Aptuveni pirms 5 gadiem Beātei pasliktinājās redze. Viņa slikti redzēja tālumā, tādēļ skolā bija jāsēž pirmajā solā.
Tomēr arī tad Beāte ne vienmēr redzēja uz tāfeles rakstīto. Pie acu ārsta tika konstatēts, ka viņas redze ir mīnus 4 dioptrijas. Meitene kādu brīdi nēsāja brilles, bet pēc neilga laika pārstāja to darīt. Viņa apmeklēja dziedniekus un veica speciālus acu vingrinājumus, jo vēlējās lai redze uzlabojas, bet rezultāts bija niecīgs. Kad Beāte šī gada februārī ieradās uz dziedināšanas dievkalpojumu, pēc aizlūgšanas viņa ievēroja, ka redz daudz labāk.  

„Kad mācījos 2. klasē, man diezgan lielas grūtības sagādāja izšķirt attēlu, kas atradās tālumā – tas bija izplūdis un neskaidrs. Ja kāds man pa gabalu māja ar roku, tad bieži gadījās, ka es to nemaz neredzēju. Acu ārsts man izrakstīja brilles un ieteica papildus veikt arī īpašus acu vingrinājumus. Tobrīd man nopirka, manuprāt, stilīgas brilles, un es tās arī kādu laiku nēsāju. Tomēr ar laiku šīs brilles kļuva nemodernas, turklāt klases biedri sāka mani apsmiet. Man bija kauns par savu izskatu un es izlēmu tās vairs nenēsāt.

Vecāki turpināja mani mudināt veikt ārsta ieteiktos vingrinājumus, lai redze nepasliktinātos, un kādu laiku es cītīgi tos arī pildīju. Redze nedaudz uzlabojās, bet pavisam minimāli. Ar laiku pārtraucu vingrinājumu pildīšanu un samierinājos ar savām redzes problēmām. Es pieradu, ka tālumā esošas lietas nespēju saskatīt, taču nepievērsu tam uzmanību.”

Tajā laikā Beātes ģimene iesaistījās arī dažādu okultu lietu praktizēšanā – klausījās mantras un ticēja dažādiem dieviem. Padoms par meitenes redzes problēmām tika prasīts arī dziedniekiem, taču šie ieteikumi uzlabojumus nedeva.

Beāte pati saka: „Bērnībā nedaudz apmeklēju arī svētdienas skolu, bet man bija nepareiza izpratne par Dievu. Es Viņu iedomājos kā vecu vecīti ar garu bārdu, kurš dzīvo kaut kur debesīs. Nebiju domājusi, ka Dievs var dziedināt. Tā kā biju sākumskolas skolniece, tad manas domas par ticību, galvenokārt, ietekmēja mana ģimene. Viņi ticēja, ka ir daudzi un dažādi dievi – mīlestības, auglības un labklājības, tomēr, tos pielūdzot un arī apmeklējot dziednieku, mana redze neuzlabojās.”

Šī gada februārī Beāte kopā ar mammu pēc draudzenes uzaicinājuma ieradās uz „Kristus Pasaulei” organizēto dziedināšanas dievkalpojumu. Sākumā, dziedot slavēšanas dziesmas, Beāte nevarēja saskatīt cilvēku sejas uz skatuves un vārdus, kas tika demonstrēti uz sienas. Tomēr pēc aizlūgšanas viss mainījās.

„Kad bija aizlūgšanas daļa, mācītājs teica, lai ikviens uzliek rokas uz sāpošās vietas. Es paklausīju šim aicinājumam un uzliku rokas uz acīm. Pēc brītiņa sajutu tādu kā tirpoņu ķermenī un vieglu galvas reiboni. Kad noņēmu rokas, pēkšņi sapratu, ka varu saskatīt sejas uz skatuves un priecīgi izsaucos: „Mammu, es redzu sejas!” Es pārsteigta aptvēru, ka varu saskatīt arī dziesmu vārdus, kurus demonstrēja uz sienas!”

Kad Beāte devās pie acu ārsta uz kārtējo pārbaudi, tad izrādījās, ka meitenes redze ir uzlabojusies par divām vienībām. Ja agrāk bija mīnus 4 dioptrijas, tad pašlaik – tikai mīnus 2.

„Šajā dievkalpojumā es saņēmu ne tikai dziedināšanu savām acīm, bet arī skaidrību, ka ir tikai viens Dievs. Tagad regulāri lasu Bībeli, lūdzu un apmeklēju dievkalpojumus, lai iepazītu Viņu arvien vairāk. Zinu, ka Dievs nekad neko neatstāj pusceļā, un kādu dienu mana redze būs ideāla! Viņš ir vislabākais Ārsts!”

Beātes Meirānes liecību pierakstīja Pārsla Jankovska