonim uz cītarām. Dāvida mācības dziesma. (Psalms 55:1)
Atkal Dāvida mācības dziesma. Šī dziesma ir uz cītarām. Kas patiesībā stāv aiz kultūras, mākslas, un kāds ir mūsu uzdevums šajā sakarā? Sofija ir māksliniece, un viņa zina savu uzdevumu. Kas ir jānes caur mākslu? Kas mums draudzē jānes caur mākslu un kultūru? Un ko nes tā saucamā bezdievīgā kultūra, un kāds ir viņas uzdevums? Attiecībā no tā, kādas valstī ir vērtības, cik ir stipras draudzes konkrētā valstī vai arī pilsētā. Tā bija Vecā Derība.
Ķeramies pie Jaunās Derības. Ko, pirmkārt, darīja Jēzus, staigājot pa pilsētām? Atvēra akliem acis, dziedināja kurlos, spļāva uz mēles, kurlmēmiem atraisīja mēli, jā, tas viss notika, teiksim tā, paralēli.
Un notikās, kad Jēzus pavēles saviem divpadsmit mācekļiem bija pabeidzis, tad viņš no turienes aizgāja mācīt un sludināt viņu pilsētās. (Mateja evaņģēlijs 11:1)
Te nav rakstīts: Viņš aizgāja akliem atvērt acis, ja arī būtu rakstīts “atvērt akliem acis”, tad ne jau fiziskās acis, pirmkārt, bet garīgās acis, ka cilvēki kļūst redzīgi, ka viņi sadzird Dieva balsi, ka viņi redz gaismu. Ko Jēzus, pirmkārt, darīja pilsētā? Mācīja.
Kāds ir draudzes un katra kristieša galvenais uzdevums? Tu jau var domāt visu ko, kas nāk prātā, bet ko saka Bībele.
Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis [..]. (Mateja evaņģēlijs 28:19-20)
Kāda ir Dieva griba attiecībā uz katru kristieti, uz katru draudzes apmeklētāju? Mācīt un caur mācību uzturēt dzīvas attiecības ar Debesu Tēvu, ar to, kas radījis debesis un zemi, ar to, kura priekšā locīsies visi ceļi un visas mēles atzīsies, ka Jēzus Kristus ir Kungs.
Mācīties un mācīt – tas ir draudzes primārais uzdevums.
Daži no rakstu mācītājiem un farizejiem atbildēja un uz to sacīja: “Mācītāj, mēs no tevis gribam kādu zīmi redzēt.” (Mateja evaņģēlijs 12:38)
Tie bija tie cilvēki, kas Jēzu piesita krustā, kāpēc viņi sauca Jēzu par mācītāju. Esi padomājis, kāpēc tika minēti rakstu mācītāji, farizeji un kāpēc viņi sauc Jēzu par mācītāju? Jēzus oponenti sauca Jēzu par mācītāju, jo viņi redzēja Jēzū konkurentu tieši mācīšanā. Rakstu mācītāji, tie ir šodienas mediji, šodienas izglītības sistēma, tie bija rakstu mācītāji, viņu rokās bija vara. Viņi saredzēja konkurentu, caur to, ka brīnumi notika? Nē, caur to ka viņš mācīja. Pirmkārt, nevis caur brīnumiem, brīnumi ir sekundāri. Lai tev jaunā gadā daudz brīnumu, bet vēl vairāk mācības – būs mācība, būs brīnumi.
Un tie sūtīja savus mācekļus pie viņa ar ķēniņa Heroda ļaudīm, un tie sacīja: “Mācītāj, mēs zinām, ka tu esi patiesīgs, māci Dieva ceļus patiesībā, jo tu neuzlūko cilvēka vaigu.” (Mateja evaņģēlijs 22:16)
Viņi sauca Jēzu par mācītāju. Kāpēc? Viņi redzēja, pirmkārt, to, kas māca, un viņi redzēja bīstamību tajā, ko Viņš māca, kā Viņš māca, ka Jēzus bija konkurents viņiem.
Kā lieli un mazi cilvēki sauc Jēzu?
Un redzi, viens piegāja pie viņa un sacīja: “Mācītāj, ko laba man būs darīt, lai es dabūtu mūžīgu dzīvību?” (Mateja evaņģēlijs 19:16)
Viņš bija dzirdējis par Jēzu kā par mācītāju, kas māca tādas lietas, kas maina dzīves. Viņu interesēja mācība, ko teiks mācītājs, tā sauca lieli un mazi, tā sauc viņu oponenti un tā sauca arī viņu mācekļi – par mācītāju. Bet vārds “mācītājs” ir no vārda mācīt un tas nebija nejauši piedēvēts Jēzum.
Kā ir iespējams pieņemt vadošās pozīcijas valstī?
Uz Mozus krēsla ir nosēdušies rakstu mācītāji un farizeji. (Mateja evaņģēlijs 23:2)
Mozus krēsls ir kā valdības krēsls. Kuram bija iespējas ieņemt varas pozīcijas? Tie, kas mācīja savas mācības. Jēzus teica: jūs mācat daudz dažādas lietas, roku mazgāšana, šķīstīšana, bet svarīgāk no iekšpuses šķīstīties. Jūs atmetat Dieva likumus savu likumu dēļ, jūs mācat cilvēku mācības, bet šīs cilvēku mācības, tas bija tas, kam cilvēki ticēja, un sekoja viņiem, ar kuru palīdzību viņi saturēja tautu. Piemēram, Jāņi nav tie svētki, kas man baigi patīk, es saprotu, tie ir pagānu svētki, es to ļoti labi saprotu. Es neatzīmēju, tās ir mūsu brīvdienas, bet ja kāds tur kaut ko svin, nav problēmu, lai dara, kā katrs vēlas. Bet pat šie svētki kaut kādā mērā ir labi, jo tas satur mūsu tautu kopā. Kurā virzienā ved, tas ir kaut kas cits. Ir šie svētki, tas ir kaut kas kopīgs un vienojošs. Uz Mozus krēsla sēž mācītāji – izdomāja svētkus kopā svinēt, piemēram, daudz kas tāds bija, tā bija mācība, par kuras nepildīšanu draudēja sods, tas bija likumdošanā iestrādāts. No sākuma ir mācība, pēc tam – likumdošana.
Un viņš no turienes aizgāja un nāk savā dzimtajā pilsētā, un viņa mācekļi iet viņam līdz. Un, kad sabats nāca, Viņš sāka sinagogā mācīt [..]. (Marka evaņģēlijs 6:1-2)
Jēzus nāca savā tēva pilsētā Nācaretē, un kad sabats nāca, viņš sāka sinagogā brīnumus taisīt, sāka mācīt. Viņš sāka sinagogā mācīt un cilvēki izbrīnījās, kas tas tāds. Brīnumi seko sekundāri mācībai. Pirmajā vietā ir mācība, nevis sekundārās lietas, tās nav mazsvarīgas, bet svarīgāka ir mācība.
Kā Jēzus tika galā ar sava brālēna nāvi? Jānim Kristītājam nocirta galvu, un Jēzus par to uzzināja. Kāda bija Jēzus reakcija?
Un apustuļi sapulcējās pie Jēzus un tam stāstīja visu, ko tie bija darījuši un ko tie bija mācījuši. (Marka evaņģēlijs 6:30)
Tas bija pēc tam, kad Jānis Kristītājs bija nogalināts. Apustuļi sapulcējās pie Jēzus, viņi bija izsūtīti, viņi bija mācījuši, sapulcējās un stāstīja visu, ko tie bija darījuši un mācījuši. Bet Jēzus viņiem saka: nāciet vieni paši savrup vientuļā vietā un atpūtieties maķenīt. Un Viņš iet kopā ar mācekļiem uz vientuļu vietu, te ir paskaidrots, jo daudzi, kas nāca un gāja, viņiem pat nebija laika paēst, bet cilvēki pamanīja un ar pūļiem sapulcējās pie Kristus. Daudzi redzēja to aizbraucam, un kad Jēzus izkāpa ārā no laivas, viņš redzēja daudz ļaužu un sirds Viņam par tiem iežēlojās. Un ko Viņš sāka darīt? Viņš sāka tos daudz mācīt. Pēc Jāņa Kristītāja nāves Jēzus mācīja, tā bija Viņa reakcija. Mācekļi nāca pie Jēzus atskaitīties, ko viņi bija mācījušies. Tas laiks, ka viņi gāja atpūsties, tā bija mācekļu atpūta. Kam Jēzus bija gatavs ziedot savu atpūtu? Mācīšanai. Tā ir prioritāte – mācīt. Sirds Viņam par tiem iežēlojās. Kā izpaudās Jēzus iežēlošanās? Jēzus iežēlojās un sāka daudz mācīt. Iedeva makšķeri, nevis zivi. Ko Jēzus darīja pie jūras? Sapulcējās daudz mācekļu pie jūras, tur arī Pēteris savu laivu piešķīra, lai cilvēki nespiestos virsū. Ko Jēzus tur darīja?
Un viņš atkal sāka mācīt pie jūras. Un daudz ļaužu pie viņa sapulcējās, tā kā viņš iekāpa laivā un apsēdās. Viņš bija uz jūras, un visi ļaudis stāvēja jūrmalā. (Marka evaņģēlijs 4:1)
Cik daudz Jēzus mācīja? Cik laika veltīja?
Un viņš tiem daudz mācīja līdzībās un savā mācībā uz tiem sacīja [..]. (Marka evaņģēlijs 4:2)
Viņš daudz mācīja, Viņš mācīja konkrētu, strukturizētu mācību. Ko Viņš gribēja aiz sevis atstāt, kādu mācību? Kad Jēzus savā kalpošanas noslēgumā pirms krusta nāves, Viņš ieradās Jeruzālemē, zinādams, ka Viņu tur sagūstīs, nodos nāvē. Ko Jēzus darīja savas kalpošanas noslēgumā templī?
Bet, kad svētki jau bija pusē, Jēzus uzgāja templī un sāka mācīt. (Jāņa evaņģēlijs 7:14)
Templī, zem nāves draudiem, Viņš māca.
Es tevi esmu paaugstinājis virs zemes, pabeigdams to darbu, ko darīt tu man esi uzdevis. (Jāņa evaņģēlijs 17:4)
Kāds Jēzum bija uzdevums, ārpus krusta nāves? Te kontekstā ir runa par 12 apustuļiem, ko Viņš bija sagatavojis tiem, ko Dievs Viņam bija devis. Ko viņš izdarīja ar šiem cilvēkiem? Viņam galvenais uzdevums bija šos cilvēkus apmācīt, iemācīt un nest tālāk to citiem. Tāds bija galvenais Kristus uzdevums. Kādus līderus sagatavoja Kristus? Mūsu uzdevums ir – katram vadītājam pacelt vēl citus vadītājus. Bet kādus vadītājus pacēla Kristus? Augstākās raudzes līderus. Visi apustuļu vārdi, Pētera ielas, Pāvila baznīcas, tas liecina par to, kāda ietekme bija šiem cilvēkiem, cik stipra bija mācība, ko viņi mācīja, kādu cenu viņi samaksāja – augstākās raudzes līderi. To izdarīja tikai Kristus, sagatavoja augstākās klases vadītājus, kas bija spējīgi mācīt un deva pavēli mācīt citus. Mums ir tāds pats uzdevums, mums ir ideāls, pēc kā tiekties. Kas tā laika varu satrauca visvairāk?
Tos ieaicinājuši, viņi tiem pavēlēja nemaz vairs nerunāt, nedz mācīt Jēzus vārdā. (Apustuļu darbi 4:18)
Ko gribēja aizliegt mācekļiem? Mācīt. Ir jāmāca, un tas uztrauca šo varu.
Mēs esam jums stingri pavēlējuši nemācīt šinī vārdā, un jūs ar savu mācību esat piepildījuši Jeruzālemi un gribat, lai šī cilvēka asinis nāk pār mums. (Apustuļu darbi 5:28)
Viņi uztraucās tieši par mācību, kas izplatās.
Un rakstu mācītāji un augstie priesteri to dzirdēja un meklēja viņus nogalināt, jo tie bijās no viņa, tāpēc ka viņa mācība bija aizrāvusi visus ļaudis. (Marka evaņģēlijs 11:18)
Viņi meklēja to nogalināt, jo tie bijās no Viņa, tāpēc ka Viņa mācība bija aizrāvusi visu ļaudis. Kāpēc viņi bijās no Kristus sekotājiem? Jo mācība aizrāva visus ļaudis, aizrāva tāpēc, ka viņu mācīja. Tā nav vienkārša parasta mācība, mācīja dzīvo Dieva vārdu. Tas bija ļoti konkrēti un pamatīgi, kas aizskāra plašas masas Efezā, ka visa pilsēta sacēlās, tā bija viena no tā lielākām, nopietnākajām impērijas pilsētām. Kas to izdarīja? Tanī laikā izcēlās liels nemiers mācības dēļ. Kas bija Antiohijas draudze? Tā bija draudze, kurā pirmo reizi tiek minēts vārds “kristieši”. Kas bija Antiohijas draudzes pamatā?
Antiohijas draudzē bija pravieši un mācītāji: Barnaba un Simeons, saukts Nigrs, kirenietis Lūkijs Manaēns, kas bija uzaudzināts ar tetrarchu Hērordu, un Sauls. (Apustuļu darbi 13:1)
Kā cilvēks var kļūt brīvs? Inkaunteram nav liela nozīme, atbrīvošanas kalpošanai gandrīz nav nekādas nozīmes, ja tas nenāk pamatā papildinājums mācībai. Inkaunterā ir tēmas, svarīgākais inkaunterā ir šīs tēmas, nevis šīs darbības, kas ir sekundāras, tās seko mācībai. Ja inkaunterā mēs koncentrējamies tikai uz izpausmēm, tad tas ir fiasko. Ir jākoncentrējas uz mācību, un tad viss pārējais seko, gan tu esi pilns ar garu, gan tu kļūsti brīvs.
Bet pateicība Dievam, ka jūs, kas bijāt grēka vergi, no sirds esat kļuvuši paklausīgi tai mācībai, kurā esat mācīti. (Romiešiem vēstule 6:17)
Kas darīja viņus brīvus? Kristus, Dieva gars. Kādā veidā? Caur mācību – tā var kļūt brīvs. Kā tiek stiprināta draudze?
Kalpošanas spējas – kalpošanā, spējas mācīt – mācīšanā. (Romiešiem vēstule 12:7)
Te ir runa par gara dāvanām, un svarīgākais, draugi, ir mācīt.
Viņš ir devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem, lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu [..]. (Efeziešiem vēstule 4:11)
Kā aug draudze, kā viņa funkcionē? Caur mācītājiem, kas māca mācību. Tu arī esi mācītājs, katrs šeit ir mācītājs savā līmenī, ej un māci savu kaimiņu. Kāds ir Jaunās Derības vēstuļu galvenais mērķis? Kāpēc apustuļi un konkrētie cilvēki rakstīja šīs vēstules?
Jau iedams uz Maķedoniju, esmu lūdzis tevi palikt Efezā, lai tu piekodinātu zināmiem ļaudīm nemācīt svešas mācības. (1. Timotejam vēstule 1:3)
Jaunās Derības laikā, draudzes pirmsākumos, bija daudzas un dažādas viltus mācības. Faktiski visas vēstules, kuras mēs atrodam Bībelē, to mērķis, kāpēc apustuļi rakstīja, bija apkarot viltus mācības. Tas bija ļoti svarīgi, jo draudze sāka irt, bija nopietnas problēmas un tāpēc apustuļi rakstīja vēstules. Šīs vēstules ir saglabājušās, un caur viņām mēs varam uzzināt ne tikai, kā apkarot viltus mācības, bet arī to, kas ir patiesa mācība. Caur vēstulēm mēs varam atrast, kas ir patiesa Kristus sekotāja mācība, Bībeliska mācība. Lai nemācītu svešas mācības – tāds ir šo vēstuļu mērķis. Atkal mācības. Kāpēc tik ļoti šie Dieva cilvēki uztraucās par svešām mācībām? Tāpēc, ka katrs normāls līderis apzinās jebkuras mācības spēku un, kur nu vēl Bībelē balstītu mācību, aiz kuras stāv pats Dievs. Mācība ir jānosargā. Ko Pāvils par sevi saka, kāds ir viņa galvenais uzdevums?
Tālab es esmu iecelts par saucēju un sūtni (es saku patiesību, nemeloju), par mācītāju pagāniem ticībā un patiesībā. (1. Timotejam vēstule 2:7)
Tāpēc esiet nomodā, pieminēdami, ka es trīs gadus nakti un dienu neesmu mitējies ar asarām ikvienu pamācīt. (Apustuļu darbi 20:31)
Kas bija Pāvils? Tas, kurš māca, un tas bija viņa pats svarīgākais – mācīt. Tēma šodien ir mācība mācībā. Pāvils rakstīja vēstuli Timotejam, ko viņš viņam pavēlēja? Viņš ļoti nopietni piekodināja.
Un, ko tu esi dzirdējis no manis, daudziem lieciniekiem klāt esot, to cel priekšā uzticīgiem cilvēkiem, kas būs noderīgi mācīt atkal citus. (2. Timotejam vēstule 2:2)
Par ko Pāvils domāja? Par to, kā Timotejs atkal mācīs citus, nedomāja tikai par to, ko viņš mācīs. Par to, ko viņš māca, lai to māca tālāk, jo bez sistēmas tas nav iespējams. Paldies, Dievam, ka mums ir Bībele un, ka mēs no viņas kaut kādā veidā varam izvilkt šo sistemātiskumu, kopējo Dieva mācību un elastīgi papildināt ar šodienas vajadzībām, pielāgojot konkrēti Latvijas, draudzes vajadzībām, paturot pamatu kā pašu svarīgāko, kas ir nemainīgs. Ko mēs varam mācīties no šīs rakstvietas? Tagad mēs varam paskatīties un salīdzināt, kā es lasu Bībeli un kā tu lasi Bībeli. Katrs lasa savādāk, jo katram vajadzības ir savādākas.
Jo nāks laiks, kad viņi nepanesīs veselīgo mācību, bet uzkraus sev mācītājus pēc pašu iegribām, kā nu ausis niez. (2. Timotejam vēstule 4:3)
Ko tu domā, ko tu no tā vari mācīties un ko es no tā mācos? Es iemācījos vienu lietu, ko es jau zināju, ka mēs paši izvēlamies, kādā mācībā klausīties. Paši izvēlēsimies, ko vēlēsimies klausīties, bet tev pašam ir jāizprot. Ja, tu esi pieņēmis Kristu, atzīsti, ka Viņš ir Dievs, ja tu atzīsti Bībeles patiesību, ja tavs pamats ir Bībele, tad tu pats izvēlies klausīties Bībeles mācītājā. Ja tu zini, ka ir pareizi būt komandā, savā draudzē, nemētāties pa citurieni, augt un tā tālāk, tad klausies konkrētu mācītāju un neaizraujies ar citām svešām mācībām. Visas vēstules Jaunajā Derībā ir, lai apkarotu dažādas svešas mācības. Pat citas draudzes mācība, kādam cilvēkam, var būt par krišanu. Ir atšķirības, un tas saputro galvu, ka cilvēks vairs neko nesaprot un apjūk. Lauvām esot tā, es gan neesmu pārbaudījis, ja viņām dresētājs parādot tabureti ar vairākām kājām, tad lauva apjūk un apsēžas. Viņš vairs nevar koncentrēties, jo, ja būtu viena kāja, tad viss būtu normāli. Arī cilvēks nevar šur tur un it nekur. Pats izvēlies, klausies, mācies, iesakņojies, un lai nāk Dieva valstība.
Kāds ir galvenais kalpotāja uzdevums? Mums ir dažādas kalpošanas, bet kāds ir to galvenais uzdevums, uz ko fokusēties? Saprast, kāpēc viņi dara savu kalpošanu?
Viņam jārūpējas par sludināšanu, kas atbilst mācībai, lai viņš būtu spējīgs paskubināt veselīgā mācībā un atspēkot tos, kas runā pretim. (Titam vēstule 1:9)
Katra kalpotāja galvenais uzdevums un fokuss ir, ar jebkādām dāvanām, jebkādā kalpošanā, rūpēties par mācību un lai mācība tiktu nostiprināta. Ar visu, kas tu šeit esi, tu domā par mācību un seko līdzi, lai viss atbilst draudzes mācībai, lai mēs caur mācību ejam tautā. Kā var izglābt sevi un citus? Tu jau zini atbildi. Atkal mācība, tieši tā.
Esi nomodā par sevi pašu un par mācību, turies pie tā, jo, darīdams to, tu izglābsi gan pats sevi, gan tos, kas klausās tevi. (1. Timotejam vēstule 4:16)
Vai šie cilvēki, kas viņā klausījās, nebija izglābti? Vai pats Timotejs nebija izglābts? Bija. Vai tu neesi izglābts? Esi. Bet vai to var pazaudēt? To mierīgi var pazaudēt. Atliek tikai aizmirst, neatkārtot, nepraktizēt un tas viss ar laiku aizmirstas. Tā mēs, cilvēki, esam iekārtoti, tā iekārtots mūsu prāts un mūsu sirds. Sevi un citus varam izglābt tikai un vienīgi, esot nomodā par mācību, mācīties un mācīt. Kā var stipri stāvēt?
Tad nu, brāļi, stāviet stipri, turēdami tās mācības, kuras esat smēlušies gan no mūsu runām, gan no mūsu vēstules. (2. Tesaloniķiešiem vēstule 2:15)
Turēdams mācības, var kļūt stiprs. Kā būt stipram? Turēt mācību un mācīties. Kuri kristieši atkrīt pazušanā, maldos? Kuri netiek nostiprināti?
Tā viņš runā par šīm lietām visās vēstulēs, kurās ir kas grūti saprotams, ko nemācītie un nenostiprinātie ļaudis sagroza, tāpat kā arī citus rakstus, sev par pazušanu. (2. Pētera vēstule 3:16)
Kas iekrīt maldu mācībās? Kas, sev par pazušanu, sagroza rakstus? Tie, kas nav nostiprināti, tie, kas nav mācībā un kas nemācās. Draugi, ir jāmācās, ja mēs paši negribam novirzīties, gribam sasniegumus. No kā Pēteris sargāja savu draudzi?
Bet ir arī bijuši tautā viltus pravieši, kā arī jūsu starpā būs viltus mācītāji, kas paslepen ienesīs aplamas posta mācības, noliegdami pat To Kungu, kas viņus atpircis, un tā sagatavos sev drīzu pazušanu. (2. Pētera vēstule 2:1)
Visur Bībelē, īpaši Jaunajā Derībā, viss grozās ap mācību un mācībām, arī viltus mācībām. Kā izšķirt, vai kristietim ir Dievs vai nav? Tev ir Dievs, vai tev nav Dieva?
Ikviens, kas aiziet no Kristus mācības un nepaliek tanī, ir bez Dieva; tam, kas paliek šinī mācībā, ir Tēvs un Dēls. (2. Jāņa vēstule 1:9)
Aiziet no Kristus mācības nozīmē – aiziet no Kristus. Ikviens, kas aiziet no Kristus mācības un nepaliek tanī, ir bez Dieva. Tam, kas paliek mācībā, ir Tēvs un Dēls. Kā es varu zināt, ja es sevī iekšā nejūtu Tēvu, Dēlu un Svēto Garu? Ja tu esi mācībā, tad tevī ir Svētais Gars. Pirmkārt, palikt mācībā, nozīmē klausīties un mācīties. Solīti pa solītim kustēties uz priekšu. Tev ir Tēvs un Dēls. Es izlaidu vienu rakstvietu no Jēkaba vēstules: „Tāpat arī mēle, tāds mazs loceklis, iededzina lielu mežu.” Tā jau ir mācība, strukturētas Dieva domas, kuras tiek mācītas, tās iededzina lielu mežu. Mācība iededzina. Nevis kaut ko mazu, bet lielu.
Atklāsmes grāmata ir pēdējā grāmata Bībelē. Jēzum atklāsmē Jānim ir konkrētas pretenzijas. Viņam ir pretenzijas pret konkrētiem mācītājiem. Kādas ir pretenzijas? Vai tu esi tajā iedziļinājies?
Bet Man ir pret tevi tas, ka tu ļauj vaļu sievietei Jezabelei, kas saucas par pravieti, mācīt un pievilt Manus kalpus, piekopt netiklību un ēst elku upurus. (Atklāsmes grāmata 2:20)
Kāpēc ļauj mācīt kaut ko citu, kas nav draudzes mācība? Tā bija pretenzija. Tu zini, kāds bija tas drauds? Ja visas šīs lietas netiks mainītas, tad Viņš nostums lukturi no viņa vietas. Faktiski, tas nozīmēja atkrišanu. Gan apustuļi, gan Dievs caur Bībeli, mums ļoti skaidri atklāj, ka tieši mācība ir liktenīga. Tas, ko tu klausies, ko tu praktizē, ko tu sev atgādini.
Bet tas vien Man ir pret tevi, ka tev tur ir daži Balaama mācības turētāji, kas mācīja Balaku celt apgrēcību Israēla bērnu vidū, ēst elku upurus un piekopt netiklību. (Atklāsmes grāmata 2:14)
Problēma tā laika draudzēs bija dažādu viltus mācību turētāji. Pie šīs problēmas nopietni nepiegāja, tāpēc bija šie pravietojumi. Caur Jāni Kristus atklājās, mēs to lasām Dieva vārdā. Arī šodienai, tas uz mums runā, ka mums ir jārūpējas precīzi par savas draudzes mācību, pirmkārt, draudzes mācība, kura atbilst veselīgai Bībeles mācībai.
Tev tur ir arī daži Nikolaītu mācības cienītāji. (Atklāsmes grāmata 2:15)
Balaama, Nikoalītu, Jezebeles mācību piekritēji, un visi kaut ko grib mācīt, bet mums ir jārūpējas par Bībeles mācību.
Kā mēs varam rūpēties par savu sirdi? Tu esi dzirdējis tekstu, ka sirdij jau nepavēlēsi. Nē, sirdij pavēlēsi, tā būs pareizi teikt. Izmet ārā domu, ka sirdij nepavēlēsi. Tā ir sekla domāšana. Skaidrs, ka grūti darīt to, kas tev nav iekšā. Dabū to iekšā! Ja tu zini, ka tas ir vajadzīgs, jo tev taču ir galva un intelekts, jo tu neesi nekāds komposts priekš puķēm un tomātiem. Mēs esam pēc Dieva līdzības radīti, Viņa sirdī radīti, dārgakmens Viņa sirdī. Tu esi vērtīgs. Kā tu vari rūpēties par savu sirdi?
Pievērs savas ausis un uzklausi gudrības vārdus un iespied dziļi savā sirdī manu mācību! (Salamana pamācības 22:17)
Iespied sirdī mācību un tad varēs to un šo. Mums pašiem ir jāizvēlas un jārūpējas. Sabiedrības pārveidošana notiek caur izglītību. Mediji arī pilda izglītojošo funkciju. Tādā smukā iepakojumā iebaro, ka cilvēks, saka, ka viņu jau neviens neietekmē, neietekmē, neietekmē. Es teikšu tā, ja tu nebūsi draudzes mācībā, tad tu būsi citās mācībās. Jēzus arī piedraudēja, ka tur ir jezabelieši, ka lai viņiem neļauj mācīt, jo tad būs beigas draudzei, tad Jēzus nostums lukturi. Būs beigas draudzei, ja ļaus izplatīties viltus mācībām. Es jau zinu, ka nav jau jēgas visu laiku to teikt, ka tu esi pašā labākajā draudzē. Tu patiešām esi ļoti labā vietā.
Nodod savu sirdi mācībā, un tavas ausis lai uzklausa prātīgu valodu. (Salamana pamācības 23:12)
Nodot savu sirdi mācībām. Kādā veidā? Mēs paši izvēlamies, ko klausīties, ko mācīties un ko praktizēt. Uz tā bāzes celt arī visas pārējās lietas, lai Bībeles mācība mums ir centrā. Tēma mums šodien bija “Mācība mācībā”, caur jautājumu formu to kopā izdarījām.
Vai cilvēka organisms ir sistēma? Nav perfektākas sistēmas par cilvēka sistēmu, kā Dievs to ir radījis. Ja, saka, ka tas pats no sevis ir radies, tad tas ir dīvaini, jo nav iespējams rasties tik perfektai sistēmai pašai no sevis. Ir sistēma. Vai šī sistēma ir jāuztur? Vai kafija kādreiz palīdz uzturēt? Kādreiz jau palīdz, kad no rīta pamosties ar sapampušām acīm, tev ir jāiet un vajag skaidru galvu. No rīta ieplēs kafiju un tu sāc funkcionēt. Kafija nav labākais līdzeklis, bet šad tad jau var. Iedzēri kafiju un atdzīvojies – tu savā sistēmā ielēji dzīvību. Lai šī mācība funkcionētu, tad šajā mācībā ir vajadzīga mācība. Ik dienas, ik rītu vai kaut kā cikliski ir nepieciešams ieliet dzīvību. Ēdiens un dzēriens – vai tu bez tā vari ilgi iztikt? Cik bez ūdens tu vari ilgi iztikt? Tie, kas dzer tikai cukura ūdeņus, tas nav normāli. Dzer cukura ūdeņus un nedzert tīru ūdeni, tas nav normāli, tas ir ļoti slikti. Arī saldajam dzērienam ir sava vieta, bet tas nevar būt tavs pamata dzēriens. Nevar būt neveselīga pārtika par iemeslu, ka tava sistēma labi strādās. Tava sistēma normāli strādās ar normālu ūdeni, nevis ar cukura ūdeni. Tad, kad tev ir gripa, tad ar ingveru un citronu.
Dievs, mēs pateicamies par garīgo imunitāti mācībā. Mēs pateicamies arī par fizisku imunitāti pret slimībām, atkarībām un visu pārējo kaitīgo, kas ir pasaulē! Āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Mācība mācībā“ pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
