Es lūdzu, Dievs, runā uz mums, māci mūs,
vadi mūs. Kungs, mums ir vajadzīga Tava vadība, izmaiņas no Tevis, Tava darbība mūsos, Svētais Gars. Vadi mūs, ka mēs rīkojamies pareizi, pēc Tavas gribas un maksājam pilnu cenu. Svaidi mūs, Kungs! Pieskaries katram šajā vietā, lai neviens, kas mēs šeit esam sapulcējušies, neaizejam no šī vietas tādi paši kādi esam atnākuši. Svētais Gars, es lūdzu, ka Tu Savā spēkā dari izmaiņas pie mūsu prātiem, pie mūsu dvēseles, emocijām un miesas. Jēzus Vārdā! Āmen!

Mēs lūdzam un Dievs dara to, ko mēs lūdzam. Es jūs šodien savā ziņā varu iepriecināt, jo domāju, ka daudziem tas patiks. Es sākšu svētrunu sēriju. Esi dzirdējis, ka ir mācītāji, kas sludina svētrunu sērijas? Es zināju, ka tā notiek, bet man nebija personīga atklāsme mūsu draudzei, man nebija tāda veida vadība no Dieva. Šobrīd man tāda ir, un Dievs man ir ielicis sirdī sākt svētrunu sēriju par ievērojamām Bībeles personībām. Tiem, kas saprot, kāpēc par to ir jāzina, es atgādināšu, bet tiem, kas nesaprot – paskaidrošu.

Ja mēs ņemam par paraugu divpadsmit mācekļus, tad divpadsmit mācekļi kļuva par stiprām personībām, kas izmainīja visu zemes pastāvēšanas vēstures gaitu. Vai Latvijā ir kāda pilsēta, kurā nav baznīcas? Redziet, divus tūkstošus gadus atpakaļ divpadsmit mācekļi sekoja Kristum, redzēja Viņā stipru personību, Dieva Dēlu un mācījās no Viņa. Visi tie cilvēki, kuri ir ievērojami, ievērojamas personības, kuras ir izdarījušas grozījumus zemes statūtos, likumdošanā, izmainījuši vēstures gaitu, ietekmējušas cilvēku masas, lieto kādus principus. Ja mēs skatāmies uz viņiem un lietojam tādus pašus principus, tad mēs kļūstam tādi paši kā viņi. Mēs kļūstam tādas pašas personības kā viņi un spējam darīt tādas pašas lietas, kā viņi un vēl lielākas. Jo mums nav jātērē tik daudz laika, lai iegūtu šo pieredzi, kuru ir ieguvuši viņi no savām pašu kļūdām. Mēs varam mācīties no viņu kļūdām un no viņu vājajām un stiprajām pusēm, un darīt, pilnveidoties un sasniegt neiespējamo. Mēs esam vēstures veidotāji. Arī tie, kas veido savu biznesu. Ārpus tam, ka ir Bībeles personāži, ir arī miljardieri – pasaulē pazīstami cilvēki, kuri sasnieguši virsotnes naudas ziņā. Ja tu skatīties uz viņiem un lietosi tos principus, kas, protams, atbilst Dieva Vārdam, arī tev būs tādi paši panākumi, kā viņiem un, iespējams, pat lielāki. Vai tu zini, kurš ir pasaulē pirmais dolāru miljonārs? Džons Deivisons Rokfellers (John Davison Rockefeller). Mēs no viņa varam mācīties ļoti daudz. Pirmkārt, viņš bija regulārs, uzticams baptistu draudzes loceklis. Otrkārt, viņš no paša pirmā nopelnītā dolāra deva desmito tiesu. Papildus desmitajai tiesai viņš ziedoja arī evaņģelizācijai. Viņš arī finansēja daudzus un dažādus medicīnas pasākumus, lai veselība galu galā triumfētu ne tikai Amerikā, bet arī pasaulē. Viņš daudz gulēja. Vai nav labs princips, ko mums no viņa mācīties? Un daudzi citi principi, kas mums pat nav sveši. Visiem veiksmīgie cilvēkiem ir vieni un tie paši principi. Un Rokfellers kā pirmo savu panākumu principu min ticību Dievam.

Tas bija neliels ievads, kāpēc Dievs grib, ka mēs mācāmies par ievērojamām Bībeles personībām, kuras ir mainījušas vēstures gaitu, sasniegušas neiespējamas lietas, lai mēs varam analizēt. Es nerunāšu tikai par šo personību vājajām vai stiprajām pusēm. Es runāšu par abām, lai mēs varam mācīties gan no viņu vājībām, gan no stiprajām pusēm. Ka mēs varam balansēt paši savu dzīvi un savu ticību, un sasniegt panākumus. Mums ļoti vajag veiksmi. Un vismaz mūsu draudzē mēs saprotam, ka veiksme neatnāk pati no sevis un tā nav kaut kas, kas atnāk tev kā dāvana. Veiksme ir mūsu pašu ticības jeb darbības rezultāts. Ja mēs attiecīgi pareizi darbojamies, mums ir attiecīgs rezultāts. Tas nevar izpalikt. Itin visā.

 Mēs tik ļoti gribam, lai mūsu jaunās draudzes, ko mēs atvērsim, augļojās un vairojās tāpat kā Rīgā. Vakar es biju uz Saldus draudzi, un tur bija 60 cilvēki. Es tikos ar līderiem – jauni un enerģiski cilvēki ar brieduma pakāpi. Viņi vada grupiņas, viņiem ir cilvēki, viņi liek tiesības un pērk mašīnas. Faktiski Saldus draudze arī izsūta no savas draudzes divus misionārus uz Skrundu, kuri tur uzsāks draudzi. Un kā Saldū viss sākās? Mēs oficiāli draudzi uzsākām pirms trim gadiem. Tas nav vienas dienas darbs, tomēr ir jau trīs gadi kopš pirmā dievkalpojuma. Bet ir pagājuši pieci gadi kopš pirmās grupiņas, kas tur bija. Šobrīd tur ir vairākas grupiņas ar stipriem vadītājiem. Kāpēc Saldū notiek tas pats, kas šeit? Tāpēc, ka Saldū lietojam tos pašus principus, ko šeit. Mēs skatāmies uz Jēzu, uz Bībeles personām, mēs ticam tam, ko darīja Jēzus un šīs personas un mēs ticam, ka arī mēs sasniegsim tos pašus rezultātus. Tāpēc ikvienā draudzē, kur jaunie vadītāji darīs to pašu, būs arī identisks rezultāts. Mēs augsim un vairosimies. Āmen! Ikvienā mājas grupiņā – ja mēs darām to, kas ir jādara, lietojam šos principus, grupiņas aug, cilvēki nostiprinās un kļūst par personībām. Veidojas garīgi stipri cilvēki, kuri iegūst mūžīgo dzīvību un prot veidot stipras ģimenes, viņi prot būt finansiāli noturīgi uz savām kājām tā, ka viņiem paliek pāri labiem darbiem un viņi var palīdzēt cilvēkiem. Tu, draugs, esi pareizā vietā un laikā.

Pirmā persona, par kuru runāsim, ir Vecās Derības visfascinējošākā personība – Mozus. Šodienas tēma ir „Mozus – no ūdens izvilktais”. Neskatoties uz cilvēcīgiem trūkumiem, Dievs lietos tevi varenā veidā. Tu gūsi ļoti lielus panākumus itin visā, ja tu iesi Dieva gribā. Dievs būs ar tevi. Viņš ir tavu svētību un panākumu avots. Tas ir tas, ko es ieraudzīju Mozus personībā. Dievs bija ar viņu, un tas bija viena iemesla dēļ – Mozus paklausībā gāja tur, kur Dievs pavēlēja viņam iet. Dievs pavēlēja Mozum iet pie cilvēkiem. Dievs teica: „Izved Izraēla tautu no Ēģiptes zemes, no verdzības.” Ja mēs pārnesam to uz Jauno derību un mūsu laiku, tad mūsu uzdevums ir izvest cilvēkus no verdzības važām, no depresijas, no slimībām, no nabadzības, no mūžīgas pazušanas ellē. Ievest Dieva valstībā, sludinot prieka vēsti, ceļot mājas grupiņas, ceļot draudzi. Lūk, tas ir šodienas uzdevums. Ja mēs ejam un paklausām Dieva gribai, Dievs ir ar mums un Viņš ir tas, kas svētī un dod panākumus. Ja Dievs ir ar tevi, kas ir pret tevi?

Es to nevaru izteikt vārdos, bet zinu, ka Svētais Gars ir šeit un man ir svaidījums no Svētā. Svaidījums pats aizskar, runā un dod saprast šīs lietas garīgi. Dievs ir ar tevi. Un es pavisam noteikti varu tev apgalvot – ja tev ir problēmas, kurām nevajadzētu būt, problēmas, ar kurām cīnies jau ilgu laiku, tad man ir tikai viena recepte – ej pie cilvēkiem! Ja tev tas šķiet neloģiski, tad tas bija Mozus, kurš ejot kļuva par to, kas bija un izdarīja to, ko izdarīja. Mēs šodien mācāmies par viņu. Ir pagājuši 3,5 tūkstoši gadu, bet vēl joprojām viņš ietekmē gan mūs, gan pasaules vēsturi. Viens cilvēks. Ja tev ir problēmas ar finansēm vai veselību, sāc evaņģelizēt. Ja tev ir depresija, sāc evaņģelizēt! Evaņģelizācija nozīmē iet pie cilvēkiem, stāstīt viņiem par Kristu, vest viņus pie Kristus, būt kopā ar šiem cilvēkiem un lūgt par viņiem. Vest viņus reāli draudzē, darīt par mācekļiem, stiprām personībām, atbrīvot, dziedināt, svētīt, stiprināt un būt kopā ar viņu. Tāds ir tavs uzdevums. Ir tikai viena recepte. Mēs visi šeit vairāk vai mazāk lūdzam Dievu. Nepietiek tikai ar to, ka es lūdzu Dievu, man ir jāpaklausa Dieva gribai un jāiet pie cilvēkiem. Es zinu, ka daudzi no jums netic tam. Jo, ja jūs ticētu, jūs regulā to darīt. Es iesaku ieplānot katru dienu vienu stundu evaņģelizāciju. Es esmu pārliecināts – ja tu paliksi visu malā un vienu stundu veltīsi evaņģelizācijai, Dievs ir un būs ar tevi, un arī kārtos visas tava pārējās lietas. Uzcel pa priekšu Dievam namu un pēc tam Viņš uzcels tev namu. Dari Viņa gribu un nebaidies, ka tev būs mazāka nauda, tu kaut ko atrausi no sevis un tev būs mazāk laika izpriecām. Tev būs viss tieši šī iemesla dēļ – ja tu iesi, tev būs!

Jēzus Kristus saka: „Dzenieties pa priekšu pēc debesu valstības, un tad pārējās lietas jums taps piemestas.” Ieplāno katru dienu pusstundu līdz stundu evaņģelizāciju internetā, personīgas tikšanās vai kā citādi un velti laiku cilvēkiem, kuri Dievu nepazīst, un tu redzēsi kā Dievs tevi svētīs. Dievs būs ar tevi. Man Dievs atklāja, ka tieši tāpēc ir slimības, depresija, neveiksmes finansēs, rutīna un varbūt nevairojās kāda grupiņa. Ja tu tikai ārējam izskatam dari, ka tu kalpo Dievam, bet patiesībā tu nekalpo Dievam, bet gan sev. Ja gribi, lai Dievs ir ar tevi, ej pie cilvēkiem. Es ceru, ka beidzot kāds to saprata. Varbūt tu nezini, vai tu saprati. Es zinu, ka tu nezini, jo tu negribi iet un darīt, bet Dievs tevi negrib svētīt, kamēr tu neiesi un nedarīsi. Dievs negrib svētīt tos, kuri neiet pie cilvēkiem. Un tas nav kaut kas tāds, kas tev būtu jāsaņem – šodien es labi jūtos un tāpēc jāiet pie cilvēkiem, jāraksta, jāuzrunā, jāpavada kopā laiks. Nē, nav svarīgi kā tu jūties. Tu neesi dzirdējis no Dieva speciālu uzaicinājumu? Šodien Dievs tev nepateica cikos un kā tas ir jādara? Tas nav svarīgi, jo nav nepieciešamas nekādas balsis vai īpašas norādes, tev vienkārši ir jādara tā, kā tu māki. Kā mēs protam, tā mēs maujam. Vienkārši sāc darīt tā, kā tu proti un Dievs tevi svētīs. Un es nerunāju kaut ko, ko tikai Mozus zināja. Es pats to esmu pieredzējis. Lūk, Iveta Saldū ir veltījusi praktiski visu savu dzīvi kalpošanai. Viņas vīrs gādā par ģimeni – finansiālo pusi, bet Iveta iet pie cilvēkiem. Viņai nekā netrūkst un viņa ir laimīga. Kāpēc ieguldīt laiku lietās, kas tev nenes prieku? Tu pelni naudu un sakrāj. Un, kad esi mājās viens pats, tad aizslēdz aiz sevis durvis un met gaisā visu sakrāto naudu kā lapas rudenī un „prieks, kur tu rodies!?”? Sakrāj naudu un priecājās. Vai tas ir tas prieks, ko tu gribi? Vai tiešām tas tev nesīs īstu prieku, mieru, labsajūtu, labklājību? Draugs, dod cilvēkiem – nes viņiem evaņģēlija vēsti un dari to regulāri katru dienu. Un nebaidies par naudu. Jā, ir jāstrādā un darbs ir prioritāte, taču prioritāte ir arī cilvēki. Sabalansē šīs lietas un Dievs tevi svētīs. Es ceru, ka kādam Dievs kaut ko pateica caur šiem vārdiem. Ejam evaņģelizēt!

Dievs, es tevi lūdzu, ka tu mūs pamodini, ka tu dod mums skaidru galvu un palīdzi sakārtot prioritātes, Dievs. Ka mēs ejam un darām Tavu gribi un Tu vari mūs svētīt. Ka tu vari būt ar mums un svētīt un vairot mūs itin visā, Kungs. Aleluja! Lai nāk tava valstība un Tavs prāts lai notiek. Āmen!

Pirmā tēma būs „Mozus – no ūdens izvilktais”. Vārds Mozus skan līdzīgi ebreju vārdam „izvilktais”. No kurienes izvilktais? Izvilktais no ūdens, tāpēc, ka Izraēla tauta bija nonākusi verdzībā Ēģiptes zemē. Viņi tur mājoja vairākus simtus gadu un nomainījās valdības – faraoni. Šī Izraēla tauta tik ļoti vairojās, ka faraons nolēma, ka tā kā viņi kļūst liela un varena tauta, kas dzīvo viņu zemē, viņi ir jāsamazina. Tika pavēlēts izmest jaundzimušos zēnus Nīlas upē. Tāpēc, ja tu domā, ka mēs šobrīd dzīvojam šausmīgos apstākļos un tieši tāpēc, ka mums ir šādi apstākļi, cilvēki negrib Dievu, tad zini, ka mēs dzīvojam ideālos apstākļos! Mums ir bāriņtiesas un vēl viss kaut kas, bet, ja salīdzinām ar Mozus laiku, mēs dzīvojam ideālos apstākļos. Mozu ielika grozā un palaida pa upi, pa straumei. Mazā māsa Mirjama skrēja gar krastu grozam pakaļ, lai redzētu, kas notiks ar mazo brālīti. Mozus bija nolemts. Un Ēģiptes faraona princese tajā brīdī bija pie upes un peldējās. Princese ieraudzīja šo grozu un teica: „Tas ir viens no ebreju bērniem.” Es nezinu viņas motīvus, bet viņa gribēja šo puisēnu audzināt, un viņa to izdarīja. Viņa paņēma šo puisēnu, lai audzinātu kā savu dēlu. Vārds Mozus no ēģiptiešu valodas skan kā „dēls”. Lūk, kāpēc Mozus vārds ir „izvilktais”, „no ūdens izvilktais”.

Mozus bija tas cilvēks, kurš izveda Izraēla tautu no Ēģiptes zemes. Viņš ir tas cilvēks, kurš nolika faraonu, tā laika valdnieku uz ceļiem Dieva priekšā, jo Dievs bija ar Mozu. Faraons šodien būtu pielīdzināms Amerikas prezidentam.

Vārds Mozus Vecajā derībā ir pieminēts 767 reizes, un viņš neapšaubāmi ir lielākais cilvēks Vecajā derībā, visspēcīgākā personībā. Jaunajā derībā Mozus ir pieminēts vairāk nekā 79 reizes un visvairāk no visiem citiem Vecās derības varoņiem.

Ar Mozu bija īpaša Dieva godība. Bija grūti palikt dzīvam, ja tu sacēlies pret Mozu. Bija cilvēki un cilvēku grupas, kuri sacēlās pret Mozu. Bija Ēģiptes faraons, kurš sacēlās pret Mozu un neļāva iziet ebreja tautai. Mozus nogalināja katru pirmdzimušo Ēģiptes zemē. Viņš to izdarīja ne savām rokām, bet Dievs to izdarīja, jo Dievs bija ar viņu. Tas bija Dieva sods. Bija grūti palikt dzīvam. Tu sāc apjaust kāda personība bija Mozus? Tas ir spēks, tur bija Dievs.

Mozus nomira 120 gadu vecumā.

„Tā Mozus, Tā Kunga kalps, nomira Moāba zemē, kā Tas Kungs bija sacījis. Un Viņš to apglabāja ielejā, Moāba zemē iepretim Bet-Peoram, un neviens nezina viņa kapa vietu līdz pat šai dienai. Un Mozus bija simts divdesmit gadu vecs, kad viņš nomira; viņa acis nebija palikušas tumšas, un viņa dzīves spēks nebija zudis. Un Israēla bērni apraudāja Mozu Moāba klajumos trīsdesmit dienas, tad raudu un sēru dienas par Mozu beidzās. Un Jozua, Nūna dēls, bija pilns gudrības gara, jo Mozus bija uzlicis savas rokas uz viņu, un Israēla bērni viņam klausīja un darīja, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis. Un tāds pravietis Israēlā vairs necēlās kā Mozus, ko Tas Kungs būtu atzinis vaigu vaigā. Neradās arī neviena viņam līdzīga pēc tām zīmēm un brīnumiem, ko Tas Kungs viņam kā Savam sūtnim Ēģiptē faraona un viņa kalpu, un visas viņu zemes priekšā bija pavēlējis rādīt, un arī ne pēc stiprās rokas un visiem apbrīnojamiem lieliem darbiem, ko Mozus bija darījis visa Israēla acu priekšā.” (5. Mozus 34:5-12)

Mozu apglabāja pats Dievs. Fascinējoši. Neviens līdz pat šim brīdim nezina, kur ir Mozus kaps, jo viņu apglabāja pats Dievs. Un Mozum bija ilgs mūžs. Mozum 120 gadu vecumā nebija kļuvušas tumšas acis un viņš nenomira no slimībām vai vecuma kaitēm. Viņš bija pilns spēka.

Man ir 44 gadi un es tik labi neredzu Bībelē mazos burtus, kurus redzēju agrāk. Tuvumā es neredzu, bet tālumā man ir ērgļa acs. Es zinu, ar ko tas ir saistīts – ar vecumu. Jā, es lasu un varu to darīt, bet kādreiz es varēju pustumsā lasīt, tagad nevaru.

Mozus pazina Dievu vaigu vaigā. Viņš runāja ar Dievu viens pret vienu uguns liesmās Horeba kalnā. Horeba kalns ir tas pats Sinaja kalns. Mozus bija vesels, spēcīgs, brīvs, un viņam bija ilgs un svētīts mūžs, izmaiņas visā zemes vēsturē caur viņu, Mozus pazina Dievu personīgi. Un īpaša Dieva godība sargāja Mozu. Šī ir fascinējoša personība. Es gribu būt tāds, kā Mozus. Un mēs šodien no viņa kaut ko paņemsim. Mēs paņemsim no katras Bībeles personības, par kuru mācīsimies. Mēs paņemsim daļu no viņiem sev. Mēs kļūsim stipri kā viņi un vēl stiprāki kā viņi. Āmen! Mēs kļūsim stiprāki par viņiem. Ja viņi izdarīja daudz, mēs izdarīsim vēl vairāk. Aleluja!

Mozus dzīvē bija trīs posmi pa četrdesmit gadiem. Pirmos četrdesmit gadus Mozus bija Ēģiptē. Viņš bija ebreju zēns no Levītu cilts. Viņam bija māsa Mirjama un brālis Ārons. Bija pavēle katru jaundzimušo slīcināt. Trīs mēnešus viņš bija pie mātes, bet pēc tam viņu vairs nespēja slēpt un nācās viņu palaist pa upi. Taču tad viņu paņēma audzināt Ēģiptes princese kā savu dēlu. Tas ir brīnums. Lūk, Ēģiptē Mozus mācījās ēģiptiešu gudrībās, auga spēkā, garā. Četrdesmit gadus Mozus bija Ēģiptē. Pēc tam viņš izdarīja noziegumu un saprata, ka viņu nežēlos un saņems smagu sodu, jo bija nogalinājis kādu ēģiptieti. Mozus bēga uz Midiānas zemi, un tur viņš atkal pavadīja četrdesmit gadus, ganot sava sievastēva avis. Tikko viņš bija Ēģiptes princis, bet nākamos četrdesmit gadus viņš ir aitu gans tuksnesī pie midiāniešiem pie kaut kāda priestera. Man vēl nav skaidrs, kādiem dieviem šis priesteris kalpoja. Mozus apprecēja viņa meitu Ciporu. Pēc tam notiek ļoti svarīgs notikums – Mozus personīgi satikās ar Dievu. Otrs svarīgais notikums ir tas, ka Mozus ne tikai satikās ar Dievu, bet tajā reizē, kad Dievs viņam pateica iet un darīt, viņš gāja un darīja. Dievs atklājās viņam caur degošu ērkšķu krūmu, kurš dega un nesadega. Dievs deva pavēli: „Ej un izved manu tautu no Ēģiptes zemes!” Un Mozus paklausīja un gāja. Pēdējos četrdesmit gadus Mozus veda Izraēla tautu no Ēģiptes zemes, viņš kalpoja. No tā brīža, kad viņš satikās ar Dievu un paklausīja Viņam, Mozus četrdesmit gadus neatlaidīgi kalpoja Dievam un cilvēkiem.

Mozus trīs posmi pa četrdesmit gadiem:

1. Ēģiptes princis.

2. Midiāniešu aitu gans.

3. Glābējs. Izraēla tautas vadītājs, priesteris, pravietis, ķēniņš, tiesnesis – viss kopā vienā personā.

Tagad mācīsimies Mozus nepilnības līdz 80 gadu vecumam – līdz brīdim, kad Mozus vēl nebija personīgi saticies ar Dievu. Viņš zināja par Dievu, jo piederēja pie ebreju tautas. Kaut arī viņu audzināja Ēģiptes princese, taču viņš zināja, kas viņš ir, kas ir viņa tauta un kaut ko zināja arī par Dievu. Taču līdz tam brīdim, kad viņš personīgi satikās ar Dievu, viņam bija nepilnības. Arī pēc tikšanās ar Dievu Mozum bija nepilnības. Mēs mācīsimies ne tikai nepilnības, bet arī stiprās puses.

Tātad Mozus, ebreju zēns, tika atrauts no ģimenes un faktiski nogalināts. Viņam upē bija jānomirst. Vai mazam bērnam ir svarīgi kāda iemesla dēļ vecāki viņu atstumj? Viņi to nesaprot. Rezultātā Mozus jau pašā bērnībā saņēma atstumtību no vecākiem. Lūk, viņa vājā pusē un daudzu problēmu iemesls. Arī tavas un mūsu katra lielākās problēmas, kas ir šodien ir no atstumtības, turklāt tieši no bērnības. Visvairāk to būs izdarījuši vecāki. Nepareizas audzināšanas rezultāts. Mozus tika atstumts un tam bija sekas.

Atstumtībai seko nepiedošana. Ja vecāki tevi atstumj, tu nevari viņiem piedot. Augot lielākam, šī nepiedošana izpaužas arī pret citiem cilvēkiem. Tu izturies nepareizi ne tikai pret vecākiem, bet arī pret citiem. Tā ir problēma. Tur ir rūgtums. Nepiedošana un atstumtība rada ļaunumu. Ļaunums – tev gribās dzīvniekus pamocīt, kādu cilvēku pamocīt, izdarīt kriminālnoziegumus un citas sliktas lietas. Mozus bija nepilnīgs cilvēks. Kāpēc tev tas viss ir jāzina? Tāpēc, lai saprastu, ka Mozus bija atstumts. Tevi bērnībā daudz sita un izvaroja? Nav svarīgi, ko ar tevi bērnībā izdarīja! Ja tu satiecies ar Dievu, tu kļūsti tāds kā Mozus – jauns cilvēks. Nekas tevi neapturēs, nekāda atstumtība tevi neapturēs. Otrreiz Mozus tika atstumts no savas tautas četrdesmit gadu vecumā. Viņš auga Ēģiptes faraona namā. Mozus bija izglītots, spēcīgs. Es redzu Bībelē, ka viņš, iespējams, pat pārzināja cīņas mākslu. Viņš zināja savu identitāti, kas viņš ir. Viņa sirdī bija palīdzēt savai tautai. Viņš redzēja to netaisnību, kas ir pret ebrejiem. Viņus spieda vergot, bērnus atņēma un nogalināja – slīcināja. Tas bija genocīds pret ebreju tautu. Viņš redzēja šo netaisnību un gāja kvartālos, kur dzīvoja ebreji. Mozus pamanīja, kā kāds ēģiptietis sit ebreju. Mozus paskatījās, vai tuvumā neviena nav, sagrāba ēģiptieti un nogalināja. Tādā veidā viņš domāja, ka izdara pakalpojumu savai tautai. Viņš kaut ko izdarīja un domāja, ka tas netiks zināms un ka viņa tauta viņu sapratīs. Viņš domāja: „Es esmu princis. Es varu daudz dot un palīdzēt.” Bet Bībelē teikts, ka viņi Mozu nesaprata. Kādu citu reizi Mozus atkal bija ieradies ebreju kvartālā. Tur savā starpā ķīvējās divi ebreji, kuri sita viens otru. Mozus iejaucās šajā strīdā. Un abi ebreji griezās pret Mozu un teica: „Kas tevi iecēlis mums par tiesnesi? Vai tu arī mūs gribi nogalināt tāpat kā to ēģiptieti?” Viņi nesaprata Mozu. Un Mozus saprata, ka nu ir ziepes – tas ir kļuvis zināms visiem. Mozus domāja, ka viņam draud sods, iespējams pat nāvessods, un tāpēc četrdesmit gadu vecumā viņš bēga.

Viņš tika atstumts no savas tautas. Vecāki atstūma un Viņa tauta atstūma. Vai tas nav briesmīgi? Tava paša tauta tevi atstumj. Tava paša vecāki, kuriem būtu jārūpējas, tevi atstumj. Cik daudz latviešu jūtas atstumti no savas paša tautas? Kas ir tauta? Galu galā valdība ir mūsu vēlēta un pārstāv mūsu intereses. Pēc tam mēs runājam, esam neapmierināti un cilvēki jūtas atstumti, nepieņemti. Rezultātā viņi izbrauc uz ārzemēm, jo tur jūtas labāk. Mozum bija viss tas, kas ir vidusmēra Latvijas iedzīvotājam.

Tajā pašā laikā Ārons, viņa brālis, piedzima trīs gadus ātrāk, un trīs gadus ātrāk šī pavēle par zēnu nogalināšanu vēl nebija iznākusi. Mozum nepaveicās. Āronam viss bija kārtībā, viņš varēja augt ģimenē, bet tieši Mozu bija jāatstumj. Vēlāk Ārons un Mirjama bija viņa palīgi. Kurš kļuva par līderi? Mozus! Tātad atstumtība nav šķērslis šodienas panākumiem. Ne no valdības, ne no vecākiem, pat ne no kādiem kristiešiem savā vidū, – tas nav šķērslis, lai gūtu panākumus. Atstumtība nav šķērslis! Aleluja!

Mozus dzīvē notika brīnums. Es redzu, ka viņam bija pārdabiska aizsardzība jau no bērnības. Mirjama gāja līdzi skatīties, kur Mozus paliks. Kad faraona princese izvilka viņu no ūdens, Mirjama piedāvāja: „Vai atrast kādu, kurš zīdīs to mazo zēnu?” Princese piekrita. Šādā veidā viņš nokļuva atpakaļ mājās, un viņa paša māte viņu zīdīja, un princese pasargāja Mozu no nāves un sponsorēja viņa audzināšanu. Vēlāk, kad zēns paaugās, viņš nokļuva faraona namā. Lūk, kāda bija vēsture. Māte zīdīja, princese audzināja, bet vai tas ir normāli – būt bērnam divās mājās? Standarta situācija šodien – vecāki šķiras un bērns ir vienā mājā un otrā mājā. Vai vispār ir tā, ka mamma domā, ka bērns ir tur, bet tētis, ka tur un izrādās, ka pavisam kaut kur citur. Katrā mājā ir sava kārtība. Bet šeit ir garīgs un psiholoģisks juceklis bērniem. Viņi aug nepilnvērtīgi – garīgi un arī fiziski un emocionāli nepilnvērtīgi. Un tā ir problēma.

Lūk, Mozus auga divos namos. Nepietiek ar to, ka viņš tika atstumts, bet auga arī divās mājās. Kad viņš paaugās, viņam bija problēma. Viņš stostījās, nemācēja normāli runāt. Es to saistu ar šīm pašām bērnības traumām. Nav precīzas norādes, ka tas tā notika, bet tā varētu būt, jo viņš bērnībā pietiekoši daudz bija pārdzīvojis. Viņš nebija runātājs, viņš nespēja vārdus normāli salikt, valodiņa raustījās.

Ikviens cilvēks var gūt panākumus. Izmaini cilvēku, uzcel savu mājas grupiņu, uzsāc savu biznesu, uzcel savu dzīvi un savu ģimeni, – ikviens to var!

Mozus piedzima vajāšanu un apspiešanas laikā, ļoti nelabvēlīgos apstākļos. Kādos apstākļos piedzimi tu? Lielākoties normālos. Bet kādi ir bijuši tavi apstākļi ģimenē, bērnudārzā, skolā, kādas ir bijušas attiecības ar cilvēkiem? Mozus vēlējās palīdzēt savai tautai, viņš nogalināja ēģiptieti. Bet palīdzības dēļ, kuru neviens nesaprata, viņam bija jābēg. Viņam nebija Dievs, vai nu Dievs nebija ar viņu, jo vēlāk viņš gāja un izveda savu tautu. Šajā gadījumā neviens viņu neklausīja un viņam nepalīdzēja, tāpēc viņam bija jābēg, jo Dievs nebija ar Mozu līdz pat 80 gadiem.

Un kādas bija stiprās puses Mozum līdz 80 gadiem? Kāpēc mums jāzina savas stiprās puses? Lai mēs varam novērtēt savas spējas, kuras pēc tam varam pielietot. Arī pēc tam, kad nākam pie Kristus un kalpojam viņam. Mozum bija pārdabiska aizsardzība no dzimšanas. Tas ir brīnums, ka viņu izvilka princis, uzaudzināja, saglabāja viņu un maksāja par viņa zīdīšanu. Dievs izredzēja Mozu jau no dzimšanas.

Ja tu vēl neesi nomiris līdz šim brīdim, ja tu esi dzīvs un esi šeit, zini, tu esi izredzēts. Viss ir ļoti loģiski un saskaņā ar Bībeli. Un tev ir pārdabiska Dieva apsardzība, jo tu esi dzīvs. Tu esi izredzēts kā Mozus no dzimšanas, un tā ir tava stiprā puse. Āmen!

Mozus bija savas tautas patriots. Ir svarīgi zināt visas šīs lietas, jo, iespējams, ka tās arī palīdzēja viņam kļūt par to, kas viņš kļuva. Tu taču esi valsts, katrs mēs veidojam savu valsti, mēs taču šeit dzīvojam, mēs esam savas valsts patrioti. Tā ir tava tauta, tava valsts, tava zeme. Un visiem, kuri uzskata šo par savu zemi, neatkarīgi no tautības, nacionalitātes, ir jābūt savas zemes patriotiem.

Mozus bija patriots, un tas viņam palīdzēja, bet, no otras puses, arī kaitēja, jo viņš iegāja galējībā sava patriotisma dēļ un, aizstāvot kādu ebreju vergu, nogalināja cilvēku. Mozum bija vēlme glābt savu tautu. Viņš to mēģināja darīt, bet cilvēki to nesaprata. Vai tev ir iekšēja vēlme, lai mūsu tauta mainās? Vai tu esi ar mieru, ka mēs esam tādi maziņi, niecīgi, tādi nabadziņi, kuri pat tanku nopirkt nevaram? Tevi tas neskumdina, ka tu esi piedzimis šeit? Bet kas veido valsti? Mēs veidojam valsti, tāpēc kļūsim par stiprām personībām un veidosim stipru valsti. Es nesaku, ka visi te ir vārguļi, bet situācija nav pati labākā, tieši politiskā, starp lielvalstīm.

Man ir vēlme, ka mūsu tauta mainās, es gribu redzēt savu valsti stipru, bagātu un, galvenais, ticīgu. Un Mozum bija šāda īpašība, viņš vēlējās to. Bet viņš to darīja kā Zēlabs, un mēs zinām no vēstures, ka tas nekad labi nebeidzas, slepkavības, asins izliešanas, un nekāda īpaša rezultāta.

Mozus aizbēga uz Midiānas zemi un apmetās pie kaut kādas akas tuksnesī. Kādu dienu nāca meitenes padzirdīt savas aitiņas ar ūdeni, bet tās padzina gani, lai padzirdītu savus lopus. Ko Mozus izdarīja, redzot to ganu rīcību? Viņš to lietu nokārtoja, un mani sāk mākt domas, ka ne ar vārdiem vien. Es pat sāku domāt, ka Mozus pārzināja arī kādas kaujas mākslas. Viņš četrdesmit gadus tika audzināts Ēģiptē kā princis, vajadzētu zināt kaut ko. Es domāju, ka viņš prata arī pareizus vārdus pateikt, kaut arī stostījās, ja arī nē, tad cīnīties. Un jebkurā gadījumā viņš panāca to, ka gani aizgāja prom un meitenes padzirdīja savas aitas. Tātad viņam bija iemaņas, kā uzvarēt pasauli. Un viņa stiprā puse ir tā, ka viņš iestājās par vājāko.

Es šogad hokeju vispār vēl neesmu skatījies. Es agrāk ļoti daudz skatījos hokeju, bet politisku iemeslu dēļ neskatos vairāk. Nav izslēgts, ka es paskatīšos arī, man ar to nav problēmu. Tad, kad pasaules čempionātā spēlē divas komandas, es vienmēr kaut kā automātiski iestājos par vājāko komandu. Kā tev ir? Cilvēkiem ir tāda tendence – just līdzi vājākajam. Viņi grib, lai vājākie uzvar, bet tikai tādā gadījumā, ja viņi cīnās.

Lūk, Mozum bija šī vēlēšanās iestāties par vājāko cilvēku, un tā bija viņa stiprā puse. Mozus bija arī izglītots ēģiptiešu zinātnēs. Viņam bija zināšanas, tas, ko mēs tagad saucam par augstāko izglītību. Ir tādas zināšanas, kas nevar nākt par labu, un tādas, kas nāk par labu, piemēram, kā Mozum.

Kā tas attiecas uz tevi? Ja tu esi kristietis, tad tev ir nepieciešamas elementāras zināšanas par visu. Elementāras zināšanas par to, kas notiek valstī, par to, kas notiek pasaulē, katrai meitenei ir jāsaprot arī kaut kas no datoriem un kaut kas no mašīnām, kā arī katram vīrietim ir kaut kas jāsaprot arī no nagu lakām. To es jums stāstu, protams, līdzībās. Par visām sfērām, gan par finansēm, gan par dārzkopību, gan par tehnoloģijām, gan par karu, gan par skaistumkopšanu un daudzām citām mums ir kaut kas jāzina. Mums ir jābūt elementārām zināšanām par visām sfērām, nevis jābūt par marsiešiem ,kas nesaprot, kas notiek apkārt. Ir jāapgūst jaunas tehnoloģijas, jāmāk strādāt ar datoru un telefonu.

Es nesen atklāju, ka daži no mums ir marsieši. Sākam iepazīties ar internetu tikai tagad. Pirmo reizi esam ieraudzījuši datoru un internetu. Nezin kāpēc esam sapirkušies Android telefonus, bet viss ko tev vajag, ir tikai piezvanīt un pateikt: „Hallo!”? Daži pat bluetooth austiņas pieslēgt nemāk. Neko nemāk, neko nevar. Kāpēc tev ir vajadzīgs Androids, kāpēc tev dator-planšete, kam tev dārgs telefons, ja tev ir vajadzība tikai kādam piezvanīt? Tad pērc veco Nokia telefonu, aizej uz lombardu un par piecīti nopērc sev kādu veco telefoniņu un zvani. Kāpēc tev vajag tādu dārgu telefonu, pazīmēties vajag, vai ne? Tādu telefonu pērk, lai lietotu tehnoloģijas, lai strādātu, lai darbotos, lai komunicētu. Tavi bērni jau sen māk visur ielīst, bet tu nemāki. Tu neko nezini, ko tavs bērns tur dara, jo tu neko nesaproti. Tev ir jāzina tādas lietas.

Mozus pārzināja tehnoloģijas, viņš bija izglītots Ēģiptes zināšanās, pasaules zināšanās. Tu nevari zināt visu, bet ir jāzina mazliet no visa. Lai tu varētu būt adekvāts cilvēks, kurš iet līdzi laikam.

Neskatoties uz audzināšanu, Mozus zināja savu identitāti, viņš zināja, kas viņš ir. Viņš zināja, ka ir ebrejs. Un tu arī zini savu identitāti, un par to nav jākaunas. Ja tu esi draudzes „Kristus Pasaulei” dalībnieks, tad tu zini savu identitāti, tu piederi savai draudzei. „Es esmu šīs ģimenes dalībnieks. Šī ir mana ģimene.”

Viņš to zināja, viņš neaizmirsa, neskatoties uz audzināšanu Ēģiptes namā, kur viņam „izskaloja smadzenes”. Arī tagad tev skalo smadzenes – visas nācijas, visu kopā sajauc. Nu, neizdosies visus sajaukt, nu nedarbosies tā internacionāle. Katrai tautai ir savas robežas, katrai tautai ir sava valoda, tā tas ir un tā tas būs. Pretējā gadījumā būs konflikti.

Tu zini, kas notiek pasaulē tagad? Musulmaņi zina savu identitāti, viņi dzīvo visur, jo Eiropas durvis ir atvērtas, esam internacionāli. Bet ko viņi dara tagad? Masveidā no Eiropas valstīm musulmaņi piedalās Islāma valsts karā. Viņi brauc karot pret ko? Faktiski pret to pašu savu valsti. Lūk, nodevēju bars, lūk, kā tas darbojas. Šādas mākslīgas apvienības nedarbojas, ir tikai Viens, kas var apvienot, un Viņa vārds ir Jēzus Kristus. Tikai Dievs var visus vienot, tikai Dieva priekšā nepastāv valodas barjeras. Āmen.

Un paiet 80 gadi. Viņš ir apprecējies ar vienu no šīm meitenēm, kuras nāca pie akas dzirdīt savas aitas. Viņam bija divi dēli, viņš joprojām ganīja aitas tuksnesī pie Horeba kalna, un viņam tur atklājās Dievs. Viņš ieraudzīja, ka deg ērkšķu krūms, bet nesadeg, līdz no krūma atskanēja balss: „Mozu, novelc kurpes, šī zeme ir svēta.”

„Un Tas Kungs sacīja: “Nenāc tuvāk! Novelc savas kurpes no savām kājām, jo tā vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme.” (2. Mozus grāmata 3:5)

Lūk, Dievs atklājās personīgi Mozum. Ja tu esi pieņēmis Jēzu par savu Glābēju, ja tici uz Viņu, tad tu esi saticies ar Jēzu Kristu personīgi. Vai tu pazīsti Jēzu personīgi? Es paskaidrošu. Es zinu to dienu, kad es otrreiz piedzimu. Vienreiz es p[iedzimu 1970. gada 7. aprīlī. Tu zini savu dzimšanas dienu? Pēc trīsdesmit gadiem, 2000. gada 17. martā es piedzimu no Gara, no augšienes, Jēzus ienāca manā sirdī, es atzinu savus grēkus, un no tā brīža es sekoju Viņam, es mīlu Viņu, kalpoju Viņam. 17. marts, vieta – cietuma kamera. Vai tu zini datumu, vietu, kur tu piedzimi no augšienes? Tu vari nezināt datumu, bet zināt vietu un brīdi, kad tas notika. Šis brīdis izmaina ikviena cilvēka dzīvi. Tikšanās ar Dievu izmainīja manu dzīvi, Jēzus ir mans Kungs, un Viņš arī būs mans Kungs. Aleluja.

Arī Mozum bija tāda diena, kad viņš 80 gados satikās ar Dievu. Tātad, ko mēs varam mācīties? Mozum bija nepilnības pēc tikšanās ar Dievu jeb arī pēc 80 gadu vecuma. Tu iedomājies, kādas bija nepilnības viņam pēc tam? Tu tikies ar Dievu un kļuvi perfekts, vai ne? Tu esi ideāls no iekšienes, taču tavam ķermenim iekšā ir vēl vecā informācija, vecās tieksmes, mēs neesam pilnībā ideāli. Mozus tāds arī nebija. Es gribu, lai tu saproti, ka tevi neideālo Dievs grib lietot tādu, kāds tu esi. Mozum tas notika 80 gados, un tas nozīmē, ka nekad nav par vēlu, draugs. Vecumam un dzimumam nav nozīmes, stāvoklim sabiedrībā arī nav nozīmes, Dievs grib tevi lietot.

Saki skaļi: „Dievs grib mani lietot, Dievs grib mani celt, Dievs grib no manis veidot spēcīgu personību. Es Dieva spēkā izmainīšu vēsturi, izmainīšu cilvēku dzīves, jo Viņš ir ar mani un Viņa vārds ir Jēzus!”

Kas notika šajā tikšanās reizē? Ir divas lietas, kas jāsaprot. Cilvēks satiekas ar Dievu.

Pieņem lēmumu klausīt Dievam, citiem vārdiem sakot, ticēt, darīt visu, ko Viņš saka.

Cik daudz cilvēku iznāk šeit, draudzes priekšā, skaita grēku nožēlas lūgšanu, bet pēc tam? Bet sākumā ir jābūt lēmumam iet ar Viņu, un tikai tad Dievs būs ar tevi. Un, lūk, Mozum uzreiz Dievs saka: „Ej un izved Manu tautu. Es esmu dzirdējis lūgšanas Ēģiptes zemē, viņi brēca pēc palīdzības.” Kā tu domā, Ziemeļkorejā cilvēki nebrēc uz Dievu? Vai tur, kur Krievijas terorisma upuri, viņi nelūdz pēc Dieva palīdzības? Citi ir apvainojušies un nocietinājuši savas sirdis pret Dievu, bet citi lūdz pēc Dieva. Un Dievs teica: „Es dzirdēju brēkšanu Savas tautas vidū, Es izvēlējos tevi, tu iesi un izdarīsi.”

Dievs teica: „Es došu tev zīmi tam, ka tu izvedīsi šo tautu.” Kā tu domā, kas tā bija par zīmi? Tur bija dažādas, bet vienīgā zīme, ko tev Dievs grib dot šodien – tev nevajag nekādu balsi, tev nevajag nekādu gaismu, bet kā Viņš saka Mozum: „Tu iesi, tu vedīsi un atgriezīsies atpakaļ šajā vietā un visa tauta šeit Dievu pielūgs.”

Kāda ir vienīgā zīme? Dievs saka: „Ej, strādā, ej pie cilvēkiem, ej pie faraona un saki, lai viņš atlaiž Manu tautu, un tu atgriezīsies atpakaļ un šeit Dievu pielūgsi.” Tev nevajag nekādas zīmes, vienīgā zīme būs šāda – tu paklausīsi, tu iesi un būs tev rezultāts. Lūk, tāda zīme, un tur nevajag īpašu aicinājumu. Tu iesi, un Dievs būs ar tevi, jo tā Viņš arī teica.

„Tagad ej, Es tevi sūtīšu pie faraona. Izved Manu tautu, Israēla bērnus, no Ēģiptes!” Tad Mozus sacīja uz Dievu: “Kas es esmu, ka man jāiet pie faraona un ka man jāizved israēlieši no Ēģiptes?” Un Dievs sacīja: “Es būšu ar tevi, un šī būs tā zīme, ka Es tevi esmu sūtījis, lai tu izvestu tautu no Ēģiptes: jūs kalposit Dievam šinī kalnā.”” (2. Mozus grāmata 3:10-12)

Mozus nebija pārliecināts par sevi, un Dievs atbildēja: „Es būšu ar tevi.” Kas tev ir vajadzīgs? Lai Dievs ir ar tevi. Bet kad Dievs ir ar tevi? Kad tu ej. „Es būšu ar tevi.” Kad būs? Kad tu iesi.

„Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā. 20 tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” (Mateja evaņģēlijs 28:19-20)

Ejiet un dariet, un tālāk ir rakstīts, „Es būšu ar jums.” Kad Viņš būs ar mums? Kad mēs iesim un darīsim. Mozum Dievs atklājās, lika izvest Viņa tautu, kalpot cilvēkiem, evaņģelizēt, glābt cilvēkus. „Ej Manā uzdevumā, kalpo Man, un Es būšu ar tevi, tad, kad tu iesi. Tev vajag tikai vienu zīmi, ej un tu redzēsi zīmes.”

„Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.” (Marka evaņģēlijs 16:20)

Kad būs zīmes? Kad tu iesi pie cilvēkiem. Ej un būs brīnumi. Viss, ko tev vajag, – ej, un Dievs būs ar tevi.

„Un Dievs sacīja: “Es būšu ar tevi, un šī būs tā zīme, ka Es tevi esmu sūtījis, lai tu izvestu tautu no Ēģiptes: jūs kalposit Dievam šinī kalnā.” (2. Mozus grāmata 3:12)

Lūk, kāda zīme, bet Mozus atkal sāka bubināt, un Dievs teica: „Kas tev rokā? Zizlis. Met zemē!” un zizlis pārvētās par čūsku. Tad Dievs lika Mozum paņemt čūsku aiz astes, un, kad viņš to paņēma, tā kļuva atkal par zizli. Bet tas bija tikai pēc tam, kad Mozus bubināja. Un kā ir ar tevi? Kad Dievs tevi sūta, tu nebubini?

Vienīgā zīme ir tā, ka būs rezultāts, ja tu iesi. Mozus nebija pārliecināts, ka der šādam uzdevumam, taču viņš paklausīja un gāja. Vai tu vienmēr jūties pārliecināts, ka tev jāiet pie cilvēkiem, ka tev jāliecina, ka jāatver ir grupiņa, jākalpo? Tu tiešām vienmēr jūties pārliecināts? Nav svarīgi, kāda ir tava iekšējā sajūta, ir svarīgi iet un darīt, un būs rezultāts. Mozus meklēja atrunas, lai neietu un, zini, kā viss beidzās? Viņš lūdza, lai Dievs sūta kādu citu viņa vietā, jo viņam bija simtiem iemeslu, kāpēc viņš to nevarētu darīt.

Tev ir simts iemesli, kāpēc tu nevari atvērt savu mājas grupiņu, simts iemesli, kāpēc tu nevari evaņģelizēt, simts iemesli, kāpēc tu no rītiem nevari piecelties un normāli lūgt Dievu, simts iemesli, lai nenāktu uz Bībeles skolu, simts iemesli, lai neapmeklētu dievkalpojumus?

Mozum bija daudz iemeslu neiet, bet Dievs viņam jautāja:

„Bet Tas Kungs sacīja viņam: “Kas cilvēkam muti devis? Un kas dara mēmu vai kurlu, vai redzīgu, vai aklu? Vai ne Es, Tas Kungs?” (2. Mozus grāmata 4:11)

„Bet Mozus sacīja: “Ak, Kungs, sūti taču ko sūtīdams!” (2. Mozus grāmata 4:13)

Bet gala rezultātā Mozus paklausa Dievam un Dievs ir ar viņu.

Mozum nebija detalizēts plāns. Es zinu kā tu gribi. Tu gribi, lai mācītājs tev parāda detalizēti, kā to izdarīt, bet man nav detalizēts plāns, draugi. Plāns ir vispārīgs, nav detaļas, – tās tu dabūsi tikai ceļā. Un Mozum arī tāds nebija, viņš baidījās. Dievs nepastāstīja visu detaļās, tikai lika iet un pavēlēt faraonam atlaist viņa tautu, un Dievs teica: „Viņš neatlaidīs tavu tautu, bet es esmu ar tevi un es nogalināšu viņa pirmdzimto.”

Parunāsim par Mozus laulību. Es redzu Bībelē, ka viņam laulībā nebija viss kārtībā. „Es nevaru kalpot Dievam, jo manā laulībā nav viss kārtībā.” Pirmkārt, Dievs skatās, vai tavā galvā viss ir kārtībā un pēc tam tavā laulībā. Tu galu galā nevari atbildēt pilnībā par otru savu pusi. Mēs nākam pie Dieva dažādos apstākļos un veidos, – kā ir, tā ir, – bet Dievs grib tevi lietot.

Viņam bija sieva Cipora, un Bībele saka, ka viņš paklausīja Dievam un devās uz Ēģiptes zemi, bet pa ceļam tas Kungs gribēja Mozu nogalināt, jo viņa dēli nebija apgraizīti. Tu padomā kāda bija viņa ģimene, – viņš ir slēdzis derību ar Dievu, Ābrahāma dzimums, bet dēls nav apgraizīts, šodien tās būtu kristības. Te nav runa par bērnu kristībām, bet gan par bērnu audzināšanu. Izskatās, ka viņa bērni netika pareizi audzināti. Ļoti iespējam, ka veids, kā gribēja nogalināt Mozu, bija slimība, bet viņa sieva apgraizīja savu dēlu un teica: „Tagad tu esi mans asins līgavainis.” Sieva to izdarīja tikai tad, kad to uzspieda darīt. Tātad, nepareiza attieksme ģimenes lietās.

Vai tu zini, kas mantoja Mozus amatu pēc viņa nāves? Viņam bija divi dēli, bet neviens no viņiem neturpināja sava tēva darbu. Mozus vīzijas turpinātājs Jozua pat nebija viņa dēls. Kā tad tā? Vai tad vieglāk nav izaudzināt savu dēlu un nodot visu viņam, vai tā nebūtu pareizāk? Kāpēc par Mozus darba turpinātāju kļuva svešs cilvēks, Jozua? Kāpēc Jozua saņēma svaidījumu turpināt Mozus darbu? Viņu ģimenē nebija kaut kas īsti pareizi.

No vienas puses es lasu Bībelē, ka viņš gāja kopā ar ģimeni uz Ēģipti, bet vēlāk es lasu, kad viņš atgriezās, viņš satikās ar savu sievu un bērniem, kas viņu gaidīja, tātad nebija viņi līdzi. Viņi nebija visur kopā. Es lasīju Bībelē, ka viņi atgriežas, un sievas vīrs atveda Mozum viņa dēlus paskatīties, sievu. Kur viņi bija visu šo laiku, es nezinu. Viņu attiecībās ar sievu kaut kas līdz galam nebija pareizi.

Tātad, ļoti nopietns iemesls, kas varētu traucēt kalpot Dievam, ir nepareizas attiecības ģimenē. Taču, Mozum tādas bija, bet Dievs viņu lietoja. Un zini kāpēc? Ir lietas, kuras ir izdarītas un tur neko nevar mainīt un tur, kur nevar, tur vienkārši nevar mainīt, bet tu vari mainīt pats sevi šodien un iet tālāk – tas ir pirmkārt. Otrkārt, Dievs redz ģimenē, kurš ir vainīgs. Un Dievs var lietot to cilvēku, kurš to vēlās. Ja tu kalpo Viņam, dari Viņa gribu, bet tavā ģimenē nav pareizi viss, tad tu no savas puses dari visu pareizi. Tu neesi pie tā vainīgs. Tu dari, tu centies, tu dari visu pareizi, bet ģimenē nav kārtība, jo tu esi apprecējis pagānu. Tas tā bija, tas tā notika un tāpēc tagad ir problēma. Visiem būs problēmas, kur viens ticīgs un viens nav. Tādās ģimenēs var izdzīvot tikai īpaši stipri, tādi kā es, piemēram. Es simts procenti zinu, ka man sieva, bērni, neviens mani neapturēs; vari darīt man ko gribi mājās, vari sist, šaut un griezt, es to nepieļaušu, es kalpošu Dievam. Un pēc tam citi teiks, viņš pat savu namu nevar savaldīt, kā viņš Dievam var kalpot. Man vienalga, – suņi rej, bet karavāna iet tālāk. Nav svarīgi kāda ir tava ģimene, svarīga ir tava paša attieksme. Un Mozum tāda bija, viņš pieņēma lēmumu kalpot Dievam. Nu ko viņam bija darīt, ka viņš aizbēga 40 gados tajā tuksnesi, nu ko viņam bija darīt, ka viņš apprecēja šo meiteni? Nodzīvoja ar viņu 40 gadus, piedzima viņam divi dēli, nu negrib viņi kalpot Dievam, sieva arī negrib kalpot Jahvem. Tu vari kalpot Dievam, neskatoties uz apstākļiem ģimenē. Mozus to darīja.

Ārona dēli kalpoja Dievam, Ārons bija priesteris, Mozus brālis, Ārona kalpošanu mantoja viņa dēli, bet Mozus kalpošanu dēli nemantoja. Tur bija nopietnas problēmas. Un tomēr, izcilākā personība Vecajā Derībā nav Ārons, bet Mozus.

Nākamreiz mēs vēl pabeigsim Mozus nepilnības pēc tikšanās ar Dievu un Mozus stiprās puses pēc 80 gadu vecuma. Un ko mēs šodien iemācījāmies? Ka Mozus ir no ūdens izvilkts zēns. Kāpēc? Arī tu esi izvilkts no pazušanas, arī Mozus bija izvilkts, lai izvestu savu tautu no Ēģiptes zemes un izveda caur jūru, caur ūdeni. Arī tu nāc pie Dieva caur ūdeni, draugs. Tu slēdz derību ūdens kristībās. Un tu esi izvilkts, lai pēc tam izvilktu citus. Un neskatoties uz trūkumiem tavā dzīvē, Dievs lietos tevi varenā veidā un tu gūsi panākumus it visā, ja vien, pēc tam, kad tu tiecies ar Dievu, tu iesi un darīsi, Dievs būs ar tevi. Tu būsi Vecās Derības visneapšaubāmākā personība. Dievs īpaši sargāja Mozu, grūti bija palikt dzīvam tam, kurš sacēlās pret viņu. Viņš bija vesels, spēcīgs, brīvs un svētīgs, un nomira viņš ne no slimībām, bet no vecuma. Dievs viņu ņēma pie sevis, viņš Dievu pazina personīgi.

Mozus dzīve bija sadalīta trijās daļās pa 40 gadiem katrā. Pirmā daļa bija Ēģiptē, otrā daļa Midiānā, trešā daļa kalpošanā Dievam. Mozum bija nepilnības līdz 80 gadu vecumam, viņš tika atstumts no vecākiem un no savas tautas, viņš bija princis, kas kādreiz bija vienkāršs gans, viņš nebija runātājs, viņam valoda raustījās, viņš piedzima nelabvēlīgos apstākļos, apspiešanas un genocīda laikā, kas bija vērsta pret bērniem. Un bez Dieva palīdzības viņš pats nespēja palīdzēt cilvēkiem, viņam nācās bēgt.

Un viņam bija arī stiprās puses. Viņam bija pārdabiska Dieva aizsardzība, arī tev tāda ir, ja tu esi šeit. Viņš bija patriots, viņam bija vēlme glābt savu tautu. Viņš prata fiziski cīnīties, iespējams, viņš bija sportists. Viņš bija izglītots, viņš zināja elementāras pasaulīgas zināšanas, viņš zināja savu identitāti, neskatoties uz audzināšanu. Viņam bija vēlme palīdzēt vājākiem. Pēc tikšanās ar Dievu, kura notika pie degošā ērkšķu krūma, viņš paklausīja Viņam un gāja, bet pēc tam viņam vēl bija dažas nepilnības. Piemēram, tas, ka viņam bija 80 gadi, bet tas nebija šķērslis. Viņš prasīja zīmes Dievam, jo nebija pārliecināts par to, ka der tādam uzdevumam, viņš meklēja dažādas atrunas, lai to nedarītu. Viņa laulība nebija ideāla, viņa dēli nemantoja viņa kalpošanu. Vispār te bija lielas bēdas. Es tā padomāju par Mozu kā tādu, – tu gribētu to, kas bija Mozum? Tāda iekšēja sajūta ir, ka nē, es negribu. Viņam bija smaga dzīve, grūtības bija ļoti daudzas, bet rezultāts ir fantastisks. Tas, ko Dievs izdarīja caur viņu, ir kaut kas brīnišķīgs. Vienkārši es domāju, ka visu šo pārdzīvot man negribētos. Bet ko lai dara, – ir jārīkojas, pat ja negribas. Un viņam nebija detalizēts plāns, Dievs teica viņam: „Ej.” Un viņš gāja, un galvenais nosacījums bija – Es būšu ar tevi, ja tu iesi. Ej!

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska un Daila Lielbārde