Draudzē „Kristus Pasaulei” aizvadītajā nedēļā bija triju dienu gavēnis. Viens no draudzes gavēņa mērķiem 
bija šāda lūgšana visas šīs trīs dienas: „Kungs, dari mani un citus par līderiem!” Draudzes mācītājs Mārcis Jencītis šo lūgšanu ņēma par savas svētrunas tēmu 4. aprīļa dievkalpojumā. „Šodien mūsu zemē ir tūkstošiem cilvēku, kuri berzē baznīcas solus, taču viņi nevēlas kļūt par vadītājiem un veidot Kristum paklausīgus mācekļus. Taču es jums ar pilnu atbildību varu paziņot – nevēlēšanās kļūt par vadītāju ir grēks! Jo Jēzus Mateja evaņģēlijā 28:19 saka: „Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis!””
Grēks!? Varbūt par stipru teikts? Taču Vēstulē Ebrejiem 5:12 ir teikts: „Jo, lai gan laika ziņā jums pašiem pienākas būt tiem, kas māca, jums atkal vajadzīgs kāds, kas jums māca Dieva vārda pirmsākumus, un esat tapuši par tādiem, kam vajag piena, ne cietas barības. Jo katrs, kas bauda pienu ir taisnības vārda nepratējs, jo tas ir bērns.” Interesanti, kāds sods gan ir laicīgajā armijā par komandiera pavēles nepildīšanu?
„Kad aizmirstam Lielo Pavēli, rodas katastrofa gan draudzē, gan Latvijā, gan arī pasaulē!” – turpina Mārcis. „Manā Bībelē nodaļām ir mazi virsraksti. Un piektajai nodaļai Vēstulē Ebrejiem ir šāds virsraksts: „Brīdinājums no atkrišanas!” Tie kristieši, kuri nekad neliecina par Dieva mīlestību Jēzū Kristū un nekalpo citiem, ir vāji. Viņi nekad netiek galā ar savām problēmām, atkarībām, rakstura vājībām. Kāpēc ģimenē velk uz kašķi? Kāpēc gribas lūkoties uz jaunām meitenēm? Kāpēc ar katru dienu tas Kungs kļūst arvien tālāks un svešāks? Ej dziļāk! Pietiek būt egoistam! Sāc plānot un pieņemt lēmumu. Izglāb savus tuviniekus un nodibini mājas grupiņu!”
Lūkas evaņģēlija 1. nodaļa runā par Cahariju un viņa sievu Elizabeti. Viņi abi bija no priesteru cilts, dievbijīgi, taisni Dieva priekšā un viņi nevainojami ievēroja visus tā Kunga likumus. Tomēr bija kāda problēma. Elizabete bija neauglīga. Pie tam viņi abi jau bija krietni gados. Bet, ja ebreju sievietei tajā laikā nebija pēcnācēja, tad tas bija liels kauns. Kādu dienu priesteri lozēja, kuram šodien būs tas gods iet tā Kunga namā un kvēpināt upuri uz altāra. Loze krita Caharijam. Ārkārtīgi saviļņots un satraukts viņš devās Templī, Svētajā vietā, lai izpildītu savu priestera pienākumu. Tad, piepeši, viņam parādījās tā Kunga eņģelis un teica: „Nebīsties, Caharija, jo tava lūgšana ir paklausīta, un tava sieva Elizabete dzemdēs dēlu, un tu viņam dosi vārdu – Jānis!”
Kāda lūgšana? „Kungs, salauz neauglības lāstu! Dod mums pēcnācēju!” Tomēr Izraēla tautai tajā laikā bija arī vēl cita, nerimstoša lūgšana – „Kungs! Dod mūsu tautai atbrīvotāju! Sūti līderi! Sūti Mesiju!” Priesteris Caharija vēl spēja noticēt, ka tas Kungs nupat atbildēja uz viņa personīgo vajadzību. Bet līderi, kas darbosies pravieša Ēlijas garā un spēkā un sagatavos Mesijam paklausīgus ļaudis? Tas bija par daudz. „Nu, lai tas gods tiek kādam citam. Jaunākam. Taču ne man!” Par sodu Caharija palika mēms līdz tam brīdim, kamēr piedzima Jānis Kristītājs!
Draudze „Kristus Pasaulei” gavēņa laikā lūdza arī par to, lai tiktu salauzts neauglības lāsts daudzu kristiešu dzīvē un kalpošanā, kuri gadiem nevar pievest nevienu dvēseli Kristum! Mācītājs savā svētrunā draudzei saka: „Mums kristiešiem, ir divu veidu lūgšanas. Parasti mēs lūdzam par savām vajadzībām. Dziedināšana, lai dēls nedzer, lai var atrast labu darbu, skaistu sievu un tā tālāk. Pašas par sevi šīs lūgšanas ir labas. Taču bieži vien šīs lūgšanas paliek neatbildētas, jo nav otrās daļas – Kungs, pacel līderus! Un nevis kādu citu, bet tieši mani! Kungs, dari mani par vadītāju! Lai no šīs dienas visās mūsu draudzes mājas grupās tiktu lūgta šī lūgšana – Dievs, cel mani un arī citus par līderiem!”
Savas svētrunas nobeigumā mācītājs Mārcis Jencītis stāsta par kādu sievieti Ukrainā, kura bija neauglīga. Vīrs jau bija atmetis jebkādas cerības. Taču viņa pati nepadevās. No sākuma viņa izstaigājās pie vietējiem burvjiem un zīlniekiem. Viss velti. Tad kāds viņu uzaicināja uz Kristus draudzi. Tur gadu par viņu lūdza Dievu, lai Viņš dotu bērniņu, taču nekas nenotika. Vīrs smējās: „Ko tu par velti ej uz to sektu!” Tad kādā lūgšanu reizē šī sieviete teica: „Kungs, es Tev kalpošu pat tad, ja man nekad nebūs bērna!” Pēc nedēļas viņa jau bija stāvoklī!
Dievkalpojuma beigās mācītājs aicina iznākt priekšā tos, kuri vēlas būt par patiesiem Kristus mācekļiem, cilvēkiem, kas kalpo citiem, manto dvēseles Dievam un „māca turēt visu, ko tas Kungs ir pavēlējis.” Daudzu acīs ir asaras. Daudzi nožēlo savu kūtrumu un egoismu. „Kungs, palīdzi man kļūt par vadītāju!”
