Man līdz galam nav izprotams tas, kā Dievs darbojas. Vispār ir tā – Dievs ir debesīs, un ko Viņš grib, to Viņš dara. Šodien būs mācība, diezgan izsmeļoša tēma – miesas darbi un Gara augļi. Tā būs mācība no vēstules Galatiešiem, piektās nodaļas. Mēs zinām par Svētā Gara dāvanām, mēs zinām, ka ir Svētais Gars, to, ka jaunpiedzimšanas brīdī mēs saņemam Svēto Garu un turpmāk varam dzīvot Dieva gribā. Mēs zinām, ka ir atsevišķš piedzīvojums – Svētā Gara kristība, tas ir pēc tam, kad tu esi pieņēmis Jēzu un saņēmis Svēto Garu, un šis piedzīvojums dod spēku jeb svaidījumu sludināt un kalpot cilvēkiem ar brīnumiem un zīmēm. Bet ir arī Gara augļi, un pretstats Gara augļiem ir miesas darbi.

 „Un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” (Jāņa evaņģēlijs 8:32)

Kāpēc mēs mācāmies? Kāpēc es skaidroju Dieva vārdu? Tāpēc, ka bez mācītāja neviens to nesaprastu. Bez palīdzības nevar izprast Dieva vārdu, vismaz ne tādā ziņā, kādā Dievs tev to vēlas iedot, tāpēc draudzē ir mācītāji, līderi un skolotāji.

„Svabadībai Kristus mūs ir atsvabinājis. Tad nu stāviet stipri un neļaujieties atkal iejūgties kalpības jūgā!” (Galatiešiem 5:1)

 Mēs esam brīvībai aicināti! Svabadībai aicināti. Kristus mūs glābj, aicina, mēs pieņemam Viņu un iegūstam brīvību.

„Jo jūs, brāļi, esat svabadībai aicināti. Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai, turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā!” (Galatiešiem 5:13)

Runa ir par brīvību, kas ir kristīgās ticības pamats. Brīvība ticībā un mīlestībā. Kāpēc mums ir jāzina par miesas darbiem? Tie ir pat klasificēti. Kāpēc mums ir jāzina par Gara augļiem? Kas ir Gara augļi? Gara auglis ir tas, kas nāk no Dieva. Tās ir īpašības, kuras Dievs vēlas redzēt jaunajā, pārradītajā cilvēkā, kurš ir pieņēmis Jēzu par savu Glābēju. Miesas darbi ir tās īpašības, kuras Dievs nevēlas redzēt jaunajā cilvēkā. Dievs ir noteicis, kas ir labs un kas ir slikts. Kāpēc tev, ja tu esi izglābts, darīts brīvs Kristū, atdzimis no augšienes, ir jāzina par miesas darbiem un Gara augļiem? Viena lietas ir tas, ka tu pieņem Kristu, piedzimsti no augšas un esi reāli brīvs. Bet kamēr tu ar prātu nesaproti, kas labs un kas ir slikts, tu nevari to praktizēt. Ja tu ar prātu nesaproti, kā paturēt savu brīvību, kā staigāt ticībā, kā staigāt brīvībā, pēc kā tev ir jātiecas un no kā tev ir jāizvairās, tad šī brīvība, ko tu esi ieguvis, kļūst abstrakta. Te tā bija, un pēc laika tās vairāk nav. Tu vari pazaudēt žēlastību, savu brīvību. Kāpēc? Jo tu turpini dzīvot tādu pašu dzīvesveidu kā iepriekš, un tas ir nezināšanas dēļ. Un tad rodas daudzas vājprātības, ko kristieši izdomā, par to, ka tu esi pieņēmis Jēzu, tev ir Svētais Gars, tu esi darīts brīvs, Jēzus brūcēs dziedināts, un tagad Gars tevi vada, skolotājus nevajag, labāk ir mācīties no Svētā Gara, Viņš Pats runā, iemāca, uzraksta tev visu mācību… Visas šīs vājprātības ved projām no Dieva. Svētais Gars tā pa tiešo tevi nevada, bet caur veselīgu mācību, caur Dieva kalpiem, kas tev atklāj Viņa gribu. Arī tad, kad tu pats lasi Dieva vārdu, studē Bībeli, zinošāki cilvēki tev palīdz, virza, lai tu ar prātu saproti, kā dzīvot savu ticības dzīvi.

PATIESĪBA IR DIEVA VĀRDS! Patiesība ir tas, ko es jums šodien mācu, ko māca Bībeles skolā un Līderu skolā. Bībele saka, lai mēs atjaunojamies savā garā. Mācieties, mācieties un vēlreiz mācieties! Atjaunojieties! Kādā veidā? Mums ir jāatjauno savs prāts. Mums ar prātu ir jāizprot un ar savu gribu ir jāpieņem pareizi lēmumi, kas veicina pareizas darbības, un tas arī veido mūsu ticības dzīvi un arī visu to, ko Dievs grib mums dot. Brīvībai mēs esam aicināti, jo Kristus mūs ir atsvabinājis. Šāda dzīve ir nepārtraukta cīņa par Gara augļiem un nepārtraukta cīņa pret miesas darbiem. Lūk, kas ir ticības dzīve – nepārtraukta cīņa! Jaunpiedzimis kristietis pats no sevis nezina, ko nozīmē dzīvot brīvībā. Ja tu pieņēmi Kristu, tevī ir Svētais Gars, bet nav tā, ka Viņš Pats no sevis intuitīvi tev parāda, kas labs un kas ļauns. Tie ir maldi, kaut ko intuitīvi saprast, kaut ko nesaprast, automātiski pieņemt nepareizus lēmumus, jo tā tava dzīve var novirzīties no Dieva ceļiem. Ticība ir saistīta ar prātu, un ne tikai ar prātu, bet arī ar sirdi. Cilvēks sastāv no dvēseles, gara un miesas, bet dvēsele sastāv no prāta, emocijām un gribas. Kad mēs mācāmies Dieva vārdu, tā izpaužas mūsu ticība. Mēs ar prātu saprotam, kas ir pareizi, un ar gribu pieņemam lēmumus, ka to darīsim, pavēlam savai miesai, dodam komandas spert soļus un darīt pareizas lietas. Ja prāts nav pieslēgts, tad tu nespēj darboties pareizā virzienā. Ja tu regulāri nelasi un nestudē Dieva vārdu un neesi veselīgā draudzē, kur ir veselīga mācība, nevis kāds nepilnīgs sviests, tad tu nevari virzīties ticības dzīvē uz priekšu un uzvarēt.

„Svabadībai Kristus mūs ir atsvabinājis. Tad nu stāviet stipri un neļaujieties atkal iejūgties kalpības jūgā! Redziet, es, Pāvils, saku jums: ja jūs tiekat apgraizīti, tad Kristus jums nekādā ziņā nepalīdzēs. No jauna es apliecinu katram cilvēkam, kas tiek apgraizīts, ka viņam jāizpilda visa bauslība. Jūs esat šķirti no Kristus, ja jūs bauslībā gribat tapt taisnoti, jūs esat žēlastību pazaudējuši. Mēs garā gaidām un ceram uz ticības pamata iegūt taisnību. Jo Kristū Jēzū nedz apgraizīšana ko spēj, nedz neapgraizīšana, bet ticība, kas darbojas mīlestībā. Jūs bijāt skaistā gājienā, kas jūs ir kavējis paklausīt patiesībai? Šis mudinājums nenāk no Tā, kas jūs aicina.Nedaudz rauga saraudzē visu mīklu. Es paļaujos uz jums ticībā Tam Kungam, ka jūs nepieņemsit svešas domas, bet tas, kas jūs sajauc, saņems sodu, lai būtu kas būdams. Bet, ja es, brāļi, sludinu apgraizīšanu, kamdēļ tad es vēl topu vajāts? Tad jau Kristus krusta piedauzība ir beigusies. Kaut jel tie sagraizītos, kas jūs musina! Jo jūs, brāļi, esat svabadībai aicināti. Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai, turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā! Jo visa bauslība ir vienā vārdā izpildīta, proti, tanī: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. – Bet, ja jūs savā starpā kožaties un ēdaties, tad pielūkojiet, ka jūs cits citu neaprijat! Bet es saku: staigājiet Garā, tad jūs miesas kārību savaldīsit. Jo miesas tieksmes ir pret Garu, bet Gara tieksmes ir pret miesu, jo šie divi viens otram stāv pretī, ka jūs nedarāt to, ko gribat. Bet, ja Gars jūs vada, tad jūs vairs neesat padoti bauslībai. Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība, elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, ķecerība, skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es iepriekš saku, kā jau esmu senāk sacījis: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību. Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības. Bet tie, kas Kristum pieder, ir savu miesu krustā situši līdz ar kaislībām un iekārošanām. Ja dzīvojam Garā, tad arī staigāsim Garā. Nedzīsimies pēc tukša goda, cits citu izaicinādami, cits citu apskauzdami.” (Galatiešiem 5:1-26)

Šodien ieviesīšu skaidrību par Gara augļiem, kas vispār tie tādi ir, kāpēc tie vajadzīgi, un arī par miesas darbiem. Kam un kāpēc šī vēstule ir rakstīta? Pāvils to raksta galatiešiem, tā ir viena no draudzēm, ko viņš dibināja savā misijas ceļojumā. Pāvils ir Galatijas draudzes mācītājs, viņam ir apustuļa kalpošana – tas nozīmē, ka viņš vada daudzas draudzes. Viņš raksta vēstuli uz Galatiju, jo viņam ir pienākušas ziņas, ka to brīvību, ko cilvēki bija ieguvuši šajā draudzē, viņi lēnām sāk zaudēt. Cilvēki sāk zaudēt kristīgo brīvību. Kādā ziņā? Draudzē bija ielavījušies kādi cilvēki, kuri sāka mācīt par to, ka nepietiek tikai pieņemt Kristu savā sirdī, bet obligāti vajag apgraizītes, un ir jāievēro dažādi ēšanas likumi, īsāk sakot, jūdu reliģija jeb bauslība; nepietiek tikai ar ticību Jēzum, vajag turēt arī bauslību. Pāvils saka, ka Kristus brīvībai mūs ir aicinājis, bet jūdi turpināja mācīt Vecās Derības principus, kaut patiesībā Vecā Derība nespēj cilvēku darīt brīvu. Jūdi centās mācīt un “izglābt” galatiešus, tāpat kā mēs dažreiz redzam cilvēkus, kuri cenšas “glābt” mūs no draudzes „Kristus Pasaulei”. Arī tur bija jūdi, kas centās “glābt” citus, jo uzskatīja, ka cilvēkam ir jātur desmit baušļi, un tad viņš būs patīkams Dievam. Visus desmit baušļus neviens pilnībā nevar izpildīt, kur nu vēl visus Vecās Derības rituālus. Bauslis no tevis prasa svētu dzīvi, bet spēku nedod! Lūk, tā ir Vecās Derības bauslība. Pāvils tādus cilvēkus apzīmē kā nebrīvus. Viņi gan māca turēt baušļus, māca turēt dažādus rituālus, bet patiesībā viņi ir vergi, jo Pāvils galatiešiem māca pavisam ko citu. Ja tu Kristu esi pieņēmis, tad tu saņem Svēto Garu, spēku un iekšēju brīvību. Tev nav prasība turēt baušļus, lai būtu brīvs, bet Dievs tevi atbrīvo. Tu nāc pie Kristus, tu atzīsti Viņu, Svētais Gars ienāk tevī un dara tevi brīvu, kas bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns. Tu esi jauns radījums, tu esi jauns cilvēks, tev ir jauna dzīve. Pēc tam, pateicoties un slavējot Dievu, Viņš apveltī tevi ar spēku dzīvot Viņa gribā, tajos pašos baušļos. Te vairs nav runa par to, ka mums ir jātur desmit baušļi. Tu gribi to darīt, tas ir pats par sevi saprotams. Tev ir spēks demonstrēt brīvību, jo cilvēks var būt brīvs tikai tad, kad viņš kontrolē savu miesu. Tā ir brīvība, ko dod Kristus. Viņš dod tev brīvību, ka miesa tevi vairs nepaverdzina! Finanses, nauda tevi vairs nepaverdzina, cilvēki tevi vairs nepaverdzina. Tu esi brīvs! To nevar panākt no otras puses – darot kādas pareizas lietas. JĒZUS ATBRĪVO! Tikai Jēzus atbrīvo. Jūs iepazīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus. Jēzus saka, ka jūs patiesi būsiet brīvi. Kas ticēs uz Jēzus, tas patiesi būs brīvs. Jūdi uzskatīja, ka viņi ir brīvi, jo ievēro pareizus rituālus, pareizi ēd, gavē, šķīstās, apgraizās, kristās, bauda vakarēdienu, sēž draudzē, kaut ko dara un pat Rakstus zina no galvas, taču viņi pilnībā nevarēja izpildīt bauslību. Viņi nebija brīvi, un, pirmkārt, bija savas miesas vergi. Viņiem nebija spēka to izdarīt. Lūk, kāda ir atšķirība starp Veco un Jauno Derību. Jaunās Derības laikā Dievs tevi vienā momentā dara brīvu, un tas notiek tajā brīdī, kad tu pieņem Kristu, – atzīsti savus grēkus, Kristus ienāk tevī, tu esi atbrīvots, – un pēc tam tu lieto šo spēku, demonstrē savu spēku pār savu miesu, un tu esi brīvs. Tu brīvs vari būt tad, kad tu demonstrē to spēku, ko Viņš tev ir devis. Patiesa brīvība ir iespējama tikai tad, kad tevi neviens nepaverdzina. Brīvība nav iespējama piespiedu kārtā, kā Vecās Derības laikā. Bauslis saka, ka tas un tas ir pareizi, un, ja tu to neizdarīsi, tad lāsts pār tevi. Jaunā Derība saka – ņem spēku un demonstrē savu brīvību.

Tāpēc Pāvils atgādina, ka mēs esam brīvībai aicināti, bet ne tādai, kas ļauj vaļu miesai. Kristīgā brīvība nenozīmē, ka mēs vairāk neesam pakļauti Dieva morālajiem baušļiem jeb elementāriem Dieva likumiem. Atbrīvotajam, brīvajam cilvēkam Kristū nepastāv desmit baušļu jautājums, jo tas ir pats par sevi saprotams. Tu gribi tā dzīvot un tu dzīvo tā, tev ir spēks tā dzīvot. Lūk, par ko ir runa vēstulē galatiešiem. Kristus dod brīvību un varu pār sevi un pār miesu. Bauslība to nespēj. Bauslis prasa, bet nedod spēku. Kristus atbrīvo un dod spēku dzīvot brīvībā uz ticības un mīlestības pamata. Visa šī vēstule pamatā mums atklāj, ka Vecās Derības likumi mūs nespēj atbrīvot, lai mēs spētu dzīvot Dieva gribā. Jaunajā Derībā uz ticības un mīlestības pamata tu spēj dzīvot Dieva gribā, un spēj tāpēc, ka tava motivācija to darīt vai nedarīt nāk no iekšienes. Jūdi mācīja, ka no ārienes jādarā tā un šitā. Jaunajā Derībā motivācija nāk no iekšienes, tu esi brīvs un dzīvo kā brīvs cilvēks. Lūk, kāpēc tik daudz konfliktu sākas tiem cilvēkiem, kuri nāk pie Dieva. Tev ir ģimene, draugi, un tu nāc pie Dieva, kļūsti brīvs, lasi Bībeli un apzinies, ka tev vairs nav jāpakļaujas kādai negatīvai cilvēku ietekmei, un tu sāc teikt nē kādām lietām, ko kādreiz tev cilvēki ir uzspieduši, un tādējādi var rasties konflikts. Konflikts ir neizbēgama procesa daļa. Brīvam cilvēkam būs pretestība un kritika. Ja tu patiešām gribi dzīvot brīvībā, tad tev būs kritika un pretestība. Ja tev nav kritikas un pretestības, tad tu nedzīvo 100% Dieva gribā, tu neesi brīvs. Ja tu esi patiešām brīvs, tad vienmēr būs tādi cilvēki, kas gribēs tavu brīvību apšaubīt, nolādēt un atņemt.

Vecās Derības motivācija nāk no ārpuses, Jaunajā Derībā – no iekšpuses. Kristīgā brīvība neatceļ morālos likumus. Ja runa ir par Gara augļiem, tad Gara augļi, tādi kā mīlestība, prieks, miers, pacietība, sniedzas tālāk par desmit baušļiem. Par tādu desmit baušļu turēšanu jaunpiedzimušam kristietim vispār nebūtu jādomā, jo tas ir pats par sevi saprotams. Gara augļi ir vairāk nekā desmit baušļi, tālāk nekā desmit baušļi. Mēs esam citā, jaunā līmenī. Par baušļiem vispār nav runa, ka tos varētu pārkāpt, drīzāk – vēl tālāk, vēl vairāk. Daudziem no jauna piedzimušiem cilvēkiem ir tādi maldi, ka Dievs tagad ir atbīvojis, un miesai vairs negribēsies ne to cigareti, ne alkoholu, ne to skaudību. Bet Bībeles saka, ka tu nekad nebūsi atbrīvots no vēlmes grēkot, jo miesa paliek tā pati. Miesa ir tā cilvēka daļa, kas pretojas Dieva gribai. Prāts grib domāt savas domas, ar gribu tu gribi pieņemt nepareizus lēmumus, tu gribi balstīties uz emocijām, nevis uz Dieva vārdu. Tavs prāts, emocijas un griba pieder pie miesas, un arī pati miesa grib to un šito, tā īd. Būs nepārtraukts karš – gara cilvēks pret miesas cilvēku, miesa karos pret garu. Ja tu esi atdzimis no augšienes, tad tu esi brīvs. Kad izraēliešie iznāca no Ēģiptes zemes, viņi ieguva brīvību. Pēc tam viņiem apkārt bija dažādas tautas, kas centās atņemt viņu brīvību. Kad mēs atdzimstam no augšienes, mēs esam brīvi, bet joprojām pastāv mūsu miesa, kas ir bīstama. Lielākā daļa cilvēku, kuri visā vaino velnu un karo pret velniem, ir ar „putniem” galvā. Parasti šādu cilvēku dzīvēs es neredzu Gara augļus un vērā ņemamus rezultātus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi noņem atbildību no sevis un uzliek sātanam. Tava miesa pieder tev, un tavs prāts ir tavs prāts, un tavas emocijas ir tavas emocijas, ne kāda cita emocijas. Tava miesa tev pašam ir jākontrolē. Tev ir spēks un brīvība. Tu vari būt brīvs tikai tad, kad tu sevi kontrolē. Platais ceļš ir ļoti viegls: “To izdarīja velns, dēmoni vainīgi, apsēstība vainīga,” bet patiesībā vainīga ir tava miesa. Pat ne miesa, bet tu pats neesi izdarījis pareizus lēmumus, pareizi rīkojies. Attiecīgi pēc tam ir dažādas sekas.

Vienīgais veids, kā paturēt savu brīvību, ir augt brīvībā, baudīt šo brīvību, ko dod Dieva Gars. Pāvils saka, lai staigājam Garā, un tad miesas kārību savaldīsim. Staigājiet Garā! Kā tu vari staigāt Garā? Tās ir regulāras personīgas attiecības ar Dievu. Regulāras lūgšanas! Regulāras Bībeles studijas! Regulāri klausies mācītāja sprediķus. Dievkalpojumos baudi Dieva klātbūtni. Sprediķus mācies, pieraksti, konspektē. Zini, ko daudzi cilvēki negrib atzīt? To, ka vispirms ir Dievs un pēc tam mācītājs. Ja tev būs Dievs un mācītājs, tad tev būs gan laba sieva vai vīrs, gan viss pārējais. Dievs un mācītājs! Mācītājs nevis vienkārši kā cilvēks, jo mācītājs ir tāda pati miesa kā tu, bet kā Dieva vīrs. Es lūdzu Dievu, Viņu meklēju, un Viņš mani lieto. Un tieši tavai dzīvei caur mani nāks īstie padomi un īstā virzība. Dievs un mācītājs. Mācītājs nav Dievs, taču, pirmkārt, ne sievas padomi, ne vīra padomi, bet mācītāja padomi. Tikai nepārprotiet, es runāju par garīgu aprūpi, par garīgām lietām, kas vairāk ir jāuzklausa. Jo mācītājs ir tas, caur kuru nāk Dieva griba katrā draudzē, arī mājas grupiņās.

Vēstulē galatiešiem skaidri ir parādīta problēma – viņi apgraizās, jo viņiem nepietiek tikai ar ticību Dievam. Zini, kāpēc viņi tā dara? Tāpēc, ka viņi dzīvo pēc miesas un grib attaisnot sevi ar to, līdzīgi kā: “Esmu kristīts, svētīts un laulāts baznīcā.” “Esmu apgraizīts un daru kādus rituālus, un tāpēc esmu glābts, Dievam patīkams.” Nē! Mēs uz ticības pamata iegūstam taisnību. Mēs ticam Viņam, mīlam Dievu, un tāpēc mums ir spēks, ka varam baudīt brīvību. Šie norādījumi, baušļi ir tikai tāpēc, lai atgādinātu mums robežas, lai mēs varētu saglabāt savu brīvību. Kāpēc ir desmit baušļi? Lai mēs saglabātu savu brīvību un neļautu sevi paverdzināt. Tu gribi būt brīvs? Tad vairāk vajag tiekties pēc Gara augļiem, nevis nemitīgi baidīties, domāt pie sevis, ka tas un tas ir miesas darbs, to nevajag. Nē, vairāk domā par Gara augļiem, jo, ja tu dzīsies pēc Gara augļiem, tad pārējās lietas tiks pieliktas, jo tas ir tālāk nekā baušļi.

Kas ir desmit baušļi? Veids, kā mīlēt Dievu un cilvēkus! To, ko tu negribi, lai tev dara, nedari citiem. Vienīgais kritērijs, kas ir labs un ļauns, ir Dieva vārds. Kāpēc miesa jāsavalda? Lai paturētu brīvību un neiejūgtos kalpībā tie, kuri ir pieņēmuši Jēzu, lai augtu brīvībā. Tev brīvība jau ir, tad demonstē to un padzen velnus no savas dzīves! Ieliec savu miesu rāmīšos. Caur ko velns ienāk? Caur domām, kad mēs atļaujamies domāt par to, kas Dievam nav patīkams. Kad mēs darām lietas, kas Dievam nav patīkamas, tad mēs dodam velnam vietu. Bībele saka, lai mēs stājamies pretī velnam, un tad velns bēgs no mums. Kā stāties pretī? Staigāt Garā. LŪGŠANAS UN BĪBELE! Katru svētdienu tu atnāc uz draudzi un dzirdi – Bībele un lūgšanas, lūgšanas un Bībele. Dievs un mācītājs. Es ticu Dieva vārdam un zinu, kas mani atbrīvoja un dara brīvu. Viņa vārds ir Jēzus!

Kāpēc ir jāstaigā Garā? Jo miesas tieksmes ir pret garu. Mana miesa ir pret garu, pret to garu, kas ir manī, pret to jaunpiedzimušo cilvēku, kas ir jaunradīts pēc Jēzus līdzības. Viņš ir pret garu un vienmēr karo ar to. Pāvils saka, ka savā miesā viņš redz citus likumus – ko gribu, to nedaru, ko negribu, to daru. Tas ir jāuztver citā gramatiskā formā. Pāvilam ir vēlme rīkoties miesīgi, bet viņš kontrolē sevi. Iekšējais cilvēks grib darīt pareizi, bet iekšā sāk kaut kas īdēt. Gars ir labprātīgs, bet miesa ir vāja. Tu neesi un nebūsi atbrīvots no kārdinājumiem. Miesas tieksmes ir pret Garu, bet Gara tieksmes ir pret miesu. Pāvils teica, lai staigājam Garā un savaldām miesu. Domāt, ko man šodien vajadzētu savaldīt, nebūs pareizākā pieeja, jo pats svarīgākais ir dzīšanās pēc Gara augļiem. Miesas tieksmes ir pret Garu, un Gara tieksmes ir pret miesu. Šīs divas lietas viena otrai stāv pretī, kad tu nedari to, ko tu gribi. Galatiešu draudze nedarīja to, ko gribēja Gars. Daži darīja, bet daži bija novirzījušies. Jo vairāk tu esi Garā, jo mazāk tev jādomā par citām lietām. Jo vairāk tu esi Garā, jo vairāk tu piepildies ar labo, jo vairāk tu kalpo Dievam, jo mazāk tev ir jādomā par problēmām un sliktām lietām, jo tu dzenies pēc Gara augļiem. Pāvils turpināja:

“Ja Gars jūs vada, jūs vairs neesat padoti bauslībai.” (Galatiešiem 5:18 )

Bauslība vairs mums nav vajadzīga, jo mēs ejam un virzāmies uz Gara augļiem, par baušļiem pat nedomājot. Tas ir daudz vairāk nekā desmit baušļi, daudz precīzāk. Šeit runa ir par to, ka tu vairs neesi padots bauslības izpildīšanai bez spēka. Nevis, ka tu vispār neesi padots darīt to, ko Dievs grib. Tu neesi padots tam, ka tev viss ir jāizpilda pēc baušļiem, bet tu esi padots tam, ka esi brīvs, un tu pats demonstrē spēku pār savu miesu. Visu, ko tu gribēsi, tu varēsi izdarīt. Tu esi kā lauva avju ganāmā pulkā. Visu tu ar savām kājām nomin, sabradā, visu saplēs, un no tevis nekur nav glābiņa. Tu esi lauva – tas, kurš valda pār sevi. Visu, ko tu gribēsi, tu spēsi izdarīt. Tev nav nekā neiespējama. Tas visu spēj, kas tic. Šī ir kristīgā brīvība – tu paskaties pāri parastajam, pāri pelēcībai, pāri ikdienai. Tu neesi parasts cilvēks, tu neesi viens no viņiem. Tu esi izredzēts un svēts, un Dievam dārgs.

“Bet zināmi ir miesas darbi, tie ir: netiklība, nešķīstība, izlaidība, elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, ķecerība, skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es tagad iepriekš saku: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību.” (Galatiešiem 5:19-21)

Pāvils vairākas reizes atgādināja, ka tie, kas dara šos miesas darbus, nemantos Dieva valstību. Šādi cilvēki nevar būt izglābti un nevar ieiet debesīs. Tie, kas dara šādas lietas, iet ellē. Tas nenozīmē to, ka kristieši dažādos līmeņos nekad nesagrēko (piemēram, no augšas piedzimušais, kurš ir ticis atbrīvots no visiem netikumiem, paklūp), bet, ja tas ir pastāvīgs dzīvesveids – grēkot un pārstāt cīnīties pret miesas darbiem. Kristietis, kurš ir pārstājis cīnīties par Gara augļiem, ir cilvēks, kurš dara šādas lietas un nemanto Dieva valstību. Ja tu cīnies pret grēku un zini, ka cīnīsies līdz galam, tad Dievs ir ar tevi.

“Bet Gara auglis ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība un atturība. Pret tādām lietām nav bauslības. Bet tie, kas Kristum pieder, ir savu miesu krustā situši līdz ar kaislībām un iekārošanām. Ja dzīvojam Garā, tad arī staigāsim Garā. Nedzīsimies pēc tukša goda, cits citu izaicinādami, cits citu apskauzdami.” (Galatiešiem 5:22-26)

“Pret tādām lietām nav bauslības” – tas nozīmē, ka bauslība ierobežo, bet Gara augļi ir neierobežoti. Tajā brīdī, kad esi pieņēmis Kristu, visi miesas darbi, visas miesas vēlmes tu esi pakļāvis Dievam jeb kopā ar Kristu esi krustā sists. Tev ir spēks. Lai kontrolētu savu miesu, tev nevajag svaidījumu un Svētā Gara spēku, tev pietiek ar to Svēto Garu, ko Dievs tev ir piešķīris jaunpiedzimšanas brīdī. Svaidījumu tev vajag tamdēļ, lai sludinātu evaņģēliju. Ar vārdu “svaidījums” mēs saprotam, ka ir redzama vai jūtama īpaša Dieva klātbūtne.

Kas ir miesas darbi?

1. Netiklība.

Netiklība ir sekss ārpus laulības. Jebkādas seksuālas attiecības pirms laulības vai pēc laulības. Ja tavas seksuālās attiecības ir ar kādu citu, tikai ne tavu sievu vai vīru, tā ir netiklība, un to Pāvils min kā pirmo miesas darbu. Laulības pārkāpšana. Ja tu regulāri dzīvo pastāvīgā laulības pārkāpšanā un tas tev ir norma, tad jāsāk domāt – kur tu nonāksi pēc nāves. Ja ir pāris, kuri ir ieskatījušies viens otrā, bet viņiem jau ir sekss, kaut viņi nav laulāti, tā ir laulības pārkāpšana jeb netiklība.

2. Nešķīstība.

Nešķīstība ir baudas gūšana no pornogrāfijas vai erotikas. Piemēram, caur žurnāliem, internetu, filmām. Tas nav tiešs fizisks sekss, bet tas notiek caur bildēm un pornogrāfijas skatīšanos. Ja pornogrāfija ir norma tavā dzīvē, tad var sākt domāt, kur tu nonāksi pēc nāves.

3. Izlaidība.

Izlaidība ir netiklība un nešķīstība kopā, bet tikai domās, neveicot to fiziski. Masturbēšana, pornogrāfijas skatīšanās, laulības pārkāpšana, sekss fantāzijās, ar acīm izģērbjot pretējo dzinumu – tas arī ir grēks. Tā visa ir izlaidība.

4. Slikta uzvedība (krievu tulkojums).

Tā ir sekošana savām vēlmēm un sajūtām, pazaudējot kaunu. Kad cilvēks grēkus un miesas darbus jau pieņem par normu un atklāti tajā dzīvo. Tā ir atklāta dzīvošana grēkā.

5. Elku kalpība.

Šiem miesas darbiem pirms 2000 gadu bija nedaudz cits konteksts. Tajā laikā valdīja citi apstākļi, kultūra un reliģija, un elku kalpība saistījās ar pagānu dieviem un to pielūgsmi. Cilvēki tajā laikā pielūdza dažādus pagānu dievus, nevis Kristu. Elku kalpība ir minēta tieši aiz trim seksuālajiem grēkiem, arī tāpēc, ka pagānu dievu pielūgsme saistījās ar seksuālajām orģijām. Cilvēki parasti to neizprot, bet Latvijā tas visvairāk notiek tieši Jāņos, jo šo svētku saknes ir pagānu dievu pielūgsmē. Svētais Gars, paldies, ka Tu mums atver acis un ļauj mums iepazīties ar patiesību, un patiesība mūs dara brīvus. Jo vairāk mēs to izprotam un pielietojam, jo vairāk esam brīvībā. Elku kalpība ir arī horoskopi, ekstrasensi, iešana pie burvjiem, gaišreģiem, nākotnes zīlēšana utt. Tā var būt arī personu vai organizāciju likšana augstāk par Dievu. Draudze pati nav augstāka par Dievu, mācītājs nav augstāks par Dievu. Tu pats esi Dieva vadīts un lēmumus pieņem Viņa vadībā, kā tu pats saproti no Dieva. Mācītājs vienkārši tev palīdz izprast Dieva gribu, bet mācītājs nevar būt Dieva vietā. Elku kalpība Dievam nav patīkama. Buršana, spiritisms, maģija, dēmonu pielūgsme, kā arī narkotiku lietošana, lai ieietu garu pasaulē, ir elku kalpība. Čukčas, piemēram, ir “gudri” – viņi ietinas visādās ādās, iet pirtī un tā sakarst, ka sāk rādīties halucinācijas. Austrumu reliģijās ļoti izplatīti ir vīraki, sveces un dažādas kūpināšanas. Tādējādi cilvēki tiešām saskaras ar garu pasauli, bet Pāvils saka, ka tie ir miesas darbi, un tas Dievam nav patīkami.

6. Ienaids.

Kas ir naids? Neviens neko perfekti nevar izdarīt, bet mums ir jāuzmanās no ienaida, jo ienaids ir stipras, naidīgas jūtas un darbības. Galēja nepatika jeb naids pret kādu. Vai tu mīli cilvēkus sev apkārt? Miesas darbs ir lieta, ar ko ir jācīnās.

7. Strīdi.

Strīds ir vēlme būt pirmajam, vēlme paturēt virsroku. Var jau būt, ka tev ir taisnība, bet tas nenozīmē, ka tev ir jāuzsver sava taisnība. To vēl var nosaukt par neveselīgu sāncenstību. Vai tagad tev nešķiet, kad desmit baušļi ir tikai nieks?

8. Nenovīdība.

Nenovīdība ir sarūgtinājums un skaudība par citu panākumiem. Piemēram, ja kāds ir iesācis labu biznesu, tad ir vēlme domāt, ka viņš noteikti ir sazadzies. Ir cilvēki, kuri saka, ka draudzē tikai ņem naudu nost, bet paši apģērbušies skrandās, kājās vecas, saplēstas botas, un viņi domā, ka draudze atņems naudu. Ko var paņemt no šāda cilvēka?

9. Dusmas.

Tā ir uzsprāgšana un iekaršana, kas izpaužas cietsirdīgā darbībā. Nekontrolētas dusmas.

10. Ķildas.

Ķildas ir egoistiskas ambīcijas un tiekšanās pēc varas. Kad tu domā tikai par savu labumu, nedomājot par citiem.

11. Šķelšanās.

Šķelšana ir maldu mācību izplatīšana, kas neatbilst Dieva vārdam vai konkrētās draudzes mācībai. Katrā draudzē mācība niansēs atšķiras, un katras draudzes vienotības pamats ir pieturēšanās pie draudzes mācības, un šķelšana nozīmē neuzsvērt draudzes mācību, bet bīdīt cauri savas lietas, tā rezultātā mulsinot cilvēkus.

“Es lieku jums pie sirds, brāļi, ņemiet vērā tos, kas rada šķelšanos un pretestību tai mācībai, ko esat mācījušies: vairieties no viņiem!” (Romiešiem 16:17)

Vairieties no tādiem cilvēkiem, tādos pat nevajag klausīties.

12. Ķecerība.

Ķecerība nedaudz ir no tēmas šķelšanās. Tā ir dalīšanās draudzē egoistiskās grupās, kas izjauc draudzi un tās vienotību.

“Vispirms es dzirdu, ka jūsu draudzes sanāksmēs notiekot šķelšanās, ko es pa daļai arī ticu.” (1. Korintiešiem 11:18 )

Tā bija problēma Korintas draudzē. Tur bija egoistiskas grupas, kuras bija balstītas uz egoistiskām ambīcijām un labuma meklētājiem. Tā var būt citas draudzes mācības izplatīšana un dalīšanās pa grupām, kas izjauc draudzes vienotību.

13. Skaudība.

Skaudība ir nepatika pret citiem par to, kas viņiem ir, un tā gribēšana sev.

14. Dzeršana.

Dzeršana ir prāta un miesas nekontrolēšana alkohola dēļ, un, kā likums, ja tu iedzer, tu nekontrolē sevi. Pilnīga atturība – nekādu vīnu, nekādu alu, pat ne bezalkoholisko alu. Alū nav nekā laba, runas par labajiem graudaugiem un vitamīniem alū, ir tikai mīti. Alus ir ļoti kaitīgs un “audzē” vēderu. Alus dara neskaidru prātu. Te var pieminēt arī citas apreibinošas vielas. Esi uzmanīgs pret visādiem nezināmiem medikamentiem, ko izraksta ārsti. Kāpēc? Dzerot nervu zāles, cilvēki kļūst par nesakarīgiem zombijiem. Kristus dod brīvību. Tev nevajag nekādas tabletes, izņemot īpašus gadījumus. Un ir jāēd veselīga, normāla pārtika.

15. Dzīrošana.

Tā ir pārmērīga tusēšana, bet ne jau parasta tusēšana, bet tās ietvaros ir sekss, narkotikas un alkohols, un tamlīdzīgas lietas. Kas ir šīs lietas?

“Jeb vai jūs nezināt, ka netaisni neiemantos Dieva valstību? Nepievilieties! Ne netikli, ne elku kalpi, ne laulības pārkāpēji, ne malaki, ne vīriešu piegulētāji, ne zagļi, ne mantrauši, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji neiemantos Dieva valstību.” (1. Korintiešiem 6:9-10)

Te ir runa par homoseksualitāti. Zagt var dažādi, ne tikai aplaupīt veikalus. Ir cilvēki, kuri nelegāli izmanto datorprogrammas. Es to uzskatu par zagšanu, kaut gan es pats arī esmu izmantojis nelegālo Windows programmu.

“Ne zagļi, ne mantrauši, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji neiemantos Dieva valstību.” (1. Korintiešiem 6:10)

Ja tu liec savu biznesu augstāk par Dievu, tad tā jau ir mantrausība.

“Tāpēc Dievs viņus viņu sirds kārībās nodevis izvirtībai, kurā viņi paši sākuši sagandēt savas miesas, tāpēc ka viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem un sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju, kas ir augsti teicams mūžīgi, āmen. Tāpēc Dievs viņus nodevis apkaunojošās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko. Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos. Tad nu tāpat, kā viņi nav turējuši cieņā viņiem doto Dieva atziņu, Dievs sagandējis viņu prātu, ka viņi dara to, kas neklājas. Tie piepildījuši savu dzīvi ar visādiem netikumiem: netaisnību, samaitātību, iekāri, ļaunumu, skaudību, slepkavību, ķildām, krāpšanu, ļaunprātību, mēlnesību, kļuvuši par neslavas cēlājiem, Dieva nicinātājiem, nekauņām, augstprāšiem, lielībniekiem, ļauna izdomātājiem, vecākiem nepaklausīgiem, bezprātīgiem, neuzticamiem, cietsirdīgiem, nežēlīgiem. Pazīdami Dieva taisnību, ka tie, kas tādas lietas dara, ir pelnījuši nāvi, viņi tomēr ne vien paši tā dara, bet vēl priecājas par tiem, kas tā dzīvo.” (Romiešiem 1:24-32)

Katram miesas darbam ir sekas. Piemēram, par homoseksuālismu. Liekas, kas tad tur tāds ir, ja vīrietis ar vīrieti dzīvo vai sieviete ar sievieti, bet Bībelē rakstīts, ka viņi paši par to saņem sodu. Kāds amerikāņu tiesu eksperts – Miltons Helperns, kurš nav ne kristietis, ne arī pauž kaut kādu aizstāvību gejiem, – savā grāmatā raksta savu pieredzi, ko viņš ir piedzīvojis darbā. Viņš stāsta par homoseksuāliem cilvēkiem, kuri nonāk pie viņa morgā. Viņš ir taisījis tūkstošiem līķa sekcijas. Un viņš grib brīdināt katru, kas izvēlējies homoseksuālu dzīvesveidu, ka tādam cilvēkam ir jābūt gatavam sekām, jo katra desmitā slepkavība bija par homoseksuālām izdarībām. Viens homoseksuālis var stāties dzimumattiecībās pat 300 reizes gadā. Bet tas nav pats galvenais. Viņš saka, ka, nonākot morgā, homoseksuāla cilvēka līķi ir vairāk sakropļoti nekā parasti. Ja homoseksuāls cilvēks nogalina otru homoseksuāli, tad ir redzams, ka līķis pēc nāves vēl ir nevajadzīgi sists. Tas nozīmē, ka viņos ir īpaša cietsirdība. Ja vīrietim pret sievieti vai sievietei pret vīrieti ir vienkārša greizsirdība, tad homoseksuāļu starpā šī greizsirdība ir daudz lielāka un nekontrolējamāka. Un skaidri redzams, ka sods par šiem miesas darbiem jau tiek saņemts virs zemes. Tie, kas stādas lietas dara, nemantos Dieva valstību, Bībelē rakstīts. Tā ir lieta, ar kuru jātiek galā. Bībele nesaka, ka nebūs miesas vēlmes. Vēlmes, iespējams, paliks, bet tu esi brīvs vadīt savu dzīvi tā, kā tu vēlies.

Vispirms tika minēti miesas darbi, jo Bībelē tie ir rakstīti kā pirmie. Gara augļi ir mīlestība, pacietība, prieks, miers, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība un atturība. Gara augļi ir tas, pēc kā vispirms ir jādzenās. Dzenieties pēc Gara augļiem, tad arī miesas kārības savaldīsiet! Gara augļi nav no tevis paša, tie ir no Svētā Gara tevī. Ja miesas darbi ir miesā, tad Gara augli tevī rada Svētais Gars, caur to, ka tu staigā Garā. Un tajā pašā laikā tu ar prātu apzinies, kas ir pareizs, un ar saviem lēmumiem un gribu centies to realizēt.

1. Mīlestība.

Tiekšanās pēc cita cilvēka labuma un rūpes bez pašlabuma motīva. ‘Agape’ mīlestība. Tā nav sajūtu mīlestība. Tas ir prāta lēmums mīlēt un darīt labu, neprasot par to neko.

2. Prieks.

Sajūta, kas nāk no Dieva tuvuma, apsolījumiem, svētībām, no ticības Viņam. Tā ir priecāšanās par svētībām, kas tev jau ir, nevis kaut kāda mākslīga prieka izsaukšana. Ieraugi pozitīvo, ko Dievs dod tavā dzīvē, un priecājies, un tas izraisīs iekšēju gandarījumu un vēlmi priecāties.

3. Miers.

Ir tad, kad tu zini, ka tev ar Debesu Tēvu viss ir kārtībā. Tu zini, kur tu nonāksi pēc nāves. Tu zini, kam tu piederi. Miers no Dieva. Protams, tas var izraisīt arī iekšējas sajūtas, bet tā nav nekāda nirvāna. Tas ir prāta un sirds miers no zināšanas, ka viss ir kārtībā attiecībās ar cilvēkiem un Dievu.

4. Pacietība.

Spēja pacietīgi panest apstākļus, būt lēnam uz dusmām, lēnam uz izmisumu. Pacietīgi turpināt darīt pareizas lietas un pacietībā sagaidīt rezultātu.

5. Laipnība.

Nevēlēšanās otru cilvēku ievainot vai nodarīt sāpes. Attiekšanās pret otru tā, kā grib Dievs.

6. Labprātība.

Degsme par patiesību, par Dieva lietām, iniciatīvas izrādīšana.

7. Uzticamība.

Nesatricināma nodošanās tam, kam tu esi apsolījies. Tas ir saistīts ar vienošanos un godīgumu. Tas ir tāds cilvēks, uz kuru vienmēr var paļauties. Uzticams Dievam, mācītājam, savai draudzei, ģimenei utt. Uzticamība, manuprāt, ir viena no svarīgākajām īpašībām.

Kāds cilvēks, kurš bija kopā ar mani vairākus gadus atpakaļ, izrādīja neuzticamību – nesmuki aizgāja no draudzes, pameta kalpošanu. Es nesen saņēmu no viņa vēstuli. Sveiks! Es saprotu, brāli Kristū, ka man ar tevi ir jāizrunājas. Mans nepaklausības solis ir nesis ciešanas, un vēl tagad ciešu. Tu saproti, par ko es runāju. Kad es tevi nepaklausīju, ar mani sākās tāda problēma, ka sāka tirpt piere, tad tas atstājās un atkal atgriezās. Nonācu līdz tam, ka sapratu, ka man galvā ir ieperinājies velns. Es pilnīgi to jūtu. Viņš var būt vienā galvas daļā, pēc tam otrā. Bet tas nav viss, nonācu līdz tādam stāvoklim, ka nevaru normāli strādāt darbā. Mani šis gars grib atslēgt. Es negribu nomirt, jo man ir bērni un es vēlos redzēt, kā viņi izaug. Viņš lūdz satikšanos un lai es par viņu aizlūdzu. Viņš tic un cer, ka varēs redzēt, kā izaug viņa bērni, un ka viņš varēs kalpot Dievam. Es mīlu tevi kā garīgo tēvu. Paldies par visu, ko esi ielicis manī, ka šodien varu ticēt Dievam. It kā nekas īpašs, cilvēks sabuntojās, visu pameta un aizskrēja. Izrādās, ka visus šos gadus viņš ir mocījies. Uzticamība ir ļoti nopietna lieta.

8. Lēnprātība.

Savaldība apvienota ar spēku un vīrišķību. Tu vari dusmoties, kad nepieciešams, bet vari arī savaldīties kad nepieciešams. Un tev ir spēja neatriebties. Un tu ar skābu seju uz draudzi nenāc. Cilvēks ar skābu seju nevar sevi savākt, un viņš nekad neko nesasniegs. Izmaini to! Maini savu iekšieni un domā pareizi. Ģimenes vai draugi, kur viens no viņiem ir agresors. Piemēram, laulāts pāris, un viens no viņiem ir agresors, un viņiem ir lielā mīlestība. Kaut arī būs šī lielā mīlestība, attiecības izjuks, un tas sekos līdzi visu dzīvi, nekur tu nespēsi uzturēt attiecības, ne ar darba kolēģiem, ne citur. Ir jāiemācās sevi kontrolēt. Tie, kam ir pašcieņa, nedzīvos kopā ar tādu, kurš pastāvīgi izrāda agresiju. Ir jāspēj nepakļauties agresijai. Runa nav par vienu vai diviem strīdiem, bet ja tas ir regulāri. Maini mājas grupiņu, ja tev tur ir kāds agresors. Nāc pie manis, ieteikšu citu vadītāju, kurš neļauj tādām lietām notikt grupiņā.

9. Atturība.

Paškontrole. Tu valdi pār savu miesu. Atturība ir spēja pastāvēt dažādos uzbrukumos.

Dievs ir radījis mūs, lai mēs baudītu brīvību. Brīvība ir iespējama tikai caur Jēzu Kristu, kad Viņš atbrīvo tevi no iekšienes. Taču tu nevari dzīvot brīvībā, ja miesa tevi kontrolē. Miesas darbi apzīmē miesas vēlmes, un tās nepāriet tad, kad esi saņēmis Svēto Garu. Tu dzīvo brīvībai tikai tad, kad nepārtraukti dzenies pēc Gara augļiem un ignorē miesas darbus. Nepārtraukti strādā pie tā. Staigājiet Garā, tad jūs miesas kārību savaldīsiet!

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunu “Miesas darbi un Gara augļi” pierakstīja Inguna Kazāka, Dana Šaicāne un Iveta Kļavinska, rediģēja Ieva Našeniece