Mans jaunais vārds

Būs ļoti īpašs Dieva vārds ar Svētā Gara klātbūtni. Sprediķa nosaukums – „Mans jaunais vārds”. Tas būs tas, ko Svētais Gars runā, ko Viņš atklāj, lai mēs to saprotam un ne tikai saprotam, bet arī pieņemam un piedzīvojam. Tu zini, kas ir svarīgākais šajā vietā un šajā brīdi? Tā ir Dieva klātbūtne un Dieva tuvums! Kas ir svarīgākais tavā dzīvē? Dieva tuvums, klātbūtne, Viņa svaidījums un Dievs kā Persona tev blakus un tevī. Pats svarīgākais – ka tu dzirdi Dievu, vari Viņu sajust, piedzīvot, vari saņemt personīgi Viņa vadību sev, tas ir Dieva Gars tevī. Lai sasildītu dievkalpojuma zāli, mums ir nepieciešams sildītājs. Ja mēs paļautos tikai uz zālē iebūvētajiem radiatoriem un apsildi, kas notiek par lielām naudām, tad mēs varētu arī nosalt. Svētais Gars tevī ir ar visu Viņa enerģiju, Viņa spēku. Tu kļūsti tāds, kā šis mazais aparāts, no kura staro siltums un enerģija. Dievs ir dzīvības avots, Viņā ir dzīvība, Viņš ir Radītājs un mūžīgās dzīvības avots, un mēs esam Viņa radība. Viss ir Viņā, un viss ir tevī!

„Kam ausis, tas lai dzird, ko Gars saka draudzēm! Tam, kas uzvar, Es došu no apslēptās mannas, Es viņam došu baltu akmeni, un uz akmens būs jauns vārds rakstīts, ko neviens nezina, kā vien tas, kas to dabū.” (Atklāsmes grāmata 2:17)

Ceļš uz debesīm, ceļš uz Svētā Gara valstību ir Jēzus Kristus, Viņa upuris. Tu neej Dieva klātbūtnē ar saviem labiem vai sliktiem darbiem, tev nekas īpašs nav jāizdara, lai nokļūtu Viņa valstībā, lai tu nonāktu Dieva klātbūtnē, lai Svētais Gars tevī iemājotu. Viss, kas ir jāizdara, ir jātic Kristus upurim un jāpieņem Kristus upuris. Es nenāku pie Dieva ar savu upuri, saviem darbiem, bet Dieva klātbūtnē es nāku ar Viņa upuri, ar Viņa jēru, ar Viņa asinīm, un tas nav mans nopelns. Tas ir Dieva nopelns un nepelnīta Dieva žēlastība, un nepelnīta Dieva dāvana mums katram. Svarīgi ir zināt, ka DIEVS IR TEV BLAKUS! Svarīgi ir saprast, ka Dievs ir tevī. Nevis pateicoties taviem darbiem, bet pateicoties Viņa upurim, Viņa asinīm, kas šķīsta no katra grēka.

Romas impērijas laikos, kad konkrēti šis Dieva vārds tika fiksēts uz papīra, balts akmens tika izsniegts sportistam kopā ar balvu, balts akmens bija kā ieejas biļete svinībās par godu uzvarētājam. Tam, kas uzvarēja, bija ieejas biļete svinībās, ko rīkoja augstu stāvošas personas. Šādu baltu akmeni varēja iedot arī tad, ja cilvēks stājās tiesas priekšā un viņu attaisnoja. Tāpat arī, atnākot ciemos, kā goda apliecinājumu varēja saņemt baltu akmeni, ielūgumu dzīrēs. Svētais Gars atklāj, ka uz akmens ir jauns vārds, ielūgums Dieva valstībā! Es nerunāšu vairs par pirmo punktu, ka mēs nonākam Dieva klātbūtnē caur Jēzus upuri. Tu esi pieņēmis Kristu un esi Viņa valstībā. Viņa valstība ir bezgalīga garīgā pasaule, kurā materializējas mūsu sapņi, lūgšanas, tas, ko mēs pēc Viņa gribas darām. Mācītājs Jongi Čo to sauc par ceturto dimensiju. Vispirms materializācija notiek garā. Dievs no nekā radīja kaut ko – tevi un mani. Vispirms tas bija Viņa sirdī, Viņa garā, Viņa domās. Tavā sirdī ir Dieva Gars, un Viņš dod pareizas domas un tavā iztēlē rada pareizus tēlus. Visam sākums ir garīgajā pasaulē. Lai mēs kaut ko materializētu šeit virs zemes, tas vispirms ir jāierauga Gara pasaulē, Svētā Gara valstībā. Tas nav redzams ar fiziskām acīm, bet tas ir redzams ar gara acīm.

Kā nonākt Svētā Gara valstībā? Kā nonākt tajā vietā, lai panāktu, ka materializējas sapņi, kurus tev ir piešķīris Dievs? Atslēga – jauns vārds! Atslēga Dieva valstībā ir balts akmens, uz kura ir rakstīts jauns vārds. Sākums ir Jēzus Kristus, caur Viņu tu esi Dieva valstībā, bet tev ir jāieiet apsolītajā zemē. Tu esi izvests no Ēģiptes zemes, bet tev ir jāieiet Dieva apsolījumos. Bībele ir pilna ar apsolījumiem – kādu Dievs tevi grib redzēt, kāds tu vari kļūt savā garā, kādai ir jābūt tavai domāšanai. Viens ir tas, ko tu redzi sevī, bet Dievs uz tevi skatās ar citām acīm. Viņš tevi redz tādu, kāds tu esi jaunradīts. Lai to visu saņemtu un sasniegtu, tev ir jāieiet Gara pasaulē. Gara pasaule ir saistīta ar jaunu vārdu. Atslēga ieiet apsolītajā zemē, kurā piens un medus tek, ir balts akmens, uz kura rakstīts jauns vārds, tavs jaunais cilvēks. Bībele saka, kas bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns. Jauna dzīve un jauns cilvēks. Ja tu gribi ieiet Dieva valstībā, kur Svētais Gars darbojas tieši caur tavām domām saskaņā ar Dieva vārdu, caur tēliem, kurus tu radi savā prātā, un caur tavām lūgšanām, tev ir jāpieņem baltais akmens ar tavu jauno vārdu uz tā! Tas notiek garīgajā pasaulē. Tā ir Svētā Gara karaļvalsts! Tam, kas uzvar, tiks dots balts akmens, uz kura būs rakstīts jauns vārds. Kam dos? Tam, kurš uzvar! Lai pieņemtu Kristu, nav jāuzvar, ir vienkārši jāatzīst Kristus, bet, lai dzīvotu uzvaras pilnu dzīvi, ir nepieciešams maksāt cenu, koncentrējot savas domas, tēlus savā galvā. Es gribu redzēt tevi tādu, kā tevi redz Dievs! Es gribu tev palīdzēt ieiet tajā vietā, kurā Dievs grib tevi ievest.

Ieejas biļete Svētā Gara valstībā ir jauns vārds. Tas, kurš uzvar un ir pieņēmis savu jauno vārdu, dabū baltu akmeni. Tas, kurš ir pieņēmis sevi tādu, kādu viņu redz Dievs! Nevis tādu, kādu tevi ir pataisījuši cilvēki un tava paša grēcīgā daba, bet tādu, kādu tevi redz Dievs. Tu vairs neesi tāds, kāds tu biji – tu esi jauns cilvēks! Kas bijis, ir pagājis, tu esi jauns cilvēks, cits cilvēks. Tev ir balts akmens, tu esi uzvarējis un ieej Dieva valstībā, Svētā Gara dimensijā. Svētais Gars darbojas. Svētais Gars pie manis dara pēdējās korekcijas, lai tas, kas es esmu, parādītos realitātē – Latvijas megadraudzes mācītājs. Dievs pie tevis dara pēdējās korekcijas, lai tu ieraudzītu to, kas ir patiesība. Biļete Svētā Gara valstībā ir jaunā vārda pieņemšana. Es pieņemu sevi tādu, kāds es esmu. Dievs tevi redz tādu, kāds tu esi. Tikai tu pats nezini, kāds tu esi. Bieži mēs nezinām, kas mēs esam. Mums ir jāatjauno sava domāšana, mums ir jānovelk vecais cilvēks un jāuzvelk jaunais cilvēks, jārada jaunas domas un jauni tēli.

“Tā Dieva priekšā, kam viņš ticēja, kas mirušos dara dzīvus un sauc vārdā to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu. Tāpēc arī ir rakstīts: daudzām tautām Es tevi esmu cēlis par tēvu.” (Romiešiem 4:17)

Dievs sauc vārdā to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu. Kāds ir Dievs? Dievam ir dažādi vārdi. Cilvēki ir atraduši Bībelē Dieva Vārdus, bet es tikpat labi Viņam varētu izdomāt jaunu vārdu – Dievs ir Tas, Kurš sauc to, kas vēl nav, vārdā, it kā tas jau būtu. Svētais Gars grib, lai tu sauc vārdā to, it kā tas jau būtu. Ja tu nezini, kas tu esi, tad skaties Dieva vārdā. Klausies manus sprediķus desmit, divdesmit reizes. Atkārto Dieva vārdu, lūdz tik ilgi, kamēr tu saproti, ieraugi un pieņem savu jauno vārdu. Ieej Svētā Gara valstībā, kur materializējas tavi vispārdrošākie sapņi, jo ar Dievu nekas nav neiespējams.

“Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.” (Marka 9:23)

Tas visu spēj, kas tic! Kas tic tam Dievam, kas sauc vārdā to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu. Tagad tev ir ticība, un tu vari pārcelt kalnus. Svētais Gars tevi šodien pacels un degs tavā sirdī. Dievs grib, lai es uz tevi runāju tieši: „Es dedzināšu tavu sirdi!” Tev nebūs miera. Tu nezināsi, kur likties. Tevi pārņems siltums un karstums, un tu gribēsi to dabūt ārā. Sauc vārdā to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu!

„Tevi vairs nesauks: Atstātā, nedz tavu zemi: Tuksnesis, bet tevi sauks: Pie kā Man labs prāts un tavu zemi: Salaulātā. Jo Tam Kungam būs labs prāts pie tevis, un tava zeme būs it kā salaulāta ar Viņu.” (Jesajas 62:4)

„Un viņu, Ciānas meitu, sauks: Svētā tauta, Tā Kunga atpestītie! Un tevi sauks: Meklētā, nekad vairs neatstājamā pilsēta.” (Jesajas 62:12)

Atstumtība, nepiedošana, ļaunums. Tevi vairs nesauks par atstāto. Viss, ko tu darīsi, būs auglīgs. Tavas finanses, ko tu sēj Dieva valstībā un dari Viņa darbu, būs auglīgas. Tevi vairs nesauks par atstāto, tevi nesauks par tuksnesi, bet tevi sauks jaunā vārdā, ko noteiks Tā Kunga mute. Kurš nosaka, kas tu esi? Tas, kas tevi ir radījis. Viņš zina, kas tu esi. Viņš tevi sauc jaunā vārdā, jo tu neesi atstātais, atstumtais, zaudētājs, tuksnesis. Tu esi auglīgais. Tu esi tas, kam viss labi izdodas. Piemēram, draudzes māsai Pārslai ir jauns vārds – Sniegbaltīte. Es viņu pāris reizi nosaucu par Sniegbaltīti, jo viņa likās viņai līdzīga. Viņa mani apsveica vārda dienā, uzrakstīja man vēstuli un apakšā parakstījās: Sniegbaltīte. Pasakā Sniegbaltīte tika saindēta un gulēja nāves miegā, un septiņi rūķīši nezināja, kur likties. Tad cilvēks vārdā Pārsla saprata, ka viņa ir jauns cilvēks, ir glābta, un viņai ir jauns vārds. Tas ir cilvēks, kurš prot un var pareizi, skaisti un labi dziedāt Dieva slavai un ievest draudzi Dieva klātbūtnē. Tajā brīdī, kad tu sevi apzinies un pieņem kā jaunu cilvēku, caur tevi atnāk Dieva klātbūtne. Pēc tam parādās arī pareizas notis, un balss nenolūzt. Draugi, problēma nav tikai tehnikā. Problēma ir Svētā Gara valstībā jeb tajā, vai tu esi sevi pieņēmis kā jaunu cilvēku. Vai tu sevi esi pieņēmis? Vai tu sajūti Dieva klātbūtni? Ja tu nekad nevari sajust Dieva klātbūtni, es domāju, ka tu esi dzelzsbetons jeb dzelzs cilvēks. Patiesībā tu esi tas, kurš piedzīvo Dieva klātbūtni! Tur jau ir tā problēma – tu saki, ka nekad nevari piedzīvot Dieva klātbūtni un nekad neko nejūti. Problēma ir tajā, kā tu pieņem sevi. Tu esi tas, kurš bauda no Dieva klātbūtnes! Es esmu tas, kurš zina, ka Dievs ir manī un man blakus. Katram cilvēkam šis laiks pienāk tajā brīdī, kad viņš pieņem sevi tādu, kāds viņš ir caur Jēzu Kristu. Tevi sauks jaunā vārdā. Dievs tev ir piešķīris jaunu vārdu. Izraēlā vārdus deva pēc cilvēka rakstura. Es nezinu, kāpēc vecāki bija tik nežēlīgi, ka lika tādus vārdus saviem bērniem, piemēram, bēdu laikā piedzima bērns, un viņu nosauca par Bēdīgo vai Slikto. Jēkabam vecāki deva vārdu Viltnieks. Kā vecāki var ielikt bērnam tādu vārdu? Viņi jau iepriekš izdomā to, kāds būs viņa raksturs. Vispār Viltīgais krieviski ir “Ловкач”, kas tulkojumā nozīmē ‘veiklinieks’. Ir citi, kuri saka ‘melis’ vai ‘krāpnieks’, taču es nedomāju, ka Jēkabs tāds bija. Jā, viņš dažkārt pakrāpās, bet pareizi vien darīja. Kaut kā ir arī jāpastāv par sevi. Ja nav Dieva klātbūtnes, ko lai dara? Kaut kā ir jāizdzīvo.

“Lauva, varens zvēru starpā, kas nekad nevienam negriež ceļu un neviena priekšā negriežas atpakaļ.” (Salamana pamācības 3:30)

Mūsu draudzes jaunajos kalendāros es izvēlējos ielikt lauvas attēlu. Un, lūk, Rakstu vieta no Bībeles par šo tēmu. Bībele saka: “Tu esi Kristus sekotājs. Tev ir lauvas daba. Tu esi tas, kurš nekad nevienam negriež ceļu un neviena priekšā negriežas atpakaļ.” Es vēlos, lai šāds kalendārs ir tev mājās. Tu atcerēsies šo sprediķi un savu jauno vārdu. Tu esi tas, kurš nevienam negriež ceļu. Tas nenozīmē, ka tev vajag darīt tā, ka tu ej pa ielu un negriez ceļu cilvēkiem. Tam parasti seko kautiņš vai bēgšana. Par to es nerunāju. Negriez ceļu velnam, negatīviem apstākļiem, finanšu trūkumam, kaitēm, slimībām, neauglībai, neveiksmēm kalpošanā. Negriez ceļu! Tu esi viens no tiem, kurš ir cieši nolēmis iet līdz galam. Apliecini to sev! Tu esi lauva! Daudzi šajā brīdī jūtas kā lauvas, zvēru karaļi. Tu esi galva, nevis aste! Tu esi tas, kurš ir karalis, ķēniņš, princis, kuram nav nekā neiespējama. Tev ir jauns vārds!

“Viņā jūs arī esat apgraizīti, ne cilvēku rokām, bet Kristū apgraizīti, un tā tikuši vaļā no savas grēcīgās dabas.” (Kolosiešiem 2:11)

Tu cīnies ar kādu grēku, piemēram, pornogrāfiju, zagšanu, melošanu, laulības pārkāpšanu, slinkumu vai sacelšanos pret autoritātēm. Ja tu cīnies, tad vēlu tev laimīgu cīnīšanos. Tā nav pareiza pieeja – katru dienu cīnīties. Tu esi ticis vaļā no savas grēcīgās dabas! Tad, kad tu grēko, atgādini sev un Dievam, un arī velnam pasaki: “Es esmu tas, kas ir ticis vaļā no savas grēcīgās dabas. Man ir jauna daba.” Kamēr tu nepieņemsi sevi kā cilvēku, kurš no šiem grēkiem ir ticis vaļā, un nepieņemsi savu Dieva Dēla tēlu sevī, to, kas tu patiesībā esi caur Jēzu Kristu, tikmēr tu arī grēkosi. Smēķēšana, atkarības, alkohols, narkotikas. Es esmu tas, kas ir ticis vaļā no savas grēcīgās dabas. Cik tas ir labi! Svētais Gars, es lūdzu – pieskaries tagad! Pieskaries tagad Jēzus Vārdā! Dziļi smadzenēs, sirdī, dvēselē, līdz kaulam. Svētais Gars saka: “Es ielieku tevī apziņu, ticību un pārliecību par neredzamām lietām, ka tu esi ticis vaļā no savas grēcīgās dabas.” Tu esi atbrīvojies no savas grēcīgās dabas. Tas ir noticis. Tas ir fakts – tavs jaunais vārds, tavs baltais akmens. Tu ieej Svētā Gara valstībā, un tas viss materializējas. Paldies, Dievs, par atbrīvošanu šajā brīdī un paldies par dziedināšanu!

“Un Ābrāms uzticējās Tam Kungam, un Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību.” (1. Mozus 15:5)

Dievs izvēlējās vienu cilvēku, kurš ir mūsu ticības tēvs. Pateicoties viņam katra kristiešu draudze šodien funkcionē. Šeit ir Dieva miesa virs zemes, Viņa Valstība. Pateicoties tam pasaule vēl kaut kā turas virs zemes. Draudze ir patiesības balsts un pamats. Ābrams ticībā izgāja no kaldēju Ūras, klausīja Dieva pavēlēm un gāja tur, kur Dievs norādīja. Dievs teica Ābramam, liekot tam iziet ārā: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes! Vai tu spēj tās izskaitīt? Tik daudz būs tavu pēcnācēju.” Kādi soļi man ir jāsper, lai es ieietu šajā ceturtajā dimensijā un Gara valstībā? Kā lai es saņemu šo akmeni, šo jauno vārdu? Pieņemot to! Kā lai es to pieņemu? Skaties sava gara acīm. Tu taču proti aizvērt acis un pafantazēt. Tu to proti darīt pat ar atvērtām acīm. Ieraugi tēlu un to, ko tu vēlies. Ieraugi to tēlu, kā Dievs uz tevi skatās un kas tu esi patiesībā. Visu to, kāds tu esi, tu vari atrast Bībelē, Dieva apsolījumos. Lauva, kas nevienam negriež ceļu, dzīvo tādu dzīvi, kādu Dievs grib, lai tu dzīvo. Regulāri skaties vizuālus tēlus. Es katru dienu, nepārtraukti skatos megadraudzes tēlus. Es to daru jau daudzus gadus. Redzu zāles, pārpildītas ar cilvēkiem, redzu cilvēkus, kuri nāk pie Kristus. Es redzu mūsu namus, mājas grupas piepildītas ar cilvēkiem. Tikai tāpēc, ka es skatos, Dieva valstībā notiek materializācija. Tas ir pārdabiski, un to dara Svētais Gars. Regulāri ieplāno un skaties uz šo vīziju. Liec sev priekšā bildes, izgriez no žurnāliem un skaties uz tām.

Ābrams uzticējās Tam Kungam, un Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību. Ābrams vispirms skatījās uz debesīm. Viņš ticībā gāja tur, kur Dievs rādīja, bet viņam joprojām nebija iekšējas pārliecības. Dievs bija apsolījis, ka caur viņu dzims Īzaks, kaut gan viņš bija pārāk vecs. Dievs teica, ka viņam un Sārai piedzims bērns, bet dēls kā nedzima, tā nedzima… Dievs tāpat apgalvoja, ka Īzakam būs pēcnācēji. Ābrams nodomāja: “Kaut Ismaēls paliktu dzīvs.” Tad, kad Dievs teica, ka būs Īzaks, viņš iesmējās. Sāra arī pasmējās, zinot, ka tas ir nereāli. Ābramam bija 100 gadi, bet Sārai 90. Viņi nebija nekādi pārcilvēki. Vecās Derības laikā dzima ļoti daudz bērnu, un, ja kādam nebija bērnu, to apsmēja, jo viņš citu acīs nebija nekas. Šodien mums ir jādomā par to, ka nav garīgo bērnu, bet Dievs ir apsolījis, ka būs. No tevis būs! Ābrams nebija pieņēmis balto akmeni, viņš nebija uzvarējis, tāpēc Dievs viņu pamācīja un teica: “Skaties! Ieraugi to un izdzīvo! Izjūti to, kā tavs bērns piedzimst.” Dievs nomainīja Ābrama vārdu uz Ābrahāms, jo Viņš to bija nolicis par daudzu tautu tēvu. Ābrams nozīmē “tēvs ir paaugstināts”, un, visticamāk, ka tas nav domāts Jehova, bet runa ir par mēness dievu Mezopotāmijā. Dievs sauc vārdā to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu, sakot: “Tu esi Ābrahāms, daudzu tautu tēvs.” Kad piedzima Īzaks? Tad, kad Ābrahāms to redzēja garīgajā dimensijā. Tajā notika pārvērtības, un viņā iekšēji radās pārliecība. Svētais Gars tevī sāk darboties un radīt kaut ko no nekā. Notika brīnums un Ābrahāmam piedzima Īzaks. Mēs esam viņa pēcteči. Ābrahāms nozīmē “daudzu tautu tēvs”. Vispirms ir jauns vārds. Pieņem sevi tādu, kāds tu esi saskaņā ar Dieva gribu, un to, kas tu reāli esi! Par Sāru Viņš teica: “Tavas sievas vārds turpmāk vairs nebūs Sāraja, bet gan Sāra.” Arī sievai tika nomainīts vārds. Sāraja nozīmē ‘mana kundze’. Tas ir attiecināms uz kādu konkrētu ģimeni un namu vai reģionu. Līdzīgi kā mūsu prezidents. Dievs viņai nomainīja vārdu, kura nozīme ir ‘visu tautu ķēniņiene’, jo caur viņu nāks liela tauta, kura piepildīs šo zemi, kristiešu draudze, kas būs patiesības balsts un pamats.

“Ticībā arī tā pati Sāra spēja kļūt māte, neraugoties uz vecumu, jo turēja par uzticamu To, kas devis apsolījumu.” (Ebrejiem 11:11)

Sāra spēja kļūt par māti ticībā. Tas, par ko es runāju, ir ticība. Es tikai izskaidroju ticības mehānismu. Tie ir tēli un jaunu vārdu pieņemšana. Sāra ticībā spēja kļūt māte, neraugoties uz vecumu, jo turēja par uzticamu To, Kurš devis apsolījumu. Tieši tāpēc no viena cilvēka, kurš bija vecuma nespēkā, ir dzimuši tik daudz cilvēku, cik debesu zvaigznes un kā neskaitāmas smiltis jūrmalā. No Īzaka nāca Jēkabs. Jēkabs Pniēlā, kas tulkojumā nozīmē ‘Dieva vaigs, Dieva tuvums’ satikās ar Dievu, jo bija ļoti draudīgā situācijā, kad viņam nekas cits neatlika kā lūgt. Draugs, ir pēdējais laiks savā lūgšanu kambarī kvalitatīvi sākt meklēt Dievu. Pieņem sevi kā jaunu cilvēku tieši lūgšanu kambarī. Bez lūgšanu kambara tas nav iespējams. Tieši tur Dievs pārveidoja Jēkabu. Viņš satikās ar Dievu un nolēma, ka arī turpmāk meklēs Viņa vaigu, kamēr satiksies ar Viņu un saņems to, ko vēlas. Viņš meklēja Viņu, un Dievs Jēkabam teica: “Turpmāk tavs vārds vairs nebūs Jēkabs, bet Izraēls, jo tu ar Dievu un cilvēkiem esi cīnījies un uzvarējis.” “Tam, kas uzvar, Es došu akmeni ar jaunu vārdu.” Pie tā, kas izcīna savu jauno cilvēku savā lūgšanu kambarī, domāšanas veidā un ierauga to, atnāk Svētais Gars un pasaka šo vēsti tā, ka viņš tiešām to apzinās un pārveidojas no iekšienes tā, ka pat sajūtu līmenī zina, kas viņš ir. Par katru lietu, ko vēlies iegūt, lūdz Dievu, redzi to, kamēr atnāk pārliecība, un pēc tam tas materializējas. To sauc par ticību. Ir iespējams pat vecuma nespēkā dzemdēt bērnus ticībā. Jēkabs saņēma jaunu vārdu. Viltnieks un Veiklais tika nomainīts uz vārdu Dieva princis jeb Tas, kurš valda kopā ar Dievu. Kas tu esi? Tu saki, ka nevari tikt galā ar savu dzīvi? Draugs, tu neesi tas vārgulītis, par ko sevi uzskati. Tu esi Dieva princis! Dieva princese! Un kamēr tu to nepieņemsi, tu būsi lūzeris. Vai tu vēlies būt lūzeris? Saki sev, ka tu esi tas, kurš valda kopā ar Dievu! Apliecini, ka tu valdi pār savu dzīvi, emocijām, finansēm. Apliecini, ka tava mājas grupiņa ir augoša, jo tu esi auglīgs līderis! Tēvi lai apliecina sev, ka viņi ir gādīgi. Tāpat arī mammas, kuras ir ģimenes apgādnieces. Tu esi tas, kurš nevienam negriež ceļu. Tas, protams, neattiecas uz Dievu. Tu valdi kopā ar Dievu. Pāvils pasmejoties par kādu draudzi, teica: “Skatīsimies, kā jūs varat valdīt arī bez mums, ja tā vēlaties.”

“Un tevi, bērniņ, sauks par Visuaugstākā pravieti [..]” (Lūkas evaņģēlijs 1:76)

Jānis Kristītājs vēl nebija izaudzis un kļuvis par pieaugušu cilvēku, taču par viņu jau teica: “Tevi, bērniņ, sauks par Visaugstākā pravieti.” Viņam tika dots jauns vārds un uzdevums.

“Viņš to aizveda pie Jēzus. Jēzus, viņu uzlūkojis, sacīja: “Tu esi Sīmanis, Jāņa dēls; tevi sauks Kēfa (tulkojumā: Pēteris – klints).” (Jāņa evaņģēlijs 1:42)

Arī Pēterim Dievs deva jaunu vārdu. No ‘niedres viņš kļuva par ‘klinti’. Dievs teica: “Tu esi Sīmanis, bet tevi sauks Klints, un uz tevis Es celšu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” Kas tu esi? Tu nevari cilvēkus atvest pie Dieva, jo tu nepieņem sevi tādu, kāds tu esi caur Jēzu Kristu. Tas nenotiek vienā dienā. Es pats formējos jau vairākus gadus. Un tas viss, ko jūs šeit redzat, un cik mēs te esam, ir rezultāts tam, cik esmu darījis.

“Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.” (Ebrejiem 11:1)

Ticība ir pārliecība par neredzamām lietām. Tas nav tikai tā, ka tu paklausi un dari Dieva gribu. Tu esi pārliecināts par to. Un vairāk nekoncentrējies uz to, ko tu gribi, bet gan uz to, kāds tu esi. Es ļoti mīlu Dievu, un man patīk sarunāties ar Svēto Garu. Man pēdējā laikā Dievs ļoti daudz saka. Tad, kad tu ej lūgšanu kambarī caur Jēzus Kristus upuri, tu apliecini sev, kas tu esi. Iepriekšējā sprediķī bija vesela virkne ar Rakstu vietām par to, kāds tu esi. Dabū to sevī iekšā! Atjauno savu prātu, kamēr tu iegūsti pārliecību par to, kas tu esi. Tev ir jāapliecina, ka tu esi tas, kas ir ticis vaļā no grēcīgās dabas. Apliecini to līdz apnikumam, kamēr iegūsti pārliecību par to. Un tad, kad tu lūdz un apliecini, paralēli esi uzticams mazās lietās. Es runāju par ticību, ne tikai prāta un gribas ticību, ka tu pieņem pareizas lietas, bet arī par to, ka tu iegūsti pārliecību par to, ko lūdz, par to, kas esi, un par to, kas vari būt. Ticība ir ne tikai pārliecība, bet stipra paļaušanās un pārliecība par neredzamām lietām. Bet, lai veidotos iekšējā pārliecība, ir jāsāk darīt mazos darbus ceļā uz lielo mērķi. Ir jāgūst mazas uzvaras. Dievs nevar svētīt cilvēku, kurš pamet savu darbu pusratā. Dievs nesvētīs tos cilvēkus, kuri neuzvar mazās lietās. Ja tu bieži padodies, tu nevari dabūt ticību un pārliecību. Dievs saka: “Esi uzticams pār mazumu, un tad Es tevi iecelšu pār lielumu.” Ja tev draudzē ir uzticēta jebkāda maza kalpošana, bet tu to neizdari līdz galam, kā gan tev var būt ticība? Tad tu esi tipisks cilvēks, kuram nekad nekas vērā ņemams dzīvē nenotiks. Dievs tev Savu darbu neuzticēs, ja netiksi galā ar mazām lietām. Izdari jebkuru kalpošanu vai pienākumu, kuru esi apņēmies izdarīt, un lai tavs jā ir jā un nē ir nē. Ja tu to neizdari, pēc tam seko kritika un aizrādījumi. Jo, kāds tu esi mazās lietās, tāds tu esi vispārīgi. Tev jāapliecina, ka esi tas cilvēks, kurš izdara jebkādus darbus – mazus, vidējus un lielus – līdz galam.

“Un apustuļi sacīja savam Kungam: “Vairo mums ticību. Kurš no jums, kam būtu kalps pie arkla vai ganos, kad tas pārnāk no lauka, viņam sacīs: nāc tūliņ un sēdies pie galda! Vai viņš tam neteiks: sataisi man ēdienu, apliec priekšautu un pasniedz man ko ēst un dzert, un pēc tam tu pats ēdīsi un dzersi. Un vai viņš sacīs paldies savam kalpam, ka tas izpilda viņa pavēles? Tas pats arī ar jums: kad jūs visu, kas jums uzdots, būsit izpildījuši, sakait: mēs esam necienīgi kalpi, mēs esam darījuši, kas bija mūsu pienākums.” (Lūkas evaņģēlijs 17:5,7-10)

Tu nevari uzreiz gūt lielu uzvaru. Ja tu redzi, ka kāds neveiksminieks pēkšņi kļuvis bagāts, tad zini, ka tas nebūs uz ilgu laiku, jo viņš var būt tikai tas, kas viņš ir. Mazas uzvaras rada pārliecību par lielām uzvarām. Tāpat kā Dāvids uzvarēja goliātu, jo sāka ar vilkiem un lauvām un kļuva par profesionālu lingas metēju.

“Bet Viņš sacīja: “Ja jums būtu ticība kā sinepju graudiņš un jūs sacītu uz šo vīģes koku: izraujies ar savām saknēm un dēsties jūrā, viņš jūs paklausītu.” (Lūkas evaņģēlijs 17:6)

Kas ir ticība kā sinepju graudiņš? Tā ir augoša ticība, jo arī sinepju graudiņš ir mazs, bet no tā izaug liels koks. Sākumā ir mazi darbi, mazi mērķi un mazas uzvaras, bet ar laiku mērķi kļūst lielāki un uzvaras lielākas, un tevī veidojas iekšēja pārliecība. Un kamēr tu to neiemācīsies, vari aizmirst par reālu Svētā Gara darbību tavā dzīvē. Un vēl viena lieta – tu nevari apiet Dievu un Dieva cilvēkus! Ja tu kaut ko dari aiz muguras Dieva svaidītiem cilvēkiem, tev nāksies atgriezties tajā pašā punktā, līdz tu to izlabosi. Dievs vada katru personīgi un draudzi kopumā. Mēs nevaram apiet autoritātes, kuras Dievs ir ielicis draudzē.

Ej kambarī, lūdz Dievu caur Jēzus upuri, apliecini un izcīni uzvaras ikdienā. Tādējādi tevī aug ticība. Bet šim visam nav lielas jēgas, ja tu neglāb cilvēkus, nevedot viņus pie Dieva. Dievs Ābrahāmam deva vārdu, kas nozīmē ‘daudzu tautu tēvs’. Te ir runa par Dieva valstības celšanu, par mīlestību pret Dievu un cilvēkiem, par cilvēku glābšanu. Dievs visvairāk svētī tos cilvēkus, kas ir Viņa partneri. Dieva griba ir, ka mēs glābjam pazudušos, ceļam Dieva valstību un lai ļaunums mazinās, ka mēs kā draudze augam un izplešamies. Es personīgi zinu, ka mana vīzija ir redzēt to, kā Dievs svētī Latviju. Un es saucu vārdā to, kas nav, it kā jau tas būtu. Es redzu Latviju piepildītu ar Dieva godību, ar brīnišķīgām draudzēm. Es redzu valdībā kristiešus, ka Latvija ir ekonomiski plaukstoša un mūsu produkcija ir pieprasīta visā pasaulē. Mums pašiem tiek celts nams ar tūkstoš sēdvietām.

“Svētīgs, kas rūpējas par grūtdieni! Tas Kungs viņu izglābs ļaunā dienā. Tas Kungs to pasargās un uzturēs pie dzīvības, lai viņam labi klātos viņa zemē un to nenodotu viņa ienaidnieku ļaunajam prātam. Tas Kungs viņu atspirdzinās uz slimības gultas; Tu viņam palīdzi, kad tas guļ savā sērgā. Tu mani uzturēsi manā nenoziedzībā un liec man stāvēt Tava vaiga priekšā mūžīgi.” (Psalms 41:2-4,13)

Ja tava nauda, darbs un pūles primāri ir veltītas tam, lai izplatītu Dieva valstību un glābtu pazudušos, tad tava dzīve simtprocentīgi būs svētīta. Piemēram, ja tu ziedo draudzē, pats Dievs nāks un vairos tavas finanses. Dievs vairāk svētīs tos cilvēkus, kas strādā kopā ar Viņu Viņa mērķos. Dievs tevi atbalstīs, ja tava prioritāte būs pazudušo glābšana. Pats labākais, kas tu vari būt draudzē, ir grupas vadītājs! Nav nekā labāka kā būt līderim, kas ved cilvēkus pie Dieva. Ja tu rūpēsies par Dieva lietām, tad Dievs parūpēsies par tavām lietām.

“Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas.” (1. Korintiešiem 13-2)

Tev jābūt tam, kas mīl Dievu un cilvēkus ne tikai ar prātu, bet ar sirdi, lai tu iežēlojies par viņiem un viņi tev ir dārgi, jo tāds ir Dievs.

“Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: “Redzi, visu Es daru jaunu.” Tad Viņš teica: “Raksti! Jo šie vārdi ir uzticami un patiesi.”” (Atklāsmes grāmata 21:5)

Tici, ka caur Jēzus upuri tu esi jauns cilvēks, dari mazās lietas, un Svētais Gars darbosies tavā dzīvē un materializēs tevi kā jaunu cilvēku!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Mans jaunais vārds” pierakstīja “Kristus Pasaulei” redakcija