Nāciet šurp pie Manis visi…

Kas ir vienīgais Glābējs? Jēzus. Kurš ir ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs?

Jēzus. Kurš ir Tas, kas tevi ir izglābis no elles? Kurš ir Tas, kas tev palīdz katrā situācijā? Kurš ir Tas, kas tevi ir dziedinājis? Kurš ir Tas, kas tev palīdz katru dienu? Jēzus! Kas ir Tas, kas šobrīd ir blakus tev? Jēzus. Kurš ir ārstu Ārsts? Jēzus. Kurš ir visuvarenais Dievs? Jēzus. Kuram nav nekā neiespējama? Jēzum. Kurš ir Tas, kas tev grib palīdzēt šodien, šeit un tagad? Jēzus. Vai Jēzum ir neatrisināmas problēmas? Nē. Vai Jēzus var neatrisināt kādu problēmu? Tad kāpēc dažkārt problēmas netiek atrisinātas? Vai Jēzus ir vainīgs, vai Viņš melo Savā vārdā? Nē, nekad. Tātad vaina ir jāmeklē mūsos pašos.

Jēzum nav neatrisināmas problēmas. Nav tādas situācijas, kuras Dievs tavā dzīvē nevarētu atrisināt. Nav tādas slimības, kuras Dievs nevarētu dziedināt. Dievam nav lielas vai mazas problēmas. Dievam ir problēmas, kuras Viņš tavā dzīvē nāk un atrisina. Mēs bieži domājam: “Šī problēma ir tik liela! To noteikti neviens un nekad neatrisinās.” Dievam nav lielu vai mazu problēmu, Viņam ir vienkārši problēma, kuru Viņš atrisina. Lai arī kādā situācijā tu šodien būtu, lai arī kādā bedrē tu būtu, lai kur tu arī būtu šobrīd savā dzīvē, vienalga kādā izmisumā, Dievam nav neatrisināmu problēmu. Varbūt tu esi sagrēkojis un domā, ka tev vairāk nav atpakaļceļa pie Dieva, tad zini, ka Jēzus Tev šodien grib palīdzēt. Dievs grib atrisināt tieši tavu problēmu.

“Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.” (Mateja 11:28)

Svētrunas nosaukums ir “Nāciet šurp pie Manis visi…”. Kur tev ir jāiet, kad tev ir problēma? Kur tev ir jāiet, ja tev ir nedziedināma vai dziedināma slimība? Pie kā tev ir jāvēršas, kad tev šķiet, ka visa pasaule ir pret tevi, viss brūk un jūk, kājas ļodzās un tu nezini, kurp iet? Varbūt tu no rīta pamosties un domā, kāpēc vispār esi pamodies? Tavā dzīvē neko nevar izmainīt, jo tev ir šī nedziedināmā slimība? Varbūt tu domā, ka esi tādā situācijā, kur neviens tev nespēj palīdzēt? Kur tev ir jāiet šādā brīdī? Šajā pantā ir teikts: “Nāciet šurp pie Manis visi.” Tev ir jāiet pie Jēzus. Tev ir jāiet pie Dieva cilvēka, uz mājas grupiņu pie sava vadītāja, uz dievkalpojumu, pie Dieva.

Kristieši, kuri ir bijuši pie ārsta un dzirdējuši kaut kādu diagnozi, bieži pēc tam savu slimību ieraksta Google. Viņi grib zināt, kas tā īsti ir par slimību, kā to ārstēt un pie kādiem speciālistiem vērsties. Tātad viņi meklē informāciju visur citur, pie draugiem, gaida padomus, bet pats pirmais, kas būtu jādara – jānāk pie Jēzus ar savu situāciju. Lai atrastu labu ārstu, arī ir vajadzīga Dieva vadība. Daudzi cilvēki savās problēmās meklē risinājumu alkoholā, narkotikās, nikotīnā, pornogrāfijā. Tev nav jāiet pornosaitos, tev ir jāiet pie Jēzus. Tev ir jāmeklē mierinājums pie Dieva. Kad tev ir problēmas, tev nevajag pretējo dzimumu, lai tas apmierinātu tavas vajadzības, tev vajag Jēzu. Ik dienas, ik brīdi. Reizēm ir tādas problēmas, ka nolaižas rokas, un tu saproti, ka pilnīgi neko nespēj izdarīt. Tu zini, ka tikai Jēzus var palīdzēt un dziedināt.

“Tas Kungs ir mans akmenskalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, mans vairogs un mans pestīšanas rags, un mans augstais palīgs.” (Psalms 18:3)

Tavs Dievs ir stiprs un varens.

“Tiešām, Viņš ir mans akmenskalns un mans palīgs, mans patvērums: es gan nešaubīšos!” (Psalms 62:3)

Tad, kad tev ir grūtas situācijas, nešaubies! Uzticies Dievam, lai kas arī nenotiktu, lai arī kādi viļņi tevi mētā. Nešaubies. Tikai Viņš ir tavs akmenskalns un tavs palīgs. Dievs ir tavs patvērums, tu netiksi satricināts. Tu iziesi caur šo situāciju ar paceltu galvu, jo tu esi dzimis, lai uzvarētu. Tu neesi dzimis, lai būtu nīkulis, bet gan uzvarētājs, kaut arī reizēm tu jūties ne kā uzvarētājs. Vienalga kā tu jūties, zini, ka tu esi dzimis kā uzvarētājs. Ar paceltu galvu tu iziesi no šīs situācijas, ja uzticēsies Jēzum. Ja arī velns tev kaut ko ir atņēmis, tad zini, ka tu aiziesi un velnam to atņemsi. Tu aiziesi un iekarosi to zemi, kuru velns tev ir atņēmis tad, kad tu dzīvoji bez Dieva. Grēku darot, mēs kaut ko pazaudējam vai noķeram kādu slimību. Bet Dievs tev grib palīdzēt atgūt atpakaļ tavu svētību.

Mūsu ģimenei, pirmkārt jau manam vīram, patīk ļoti laba skaņa. Tādēļ mums mājās katrā istabā ir laba skaņas tehnika, labas tumbas, arī guļamistabā jeb manā istabā. Vīra darbistabā ir vislabākā tehnika, tur ar baudu var klausīties. Taču arī manā istabā pastiprinātājs un tumbas ir ļoti labas, bet sanāca tāda situācija, ka tās vajadzēja likt viesistabā. Vietā man deva citas, ar ne tik labu skaņu. Es neko neteicu, bet arī nepriecājos. Es savam vīram teicu, ka arī man būs tikpat labas tumbas un pastiprinātājs kā viņam. Pagāja neilgs laiks, un manas mīļās tumbas tika atnestas atpakaļ manā istabā. Mana sirds iedegās un es sapratu, ka es dabūšu visu, kas man pienākas. Šī situācija ir tikai piemērs. Ar Dievu tu atgūsi atpakaļ to, kas tev tika atņemts. Lai ko arī velns tev nebūtu nozadzis, tu aiziesi un to atgūsi. Ieskaties velnam acīs un paņem atpakaļ to, kas tev ir nozagts, jo tu esi uzvarētājs, tu vari visu, un Dievam nav neatrisināmas problēmas.

Pirms daudziem gadiem man uzklupa kāda slimība. Tad es vēl nezināju, ka Dievs dziedina. Man sāka sāpēt viena roka, un tā sāpēja tik stipri, ka traucēja strādāt. Es devos pie ārsta, un viņš man ieteica ap roku apsiet sarkanu diegu, izrakstīja smēres, taču tas nepalīdzēja. Slimība turpināja progresēt. Pēc tam devos pie lielākiem ārstiem uz Rīgu, man ieteica likt roku ģipsī vai operēt, bet neviens no šiem ārstiem nevarēja noteikt diagnozi. Es tajā laikā arvien vairāk iepazinu Dievu un uzzināju, ka Viņš dziedina. Ir arī tādi kristieši, kuri domā, ka Dievs šodien nedziedina. Tajā laikā biju precējusies, un šī slimība sāka pārņemt manu ķermeni, sāka sāpēt otra roka, spranda, mugura un pat kājas. Bija daudz pienākumu un darbu, kurus es nevarēju veikt šīs slimības dēļ. Atstāju iepriekšējo darbu un meklēju citu. Es lūdzu Dievam, lai dziedina mani, par mani tika ilgstoši lūgts, lūdza mans vīrs, lūdza mācītāji, mēs iestājāmies par dziedināšanu. Līdz vienu dienu Dievs pārdabiski mani vienā mirklī mani dziedināja no šīs slimības. Es sapratu, ka pie ārstiem nav vairs jēga iet, jo viņi man nespēja palīdzēt. Bībele stāsta par kādu sievieti, kurai ļoti daudzus gadus bija nespēka gars, viņa bija saliekta, nespēja iztaisnoties. Es sapratu, ka man ir šis nespēka gars. Man nav darīšana ar miesu, bet ar ļauno garu! Mēs iestājāmies lūgšanā, un Dievs dziedināja, bet tas nenotika vienā dienā. Varbūt tu lūdz par risinājumu, bet slimība kļūst arvien sliktāka vai nav atbildes tavai problēmai, bet neapstājies lūgt. Turpini uzticēties Dievam! Viņam vienmēr ir risinājums.

Ej pie Jēzus! Kā tā atraitne, kura neatlaidīgi nāca pie tiesneša, līdz viņš iztiesāja viņas lietu. Katru dienu ej pie Jēzus, Viņš gaida Tevi, tu Viņu netraucē. Viņš gaida to mirkli, kad tu nāksi ar savu situāciju, nāksi ar savu problēmu. Pasaki to Viņam katru dienu, ej un redzi, ka tava atbilde jau ir ceļā. Ilgi vairs nebūs jāgaida. Tu redzēsi šo atbildi un varēsi pateikties Jēzum par to. Viņš jau ir sagatavojis tev atbildi, tā jau ir, ieraugi to! Skaties plašāk!

Līderi, kuri ir nolēmuši atvērt savu mājas grupu, protams, uztraucas, bet ieraugi savu mājas grupiņu jau šodien! Ieraugi to pilnu ar cilvēkiem! Varbūt tu jau vadi mājas grupu, bet tā neaug? Ieraugi, ka tā īsā laikā ir pilna ar cilvēkiem. Ieraugi, ka tu vadi līderu grupu. Ieraugi, ka tev ir simts grupiņas. Skaties plašāk, ieraugi, redzi, jo Dievs saka – redzi!

“Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.” (Ebrejiem 11:1)

Tu varbūt vēl neredzi risinājumu, tev ir šī slimība, bet esi pārliecināts, ka tu esi dziedināts. Tu jau esi brīvs. Un atbilde nāks. Uzticies Dievam.

“Ja mans tēvs un mana māte mani atstātu, tad Tas Kungs mani pieņems.” (Psalms 27:10)

Jēzus tevi nekad neatstās. Viņš tevi nekad nepametīs. Viņš tevi vienmēr pieņems, lai kādā situācijā tu arī nebūtu. Lai ko tu arī nebūtu izdarījis, Viņš vienmēr tevi pieņem, ja vien tu nāc pie Viņa.

“Jo, ja mēs pēc patiesības atziņas saņemšanas tīši grēkojam, tad neatliek vairs upuris par grēkiem.” (Ebrejiem 10:26)

Ja mēs tīšuprāt pieņemam lēmumu grēkot, tad neatliek upuris par grēkiem. Ja tu nevis cīnies pret grēku, bet vienkārši gribi un grēko, tad Jēzus upuris vairs nedarbojas. Ja tu cīnies pret grēku, pret slimību, tad Dievs nāk un Viņa spēks varens parādās tavā nespēkā. Kad tev ir tāds nespēks, ka tu vairāk neko nevari izdarīt, tad zini, ka Dieva spēks parādās varens tavā nespēkā.

Pirms vairākiem gadiem kāda mājas grupas vadītāja man zvanīja un teica: “Viss. Man ir tāds nespēks. Man tā grupiņa neaug, es nevaru, es negribu vairāk vadīt. Es nevaru to vairāk izturēt.” Es mēģināju viņu pierunāt un teicu: “Jēzus tev palīdzēs. Turpini darīt iesākto darbu. Turpini.” Viņa paklausīja, turpināja, un zini, kas notika? Pēc divām nedēļām viņai bija pilna mājas grupiņa ar cilvēkiem. Varbūt tu gribi padoties pēdējā brīdī? Varbūt tu gribi nolaist rokas pēdējā brīdī, kad risinājums jau ir tepat, tepat? Tas jau ir sataustāms, tas jau ir sajūtams, bet tu to vēl neredzi. Nekad nepadodies. Šodien šai vadītājai jau ir līderu grupa. Viņa vada tikai līderu grupu, savukārt šie līderi vada savas mājas grupas.

Jēzus grib tev palīdzēt, jo ir teikts: “Es jūs gribu atvieglināt.” Viņš grib tev palīdzēt, bet tev ir jāizvēlas, vai tu vēlies, lai Jēzus tev palīdz. Katru dienu tu izdari izvēli. Divi cilvēki brauc vienā un tajā pašā autobusā. Viens ir galīgi bēdīgs, deguns ir līdz zemei, pa autobusa logu viņš redz tikai tumšu, apaugušu klinti, viņam dzīvē viss ir beidzies. Otrs cilvēks ir smaidīgs un skatās pa autobusa pretējās puses logu. Tur ir redzama saule, debesis, mākoņi, kalni, virsotnes un uzvara. Mēs visi braucam vienā un tajā pašā autobusā. Pagriez savu skatienu uz otru pusi, ja tu skaties drūmo bildi! Mēs dzīvojam vienā un tajā pašā valstī, lielākā daļa no mums dzīvo vienā un tajā pašā pilsētā. Viens redz izaugsmes iespējas, bet cits neredz. Ieraugi risinājumu, izvēlies uzticēties Jēzum un risinājums būs. Izdari šo izvēli. Jēzus grib tev palīdzēt, Viņš grib tevi atvieglināt.

“Un redzi, kāds spitālīgs vīrs pienāca, nometās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt.” Un Viņš, roku izstiepis, to aizskāra un sacīja: “Es gribu, topi šķīsts!” Un tūdaļ tas tapa šķīsts no savas spitālības. Un Jēzus uz to saka: “Pielūko, ka tu to nevienam nesaki, bet noej un rādies priesterim un upurē to dāvanu, ko Mozus pavēlējis, tiem par liecību.”” (Mateja 8:2-4)

Tur ir stāsts par kādu spitālīgu cilvēku. Spitālība var būt jebkas – problēma, slimība, grēks, tavs goliāts. Mēs visi esam vienā un tajā pašā draudzē, mums visiem ir vienas un tās pašas iespējas. Vai mēs tās ieraugām? Šis spitālīgais pienāca pie Jēzus, nometās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt.” Jēzus aizskāra šo spitālīgo cilvēku, kuram bija šī nedziedināmā, lipīgā slimība. Senatnē spitālība bija visbriesmīgākā slimība, tā bija lipīga. Neviena cita slimība nepadara cilvēku par šausminošu graustu tik lēnā laika posmā. Slimība sākas ar nelielām pūtītēm uz ādas, kas pamazām piepampst un pūžņo. Čūlas ir pilnas ar strutām, izkrīt uzacis, acis kļūst nekustīgas. Piepampst balss saites, balss kļūst rupja, elpa – gārdzoša. Rokas un kājas nepārtraukti struto. Pamazām slimnieks pārvēršas satūkušā, pūžņojošā masā. Šāda spitālības forma velkas aptuveni deviņus gadus un beidzas ar psihisku saslimšanu. Pēc tam iestājas koma un nāve. Spitālība var sākties arī tad, kad pazūd kādas ķermeņa daļas jūtīgums, tiek bojātas nervu šūnas, muskuļi kļūst slābi, cīpsla tā saraujas, ka roku delnas līdzinās putna nagiem. Rokas un kājas izļogās un saliecas, pamazām pazūd roku un kāju pirksti. Kuram no mums ir šādas problēmas? Es tiešām jums pateikšu, ka nevienam. Varbūt tu gribēsi iebilst un teikt, ka garīgās problēmas bieži vien ir daudz trakākas, nekā fiziskās. Kas notiek tālāk ar slimnieku? Beigās nokrīt visa roka vai kāja. Tā ir sava veida lēna miršana. Šī spitālības forma var vilkties no divdesmit līdz trīsdesmit gadiem. Šajā laikā cilvēks atmirst centimetru pa centimetram. Spitālīgo fiziskais stāvoklis bija briesmīgs, bet to vēl vairāk padziļināja tas, ka ar spitālīgajiem apgājās tā, it kā tie jau būtu miruši. Psiholoģiski viņiem bija ļoti smagi. Līdzko atklājās, ka cilvēkam ir spitālība, viņu pilnībā izdzina no cilvēku sabiedrības. Arī radinieki un tuvinieki, jo šī slimība bija tik lipīga, ka neviens negribēja ar to saslimt. Spitālīgajam bija jāstaigā saplēstā apģērbā, izpūrušam, ar atsegtu galvu, jāietinas audumā līdz lūpām un jākliedz: “Nešķīsts, nešķīsts!” Īsāk sakot, mācītājs jau noturēja bēru dievkalpojumu par šādiem cilvēkiem. Viņus vairs neuztvēra kā cilvēkus. Jēzus laikā Palestīnā spitālīgajiem bija aizliegts ieiet Jeruzālemē un visās pilsētās, kurām apkārt bija mūri. Sinagogās spitālīgajiem bija paredzēta maza nošķirta istabiņa, trīs metrus augsta, divus metrus plata. Ja kāds spitālīgais pabāza galvu pa mājas durvīm, visa māja līdz pat jumta spārēm skaitījās nešķīsta.

Lūk, tādam cilvēkam pieskārās Jēzus Kristus. No medicīniskā viedokļa Viņš pats riskēja saslimt, kā arī bauslībā pieskarties nešķīstam cilvēkam bija aizliegts, un Jēzu varēja sodīt. Iedomājies šo cilvēku – viņš bija netīrs un noskrandis, ar pūstošām rokām, neviens viņam netuvojās divu metru attālumā, atstūma viņu, un viņam vajadzēja bļaut: „Nešķīsts, nešķīsts!” Šis cilvēks nāca pie Jēzus un Viņam sacīja: „Ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt.” Viņš sacīja Jēzum šos vārdus tādēļ, ka šis nešķīstais cilvēks zināja, ka tajā laikā viņš nedrīkstēja nevienam pat pieiet klāt. Viņš bija izstumts no sabiedrības, tomēr uzdrošinājās ar savu problēmu atnākt pie Jēzus. Šodien mums vairs nevajadzētu teikt: „Jēzu, ja Tu gribi, Tu vari mani dziedināt.” Citi pieķeras šai rakstu vietai un saka: „Bet varbūt Jēzus tevi nemaz negrib dziedināt? Varbūt tev ir jānes šis krusts?” Nē, tā nav patiesība, jo Jēzus grib tevi dziedināt. Šajā rakstu vietā, kuru iepriekš apskatījām, bija pilnīgi cita situācija, kas atšķiras no mūsdienām, tādēļ spitālīgais cilvēks sacīja: „Jēzu, ja tu gribi.”

„Un Viņš, roku izstiepis, to aizskāra un sacīja: “Es gribu, topi šķīsts!” Un tūdaļ tas tapa šķīsts no savas spitālības.” (Mateja 8:3)

Šajā brīdī Jēzus tevi aizskar un saka: „Es gribu, topi šķīsts, dziedināts, brīvs.” Jēzus grib tev palīdzēt un tevi atbrīvot, Viņš grib risināt tavas problēmas kopā ar tevi. Nešķīstais cilvēks vienā acumirklī kļuva brīvs no savas slimības. Citā tulkojumā šajā rakstu vietā ir teikts: „Tūdaļ tas tika tīrs no savas spitālības.” Tas nozīmē, ka uzreiz bija redzams rezultāts un problēmas risinājums.

„Un Jēzus uz to saka: “Pielūko, ka tu to nevienam nesaki, bet noej un rādies priesterim un upurē to dāvanu, ko Mozus pavēlējis, tiem par liecību.”” (Mateja 8:4)

Tu esi liecība pasaulei, tu esi liecība katram cilvēkam. Dievs mūs ir atbrīvojis no dažādām slimībām un problēmām. Kāda mūsu draudzes māsa nesen liecināja, ka Dievs viņu ir atbrīvojis no bailēm, kas viņu mocīja jau kopš bērnības. Viņa meklēja palīdzību itin visur, taču šī problēma atrisinājās tikai tad, kad viņa nāca pie Jēzus. Esi par liecību, kalpo Dievam un cilvēkiem. Vēl kāda mūsu draudzes māsa liecināja par to, ka nesen viņai olnīcā tika atrasta 10 centimetrus liela cista. Viņa juta vairākus simptomus, un viņai bija nopietnas veselības problēmas – viņa knapi varēja pārvietoties un uzturējās slimnīcā. Mediķi viņai sacīja: „Ir jātaisa operācija, tur nav citu risinājumu.” Taču šī sieviete redzēja risinājumu, viņa par to lūdza gan pati, gan kopā ar citiem mājas grupiņā. Ceturtdien viņai bija paredzēta operācija, un svētdien es viņai jautāju: „Vai tev vēl ir kādi simptomi?” Viņa atbildēja: „Jā, ir.” Es sacīju: „Nē, tev nav nekādu simptomu, beidz tēlot! Tu esi dziedināta!” Šī sieviete atbildēja: „Jā, āmen, man nav simptomu, es beidzu tēlot, esmu vesela!” Viņa apliecināja un ticēja, ka ir dziedināta, lai gan patiesībā izskatījās tā, it kā tūlīt noģībs. Ja arī tev ir kādi slimības simptomi, beidz tēlot, pieņem, ka tu esi dziedināts un vesels, jo Jēzus par to jau ir samaksājis pilnu cenu! Šī sieviete, lai arī patiešām jutās ļoti slikti un simptomi bija spēcīgi, negulēja mājās un nevaidēja par to, cik viņa ir slima, bet gan ar pēdējiem spēkiem kalpoja cilvēkiem un turpināja pildīt tos pienākumus, kurus Dievs viņai ir uzticējis. Ceturtdien pēc ārsta apmeklējuma es viņai rakstīju, un patiešām bija noticis tā, kā šī sieviete bija ticējusi – izaugums bija pilnībā pazudis un operācija nebija nepieciešama. Protams, no medicīniskā viedokļa skatoties, cistas mēdz uzsūkties, taču ne jau pāris dienu laikā. Visas šīs dienas līdz ceturtdienai mūsu draudzes māsa jutās slikti, viņai bija slimības simptomi un šo izaugumu varēja pat sataustīt, taču te pēkšņi ārsti viņai paziņoja, ka viņa ir pilnīgi vesela. Tas ir brīnums, un tā nemēdz notikt. Kad es par to uzzināju, man sāka tecēt asaras un es slavēju Dievu par to, cik Viņš ir varens. Dievam nav neatrisināmas problēmas. Viņš var izņemt tādu cistu vienā mirklī, un nekādas operācijas vairs nav vajadzīgas, jo Viņš ir tas, kurš dziedina. Mēs nesakām, ka nevajag iet pie ārstiem, taču ir jāiet, kā māca mūsu mācītājs, pie patiešām labiem ārstiem – savas jomas profesionāļiem, kuri, diemžēl, ir diezgan maz. Tavai problēmai ir risinājums. Bieži vien gadās, ka cilvēki neatdod savas problēmas Dievam, tur tās tikai sev, un tādēļ arī nav risinājuma. Ir cilvēki, kuri pastāvīgi gaužas tikai par savām problēmām, neredzot citu vajadzības un citu grūtības, kā arī nevēloties kalpot citiem viņu problēmās. Ja tu ilgstoši neredzi atbildes uz savām lūgšanām, sāc kalpot citiem. Nereti gadās, ka tas, ko tu uzskati par problēmu, nemaz nav problēma. Ir kāda anekdote: „Vai zini, kas ir sāpīgi? Tas ir tad, kad tu guli uz muguras, kaut ko dari savā telefonā, un tas tev uzkrīt uz sejas.” Lūk, citam tās šķiet sāpes. Iespējams, ka arī tev šķiet, ka tev ir ļoti liela problēma, tu jūties nemīlēts un atstumts.

Sāc kalpot citiem un tu ieraudzīsi, kādas problēmas ir cilvēkiem tev apkārt! Tu ieraudzīsi, ka viņiem ir lielākas grūtības nekā tev, un, sākot kalpot cilvēkiem, Dievs sāks risināt arī tavas problēmas. Jēzus grib tevi dziedināt un tev palīdzēt, bet padomā, vai tu pats ļauj Viņam to darīt. Ja tu turi savu problēmu un neatdod to Jēzum, velns nāk pie tevis un saka: „Tu neuzticies Dievam, Viņš taču negrib tevi dziedināt!” Arī kāds kristietis var tev sacīt: „Dieva vārds saka, ka „lai viss notiek pēc Dieva gribas”. Un ja nu dziedināšana nav Dieva griba? Ja nu tas ir krusts, kas tev jānes?” Tad tev rodas vēl vairāk problēmu, un tu domā, ka tas ir tavs krusts, kas tev ir jānes. Velns tev saka: „Tev tas viss ir jācieš, jo tu esi grēkojis, un tās ir grēka sekas. Tu jau biji ar Jēzu un tomēr iekriti grēkā, atceries?” Tomēr tev blakus stāv Debesu Tēvs un saka: „Mana žēlastība ir tevi tīrījusi, šķīstījusi un atbrīvojusi, nedzīvo vainas apziņā un atdod visas problēmas Man.” Mums ir jāatdod visas savas problēmas Jēzum, jo Viņam ir spēks un vara to visu panest, Viņš ir tas, kurš mūs dziedina. Mīļais Dieva bērns, mīļais kristieti, nenes pats savas problēmas, atdod tās Jēzum. Viņš tevi dziedina un atbrīvo, taču tev pašam tas ir jāgrib un jānāk pie Jēzus. Jēzus nekad neko nedara pret cilvēka gribu – Viņš neatņems mums grēkus, slimības vai problēmas, ja paši tās nevēlamies Viņam atdod. Ja Jēzus kaut ko atņemtu ar varu, cilvēkam šīs lietas vietā parādītos jauni mēsli, tādēļ ir svarīgi, ka cilvēks pats vēlas savas problēmas uzticēt Dievam. Lai arī kādas nebūtu tavas problēmas, tu iekarosi katru teritoriju un būsi uzvarētājs katrā situācijā, jo varenais Dievs ir ar tevi.

Tev pašam ir jānāk pie Jēzus. Tu nevari domāt: „Kāpēc man pašam jāiet? Lai Jēzus nāk pie manis! Uz dievkalpojumiem es arī nenākšu, bet paskatīšos tos internetā.” Ir tāda anekdote: Kad Jēzus nāks pakaļ savai draudzei, tad tiem, kas dievkalpojumus skatījās internetā, viņš uz elli nosūtīs ierakstu. Tev pašam ir jānāk pie Jēzus.

„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16)

Jēzus pie tevis jau ir atnācis, tādēļ Viņš saka: „Nāciet pie Manis visi, kas ir bēdīgi vai grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.” Tev ir jāsaprot, ka Jēzus ir pieejams visu laiku. Tad, kad tavs grupiņas vadītājs saldi guļ un kad tu nevari viņu sazvanīt, tad Jēzum telefons vēl joprojām ir ieslēgts. Mēs visi esam cilvēki un kādos brīžos neesam pieejami, taču Jēzus joprojām ir zonā un Viņš gaida tevi. Jēzus ir pieejams 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā un 365 vai 366 dienas gadā. Jēzus ir pieejams katru brīdi, tev tikai ir jāgrib, jātic, jānāk pie viņa un jāredz, ka Viņš ir tas, kurš risina tavas problēmas. Protams, arī mums no savas puses ir jādara pareizas lietas. Brīžos, kad tev kaut kas ir jādara, nereti pirmo tu iedomājies pašu sliktāko, taču domā pozitīvas lietas, redzi labu iznākumu, ieraugi to, ko Dievs saka par tavu situāciju. Mums katram ir nepieciešams veidot attiecības ar Jēzu Kristu un būt Viņa tuvumā. Dievā vienmēr ir risinājums, taču viss ir atkarīgs no mums pašiem – no tā, kā mēs skatāmies uz lietām, kā mēs lasām Dieva vārdu un attiecinām to uz savu dzīvi. Nepietiek tikai lasīt Bībeli un domāt: „Tas jau bija tikai Jēzus laikā, uz mani tas neattiecas…” Nē, tas attiecas tieši uz tevi.

Mēs ar vīru esam sākuši iet uz sporta zāli. Ja es pati nesportotu, bet tikai ietu viņam līdzi un skatītos, kā viņš trenējas un audzē skaistus muskuļus, mans ķermenis nemainītos un nekļūtu stiprāks. Tādēļ, ja tu vēlies stipru garu vai stipru ķermeni, jātrenējas ir tev pašam. Gluži tāpat, lai iegūtu muskuļus, ir jāsporto, lai tu kļūtu stiprs garā, tev pašam ir jāpielieto Dieva vārds savā dzīvē. Neskaties tikai uz citu sasniegumiem, arī tu pats to spēj paveikt! Dievs skatās uz mums un tic par katru vienu no mums, ka mēs visu spējam un varam būt uzvarētāji un čempioni. Mēs esam Dieva bērni, radīti pēc Viņa līdzības, un Dievs ir tāds, kas vienmēr uzvar. Dievam nav neatrisināmas problēmas, un arī tavas problēmas viņš atrisinās. Jēzus nekad tev neteiks: „Pagaidi, man tagad nav laika, atnāc pēc trīs dienām.” Mūsdienu medicīnas sistēmā notiek tā, ka cilvēkam, lai tiktu pie ārsta, ir jāgaida mēnesis rindā. Pēc tam, kad šis mēnesis ir pagājis, viņu nosūta vēl pie cita ārsta, uz kuru atkal ir jāgaida vairākas nedēļas. Tā viņš tiek sūtīts no vieniem izmeklējumiem uz citiem, un tas kopā aizņem daudz laika, kurā šis cilvēks turpina staigāt ar savu slimību. Ar Jēzu tā nav – Viņš ir pieejams visu laiku, un Viņš neteiks: „Man tagad tev nav laika.” Jēzus saka: „Nāciet pie manis visi!” Viņš gaida visus cilvēkus. Viņš nešķiro cilvēkus izredzētajos un neizredzētajos. Jēzus ikvienu gaida jebkurā laikā un saka: „Es jūs gribu atvieglināt.” Uzticies Viņam un nāc pie Jēzus. Kad tev ir grūti, atceries šo pantu un saki, ka Jēzus ir risinājums tavai problēmai. Prasi Dievam daudz, Viņam nav ierobežojumu, un Viņš priekš tevis ir sagatavojis ļoti, ļoti daudz. Pasaki Jēzum to, kas tev ir vajadzīgs, gluži tāpat kā šis spitālīgais, kuram pie Jēzus pat nebija atļauts iet.

Gannas Jencītes svētrunu rakstīja Ieva Našeniece un Monta Gulbe, rediģēja Ieva Našeniece