Mozus – no ūdens izvilktais. 2. daļa

Mēs turpināsim mācību par Mozu.
Atgādināšu tev, ka turpmāk būs svētrunu sērijas par ievērojamām Bībeles personībām. Šajā reizē tu uzzināsi par visievērojamāko personu Vecajā Derībā – Mozu. Pirmā daļa bija pagājušajā svētdienā, otrā daļa ir šodien. Kāpēc mums ir jāmācās par ievērojamiem cilvēkiem no Bībeles? Mēs mācīsimies to, kas ir rakstīts Dieva vārdā, nevis to, ko mēs paši gribam dzirdēt. Tās būs gan pozitīvās, gan negatīvās viņu rakstura īpašības. Kāpēc tev ir jāzina arī šo personību mīnusi? No tā ir atkarīga Dieva godība tavā dzīvē. Tikko mēs dziedājām slavēšanas dziesmu ar vārdiem „Savā godībā ieved…”. Mozus ir pati ievērojamākā Vecās Derības persona, jo viņš personīgi tikās ar Dievu, sarunājās ar Viņu. Mozus izveda Israēlu no Ēģiptes ar brīnumiem un zīmēm, caur viņa rokām no Dieva pie cilvēkiem nonāca desmit baušļi. Caur Mozu notika tādi brīnumi, kādus mēs vairs neesam piedzīvojuši. Tad, kad tu dzirdēji, ka Mozum ir arī negatīvās puses, tas tev palīdzēja, vai ne? Mozum bija problēmas ģimenē, problēmas sarunāties ar cilvēkiem, viņš strīdējās ar Dievu, lai Viņš sūta kādu citu viņa vietā, Mozus aizbildinājās ar neprasmi runāt, viņš bija savu vecāku un savas tautas atstumts, un tas viss radīja problēmas Mozus dzīvē, un, kad tu klausies par Mozus dzīvi, tad tu sāc saprast, – ja jau Dievs Mozu lietoja varenā veidā, Viņš lietos arī mani! Viņš lietos mani, un Viņš lietos tevi. Mēs neviens neesam bez trūkumiem. Kāpēc mums ir jāzina Mozus stiprās puses? Ja mēs gribam savā dzīvē paveikt ko nozīmīgu, ja mēs gribam ticēt kā Mozus, ja mēs gribam, lai Dievs mūs lieto kā Mozu, tad mums ir jāņem no viņa labās īpašības un jāattīsta tās sevī, jālieto tās, jākļūst tādiem kā viņš. Tajā pašā laikā mēs zinām, ka Mozum bija arī trūkumi, un tas mūs nomierina. Mēs nevaram būt perfekti, bet, ko mēs varam paņemt no Mozus, to mēs ņemam, un, kas mums izdodas, to mēs darām.

Pats galvenais Mozus izdošanās iemesls ir izsakāms četros vārdos – Dievs bija ar viņu. Dievs teica Mozum: „Es būšu ar tevi.” Tā pat nav rakstura īpašība, bet fakts – Dievs bija ar Mozu. Kāpēc Dievs bija ar Mozu? Vai viņš bija īpaši izredzēts? Dievs runāja uz viņu, un Mozus paklausīja. Un, kad viņš paklausīja un gāja, Dievs bija ar viņu. Dievs teica: „Ej, izved Manu tautu no Ēģiptes, un Es būšu ar tevi.” Vai arī citiem vārdiem: „Neej, neved Manu tautu ārā no Ēģiptes, un Es nebūšu ar tevi.” Šodien mums ir skaidra pavēle no Dieva, Dieva griba, kristīgā mācība, mēs zinām virzienu, kurp mums ir jāiet – mums ar tevi ir jāceļ Dieva valstība zemes virsū. Katram no mums ir jāieņem sava vieta Debesu valstībā, kā zobratiņiem pulksteņa mehānismā, citādi mehānisms nedarbojas. Mēs kopīgi ceļam Dieva valstību, mēs zinām Dieva gribu, un tad, kad tu ej Dieva gribā, Dievs ir ar tevi. Tad, kad tu neej Dieva gribā, Dievs nav ar tevi. Āmen!

Mozus tulkojumā nozīmē „no ūdens izvilktais”. Neskatoties uz cilvēciskiem trūkumiem, Dievs lietoja Mozu. Mozus Vecajā Derībā minēts 767 reizes, – neapšaubāmi lielākais cilvēks un spēcīgākā personība Vecās Derības laikā. Jaunajā Derībā no Vecās Derības personām arī visvairāk pieminētais ir tieši Mozus. Dieva godība īpaši sargāja Mozu un bija ar viņu. Bija grūti palikt dzīvam, saceļoties un konfliktējot ar Mozu. Viņš nomira 120 gadu vecumā, viņš pat nebija slims. Bībelē ir rakstīts, ka Mozus nomira, būdams pilns spēka, un viņa acis nebija kļuvušas bālas. Tas ir saistīts ar to, ka Dievs bija ar viņu. Mozus nodzīvoja pilnvērtīgu, svētīgu dzīvi, piepildīja Dieva plānus un mērķus ne tikai savā dzīvē, bet arī pie visas Israēla tautas Dievs caur Mozu piepildīja Savu gribu. Dievs izveda Savu tautu no Ēģiptes, iedibināja bauslību, iedibināja kārtību, un tā visa rezultātā tu un es – mēs šodien esam izglābti. Mozus ietekmē katru zemes iedzīvotāju vēl šodien. To ir grūti aptvert, taču viņam ir milzīga ietekme. Mozus ietekmē arī tos cilvēkus, kuri neko par viņu nezina. Mozus dzīvē bija trīs posmi, un katrs no tiem ilga četrdesmit gadus. Četrdesmit gadus viņš dzīvoja Ēģiptē, pieaugot gudrībā un varenībā, pēc tam nākamos četrdesmit gadus, pēc tam, kad viņš neveiksmīgi centās palīdzēt savas tautas brālim, nogalinot ēģiptieti, viņš pavadīja bēgļa gaitās Midiānas zemē, tad Mozus personīgi satikās ar Dievu, Kurš aicināja Mozu izvest ebreju tautu no Ēģiptes zemes, un pēdējos savas dzīves četrdesmit gadus Mozus kalpoja Dievam, izvedot Viņa tautu no verdzības Ēģiptes zemē un vadot viņus. Pats svarīgākais Mozus dzīves notikums bija tikšanās ar Dievu.

Es apstājos pie Mozus satikšanās ar Dievu. Pagājušajā reizē es jau minēju, kā tas notika, taču es gribu pie tā atgriezties. Dievs runās uz tevi! Tajā laikā Mozus bija aitu gans, bēglis, kurš dzīvo pagānu zemē un ir apprecējis pagānu sievieti, viņam ir ģimene, un pie Sinaja kalna viņam atklājās Dievs. Viņš redz – ērkšķu krūms deg un nesadeg. Dievs runāja ar Mozu: „Novelc apavus, jo tā zeme, uz kuras tu stāvi, ir svēta.” Mozus novilka apavus, bailēs tuvojās Dievam. Dievs teica: „Ej un izved Manu tautu no Ēģiptes zemes.” Šodien Jēzus pavēle skan ļoti skaidri: „Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas.” (Mateja evaņģēlijs 28:19)

Tu esi aicināts un izraudzīts, tu esi personīgi saticies ar Dievu, tev spīd acis, tu esi izglābts un pilns ar prieku. Ja tu esi pieņēmis Jēzu par savu Glābēju, tu esi saticies ar Dievu kā Mozus, pat vairāk nekā Mozus, jo Bībele saka – pats mazākais Debesu valstībā, caur Jēzus upuri glābtais, ir lielāks par jebkuru personu Vecajā Derībā, arī par Mozu. Mēs esam satikušies ar Dievu un saņēmuši pavēli: „Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas!” Ejiet un izvediet cilvēkus no verdzības, no pazušanas, no elles – gan no elles mūžībā, kas gaida katru cilvēku, kurš bez Kristus sirdī nomirs šeit uz zemes, gan no elles virs zemes, ko tik daudzi cilvēki cenšas noslēpt, staigājot maskās, it kā sakot: „Man viss ir kārtībā.” Tikai labākajā gadījumā pats cilvēks zina, ka nemaz nav viss kārtībā. Ejiet un izvediet cilvēkus no slimībām, no nabadzības – tās ir visredzamākās Debesu valstības lietas. Ejiet un izvediet cilvēkus no velna varas, no atkarībām. Dievs aicina mūs to darīt. Mēs dziedājām: Dievs, esmu šeit, sūti mani! Saki Viņam: „Dievs, sūti mani!” Kāpēc ne tu un kāpēc ne tagad? Dievs aicina tevi izvest cilvēkus no tumsas varas.

Mozum bija atrunas, un viena no tām bija: „Viņi man neticēs! Viņi neticēs, ka Tu mani esi sūtījis.” Arī mums ir tādas pašas atrunas. Dievs saka: „Ej pie cilvēkiem, ej, pastāsti evaņģēliju, ej un mīli viņu.” Bet mēs sakām: „Viņš man neticēs!” Nav svarīgi – ticēs vai neticēs, svarīgi ir iet un darīt to, uz ko Dievs tevi aicina. Mēs zinām, ka tad, kad Mozus gāja un runāja, un darīja brīnumus Dieva Vārdā, viņi ticēja. Jā, viņi kurnēja, sacēlās, un neticīgie izmira tuksnesī; Dieva apsolījumos iegāja tikai tie, kuri ticēja Dievam. Taču Mozus izpildīja savu uzdevumu, un jaunā paaudze iegāja apsolītajā zemē, un tā rezultātā arī šodienas Dieva draudze pastāv uz zemes un glābj pazudušos. Otrā Mozus atruna bija: „Man ir neveikla mēle, es stostos, es nemāku normāli runāt ar cilvēkiem.” Bet Dievs saka: „Kas tev ir devis muti? Kas tevi ir radījis? Ej, Es būšu ar tavu muti.” Tev ir atruna, ka nemāki sakarīgi pastāstīt evaņģēliju, tev ir grūti ar komunicēšanu? Nav svarīgi, kāda ir tava komunikācija, Dievs ir ar tavu muti tajā brīdī, kad tu ej un runā.

Evitu bērnībā nobaidīja liels suns, viņa trīs dienas vispār nerunāja, un kopš tā brīža runājot raustīja valodu. Arī pieaugušā vecumā viņai bija problēmas ar valodu. Kas notika tajā brīdī, kad Evita sāka kalpot Dievam? Mēs tikko bijām draudzes trīs dienu lūgšanu seminārā – inkaunterā, kurā Evita sludināja, un mani Dievs uzrunāja caur to, ko viņa runāja. Svētais Gars lietoja viņu. Es nevienu brīdi nedzirdēju, ka viņai raustītos valoda. Dievs saka: „Ej, un Es būšu ar tavu muti.” Dievs dara brīnumus! Jau pirms vairākiem gadiem Viņš dziedināja Evitu. Dievs ir dziedinājis Evitas meitiņu, kura nokrita no bērnu sēdeklīša un atsitās ar galvu pret zemi. Visa galvaskausa garumā bija plaisa, asinis varēja ietecēt galvā, un tam būtu neatgriezeniskas sekas. Draudze lūdza Dievu, Evita lūdza Dievu, un meitiņa ir vesela. Viņa ir dziedināta, pat vairāk nekā vesela. Dievs ir labs!

„Un Viņš tiem sacīja: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts. Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli. Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.” (Marka 16:15-18,20)

Kad notika brīnumi un dziedināšanas? Kad notika atbrīvošanas? Kad cilvēki atgriezās pie Dieva? Kad Dievs to apstiprināja? Tad, kad viņi gāja un runāja. Dievs ir ar tevi!

Mozum nepietika ar to, ko Dievs viņam piedāvāja. Dievs pat deva Mozus brāli Āronu par viņa palīgu jeb runasvīru. Dievs mēģināja Mozus dažādos veidos pārliecināt, ka Viņš būs ar viņu, lai tikai nebaidās, tic un iet. Pēdējais, ko, sadusmojot Dievu, pateica Mozus, bija: „Sūti, ko sūtīdams! Sūti kādu citu!” Tas vispār bija ļoti familiāri. Dievs sadusmojās. Pie šī punkta es gribu apstāties. Kāpēc Mozus atteicās iet? Mozu, parastu aitu ganu, Dievs sūtīja pie daudz cilvēkiem, pie paša faraona. Šodien faraons būtu ASV prezidents. Vai tu maz viņam klāt varētu tikt? Dievs tikai saka: „Es būšu ar tevi, brauc!” Tu varētu teikt: „Viņš manī neklausīsies, pat ja es teiktu: „Mani ir sūtījis ES ESMU, Jahve.”” Ir zināma atbildība, vai ne? Paklausība Dievam uzliek atbildību. Mozus baidījās no atbildības. Gan no tā, ka neizdosies, gan viņam bija bail pieņemt lēmumu paklausīt Dievam un uzņemties atbildību par šī lēmuma izpildi. Tā ir viena no lielākajām cilvēku problēmām. Ja tu redzi cilvēku – neveiksminieku, tad tu zini, ka tas ir cilvēks, kurš baidās un nevēlas uzņemties atbildību. Ja tu redzi kristieti, kurš neaug un garīgi neattīstās, tad tu redzi cilvēku, kurš nevēlas uzņemties atbildību. Ja tu redzi cilvēku, kurš mīņājas uz vietas un nekur nedodas, tad tu zini, ka tas ir cilvēks, kurš nevēlas uzņemties atbildību. Ja tu ej Dieva darbā, ej uz mērķi, tas viss liek uz tevi atbildību – Dieva priekšā, savā priekšā, cilvēku priekšā. No tā visa baidījās arī Mozus.

Ādams ar Ievu mita Ēdenes dārzā. Kad cilvēks sagrēkoja, Dievs prasīja: „Ko tu esi izdarījis? Tu darīji to, ko Es biju aizliedzis darīt. Tagad tam būs sekas.” Ādams nevēlējās uzņemties atbildību, viņš teica: „Sieva, ko Tu man devi, ir vainīga.” Viņš apvainoja gan Dievu, gan sievu. Sieva gan bija pati vainīga, bet vīrs bija vainīgs, ka ņēma no sievas aizliegto augli. Sieva atbild par sevi un vīrs – par sevi. „Dievs ir vainīgs, es neatbildu par sevi. Tu man to sievu iedevi!” To, ka viņš pats paņēma un ēda, viņš nepieminēja. Dievs prasa Ievai: „Ko tu esi izdarījusi?” „Čūska mani pievīla,” atbildēja Ieva. Neviens no pirmajiem cilvēkiem nevēlējās uzņemties atbildību par savu rīcību, un šīs slimība cilvēkos pastāv līdz pat šai dienai. Tas ir iemesls, kādēļ cilvēki ir neveiksmīgi. Bezatbildība ir iemesls, kādēļ draudze nevar augt un veiksmīgi funkcionēt, tas ir iemesls, kādēļ Latvijā ir tā, kā ir, un kādēļ šeit vēl nav Garīgā Atmoda. Ar Atmodu es domāju reālas izmaiņas cilvēku dzīvēs, par daudz cilvēkiem, kuri visi tic Kristum, grēki iet mazumā, bet Dieva valstība – plašumā. Arī kristieši nevēlas uzņemties atbildību par savu dzīvi. Vai tu domā par to, kā ir ar tevi?

Kad Israēla tauta izgāja no Ēģiptes zemes, tā atteicās karot, lai ieietu apsolītajā zemē. Kāpēc? Bija jāziedojas, jācīnās un jāuzņemas atbildība par saviem apsolījumiem, bija jāizcīna Dieva solītā uzvara. Tu zini, ka bez cīņas šeit uz zemes neviens neko tev nedos? Par visu ir jācīnās. Un tā ir ikdienā.

Mūsu draudzes konts ir vienā konkrētā bankā. Mūs apkalpo Limbažu filiālē, jo sākotnēji „Kristus Pasaulei” tika reģistrēta Limbažos. Šī banka kādā dokumentā mūsu draudzi ir iztulkojusi kā „Evang. Kr.”, nevis EKD „Kristus Pasaulei”. Šis nepareizais nosaukums parādās dokumentos, kaut arī reālais nosaukums ir pavisam citādāks – evaņģēliski kristīgā draudze „Kristus Pasaulei”. Mana sieva ir draudzes saimniecības daļas vadītāja, viņa darbojas šajās lietās, un viņa arī piezvanīja uz centrālās bankas filiāles informatīvo tālruni, kur viņai pateica visu, kas ir jāizdara, lai labotu kļūdu. Ir jāuzraksta iesniegums, jāaiznes tas, jāiesniedz, un visu nokārtos. Sieva izdarīja visu, kā viņai pateica, uzrakstīja iesniegumu bankā. Pēc dažām dienām man zvanīja, es pacēlu, un man diezgan nelaipnā balsī teica: „Mani sauc Santa. Ko jūs tur iesniedzāt?” Cilvēks zvana un nezina, par ko būs runa. Es devu telefonu sievai, viņa ilgi runāja, un, kad jau es sāku bubināt, izrādījās, ka manu sievu pratina kā policijas iecirknī: „Vispār jums vienu reizi gadā būtu man jāatrādās un jāatskaitās. Ar ko jūs vispār nodarbojaties?” Sieva atbildēja: „Tas ir likumīgi – mani tā pratināt? Jums ir tādas pilnvaras?” Šī sieviete vispār neko nezināja par to, kas mēs esam un ko mēs gribam, un kas notiek. Viņa teica: „Jums ir kas slēpjams, ja?” Un saruna tamlīdzīgi turpinājās. Saruna par dažu vārdu kļūdu dokumentā ilga pusstundu, kas drīzāk bija pratināšana. Mums nav nekādi kredīti, mēs vēl šai bankai maksājam par apkalpošanu. Mums nevar diktēt noteikumus, jo mēs neesam nevienam parādā! Tas bija cilvēks „no Marsa”, es nezinu, kā viņa bija tikusi šajā amatā, turklāt viņa zvanīja no bankas priekšnieka Jāņa telefona. Pret mums attiecās kā pret noziedzniekiem. Mums bija jācīnās par to, lai nosaukumā izmainītu divus vārdus! Viņa nesaprata, kad centāmies paskaidrot, ka jāizmaina nosaukuma saīsinājums, nevis pašas draudzes nosaukums. Es domāju, ka viņa nemaz nezina, kā to izdarīt. Kādi cilvēki tiek vadošos amatos? Studenti, kas ir atsēdējuši lekcijas savā specialitātē, kuri neko tā arī nav iemācījušies. Paskaties, kāda Latvijā vispār ir apkalpošana. Vai nu ir ļoti laba vai arī ļoti slikta, puse uz pusi. Man jau ir izveidojusies pieredze šajā jautājumā. Es brīnos, kā ar sliktu apkalpošanu var būt kādi ienākumi. Lai šī banka mums izdarītu pakalpojumu, par kuru rakstījām iesniegumā, mums ir jāraksta sūdzība bankas darbiniekiem, kuri ir augstākā amatā. Mēs gribam saņemt normālu apkalpošanu!

Valts struktūras posteņos sēž daudz šizofrēniķu. Viņi strādā arī daudzās izglītības iestādēs. Tie ir cilvēki, kuriem ir garīgas un mentālas problēmas. Viņi ieņem savu amatu, izpilda savu funkciju, bet auglīgs darbs vai komunikācija nav nekāda. Bieži nākas cīnīties par normālu pakalpojuma saņemšanu. Siguldas Lukoil jau uz mani šķībi skatās, kad es ienāku pa durvīm. Neviena no trim darbiniecēm, kas tur strādā, nav apmācīta, kā sarunāties ar klientiem. Es tev vēlos pateikt to, ka par visu ir jācīnās! Ikdienā par sīkumiem ir jācīnās. Neviens tev neko tāpat nedos, bet ar tevi ir Dievs. Aleluja! Kurš ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls. Kurš noteiks to, ka jāizmaina vārdi draudzes dokumentos? Mēs to noteiksim, nevis banka. Vai tev nekad nav bijušas šādas situācijas? Vai esi piedzīvojis nelaipnu apkalpošanu? Ja jums tā nav noticis, tad jūs vēl nekur tā nopietni neesat gājuši un prasījuši.

Tev ir jāuzņemas atbildība par savu rīcību, un par brīvu tev neko nedos. Jau pirmie cilvēki, kas krita grēkā, neuzņēmās atbildību. Tas joprojām eksistē mūsu vidū. Kā tas attiecas uz draudzi?

„Vienlaicīgi iesākoties mūzikai un dziesmai, šķita, it kā būtu tikai viens, kas taurētu, un viens, kas dziedātu, un tikai skanētu viena balss, kas To Kungu teiktu un slavētu Viņu; un, kad uz augšu pacēlās tauru, cimbāļu un citu instrumentu un slavas dziesmas skaņas, pauzdamas: “Jo Tas Kungs ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!” – tad viss nams, Tā Kunga nams, piepildījās ar mākoni, tā ka priesteri nevarēja nostāvēt, lai kalpotu, šī mākoņa dēļ, jo Tā Kunga godība bija piepildījusi Dieva namu.” (2. Laiku 5:13-14)

Šeit ir rakstīts par dievkalpošanu templī. Templī notika arī slavēšana, draudzes kalpotāji un slavētāji katrs bija savā vietā. Šodien tā būtu mūsdienu dievkalpojuma norise. Mūzika un dziesma sākās laicīgi un vienlaicīgi, tā, ka cilvēkiem šķita, ka ir tikai viens, kas spēlē, un viens, kas dzied. Viņi dziedāja un spēlēja sinhroni, kā viena balss. Cik daudz laika viņi bija pavadījuši, lai katrs ieņemtu savu vietu! Cik viņi bija paklausīgi savam vadītājam! Struktūra un sistēma bija izstrādāta un nostiprināta, jo templī kalpoja tūkstošiem kalpotāju. Un šajā konkrētajā reizē klausītājiem šķita, ka dzird tikai vienu balsi, viss bija ideāli. Un tad Dieva slava un Dieva godība piepildīja šo namu. Tu zini, ko nozīmē, kad dievkalpojumā ir Dieva godība? Tu zini, ko nozīmē, kad Dieva godība darbojas caur draudzi ne tikai dievkalpojumā, bet arī tad, kad draudze ir ārpus Dieva nama, kad draudze kalpo un iet pie cilvēkiem? Kenets Heigins runā tikai par vienu tādu draudzi, kuru viņš pats vadīja – tur viss bija savās vietās, visi bija paklausīgi, katrs ticēja, viss darbojās sinhroni, un Dieva godība pastāvīgi bija viņu vidū. Vienmēr, kad ienāca kāds grēcinieks, viņš izgāja ārā izglābts. Bija dievkalpojumi, kad ikviens slimais, kurš ienāca draudzē, tika dziedināts. Reizēm bija vienkārši klusums – neviens nespēlēja un nerunāja, stundu ir klusums, grēcinieki bez vārdiem un bez sludināšanas žēlo grēkus un atgriežas pie Dieva, lūk, tā ir tā Kunga godība.

Kad atnāk tā Kunga slava? Kad mēs katrs uzņemamies atbildību. Kad mēs beidzam žēloties par kontroli vai par to, ka ir pārāk smagi. Tad, kad mēs beidzot ieraugām savu draudzi kā savu draudzi. Tad, kad tu ieraugi sevi Dieva plānā un Dieva vīzijā. Kad tu apzinies, cik svarīgi ir tas, ko tu dari. Ja tev ir pirms dievkalpojuma uzticēts atnākt pusstundu ātrāk, tad – nedod, Dievs! – nokavēt kaut minūti! Lūk, tā ir atbildības uzņemšanās. Ja tu esi pateicis, ka palīdzēsi uzkraut vai nokraut aparatūru, bet tu vienkārši aizmirsti un aizej, tā ir bezatbildība. Ja tu pateici Dievam, ka pavadīsi laiku kopā ar Viņu no tikiem līdz tikiem un nemainīsi to, tad dari to, tā ir atbildība. Kad mājas grupiņā tev ir uzticēts uzsmērēt maizītes vai sagaidīt ciemiņus, tad dari to, neizvairiet no atbildības! Ja tev pasaka nopirkt vienu kukuli maizes, bet tu aizej uz veikalu un nopērc piecus kukuļus maizes, tā nav atbildība, tas ir stulbums. Un es redzu to draudzē. Cilvēkam pasaka ko vienu, bet viņš dara ko citu. Tu esi to pamanījis? Tie, kas to ir pamanījuši, lielākoties ir līderi.

Mozus izvairījās no atbildības. Reiz es runāja ar kādu cilvēku, es viņam teicu: „Zini, ir tāda negatīva īpašība kā kavēšana.” Šis cilvēks man atbildēja: „Es esmu ļoti nopietns un punktuāls cilvēks.” Nepārtraukti visur kavē, bet ir nopietns un punktuāls cilvēks, vismaz viņš pats tā par sevi domā. Kas tā ir par slimību? Bezatbildība. Cikos sākas dievkalpojums? Tu varbūt domā, ka precīzi vienpadsmitos te nekas vēl nenotiek. Notiek gan! Mēs esam šeit jau ātrāk par vienpadsmitiem, sasveicināmies, parunājamies, jo kurā gan citā laikā to izdarīt? Dievkalpojums sākas vienpadsmitos, tiem īstajiem jau desmitos, un vēl īstākajiem jau septiņos no rīta. Tu gribi piedzīvot Dieva godību un Dieva slavu? Izturies atbildīgi pret visu, ko māca draudzē, izturies atbildīgi arī pret maziem pienākumiem draudzē, kuri tev pašam varbūt šķiet nesvarīgi. Katrs pienākums ir svarīgs! Tā ir tava atbildība pret lūgšanu, evaņģelizāciju. Šodien nebija laiks, rīt atkal nebūs! Ieplāno un dari to, izturies atbildīgi. Kāds es šodien atnācu uz dievkalpojumu? Man viss ir pārdomāts, Bībele, pieraksti. Viss ir sakārtots un pa punktiem sarakstīts. Par visu ir jācīnās un atbildība ir jāuzņemas, citādi tu būsi neveiksminieks jeb zaudētājs. Bez atbildības uzņemšanās uzvarēt nav iespējams.

Mozus pārvarēja vēlmi pēc vieglas dzīves jeb vieglas peldēšanas pa straumi. Viņš pieņēma lēmumu, ka tomēr ies, viņš uzņēmās atbildību. Mozus gāja pie faraona, runāja, notika brīnumi un zīmes, Dievs bija ar viņu, viņš izveda šo tautu no Ēģiptes un kļuva par visspēcīgāko Bībeles personību. Es gribu redzēt, ka arī tu uzņemies atbildību. Šodien pirms dievkalpojuma es savai grupiņai teicu: „No mūsu vidus man nepieciešams viens policists, lai tad, kad es kādam uzdodu noteiktus uzdevumus, šis policists attiecīgajam cilvēkam staigātu pakaļ un atgādinātu, ka uzticētais ir jāizpilda, jāizdara labāk, jāizdara vēlreiz un tā tālāk, jo viens es to nespēju izdarīt.” Šī slimība, kas nāk no Ādama un Ievas, vēl aizvien ir mūsos. Mums nepieciešams atjaunot prātu un saprast, ka esam jauns radījums ar atbildību Dieva un cilvēku priekšā. Mūsu jā ir jā un nē ir nē. Tu nevari uzcelt biznesu, pat negodīgu biznesu, ja tavs jā nav jā un nē nav nē. Ja tu tā rīkosies, arī savus bērnus tu nespēsi izaudzināt normāli, jo, sakot vienu, taču darot pretējo, bērni sāks staigāt tev pa galvu.

Mēs noskaidrojām, ka Dievs runā ar tavu muti un ka tu esi jauns radījums, kuram no Dieva iekšā iestrādāta atbildības sajūta. Mēs varam būt atbildīgi, varam iet un uzņemties atbildību. Tajā brīdī, kad mēs visi kā viens būsim katrs savā vietā un nebubināsim, nāks Dieva godība un slava. Mēs savā spēkā nevaram ne glābt, ne dziedināt cilvēkus ,mēs nevaram savā spēkā uzcelt draudzi. Tas ir iespējams tikai Dieva spēkā. Svētais Gars dziedina, Svētais Gars glābj. Mēs strādājam un daram visu no savas puses, taču Svētais Gars rīkojas. Ja slavētāji ir kārtīgi sagatavojušies, ir jūtīgi un plūst Dieva pielūgsmē, Dieva slava un godība nonāk pār mums. Tad nemaz nav vajadzīgs daudz runāt, atliek tikai pateikt, lai tie, kas vēlas nožēlot grēkus, nāk priekšā, un cilvēki nāk. Reiz kādam cilvēkam no grupiņas mēs iedevām naudu, lai šis cilvēks nopirktu pārtiku neformālajam pasākumam. Tā bija pēdējā reize, kad mēs viņu redzējām. Pēc tam šis cilvēks zvanīja, sakot, ka nauda ir tikusi nozagta. Tā nav atbildības uzņemšanās. Mums nepieciešams būt atbildīgiem un paklausīgiem. Savam vadītājam ir jāpaklausa, jo nepastāv organizācijas, kurā katrs dara, ko grib. Mēs būsim kopā, darīsim kopā, jo vienotībā ir spēks. Mēs rīkosimies sinhroni, katrs ieņemot savu pareizo vietu. Atmoda patiešām būs, tā jau tagad ir, taču, salīdzinot ar to, kas vēl būs, šobrīd mums vēl ir pavisam maz. Kad mēs būsim uzticami pār mazumu, Dievs mūs iecels pār lielumu. Mozus uzņēmās atbildību, un rezultātā Bībele ir pilna ar viņa vārdu. Katrs mācītājs atsaucas uz Mozu, tāpat arī musulmaņi un jūdaisti.

Turpinājumā apskatīsim Mozus pozitīvās īpašības pēc 80 gadu vecuma. Pagājušajā dievkalpojumā mēs mācījāmies par Mozus pozitīvajām un negatīvajām īpašībām līdz 40 gadu vecumam, pēcāk līdz 80 gadu vecumam. Pēc tam, kad viņš tikās ar Dievu, nolēma uzņemties atbildību un ieņēma savu vietu Dieva plānā, tad Dievs bija ar viņu, un viņam parādījās labas, pozitīvas īpašības.

1. Bezkompromisa iestāšanās par Dieva lietām.

Nav iespējami kompromisi Dieva lietās. Piemēram, kā izvēlēties, vai svētdienā iet uz darbu vai uz draudzi? Mozus bija bezkompromisu cilvēks. Kad es biju jaunatgriezts kristietis, es strādāju zemnieku saimniecībā, un mani gribēja piespiest strādāt trešdienās, kad man bija dievkalpojumi. Visi man bruka virsū un teica, ka nekur nelaidīs, taču es aizgāju. Es viņos neklausījos, jo viņi nav mans Kungs. Mans Kungs ir manā draudzē. Šobrīd es vadu draudzi tādēļ, ka toreiz aizgāju no darba, taču es neaizgāju tādēļ, ka man neizmaksātu algu vai būtu slikta darbavieta, es vienkārši izvēlējos bez kompromisiem kalpot Dievam.

2. Viņš pavadīja laiku ar Dievu, kāpa kalnā un tikās ar Dievu divatā.

Padomā, vai tev ir savs personīgais laiks ar Dievu, vai tu kāp kalnā. Ikviena liela kalpošana sākusies ar kāpšanu kalnā. Deivids Vilkersons, kurš nu jau ir Debesīs, burtiski kāpa kalnā un tur lasīja Vārdu, un lūdza, pirms kļuva par kalpotāju un atgrieza pie Kristus dažādas noziedznieku bandas Ņujorkā. Viņam ir liela draudze, kas pazīstama visā pasaulē. Tieši kalnā viņš saņēma norādījumus, ka jākalpo bandītiem un narkomāniem, kuri pēc tam tika glābti un izmainīti. Padomā, vai tu savam laikam ar Dievu pieej ar atbildību, – mums katram nepieciešams laiks lūgšanām, Bībeles lasīšanai un studēšanai. Mozus pavadīja laiku ar Dievu kalnā, un tā ir viņa panākumu atslēga.

3. Mozus kļuva par izcilu līderi.

Mūsu draudzē ir iespējams kļūt par līderi, un ne tikai garīgo līderi, bet arī vadītāju pār savu dzīvi, biznesu un tamlīdzīgi. Šajā draudzē mēs visi mācamies, un es aicinu, lai tu mācies no Mozus.

4. Neskatoties uz cilvēku pretestību, viņš izpildīja savu uzdevumu.

Pret viņu sacēlās, viņam pretojās, taču viņš izdarīja savu darbu līdz galam. Neskatoties uz saviem ienaidniekiem un viņu teikto, tu izdarīsi savu misiju, tu daudzus izglābsi un vedīsi pie taisnības.

5. Mozus darīja brīnumus.

Šie brīnumi bija stindzinoši. Iedomājies ainu, ka pie jūras stāv Mozus ar visu Izraēla tautu, un viņiem pakaļ dzenas faraons ar pulkiem cilvēku, visapkārt ir putekļu mākonis. Tauta sāka kurnēt, un Mozus bija nāves briesmās, jo tie gribēja viņu nomētāt ar akmeņiem. Šajā brīdī Dievs Mozum sacīja, lai viņš izved savu tautu caur jūru, Mozus sita pa ūdeni, un jūra pāršķēlās. Tauta ar sausām kājām izgāja caur jūru, taču, kad faraons ar savu karaspēku mēģināja to pašu, viņi noslīka. Arī tu darīsi brīnumus Jēzus Kristus vārdā!

6. Visa Mozus ģimene tika paaugstināta.

Mozus māsa Mirjama bija viena no līderiem, brālis Ārons – augstais priesteris. Arī tava ģimene tiks glābta un paaugstināta. Tas notiks nevis tad, kad tu piekāpsies un iesi uz kompromisu ar viņiem, bet kad stingri stāvēsi uz saviem principiem. Tad viņi ieraudzīs, ka tevī kaut kas ir mainījies, ka Dievs ir ar tevi. Esi bez kompromisiem savu radinieku priekšā, un viņi tiks izglābti. Mūsu Dievs ir viens vienīgs Dievs, taču Viņu var redzēt tikai tad, kad mēs ejam bez kompromisiem. Tava ģimene tiks izglābta, un jūs Debesīs būsiet kopā.

7. Mozus bija atbilde uz cilvēku lūgšanām.

Izraēlieši Ēģiptē bija apspiesti un verdzināti, viņiem bija smagi apstākļi, un viņi lūdza Dievu, lai Viņš palīdz tiem. Dievs Mozum sacīja: „Es esmu dzirdējis tautas brēkšanu uz Mani, viņu palīdzības saucienus. ” Tu esi atbilde uz cilvēku lūgšanām, jo patiesi daudzi cilvēki sauc pēc palīdzības. Tev uzreiz šķiet, ka šie cilvēki tev neticēs, kad tu pastāstīsi viņiem par Dievu, tev uzreiz rodas attaisnojumi. Cilvēki slāpst pēc Dieva, viņi lūdz pēc palīdzības, un tu esi atbilde uz viņu lūgšanām. Kad es atrados cietumā, 10 cilvēki, tostarp arī es, sēdējām vienā telpā. Es biju ticīgs, taču pārējie bija neticīgi, un es viņiem sāku sludināt. Šie cilvēki man sāka oponēt, taču es viņiem sacīju: „Stop! Un tagad vienreiz mūžā godīgi atbildiet – tad, kad jums bija slikti, kāpēc jūs lūdzāt Dievu?” Istabā iestājās klusums, un viņi vairs nestrīdējās ar mani. Dievs ir ar mani, un Viņš man deva šādu jautājumu uzdot šiem cilvēkiem. Patiesībā visi lūdz pēc palīdzības, taču ne visi to izprot. Velns visu ir tā sabojājis, ka cilvēki par dievu uzskata jebko. Ir tikai viens Dievs, un Viņa priekšā locīsies visi ceļi, visas mēles Viņam atzīsies. Jēzus Kristus ir svaidītais Glābējs, Dieva Dēls, Dievs, kurš nāca virs zemes cilvēka miesā, trīs dienas bija kapā, augšāmcēlās un ir šeit caur Svēto Garu, un glābj. Evaņģēlijs ir dzīvs, dzīvs ir Viņa Vārds, Viņš ir vienīgais Dievs, visi pārējie ir elki. Jēzus vārdi ir spēcīgi, Bībelē ir teikts, ka cilvēki brīnījās par tiem, jo tiem piemita spēks, tie nebija kā Rakstu mācītāju vārdi, kā farizeju vārdi.

8. Mozus bija absolūti radikāls.

Kamēr Mozus bija kalnā, izraēlieši sāka uztraukties, kur palicis Mozus, viņi uztraucās, ka pazudis viņu „dievs”. Viņi saziedoja savus zelta dārgumus un no tiem izlēja zelta teļu, kuru sāka pielūgt, dejojot un pienesot tam upurus. Kad Mozus nokāpa no kalna un ieraudzīja šo elku kalpību, zelta teļa pielūgsmi, viņš sapulcināja levītus, kuri bija cēlušies no Levija cilts, sakot, lai tie ir ar viņu. Salīdzinot ar elku pielūdzējiem, viņi bija mazākumā. Mozus un levīti nokāva 3000 cilvēkus – viņi negāja uz kompromisiem, nepieļāva nekādas elku kalpības. Arī mūsu draudzē nedrīkst būt nekāda elku kalpība, te ir Dieva Valstība, un mūsu draudzei ir konkrēti noteikumi un mācība, kuri ir jāievēro. Pamats visām draudzēm ir vienāds, tas ir Kristus, taču nianses atšķiras, un mūsu draudzei ir sava struktūra un stratēģija. Ja tu esi draudzē Kristus Pasaulei, tad tā ir tava ģimene, tavas mājas, un tev ir jābūt bez kompromisa. Tieši tādā veidā, kad tu esi vienā draudzē, Dievs var tevi lietot, nevis tad, kad tu staigā pa vairākām draudzēm un nekur nepiederi. Cilvēks, kas staigā pa daudz draudzēm, nav nevienā draudzē. Tas, ka tu aizej pie kādas ģimenes ciemos, nenozīmē, ka tu esi šīs ģimenes loceklis. Tev pašam sevī ir jānogalina jebkādas elku kalpības tendences. Esi bez kompromisa! Neviens tevi nekontrolēs, tava dzīve pieder Kristum, grēks pār tevi nevaldīs, un tu brīvprātīgi pakļausies tikai vienam patiesam Dievam. Atceries, ka arī Dievs tevi nekontrolē, tā ir tava brīvprātīga pakļaušanās Viņam, kas nāk tev par labu.

9. Mozus seja spīdēja.

Reiz viņam bija jāaizklāj seja, lai izraēlieši nenobītos, jo tā spīdēja, pēc tam, kad viņš bija nokāpis no kalna. Arī tad, kad cilvēki liecina draudzes priekšā, viņu acis mirdz, un tā ir tā pati gaisma. Piepildies ar Svēto garu ik dienas un spīdi!

10. Mozus panāca, ka izraēlieši karo un uzvar.

Viņš panāca, ka viņi karo, cīnās un ieiet apsolītajā zemē. Arī tu panāksi, ka tie cilvēki, kuriem tu kalpo, uzvar. Tu ne tikai pats uzvarēsi, bet panāksi, ka cilvēki, kas caur tevi nākuši pie Dieva, kuri ir tavā grupiņā, kuriem tu kalpo, cīnīsies un uzvarēs. Tu kalposi šiem cilvēkiem un darīsi viņus par bagātiem un uzvarētājiem! Šobrīd es sludinu un ceļu uzvarētājus, taču to nedaru es, bet Dievs caur mani. Tu panāksi, ka cilvēki, kuriem tu kalpo, izcīna uzvaras un ieiet apsolījumos. Tu panāksi, ka cilvēki tiek aizsniegti, nostiprināti, apmācīti un izsūtīti, un atvērs savas mājas grupiņas.

11. Mozus nolika uz ceļiem tā laika pasaules varenāko valdnieku – Ēģiptes faraonu.

Mozus bija gans trimdā, tad Dievs uz viņu runāja, Mozus paklausīja un gāja, Dievs bija ar viņu, viņš runāja ar faraonu, darīja šausminošus brīnumus, līdz faraons atlaida izraēla tautu. Kad faraona karaspēks dzinās pakaļ Mozum un tautai, tie noslīka jūrā, un Mozus uz ceļiem nolika visu Ēģiptes zemi. No viena paklausīga cilvēka, Mozus, visa ļaunuma impērija tika nolikta uz ceļiem. Arī tu vari nolikt uz ceļiem visu ļaunuma impēriju!

Mozus ieveda tautu apsolījumos, iemācīja viņus uzvarēt, iedibināja struktūru, kārtību, mācību un baušļus, viņš vienlaicīgi bija pravietis, ķēniņš un tiesnesis, viņš bija viss vienā personā. Mozus neapšaubāmi bija liels cilvēks. Dievs bija ar viņu, jo viņš paklausīja Dievam. Mozus nomira 120 gadu vecumā bez slimībām, viņa spēks nebija zudis, viņa acis bija gaišas, un viņš vienkārši no šīs zemes dzīves pārcēlās uz dzīvi Debesu Valstībā. Pienāca viņa brīdis, un viņš aizgāja pie Dieva, nevis nomira no kādām problēmām. Pirms viņa nāves Dievs uzveda Mozu kalnā, no kura varēja redzēt daļu no apsolītās zemes, un sacīja: „Skaties, pats tu neieiesi, taču Jozua tur ievedīs cilvēkus pēc tevis. Es tevi ņemšu pie Sevis.”Mozus aiz sevis atstāja pēcnācēju, kas turpināja viņa darbu. Viņš atstāja aiz sevis līderus, kas turpināja Mozus iesākto. Viņš atstāja mācību un grāmatas, kas palīdzēja nākamajiem vadītājiem un draudzei celt Dieva Valstību. Svarīgi ir atcerēties, ka viņš nomira, skatoties uz apsolīto zemi.

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece un Monta Gulbe