Šodienas tēma ir mīlestība.
Kas ir mīlestība? Kā mīl Dievs? Kā mīlēt Dievu un cilvēkus? Mēs šodien atbildēsim uz šiem jautājumiem. Mēs ieskatīsimies Bībelē. Ko Bībele saka par to, kas ir mīlestība? No kurienes tā nāk? Kā to saņemt un kā – dot? Lai to izprastu, mēs sadalīsim mīlestību vairākās daļās. Lai Jēzus Kristus žēlastība, Dieva mīlestība un Svētā Gara sadraudzība pie mums darbotos pilnā mērā, mums ir jāizprot Dieva vārds un ko tas saka par mīlestību. Jēzus tevi mīl!
„Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl.” (1. Korintiešiem 2:9)
Lai saņemtu Dieva svētības jeb simtiem apsolījumu, kas ir minēti Bībelē, mums ir jāizpilda kāds nosacījums – ir jāmīl Dievs. Lai nonāktu mūžīgajā dzīvībā debesīs, mums jāievēro viena nianse – mums ir jāiemācās mīlēt.
Es nopirku šokolādīti, uz kuras ir rakstīts Grēko droši, dzīve ir īsa. Te noteikti ir domāts ēst daudz saldumu, jo dzīve ir īsa, bet patiesībā ir tieši otrādāk – dzīve ir īsa tieši tāpēc, ka cilvēks grēko. Arī pārmērīga saldumu ēšana saīsina dzīves ilgumu. Visas nelaimes, problēmas un ciešanas uz zemes ir viena iemesla dēļ – tas ir grēks. Dievs visu radīja ideālu, bet cilvēks to sabojāja. Cilvēki paklausīja velna meliem un visu sabojāja, un to sauc par grēku. Ja mēs grēkojam, Dievs mūs nevar svētīt, un mēs nevaram baudīt Dieva mīlestību pilnā mērā. Pasaulē ir nepareiza izpratne par mīlestību. Arī draudzēs, kristiešu aprindās ir nepareiza mīlestības izpratne. Nemīlēt tā, kā Dievs to grib, ir grēks. Lai arī par mīlestību dzied tik daudz dziesmu, rāda filmas un runā, pasaulē ir maz mīlestības. Estrādes mūzika stāsta tikai par mīlestību, šķiet, ka apkārt ir tik daudz mīlestības, Valentīndiena, Māmiņdiena un citas dienas, bet kādēļ tad pasaule ir tāda, kāda tā ir? Kāpēc ir tik daudz slimības, depresija un nabadzība? Kāpēc ir netaisnība? Jo cilvēki neizprot to, kas patiesībā ir mīlestība. Es šodien gribu no Bībeles tev atklāt, kas ir mīlestība, kā mīlēt Dievu, kā mīlēt cilvēkus un kā baudīt Dieva mīlestību.
Ja mēs nepareizi izprotam to, kas ir mīlestība, var izrādīties, ka mēs patiesībā nemīlam Dievu un cilvēkus. Var izrādīties, ka daudzi cilvēki, par kuriem mēs esam domājuši, ka viņi nebūs debesīs, tur būs, un daudzi cilvēki, par kuriem mēs domājam, ka viņi noteikti būs debesīs, tur nebūs. Atslēga ir mīlestībā. Bībele saka – mīlestība ir pilnības saite. Mīlestība ir pāri visam. Mīlestība ir svarīgāka par ticību. Vēstules korintiešiem 13. nodaļā ir skaidri rakstīts, kas un kāda ir mīlestība. Tur ir rakstīts, ka mīlestībai ir jābūt pāri tam, ko mēs darām. Bez mīlestības es esmu nekas. Bez mīlestības mēs esam šķindoši zvārguļi, tukši.
Kā skaidrojošā vārdnīca definē mīlestību? Intīmas, dziļas un noturīgas, pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi darboties šī cilvēka labā. Platoniskā mīlestība – mīlestība bez jutekliskuma. Tik daudz rakstīts par sajūtām un tik maz – par platonisko mīlestību, kas ir balstīta uz lēmumiem. Paplašinātais skaidrojums: Intīmas, dziļas un noturīgas, pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku vai cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību, kas rosina pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka vai cilvēku grupas, vai parādības labā. Arī – dziļa sirsnība, draudzība un interese. Lūk, to saka pasaulīgā skaidrojošā vārdnīca. Pasaulē liels fokuss ir uz to, ko tu jūti pret cilvēku. Un tā arī ir pasaules problēma. Tā ir arī kristiešu problēma. Cilvēki nesaprot, kas patiesībā ir mīlestība, jauc to ar citām lietām. Mīlestība sastāv no vairākās daļām. Ir kaut kas, kas ir pāri sajūtām, un par to mēs arī runāsim. Visas mūsu problēmas ir no nepareizas mīlestības izpratnes un pielietojuma. No tā rodas problēmas attiecībās, ģimenē, darbā, biznesā, visur. Emocionālas problēmas, slimības un depresija ir no nepareizas mīlestības izpratnes un tās pielietojuma. Šodien mēs to noskaidrosim un noregulēsim mūsu mīlestības izpratni. Tu tici Bībelei? Tu tici, ka Bībele ir Dieva vārds?
Bībele runā par dažāda veida mīlestībām. Piemēram, ir rakstvietas, kurās latviešu tulkojumā vairākas reizes ir minēts vārds „mīlestība”, bet grieķiski ir minēti dažādi vārdi. Es nezinu grieķu valodu, bet, lai labāk izprastu Bībeli, es to lasu divās valodās – latviešu un krievu. Ir četri mīlestības veidi.
1. Erosa mīlestība.
Pats zemākais mīlestības veids. Tā ir romantiskā, fiziski pievilcīgā mīlestība pret pretējo dzimumu, ieskaitot seksuālas attiecības. Dieva griba ir, ka šī mīlestība izpaužas tikai laulībā. Ārpus laulības nav erosa mīlestības. Šeit jau rodas ļoti liela problēma. Lielākā daļa cilvēku tieši šo uzskata par mīlestību, bet tā ir dzīvnieciska dzimumtieksme cilvēka miesai. Skaties uz sevi tā, kā Dievs par tevi saka un kā Viņš tevi ir radījis. Katru cilvēku Dievs ir radījis ar iedzimtu dzimumtieksmi, tieši tāpat kā tas ir trušiem, kaķiem, suņiem, begemotiem, ziloņiem. Dzīvniekiem nav gars, bet viņiem ir instinkti. Katra cilvēka miesai, arī kristiešiem, ir dzimumtieksme.
Pastāv tāda lieta kā mūsu griba un prāts jeb lēmumi. Piemēram, es pieņemu lēmumu iekārot tikai savu sievu, un eross mīlestība man ir tikai uz savu sievu. Ja es ieraugu skaistu sievieti un kaut kur manā miesā pamostas eross, es ar savu gribu novirzu savas domas prom no tā. Miesa ir stulba. Miesa nedomā, miesa tikai grib, tai ir instinkti. Erosa mīlestība ir balstīta uz instinktiem. Tā mēs esam iekārtoti. Tā ir mīlestības zemākā forma, kas piemīt tikai miesai. Tās ir miesas baudas, un miesai tās gribās, bet tu ar savu gribu to kontrolē. Vai arī nekontrolē, un tad tas izraisa problēmas. Sekas ir ārlaulības bērni, izārdītas ģimenes, kroplīgi raksturi un emocijas, seksuāla izmantošana, pedofilija, homoseksuālisms, dažādas kroplības, perversijas, nekrofilija, ekshibicionisms jeb mētelīšu virinātāji un citi tādi. Erosa mīlestības pamatā ir dzīvnieciskas tieksmes. Šādi akti cilvēkiem izraisa traumas, īpaši bērniem, sekas tam ir emocionālas, garīgas un fiziskas problēmas, slimības. Erosa mīlestība nav nekas īpašs. Ja cilvēks piekopj erosa mīlestību ārpus laulības, tas nozīmē, ka viņš nemīl ne šo otru cilvēku, ne sevi, ne Dievu. Ja cilvēks mīl Dievu, tad viņš ar erosa mīlestību mīl pareizi, kā Dievs to vēlas, – laulībā.
2. Filio mīlestība.
Filio mīlestība ir saistīta ar dvēseli, un dvēsele sastāv no prāta, emocijām un gribas. Tā ir jutekliskā mīlestība, sajūtas. Starp mani un tevi var būt filio mīlestība, un tas ir pilnīgi normāli. Tev patīk kāds cilvēks, tu mīli viņu, tā ir draudzība, patīkamas izjūtas otra cilvēka klātbūtnē, bet tā nav erosa mīlestība. Tiklīdz cilvēks pārkāpj šo robežu, rodas problēmas. Piemēram, mēs līderu komandā, mājas grupiņā mīlam cits citu, mēs kopā pavadām laiku, ēdam pusdienas, es mīlu katru no viņiem ar filio mīlestību. Filio mīlestība ir izjūtas, pieķeršanās cilvēkiem, lietām, parādībām, tas ir normāli, taču, ja mēs balstāmies tikai uz sajūtām, šāda mīlestība ir nepastāvīga. Jau laulība tiek balstīta tikai uz filio mīlestības, tad pavisam drīz tā tiek šķirta, jo vienu dienu jūt, ka mīl, otru dienu jūt, ka nemīl. Ja tu nemīli savu sievu vai vīru, tev putra ir galvā, tev nav pareiza saprašana par mīlestību vai arī tu negribi to saprast. Nav svarīgi, ko tu jūti, svarīgi ir, ko tu dari. Ja tu gribi cilvēku, kuru tikko esi ieraudzījis, vai nu tas ir eross, vai arī tikai filio mīlestība. Ja mūsu lēmumi izriet no mūsu sajūtām, tas ir nepastāvīgi, un tajā brīdī, kad sajūtas pazudīs, tev šķitīs, ka tu vairāk nemīli. Lūk, kur pasaulē sākas lielais haoss. Mīl, nemīl, mīl, nemīl. Filio mīlestība ir saistīta ar dvēseles pieķeršanos. Tā ir draudzība.
3. Cilvēciskā agape mīlestība.
Šis ir mans mīlestības iedalījums, saņemts lūgšanās. Agape mīlestība ir visaugstvērtīgākais mīlestības veids, pati augstākā mīlestība ir dievišķā agape mīlestība, kas ir ceturtais mīlestības veids. Cilvēciskā agape ir pāri filio mīlestībai un pāri erosa mīlestībai. Agape mīlestība ir garīgā mīlestība, kas ir balstīta uz lēmumiem. Šajā gadījumā ir runa par pasaulīgo, cilvēcisko agape mīlestību, kas ir iespējama, kad cilvēks pieņem lēmumu mīlēt otru cilvēku, neskatoties uz jūtām. Piemēram, mīlestība uz savu dzimteni. Tu mīli Latviju? Kad valdībā kāds kaut ko sastrādā, tu joprojām mīli Latviju? Kā es mīlu savu sievu? Es mīlu viņu ar agape mīlestību, lai arī trīs dienas ir filio, bet vienu dienu nav, vienu nedēļu ir eross, otru nedēļu nav, bet es tik un tā viņu mīlu. Garīgā mīlestība ir saistīta ar manu lēmumu. Es pieņemu lēmumu mīlēt. Šodien no rīta iegāju pie savas sievas un teicu: „Kāds tevi ļoti mīl.” Un viņa zina, par ko ir runa. Ja filio vai eross var nebūt, tad agape mīlestība ir stabila, pastāv vienmēr. Arī cilvēki bez Dieva spēj mīlēt ar cilvēcisko agape mīlestību, bet agri vai vēlu viņi sapīsies starp eross, filio un cilvēcisko agape. Jo viņiem nav iekšēja garīga spēka, viņu gars nav atdzimis no augšienes, Dieva Gars nemājo viņos, un viņi nav spējīgi pilnvērtīgi kontrolēt savu miesu un dvēseli, viņi to vienkārši nespēj. Agri vai vēlu kaut kur viņi kļūdās.
4. Dievišķā agape mīlestība.
Šī mīlestība ir kristiešiem, kuri ir piedzimuši no augšienes. Tas ir Svētā Gara spēks. Jēzus māca mīlēt savus ienaidniekus ne ar erosu vai filio, bet ar agape. Tas ir lēmums mīlēt otru cilvēku, pat savu ienaidnieku, un tas ir iespējams Svētā Gara spēkā. Uz cilvēkiem, ar kuriem tu esi mazāk kopā, tev var būt agape mīlestība, bet uz cilvēkiem, ar kuriem esi kopā, bez agape mīlestības agrāk vai vēlāk izveidojas arī filio mīlestība, un tas ir pareizi. Ja tu pieņem lēmumu iet savā lūgšanu kambarī, lūgt un slavēt Dievu, un tu to dari, agrāk vai vēlāk tu to iemīli, arī ar sajūtām tu iemīli Dievu.
„Bet Es jūs pazīstu, ka Dieva mīlestība nav jūsos.” (Jāņa 5:42)
To Jānis saka farizejiem, jūdiem. Viņi pildīja reliģiskus rituālus, bet Dieva mīlestības viņos nebija, tas nozīmē to, ka cilvēki, kuri apmeklē baznīcu, patiesībā var būt bez Dieva mīlestības. Viņi var nezināt, kas tas ir, un nemācēt mīlēt. Jaunpiedzimuši cilvēki prot mīlēt. Jā, viņi nav pilnīgi un kļūdās, tomēr viņiem ir lēmums, un viņi spēj mīlēt cilvēkus. Caur Jēzus asinīm mēs esam pilnīgi pilnībā, un mēs spējam mīlēt katrs savā līmenī, un mīlēt ir jāmācās. Atceries, ka mīlēt nav viegli, mīlēt ir grūti. Mīlēt var iemācīties. Tas nav kaut kas, kas atnāk pats no sevis. Lūk, lielākā kļūda pasaulē un arī kristiešiem, kuri neizprot šīs lietas, un tas atnes milzum daudz problēmas, ieskaitot slimības, nabadzību, perversijas un emocionālas problēmas, galu galā var zaudēt arī mūžīgo dzīvību.
Tālāk aplūkosim to, kā mīl Dievs. Mēs tikko noskaidrojām, ka pastāv četri mīlestības veidi, un agape mīlestība ir pāri visam. Tā kontrolē gan fileo, gan eros. Tiklīdz šī kārtība tiek sajaukta, rodas problēmas. Agape kontrolē gan miesu, gan dvēseli, tomēr bez Dieva gara, bez dievišķās agape mīlestības pilnībā sevi kontrolēt nav iespējams.
Dievs Pats ir Mīlestība.
„Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība.” (1. Jāņa 4:8)
Šeit ir runa par lēmumu mīlēt Dievu, nevis sajūtām. Nav svarīgi, vai tu jūti vai nejūti mīlestību pret Dievu, svarīgs ir tavs lēmums. Tieši tāpat nav svarīgi tas, kā es jūtos, bet svarīgi ir tas, ko es daru. Protams, ka bez sajūtām ir grūti dzīvot, taču tās agri vai vēlu parādīsies pēc tam, kad būsi pieņēmis lēmumu.
„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību (..)” (Jāņa 3:16)
„Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” (Romiešiem 5:8)
Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Viņš nāca cilvēka miesā, izcieta pazemojumus, spīdzināšanu un nāvi, trīs dienas bija kapā un augšāmcēlās. Dieva mīlestība ir upurējoša un karsta. Dievs atdeva un iztukšoja Sevi visu, lai izglābtu tevi un mani. Ikviens, kurš tic Viņa mīlestībai, ir izglābts.
„Bezdievja ceļš Tam Kungam ir negantība, bet, kas dzenas pēc taisnības, to Viņš mīl.” (Salamana 15:9)
Dievs mīl tos, kuri cenšas mīlēt Viņu. Dievs mīl visus cilvēkus, arī tos, kuri Viņu nemīl, tomēr Dieva mīlestību var baudīt tikai tie, kuri to pieņem. Dievs nevar mīlēt tevi, ja tu Viņu nepieņem. Iespējams, ka tev ir pieredze ar kādiem ģimenes locekļiem – tu nevari viņiem dāvāt savu mīlestību, ja viņi to nevēlas pieņemt. Arī jaunpiedzimuši kristieši, kuri nereti buntojas, aiz muguras runā sliktas lietas un tamlīdzīgi, nevar pilnībā saņemt Dieva un vadītāja mīlestību, jo paši negrib to pieņemt. Dievs mīl tos, kuri pieņem Viņa mīlestību, un arī tos, kuri nepieņem, bet šī mīlestība nav ieraugāma, jo cilvēks pats no tās atsakās. Dieva mīlestību bauda tikai tie, kas Viņu pieņem.
Kā mīlēt Dievu un cilvēkus? Es apvienoju šos jautājumus, jo tie ir ļoti saistīti, tomēr neliels nodalījums starp tiem būs. Pirmkārt, mīlestība ir lēmums un darbi. Vispirms ir agape mīlestība, tikai pēc tam seko viss pārējais.
„Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles.” (Jāņa 14:15)
Turēt Jēzus pavēles ir Bībelisks veids, kā mīlēt.
„Kam ir Mani baušļi un kas viņus tur, tas Mani mīl; bet, kas Mani mīl, to Mans Tēvs mīlēs un Es to mīlēšu un tam parādīšos.” (Jāņa 14:21)
Veids, kā mēs varam mīlēt Dievu pēc Viņa prāta, ir paklausīt Viņa gribai. Kā piemēru pastāstīšu kādu stāstu no savas dzīves. Pirms es iepazinu Dievu, es nemācēju strādāt. Ilgākais laiks, ko es spēju noturēties vienā darba vietā, bija 4 – 6 mēneši. Mans kopējais darba stāžs līdz 30 gadu vecumam, tas ir, līdz brīdim, kad iepazinu Dievu, bija kādi 7 – 8 mēneši. Tik daudz visas savas dzīves laikā es biju strādājis. Tajās aprindās, kurās es uzturējos, strādāt bija negods. Tur viss bija otrādi – ja normāliem cilvēkiem darbs ir gods, mums tas bija negods. Arī cietumā, kurā man pēc tam ilgu laiku nācās uzturēties, valdīja tāds pats uzskats, un es principa pēc nestrādāju. Toreiz es domāju, ka es kaut kas esmu tādēļ, ka nestrādāju, jo darbs iedragātu manu reputāciju. Tādas ir kriminālās aprindas – šādiem cilvēkiem ar smadzenēm un veselo saprātu maz kas kopīgs. Pēc tam, kad es iepazinu Dievu, viena no pirmajām lietām, ko es sapratu, bija, ka man ir jāstrādā un ka man pašam sevi ir jāuztur. Es biju piedzimis no augšienes, un Svētais Gars mudināja mani pieņemt šo lēmumu. Es biju agape un fileo mīlestības uz Dievu pārpilns, un es uzreiz nolēmu pieņemt lēmumu sākt strādāt. Toreiz par samaksu es nedomāju vispār, jo Dieva vārds saka: „Kas nestrādā, tam nebūs ēst.” Bībelē ir teikts: „Visu, ko dariet, dariet kā Tam Kungam!” Es nolēmu darīt savu darbu tā, it kā es to darītu Dievam, par samaksu nedomājot. Es gāju tur, kur varēja dabūt darbu, un vienkārši strādāju. Toreiz es pelnīju 2 latus dienā, un reti kurš cilvēks būtu gatavs strādāt par tādu samaksu. Vēlāk pavērās kāda cita iespēja, un es strādāju lauksaimniecībā, līdz kurai katru rītu nācās doties ar kājām aptuveni 45 minūtes. Es pilnībā nedomāju par naudu, es zināju Dieva pavēli – man ir jāstrādā. Šobrīd es noteikti tā nerīkotos, bet runa ir par pašu principu. Ja tev ir pietiekoši skaidrs prāts, tu vari izvēties no vairākiem darbiem labāk apmaksātu, jo Latvijā darbu ir patiešām daudz. Es strādāju šajā saimniecībā, pelnīju naudu, taču uzreiz savam šefam teicu: „Trešdienas ir manējās.” Trešdienās man bija jābūt dievkalpojumā. Kad mani kāds centās aizturēt, es vienkārši „pacēlu cepuri” un aizgāju. Strādāšana pēc principa – tā ir agape mīlestība pret Dievu. Viss ir ļoti vienkārši – es mīlu Dievu, Dievs grib, lai es strādāju, es eju un daru to. „Kas Manus baušļus netur, tas Mani nemīl,” saka Jēzus. Ja tu ilgstoši un bez attaisnojoša iemesla nestrādā, uzdod sev jautājumu, vai tu tiešām mīli Dievu un cilvēkus? Katrs cilvēks ir radīts ne tikai tādēļ, lai nopelnītu sev iztiku, bet arī, lai būtu derīgs sabiedrībai. Dievs tā ir iekārtojis, ka mums ir jāpiepilda citu vajadzības. Arī es piepildu tavas vajadzības un par to saņemu naudu. Kāds cilvēks reiz man rakstīja, ka mācītājam būtu jābrauc ar tramvaju. Man radās jautājums, varbūt mācītājam būtu jāiet arī pa krūmiem un jālasa pudeles? Mācītājam par savu darbu ir jāsaņem pieklājīga alga, tomēr es nekad neesmu iedomājies kalpot Dievam algas dēļ. Kad es sāku kalpot, draudzes vispār nebija, un tās veidošanā tika ieguldīti mani līdzekļi. Pats svarīgākais, kādēļ tu strādā vai kalpo, ir nevis alga vai pašlabums, bet gan tādēļ, ka tā ir Dieva griba. Pārējās lietas Dievs tev pieliks. Mīlestība, pirmkārt, ir lēmums un darbi. Pieņem lēmumu mīlēt Dievu arī šajā jomā un dari to.
Nav iespējams mīlēt tikai ar vārdiem. Ir bijuši neskaitāmi daudz gadījumi, kad laulātie viens otram saka, ka mīl, tomēr paslepus pārkāpj laulību. Tā nav iespējams mīlēt. Vai arī, ja vīrs sit sievu, tomēr saka, ka viņu mīl. Tā nav mīlestība.
„Kad viņš mīlīgus vārdus runā, tad netici viņam, jo septiņas negantības mīt viņa sirdī.” (Salamana 26:25)
Mīlestība ir jāparāda darbos. Vīrs – aizved savu sievu ceļojumā, nopērc viņai jaunas drēbes vai gredzenu, aizved uz restorānu! Vārdiem vajag segumu. Piemēram, piedzēries vīrietis nes mājās savai sievai kādas puķes. Tā nav mīlestības izpausme, jo jau ar to vien, ka viņš dzer, viņš nemīl sievu. Mans tēvs nomira, kad man bija 4 gadi, un es viņu atceros ļoti maz. Viņš juta pret mani mīlestību, arī es pret viņu to jutu, tomēr viņš mani nemīlēja. Alkoholiķis nespēj normāli mīlēt. Mans tēvs bieži nebija mājās, mani vecāki izšķīrās – tā nav mīlestība. Tieši manas ģimenes šķiršanās dēļ manī radās alkoholisms un narkomānija. Cietumos apmēram 95% cilvēku ir nākuši no šķirtām ģimenēm.
Agape mīlestība ietver disciplīnu.
„Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem.” (Ebrejiem 12:6)
Piemēram, disciplinēts lūgšanu laiks – tas kaut ko prasa no tevis. Mīlēt Dievu nozīmē būt disciplinētam. Bez disciplīnas nav iespējams pilnvērtīgi mīlēt Dievu. Ja tu balsties tikai uz fileo, tad tu vari lūgt Dievu vienu dienu, kad sajūti vajadzību, taču pēc tam mēnesi nelūgt vispār, vajadzību nejūtot. Tā nav Dieva griba. Ja tu neregulāri pavadīsi laiku kopā ar Dievu, var gadīties, ka „atnāks eros”, un tu sagrēkosi. Pasaulē pieņemts uzskatīt, ka „mīlas amoriņš” šauj bultas, tad nu Bībele saka, ka mums jāuzvelk ticības vairogs, lai visas šīs nederīgās bultas atraidītu. Tam ir vajadzīga disciplīna!
Es atceros kādu gadījumu, kad kāds puisis bija izlējis spirtu un aizdedzinājis māju. Pēc tam, guļot slimnīcā, viņš mani ataicināja pie sevis. Kad es ienācu iekšā, viņš gulēja ar lielām, mīlestības pilnām acīm un sacīja: „Es mīlu Jēzu!” Varēja redzēt, ka viņš kaut ko tiešām ir piedzīvojis, taču pagāja 3 mēneši, un viņš Jēzu vairs nemīlēja. Šis puisis sacīja, ka mīl Jēzu tādēļ, ka juta mīlestību, jo bija saņēmis kādu piedzīvojumu no Dieva. Vēlāk, kad nepatikšanas bija beigušās, viņš turpināja sacīt, ka Jēzu mīl, tomēr viņa darbi rādīja pretējo – viņš dzēra, nemaksāja alimentus un tamlīdzīgi.
„Jo šī ir Dieva mīlestība, ka turam Viņa baušļus, un Viņa baušļi nav grūti (..)” (1. Jāņa 5:3)
„Jo baušļi: tev nebūs pārkāpt laulību, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs iekārot un ja vēl ir kāds cits bauslis, saņemami kopā šinī vārdā, proti: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Mīlestība tuvākajam ļaunu nedara: tātad bauslības piepildījums ir mīlestība.” (Romiešiem 13:9-10)
Bauslības piepildījums ir mīlestība. Bībelē ir minēti Desmit baušļi, un 4 no tiem ir vērsti un mīlestību uz Dievu, taču atlikušie 6 uz mīlestību uz cilvēkiem.
1. bauslis: Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā. Tas nozīmē, ka atzīt Jēzu Kristu par vienīgo Kungu ir mīlestība pret Dievu. Vai tu atzīsti, ka Jēzus ir vienīgais Kungs, vienīgais Glābējs un vienīgais ceļš uz Debesīm? Ja tu to atzīsti, tu mīli Dievu.
2. bauslis: Netaisi sev elku tēlu. Ja tu cīnies ar savām atkarībām vai paradumiem, no kuriem tev jātiek vaļā, tu mīli Dievu. Nevienmēr izdodas, tomēr, ja tu cīnies, tu mīli Dievu.
3. bauslis: Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt. Tas nozīmē neizmantot Dieva Vārdu savtīgiem mērķiem. Patiesai mīlestībai nevajag atzinību.
„Bet, kad tu dod mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara (..)” (Mateja 6:3)
Farizeji un jūdi izmantoja Dieva Vārdu saviem nolūkiem, lai kontrolētu tautu un cilvēkus, lai izskatītos labi un prestiži, ieņemtu labas vietas sabiedrībā, iegūtu labu izglītību un labu darbu. Visu, ko dari, dari Dievam, nevis sava labuma pēc. Negaidi atzinību un uzslavas no cilvēkiem.
4. bauslis: Piemini sabata dienu. Runa ir par svētdienu. Ja tu svētdienā esi dievkalpojumā, man ir pamats uzskatīt, ka tu kaut nedaudz mīli Dievu. Pakārto savu darbu un laiku visiem draudzes pasākumiem – tā ir mīlestība pret Dievu.
5. bauslis: Godini savu tēvu un savu māti. Kad bērni Dieva dēļ paklausa vecākiem, tā ir mīlestības izpausme pret Dievu. Ja vecāki pareizi audzina savus bērnus, tā ir mīlestības izpausme gan pret Dievu, gan pret saviem bērniem. Kad tu paklausi savam garīgajam vadītājam, tā ir paklausība Dievam. Arī paklausot draudzes mācībai un autoritātēm tu mīli Dievu.
6. bauslis: Tev nebūs nokaut. Cel cilvēkus, nevis pazemo. Nefokusējies uz kritiku, bet gan uz uzslavu un labajām īpašībām. Ar kritiku un pazemošanu cilvēku var gan emocionāli, gan garīgi nogalināt. Kad tu cel cilvēkus, tā ir mīlestība pret Dievu. Īpaši tie, kuri vada mājas grupiņas, tādā veidā mīl gan Dievu, gan cilvēkus. Arī paciešot otra izgājienus mēs mīlam Dievu un cilvēkus. Neviens no mums nav perfekts, mums vienam otrs ir jāpacieš, un to saka Bībele.
„(..) visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā (..)” (Efeziešiem 4:2)
Dieva vārds ir ļoti trāpīgs. Mums vienam otrs ir jāpanes.
7. bauslis. Tev nebūs laulību pārkāpt. Šeit komentāri ir lieki.
8. bauslis. Tev nebūs zagt. Kad tu apzodz tuvāko, tas ir ļaunums pret šo cilvēku, bet, kad tu ziedo, tu ziedo Dieva darbam savu desmito tiesu; kad mēs dodam, mēs darām Dieva gribu, tā ir mīlestība pret Dievu un arī pret cilvēkiem. Jo mēs kā draudze funkcionējam un izmainām cilvēku dzīves, izglābjot šos cilvēkus.
„(..) esiet bagāti arī šinī labdarības lietā. To es nesaku pavēlēdams, bet ar centību, kas redzama pie citiem, gribēdams pārbaudīt jūsu mīlestību, vai tā ir īsta. ” (2. Korintiešiem 8:7-8)
Kā Pāvils pārbauda korintiešu mīlestību? Pēc tā, kā tie ziedo Dievam? Šeit draudzē neviens neskatās uz rokām, kurš cik ziedo. Bet pārbaudi pats, cik tu ziedo, kādā mērā tu ziedo un dod finanses, pēc tā arī var pateikt, kāda mīlestība tev ir pret Dievu.
9. bauslis. Tev nebūs nepatiesu liecību dot, tātad, tev nebūs melot. Necel brālim nepatiesu liecību. Neaprunā. Lūk, tā ir mīlestība pret cilvēku, – tevi apmelo, tev ceļ neslavu, bet tu mīli savu ienaidnieku. Ja arī tev nav filio mīlestība pret šo cilvēku, tev ir agape mīlestība. Es ticu, ka ienaidnieku var iemīlēt arī ar filio, taču tam nepieciešams laiks.
10. bauslis. Tev nebūs iekārot. Ja tu centies turēt savu domu dzīvi tīru, saskaņā ar Dievu. Vai tu centies kontrolēt savu domu dzīvi? Ja jā, tu mīli Dievu. Varbūt tev ne vienmēr sanāk, bet tu centies, tātad tu mīli Dievu. Reizēm, mīlot Dievu un cilvēkus, nedot naudu cilvēkam ir mīlestība. Reizēm dot naudu cilvēkam nav mīlestība. Reizēm, dodot naudu cilvēkam, tu viņu pazudini. Kad tu uzturi cilvēku, kurš nestrādā, tu viņu pazudini, tikai tāpēc, ka tu dod naudu, nemācot viņam strādāt. Mums draudzē ir noteikums, ka mēs nekad neaizdodam naudu; ja kāds to dara, viņš sagādā problēmas pats sev. Tā ir mīlestība pret cilvēkiem. Ja tu dod, tad atdod un atpakaļ neprasi. Protams, ir kādi īpaši gadījumi, bet tādas lietas draudzē nenotiek, jo ir arī cilvēki, kuri nāk uz draudzi ar domu aizņemties naudu. Mums nav jāmāca viņam nestrādāt. Mēs neesam labdarības organizācija, kas atbalsta sliņķus, mēs neesam nodarbinātības aģentūra, kas maksā nestrādājošajiem. Ja tu nestrādā, tu neēd. Elementāri. Naudu neaizdod. Ja mēs aizdosim naudu, summas augs, un cilvēks to nespēs atdot. Tu domā, ka atdosi, taču, to vairs nespējot, aizej prom no draudzes. Tāpēc neaizdod, jo tā ir mīlestība pret Dievu. Ir noteikums – var atnākt piedzēries uz šejieni, taču, ja tu smirdēsi, tad, cienot apkārtējos, tevi izvedīs ārā. Ja kāds traucē dievkalpojumu, vai tad tā nav mīlestība, ka viņu iznes ārā no dievkalpojuma, lai netraucētu citus?
Reizēm nedot naudu ir mīlestība, reizēm dot – mīlestība. Reizēm pateikt – mīlestība, reizēm paklusēt – mīlestība. Reizēm kaut ko darīt ir mīlestība, reizēm neko nedarīt ir mīlestība. Mīli Dievu un mīli cilvēkus, pieņemot pareizus lēmumus.
Manas komandas līderim reiz bija problēma – viņš ļoti ātri brauca, viņam patika pārsniegt ātrumu. Taču tagad, kad braucām no Skrundas, man pa priekšu kāds ļoti lēni brauca, piebraucot tuvāk ieraudzīju – manas komandas līderis. Izkāpjot ārā galamērķī, viņš priecīgs iesaucās par to, kā visu ceļu nobraucis uz atļauto ātrumu. Bet vai tā nav mīlestība pret cilvēkiem – sevi, ģimeni, apkārtējiem? Elementāras lietas – mīlestība ir ikdienā. Ir par ko padomāt.
Aptuveni mēnesi atpakaļ man automašīna bija novietota Zinātņu akadēmijas stāvvietā, un man tika nozagti mašīnas spoguļi. Es devos uz Gogoļa ielas policiju, kur iesniedzu iesniegumu par zādzību. Un, ejot atpakaļ uz stāvvietu, tur skrēja kāds zaglis, kuram pakaļ dzinās policists. Es, trāpoties pa ceļam šim jaunietim, automātiski, nepiedomājot, pieliku viņam priekšā kāju. Šis zaglis nokrita, policists varēja viņu arestēt, taču šis zaglis sāka kauties un pārsita degunu policistam un izrāvās, lai bēgtu, kad es tam piestājos priekšā, lai viņš neaizbēgtu, taču beigās šis zaglis tik un tā aizbēga. Tas ir savs veids, kā mīlēt. Tu automātiski mīli cilvēkus, ja tu staigā Dieva ceļus, tu rīkojies pareizi, dažkārt pat to neapzinoties. Šis zaglis vēl kādu varēja apzagt, nogalināt. Tāpēc, mīlot cilvēkus, šis cilvēks ir jāaptur. Ir tāds teiciens – jo ātrāk iesēdīsies, jo ātrāk ārā iznāksi. Kad tu pārkāp sabiedrības likumus, kas nodrošina mūsu drošību, tu nemīli cilvēkus. Maksājot nodokļus, tu mīli cilvēkus, jo tas ir rakstīts Bībelē, kā arī tas dod algu, piemēram, policistiem, kas nodrošina cilvēku drošību.
Kā mīlēt cilvēkus? Es uz šo jautājumu tikko atbildēju, bet mums ir jāmīl tā, kā Jēzus mīlēja. Kā Viņš mīlēja?
„Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu.” (Jāņa 13:34)
Jēzus grib, lai mēs mīlam viens otru tā, kā Viņš mūs mīlēja. Vai mājas grupiņa ir tā vieta, kur ir jābūt mīlestībai? Vadīt mājas grupiņu, būt kopā mājas grupiņā – tā ir mīlestība pret Dievu un cilvēkiem. Ko Viņš teica Sīmanim Pēterim? „Tu esi klints, un uz tevis Es celšu draudzi cilvēkiem.” Tajā brīdī viņš nebija Pēteris (kas apzīmē klinti). Jēzus redzēja Sīmanī potenciālu, to, kas viņš būs. Jēzus redz to, kas šis cilvēks būs, nevis to, kas viņš ir tagad. Es arī tā redzu – es redzu tevi bagātu, stipru, veselu, spēcīgu personu, es redzu sevi kopā ar tevi debesīs. Redzi cilvēkā pozitīvās īpašības vairāk nekā negatīvās. Vai Jēzus bija viesmīlīgs? Vai viņš pabaroja 2000 cilvēku ar piecām maizēm un divām zivīm? Viņš nebija skops. Viņš apmeklēja cilvēkus, sludinot tiem Labo vēsti. Viņš lūdza, dziedināja, sludināja Prieka Vēsti nabagiem, akliem – gaismu, satriektos palaida vaļā. Sludināt cilvēkiem par Kristu ir mīlestība pret cilvēkiem un Dievu. Tie no jums, kas braucāt uz Skrundu pagājušajā nedēļā, – jūs izrādījāt savu mīlestību pret Dievu. Kurš ir iemetis ziedojumu evaņģelizācijas kastē – mīl Dievu un cilvēkus, jo ar šo naudu tiek nests evaņģēlijs citās pilsētās.
Kā rodas mīlestība?
Eross mīlestība rodas no instinktiem, no miesas. Pati par sevi tā nav kontrolējama. Šī sajūta vienkārši ir – tā cilvēks ir iekārtots. Sievietes mīl ar ausīm, vīrieši – ar acīm. Filio mīlestība rodas no sajūtām, kas izriet no lēmuma. Jo instinkts nav mīlestība. Bet šī sajūta veidojas no tā, ka tu pieņem lēmumu mīlēt. Tu esi ar šo cilvēku kopā un tādējādi tu iemīli šo cilvēku. Piemēram, Dieva vīru Sergeju Šidlovski tēvs audzināja par bokseri, kas šim cilvēkam ļoti nepatika. Gadu no gada viņš tika vests uz sacensībām, līdz mirklim, kamēr viņš iemīlēja šo sporta veidu. Kādā veidā? Darot. Kādā veidā var iemācīties ģitāru spēlēt? Spēlējot.
Man ļoti patīk audio aparatūras. Es dažkārt domāju, kas man vairāk patīk – pats aparāts vai mūzika. Dažkārt man patīk izskats šai aparatūrai. Protams, katram savs. Manai sievai tas nav saprotams. Sievietēm interesantākas šķiet citas lietas.
Tātad tas ir no lēmuma mīlēt.
„Un to es lūdzu, lai jūsu mīlestība vienumēr, pāri plūzdama, pieaugtu visā atziņā un izjūtā.” (Filipiešiem 1:9)
Pāvils lūdz un novēl, lai mīlestība pāri plūst atziņā un izjūtā, tas ir, agape un filio mīlestībā.
No ceturtās līdz astotajai klasei es mācījos sporta skolā, kur man prioritāte tika izvirzīta sportošana. Man ļoti nepatika, ka katru dienu bija daudz jāsporto, jāskrien, jo īpaši karstās vasaras dienās, ka pēc tam nebija vairs spēka nekam citam. Taču, ja tagad atskatos pagātnē, šodien es regulāri skrienu, sportoju. Tātad man tas ir iepaticies. Protams, es netiecos pēc augstiem rezultātiem, taču es mīlu sportot.
Kā pieaugt atziņā un izjūtā mīlestībā? Kā tas rodas? Pieņemot lēmumu to darīt. Kur rodas cilvēciskā agape? Vienkārši lēmumā. Es rīkošos pret Dievu un cilvēkiem tā, kā to grib Dievs. Es darīšu un centīšos – es mīlēšu. Un pēc tam no tā izriet filio, – tu iemīli to, ko tu dari.
„(..) mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.” (Romiešiem 5:5)
No kurienes rodas mīlestība? No Svētā Gara, kas iemājo tevī, izlejot mīlestību tevī, pēc tam, kad tu ieaicini Jēzu savā sirdī. Tad to var arī just un sajust. Vai tu redzi atšķirību starp pagājušo dievkalpojumu un šo? Šodien ir silti, pagājušo reizi bija auksti. Vai tev nebija grūtāk slavēt Dievu, mīlēt cilvēkus aukstumā? Šodien jau bija labāk. Bet mēs mīlam neatkarīgi no apstākļiem, un tad atnāk arī sajūtas.
„Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis. Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un, ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka. Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies. Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu. Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts. Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.” (1. Korintiešiem 13:1-13)
Kā mīlestībā tu atbildi citiem? Laipni, lēnprātīgi?
Katram no mums būs mājas uzdevums: ieplāno 3 mīlestības darbus šajā nedēļā. Tagad pieraksti un ieplāno trīs mīlestības darbus, kurus tu šonedēļ izdarīsi. Un izdari! Tas var būt jebkurā mīlestības veidā – kalpošanā, ģimenē, sievai, vīram.
Un nobeigumā, novēlējums jums:
„Kunga Jēzus Kristus žēlastība un Dieva mīlestība un svētā Gara sadraudzība lai ir ar jums visiem! ” (2. Korintiešiem 13:13)
Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece, Monta Gulbe un Anna Brača
