27. marta svētruna draudzē „Kristus pasaulei” sākās ar filmas fragmentu, 
kas vēstīja par Saules sistēmas planētām. Īsais planētu raksturojums lika klātesošajiem skaidri saprast, ka ne uz vienas no šīm planētām nepastāv dzīvība. Mācītājs Mārcis Jencītis pēc filmas fragmenta saka, ka mēs savam debesu Tēvam esam vienīgie. Vienīgie un dzīvie! Mēs Viņam esam vienīgā vērtība!
Tad Dievs sacīja: “Lai top spīdekļi debess velvē, lai šķirtu dienu no nakts, un tie lai ir par zīmēm un laikiem, un dienām, un gadiem. un tie lai ir par spīdekļiem debess velvē gaismot pār zemi.” Un tā tapa. Tad Dievs radīja divus lielus spīdekļus: lielāko spīdekli, lai valdītu dienu, un mazāko spīdekli, lai valdītu nakti, un zvaigznes radīja. Un Dievs tos lika debess velvē, lai tie gaismotu pār zemi (1. Mozus 1:14 – 17)
„Skatoties šo filmu, mani uzrunāja Dievs”, – uzsver mācītājs. „Mēs radībā varam redzēt Dieva varenību. Dievs to visu radīja mums, lai mēs valdītu pār radību. Līdz ar Kristu mēs kļūstam līdzdalībnieki valdīšanā. Nekāds planētu stāvoklis nenosaka mūsu dzīvi. Kad Jēzus bija piedzimis, tad pie debesīm atspīdēja zvaigzne. Un ne jau zvaigznes dēļ piedzima Jēzus! Dievs radīja Sauli, lai tā mani sildītu, nevis lai tā pār mani valdītu. Tas Kungs radīja zvaigznes kā rotaļlietas. Nevis, lai mēs pēc tām vadītos vai tās pielūgtu. Mēs esam lielāki par sauli un zvaigznēm!”
Tad Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.” Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. (1. Mozus 1:26-27)
„Dievs radīja cilvēku, lai tas valdītu. Mēs varam valdīt par sevi un apstākļiem, bet tikai tad, kad esam kopā ar Dievu. Tikai caur Jēzus asinīm mēs valdām. Tikai tad, ja mēs katrs ieņemam savu vietu Dieva plānā un sekojam Viņa vārdam. Jēzū ir visas varas. Jēzū es valdu un pār mani neviens nevaldīs!”- mācītājs pārliecinoši sauc un paskaidro: „Šāds piemērs – ja tu kā sieva pakļaujies vīram, tad patiesībā tu valdi, jo ieņem to vietu, kas no Dieva ir paredzēta tieši tev. Ja vīrs ļauj ģimenē valdīt sievai, tad viņš pazaudē Kristus autoritāti. Ja sieva sāk ieņemt vīra vietu, tas viņa zaudē savu stāvokli Jēzū Kristū. Ne mana miesa noteiks, kad man gulēt un kad man celties, lai lūgtu Dievu. Pār mani mana miesa nevaldīs. Es valdīšu pār savu miesu!”
Patiesi Es jums saku: ko vien jūs virs zemes siesit, tas būs siets arī debesīs; un, ko vien jūs virs zemes atraisīsit, tas būs atraisīts arī debesīs. (Mateja 18 :18)
„Debesis un zeme ir cieši saistītas”, – saka draudzes mācītājs Mārcis Jencītis. „Tas, ko es daru uz zemes ietekmē debesis. Ne radība un apstākļi valda pār mani, bet es valdu pār radību un apstākļiem. Es ietekmēju planētas, nevis tās mani. Tas Kungs valda, un es valdu kopā ar Viņu. Es vadu savu dzīvi! Es negaidu, kamēr man dos darbu. Es ņemu darbu. Es radu darbavietas. Ja mani arī pieņem darbā cilvēki, tad Dievs ir radījis šīs darba vietas un nolicis Savus bērnus tajās, lai mēs varētu sevi apgādāt.”
Kad es redzu Tavas debesis, Tavu roku darbu, mēnesi un zvaigznes, ko Tu esi radījis. Tikai mazliet Tu viņu esi šķīris no Dieva, ar godību un varenību Tu viņu esi pušķojis. Esi to darījis par valdnieku pār Saviem radījumiem, visu Tu esi nolicis pie viņa kājām (Ps.8:4-7)
„Norauj to plīvuru, kas traucē tev saskatīt tavu stāvokli un pozīciju Kristū!”- sauc mācītājs. „Ar godību un varenību mēs esam pušķoti un tādēļ mums ir ļoti svarīgi pareizi saprast savu stāvokli Kristū. Tiklīdz mēs to aizmirstam, radība sāk valdīt pār mums! Un caur radību – dēmonu ordas. Bet Dievs ir deleģējis savu varu mums. Pat zvaigznes ir pie mūsu kājām! Ne Saule valda pār mums, bet mēs varam pavēlēt Saulei!”, – saka mācītājs un citē piemēru no Vecās Derības.
Toreiz Jozua lūdza To Kungu, tai dienā, kad Tas Kungs nodeva amoriešus Israēla bērnu rokās, un viņš izsaucās Israēla bērnu priekšā: “Saule, apstājies pār Gibeonu un tu, mēnesi, pār Ajalonas ieleju!” (Jozua 10:12)
Jozua izsaucās, lai Saule un Mēness apstājas, un tā arī notika, līdz viņi uzvarēja. Viena diena kļuva kā divas. Mācītājs min vairākus zinātniekus, kuri, veicot neatkarīgus pētījumus, nonākuši pie secinājuma, ka laika vēsturē ir parādījušās liekas 24 stundas. Mārcis Jencītis uzsver, ka tas notika viena cilvēka lūgšanas rezultātā! „Kad tu lūdz, tu valdi!”- mācītājs atgādina. „Es valdu – tāds ir mans Dieva bērna stāvoklis Jēzū Kristū. Es valdu, bet pār mani neviens nevaldīs!” Mācītājs atklāj vēl vienu pārsteidzošu sakritību – „Jozua dzīves laikā nāca klāt 23 stundas un 20 min, atlikušās 40 minūtes pienāca klāt,” – viņš saka. Kā tad tā? Bībelē ir rakstīts par šādu gadījumu:
Un Hiskija jautāja Jesajam: “Kāda ir tā zīme, ka Tas Kungs darīs mani veselu un ka es varēšu iet trešajā dienā augšup Tā Kunga namā?” Tad Jesaja atbildēja: “Šī būs tā zīme tev no Tā Kunga, ka Tas Kungs šo lietu darīs, ko Viņš ir apsolījis: vai ēnai būs iet desmit pakāpienus uz priekšu vai atkāpties desmit pakāpienus atpakaļ?” Tad Hiskija atbildēja: “Tas ir ēnai par vieglu – iet desmit pakāpienus uz priekšu; nē, lai ēna atkāpjas desmit pakāpienus atpakaļ!”Un pravietis Jesaja piesauca To Kungu, un Viņš lika ēnai atkāpties desmit pakāpienus atpakaļ pa tiem pašiem pakāpieniem, pa kuriem tā pēc Ahasa saules pulksteņa bija gājusi uz priekšu. (2Ķēniņu 20:8)
„Desmit pakāpieni tās ir tieši 40 minūtes”, – saka mācītājs un min zinātniekus, kuri atzīst, ka Bībelē aprakstītie notikumi ir patiesi un nav pretrunā zinātnes pētījumiem. „Daudzviet pasaulē dažādās hronikās ir rakstīts par dienu, kura ir bijusi divreiz garāka – tādas ziņas ir atrodamas Ķīnā, Meksikā, Grieķijā, Indijā, Peru leģendās un citur. Nevis mēness vai debess valda manā dzīvē, bet Jēzus vada manu dzīvi.” Mācītājs vēlreiz atgādina, ka šāda valdīšana ir iespējama tikai caur Jēzus asinīm un līdz ko mēs pārstājam rūpēties par savu stāvokli Kristū, sākas pūšanas process. „tikai caur Kristus upuri mēs nonākam kontaktā ar Dievu. Tiklīdz klibo mūsu personiskās attiecības ar mūsu Tēvu, tiklīdz mēs sākam halturēt savos lūgšanu kambaros, tiklīdz mēs noguļam savas rīta lūgšanas, tā mēs izejam ārpus Dieva apsardzības un Jēzus asinis nav pār mums. Ja Kristus asinis nav pār mani, tad radība, miesa, dažādi apstākļi un dēmonu ordas valda un saimnieko manā dzīvē!”
Tāpēc, ka viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem un sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju, kas ir augsti teicams mūžīgi, āmen. Tāpēc Dievs viņus nodevis apkaunojošās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko. Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos. Tad nu tāpat, kā viņi nav turējuši cieņā viņiem doto Dieva atziņu, Dievs sagandējis viņu prātu, ka viņi dara to, kas neklājas. Tie piepildījuši savu dzīvi ar visādiem netikumiem: netaisnību, samaitātību, iekāri, ļaunumu, skaudību, slepkavību, ķildām, krāpšanu, ļaunprātību, mēlnesību, kļuvuši par neslavas cēlājiem, Dieva nicinātājiem, nekauņām, augstprāšiem, lielībniekiem, ļauna izdomātājiem, vecākiem nepaklausīgiem, bezprātīgiem, neuzticamiem, cietsirdīgiem, nežēlīgiem. Pazīdami Dieva taisnību, ka tie, kas tādas lietas dara, ir pelnījuši nāvi, viņi tomēr ne vien paši tā dara, bet vēl priecājas par tiem, kas tā dzīvo. (Romiešiem 1:25–32)
„No kurienes homoseksuālisms un visdažādākās izvirtības? Pat draudzē!”- jautā mācītājs. „No tā, ka kristieši tā arī nav pratuši nosargāt savu augsto stāvokli, kurš viņiem dots Jēzū Kristū. Visas šīs augstāk minētās lietas ienāk cilvēka dzīvē, ja netiek nosargāts mūsu stāvoklis Kristū. Sākas pūšana, jo radība kļuvusi svarīgāka par pašu Radītāju!” Pāvils Vēstulē efeziešiem lūdz par draudzi (arī par mums):
Aizlūgdams, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs jums dotu gudrības un atklāsmes garu, lai jūs labāk Viņu izprastu (Efeziešiem 1:17)
„Kāpēc? Lai mēs nezaudētu savu stāvokli Kristū, savas attiecības ar Radītāju!”- sauc mācītājs. Viņš lasa vairākas Rakstu vietas, kuras ir vērts atcerēties, kad mūsu prātos iezogas šaubas – vai man pienākas? Vai man izdosies?
Kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls. (1. Jāņa 5: 5)
Tiešām, Jēkaba atlikums būs starp svešām tautām kā lauva starp meža zvēriem, kā jauns lauvēns avju ganāmā pulkā; kurp vien tas noklīst, viņš visur visu saplosa un ar kājām nomin, tā ka nav nekāda glābiņa. (Mihas 5:7)
Un Tas Kungs tevi noliks par galvu, bet ne par asti, un tu būsi arvien augšā un nekad lejā, ja tu klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko es tev šodien pavēlu turēt un pildīt. (5. Mozus 28:13)
“Vai tad Tas Kungs, jūsu Dievs, nav ar jums, un vai Viņš nav jums ļāvis visapkārt dzīvot mierā? Viņš taču ir nodevis zemes iedzīvotājus manā rokā, un šī zeme tagad guļ pakļauta gan Tā Kunga, gan Viņa tautas varai. (1. Laiku 22:18)
Jūs, bērniņi, esat no Dieva un esat viņus uzvarējuši, jo lielāks ir Tas, kas jūsos, nekā tas, kas ir pasaulē. (1. Jāņa 4:4)
Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu. (2. Timotejam 1:7)
