Mācītājs pirms pāris nedēļām solīja,

ka satricinās mūs, izmainīs mūs pašos pamatos. Ka liks mums uzplaukt. Kā tu jūties? Lieliski, vai ne? Ir izmaiņas mūsu dzīvēs. Cik pēdējie sprediķi tev ir palikuši atmiņā? Man trīs. „Mīlestība līdz galam”, „Kā pastāvēt kārdināšanā”, „Kāpēc ir jāatturas no grēka”.

„Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu.” (Jāņa 13:34)

Pirmkārt, mīlestība līdz galam. Mīliet cits citu. Lai pasaule tiktu glābta, mums ir jāiepazīst Dieva mīlestība, jo tikai tā ir pilnīga. Tad nenotiktu kari, nebūtu nodevība, ļaunums. Pasaule būt perfekta. Tāda kā debesu valstība, kā paradīze. Cilvēki vairāk nekomunicē cits ar citu. Padomā, kādi mēs esam palikuši. Atceraties, kāda rosība bija PSRS laikā autobusos? Cilvēki komunicēja, draudzējās, pļāpāja. Toreiz bija tirgus, cilvēki cits ar citu runājās. Tur izpaužas mīlestība. Dieva mīlestība. Parunāties ar cilvēkiem.

Otrkārt, pastāvēt kārdināšanās. Ja mēs pastāvam, mēs paši vairs nedarām ļaunumu, negrēkojam, un pasaule jau sāk līdzināties paradīzei. Pareizi? Tā tas ir. Ja mēs negrēkojam un nedarām ļaunu.

Treškārt, jāatturas no grēka. Šis sprediķis nostiprina prātu un palīdz pastāvēt kārdināšanās. Kādus divus mēnešus atpakaļ, braucot no Latgales, es redzēju puisi, kurš gribēja tikt mājās, stopējot mašīnas. Lai arī īpaši runātīgs es neesmu, es tomēr viņu paņēmu mašīnā, jo esmu taču kristietis. Šī apstāšanās man radīja zināmas neērtības. Apstājos, lai viņu paņemtu, viņš vaicāja: „Uz kurieni Jūs braucat?” „Uz Rīgu.” „Es arī.” Es nopriecājos un teicu: „Sēdies.” Mēs sākām pļāpāti. Par pastāvošo iekārtu, par Ukrainu, par politiku, par izglītību, par ģimenes vērtībām. Pusi ceļa nobraucām, kad viņš iegrima pārdomās un prasa man: „Tiešām viss ir tik slikti?” Un tad mēs atsākām sarunu, viņš teica: „Cilvēki jau diezgan ilgi mēģina atrast to laimes formulu, to ideāla formulu, kas līdzinās nirvānai.” Kas ir nirvāna? Tā ir pilnīga laime, miera, atbrīvotības stāvoklis. Pilnība. „Cilvēki jau pie tā ļoti ilgi strādā, meklē un nevar atrast šo formulu.” Es viņam jautāju: „Kā tu domā, vai šī formula jau sen nav izdomāta? No seniem laikiem. Vai ir tāda formula? Tikai ļaunums un kārdināšanas ir aizmiglojušas mums acis.” Tad mēs sākām runāt par Dievu. Pēc tam šis cilvēks izkāpa no mašīnās laimīgs un pārdomu pilns.

Par ko ir šis stāsts? Šonedēļ, atverot draudzes mājaslapu, mana telefona monitors pastāvīgi rāda trīs uzrakstus – mīli, pastāvi kārdināšanā, negrēko. Tātad – mīli, stāvi kārdināšanā un negrēko. Un es caur to visu redzu šo formulu, kas ir nepieciešama ikvienam no mums. Mēs nākam uz dievkalpojumu ar grūtām sirdīm. Mums kaut ko vienmēr vajag, kaut kas sāp. Lūk, formula, kas tev vajadzīga. Mīli, stāvi kārdināšanā, negrēko! Tu teiksi: „Jā, bet es taču mīlu Tevi, Dievs, es nāku uz grupiņām, man ir disciplinētas personīgās attiecības ar Dievu, es negrēkoju, pastāvu kārdināšanā.” Mums ir problēma.

„Jo Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo.” (Lūkas 19:10)

Jēzus ir tevi atradis un izglābis. Kā tu tagad dzīvo, kad esi glābts? Gan jau, ka labi, ir par ko priecāties. Kā Viņš tevi atrada? Vai uz tevis nolaidās balodis? Vai uguntiņas nonāca no debesīm? Nē, kāds cilvēks tev pastāstīja par glābšanu, par Glābēju. Un nekā savādāk! Ne jau tu pats, bet kāds tev to ir pastāstījis, ja ne tagad, tad varbūt bērnībā, kad tu nemaz to neatceries. Dieva Vārds ir tevī ielikts varbūt bērnībā. Tavs uzdevums ir glābt pazudušos. Vai tu zini, cik daudz mums ir jāglābj pazudušie? Atradu statistikas datus. Pasaulē ir 5,7% glābti cilvēki. Mums ir jāglābj pazudušie. Redzi, cik daudzi nepazīst Dievu? Dieva vārds saka:

„Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.” (Mateja 28:19)

Esi jau visiem draugiem, ģimenei, radiem evaņģelizējis? Jēzus nekad neatteicās iet naidnieku namos un sludināt tiem. Kā gan savādāk tu vari izglābt dvēseles? Kāds Dieva vīrs Viljams Bārklijs saka, ka kristietim nedrīkst būt sastinguma stāvoklis. Viņš runā par stinguma, stīvuma un apstāšanās ļauno garu. Pēc Kristus vārdiem, kas neiegūst, tas izkaisa. Kas neņem no jauna, kas neiegūst, tam viss birst pa visām malām ārā. Viņš paliek tukšs. Tātad cilvēkam vienmēr jāiet uz priekšu, citādāk viņš paliks iepakaļ. Tu jau zini mācītāja piemēru par pudeles mešanu gaisā. Kas notiks, kad tā kritīs lejā pēc tam, kad bijusi apstājusies gaisā? Tā saplīsīs. Nevis cilvēks paliks iepakaļ un dosies atpakaļ, bet viņš saplīsis. Nav cita ceļa. Pudele krīt un plīst. Tāpat arī ar cilvēku. Dievs ir pilnīgs. Ikreizes, kad dzirdi Dieva gribu, tev ir jāceļas un jādara. Viņš lieto mūs ikdienas. Viņš pavada mūs ar brīnumiem un zīmēm. Kad? Tad, kad darām. Ielaid patieso, neizmērāmo Dieva mīlestību savā sirdī. Dieva pilnīgā mīlestība ir tāda, ka mums gribās kliegt par sātana darbiem un raudāt par neglābtajiem.

„Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dēla valstībā.” (Kolosiešiem 1:13)

Dzirdi? Dievs tevi ir izrāvis. Vai esi domājis, kas tu būtu, ja Jēzus tevi nebūtu izrāvis? Aizdomājies par to. Mums ir ar lielu spēku jāceļas un jāizrauj cilvēki no tumsības. Kā to darīja Jēzus, pa vienam vai komandā. Mēs varam kalnus gāzt. Mācītājs mums ir teicis, ka mēs esam mazi zobratiņi lielā mehānismā. Vai tu zini, ka Dievs ir tevi licis par gaismu pagāniem, lai tu būtu par pestīšanu viņiem?

„Bet Pāvils un Barnaba, paļāvības pilni, sacīja: “Dieva vārdu vajadzēja vispirms jums sludināt; bet, kad jūs to atmetat un sevi neturat par mūžīgās dzīvības cienīgiem, lūk, tad mēs griežamies pie pagāniem.” (Apustuļu darbi 13:46)

 

Viljams Bārklijs komentē, ka nevienam kabatā nav caurlaide uz Debesu valstību. To cilvēks saņem par cīņu visas dzīves garumā. Cīnies ieiet pa šaurajiem vārtiem. Grieķiski cīnīšanās ir „agonija” – stipra cīņa. Mums ir tieši tāpat jācīnās par katru neglābtu dvēseli. Vai nav tā kā sportistiem? Nu, tu startē olimpiskajās spēlēs, esi izlicis sevi uz visiem 100%. Tu esi sasniedzis neiespējamo, izdarījis maksimumu, ko tavs ķermenis prot un var. Taču nākamajā gadā tu ieplāno būt labāks – par divām sekundēm labāks. Palielināt savu rezultātu. Kā tev šķiet, vai tas ir iespējams, ja esi jau tā izdarījis uz maksimumu? Šķiet neiespējami, vai ne? Tu esi atvedis pie Dieva visus savus draugus un paziņas, cik vien tas ir bijis iespējams? Sportisti katru gadu uzlabo savus rezultātus. Tieši tad, kad tie šķiet lieliski, tie vienmēr tiek uzlaboti. Visi, kurus pazīstu, esmu atvedis uz draudzi? Draugus, kolēģus, visus telefona kontaktus. Cilvēki sociālajos tīklos, ģimene, ģimenes radi. Visi, maksimums, kas vien ir iespējams. Vairāk nav iespējams? Var!

„Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.”” (Apustuļu darbi 1:8)

Ar Dievu viss ir iespējams, ar Viņu nepastāv maksimums. Man grupiņā kāds teica: „Mani pārņem bailes, vai es varēšu. Es zinu, ka nav no kā baidies, bet es baidos.” Jēzus saka, ka, ja jūsu ticība būtu kā sinepju graudiņš, jūs bīdīsiet kalnus. Graudiņš ir mazs, taču to redzēt var. Saprotat, cik lielu ticību mums vajag, lai bīdītu kalnus? Lai mūsu maksimums izzustu, lai mūsu miesai un prāta spējām nebūtu robežu. Vai tu gribētu būt supermens, lai vairotu Dieva valstību šeit virs zemes? Mūsu sirds stāvoklis liks atraisīties visām mūsu iespējām. Dievs caur ikvienu no mums rādīs brīnumus un zīmes. Ielaid šo Dieva mīlestību sevī, cik vien dziļi iespējams, savā prātā, sirdī. Tu redzēsi, kā Viņš vada tavu dzīvi.

„Apustuļi ar lielu spēku apliecināja Kunga Jēzus augšāmcelšanos, un liela žēlastība bija ar viņiem visiem.” (Apustuļu darbi 4:33)

Ko viņi darīja? – Sludināja. Skaties tālāk:

„Viņu starpā arī nebija neviena, kam kā trūktu; jo tie, kam bija tīrumi vai nami, tos pārdeva un atnesa maksu par pārdoto un nolika apustuļiem pie kājām; un katram tika izdalīts, kā kuram vajadzēja.” (Apustuļu darbi 4:34-35)

Draudzē tik daudzi ir dziedināti, ieguvuši finansiālu brīvību, ir pilnībā izmainītas dzīves, vairs neslimo. Iespaidīgi. Vai kāds var vispār mēģināt apšaubīt šos vārdus Bībelē? Kad viņiem nekā netrūka? Kad viņi sludināja. Tātad, kas mums ir jādara? Jāsludina, jāevaņģelizē. Vai mums ir jābaidās, ka mums kaut kas nesanāks? Nē, nav. Vai tu tici? Vai tu vari kalnus bīdīt? Tagad tu zini, cik lielu ticību vajag. Tagad tu varēsi, ja tu vēl nevari. Lieto šo formulu, ko Dievs caur mācītāju mums ir atklājis. Mīli, pastāvi kārdināšanā, negrēko. Uzcītība, centība, nodošanās, vēlēšanās. Un zini, kas tad notiks?

„Un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja.” (Apustuļu darbi 2:2)

Zini, kā būs? Piepeši no tevis nāks Dieva varenība un piepildīs visu zemi! Tieši tu būsi tas, kurš ies un darīs! Dievs lietos tieši tevi un tagad, tādu, kāds tu esi. Nevis pēc Bībeles skolas, nevis rītdien, nevis tad, kad pabeigsi Līderu skolu, bet tagad, tieši tevi. Sāc mīlēt Dievu un sāc mīlēt cilvēkus. Pateiksimies Dievam ar brīnišķīgajām lietām, ko Dievs runāja uz mums. Par to, ko Viņš mums māca!

Edgara Paņina svētrunas iztirzājumu rakstīja Anna Brača