6. augusta dievkalpojuma tēma ir „Neaproc savu talantu”.
Šoreiz draudzē „Kristus pasaulei” sludina viena no mācītāja komandas līderēm Luīze Zveja. Viņa mums stāsta par to, cik Dievs katram ir devis daudz talantu, kā arī to, ka mums katram ir jāatklāj savi apslēptie talanti un tie jāliek lietā Dieva valstības celšanā.

Vai kāds atceras, ka reiz televīzijā bija raidījums „Uzmini nu?” Šajā raidījumā uzdeva mīklas un vajadzēja tās atminēt. Es jums šodien uzdošu atminēt mīklu: „Tie ir visiem cilvēkiem, kādam vairāk, kādam mazāk. Katram tie ir savādāki. Citi nezina, ka tie viņam ir, citi zina, bet nelieto, un vēl citi – zina, lieto, un ar to palīdz gan sev, gan apkārtējiem.” Kas tas ir? Talanti!

Mateja 25. nodaļā ir stāsts par saimnieku, kas saviem kalpiem uztiecēja mantu, un pats devās prom. Tā ir līdzība, ko Jēzus saka attiecībā uz debesu valstību.

Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja. Mateja evaņģēlijs 25:14-15

Cilvēks, kurš aizceļoja, ir Jēzus. Viņa kalpi esam mēs, kristieši. Bībeles komentāros ir rakstīts, ka viens talents ir apmēram 34 kg sudraba. Ja pārrēķina mūsdienu naudā, ņemot vērā sudraba vērtību šobrīd, viens talents varēja būt 17 000 lati. Iedomājies, ja tev kāds tagad uzdāvinātu 17 000 latu? Vai arī 85 000 latu, kas ir 5 talenti? Vai jūs nebūtu nedaudz apjukuši? Kur vispār tādu naudu tērēt? Kā tu domā, ko Dievs grib, lai tu dari ar tādu naudu? Varbūt to iztērēt, vai varbūt dubultot?

Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talentus, darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus. Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt. Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu. Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem. Tad atnāca tas, kas bija dabūjis piecus talentus, atnesa vēl piecus un sacīja: kungs, tu man iedevi piecus talentus; redzi, es sapelnīju vēl piecus. Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.  Arī tas, kas bija dabūjis divus talentus, atnāca un sacīja: kungs, tu man iedevi divus talentus; redzi, es sapelnīju vēl divus. Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. Bet atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talentu, un sacīja: es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis. Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu.  Mateja evaņģēlijs 25:16-18

Viņš saņēma savu talentu, kam ir ļoti liela vērtība. Kalps varbūt bija domājis, ka saimnieks grib, lai viņš strādā uz visiem 100%, piepūlas, maina raksturu, dara visu, un tad saimnieks atnāks un vienkārši nopļaus, paņems visu ražu sev. Par cik viņam saimnieks iedeva mazāk nekā pārējiem, viņš bija izdomājis, ka var neko nedarīt. Viņa galvenā problēma bija tā, ka viņš nepazina savu saimnieku un viņam neuzticējās. Varbūt arī tu esi redzējis cilvēku, kurš visu laiku ir neapmierināts un kuram nekas nekad nepatīk.

Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis, tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem. Tāpēc ņemiet viņa talentu un dodiet to tam, kam ir desmit talentu. Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.  Mateja 25:26-27

Dievs viņam ne tikai saka, ka viņš ir blēdīgs un slinks, bet arī saka, ka atņems viņam to, kas ir, un iemetīs galējā tumsībā, tas ir ellē. Ja padomā, šis cilvēks neko sliktu nebija izdarījis. Viņš vispār neko nebija izdarījis! Kad kungs atnāca, viņš atdeva atpakaļ precīzi līdz pēdējam santīmam, ko tas bija viņam uzticējis. Viņš nebija neko pazaudējis vai  notērējis, viņš bija uzticams! Bet Jēzus saka, ka tas nekam neder. Viscaur Bībelē Dievs runā par augļošanos un vairošanos, Viņš no mums sagaida augļus, mums ir jāvairojās un jāattīstās.

Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek, jo visu, ko jūs Tēvam lūgsit Manā Vārdā, Viņš jums dos. Jāņa evaņģēlijs 15:16

Slinkais kalps saņēma sodu par savu slinkumu, remdenību un vienaldzību. Viņš vispār nebija ieinteresēts kaut ko darīt. Dievam jau nav svarīgs atgriezto talentu daudzums, Dievs grib redzēt mūsu sirds attieksmi, ka mēs cenšamies un izdaram visu, pat ja mums nesanāk. Varbūt tu īsti nezini, kādi tev ir talanti, kurus Dievs tev ir piešķīris. Iedomājies, ka Jēzus nāk atpakaļ pēc Saviem talentiem, bet tu saki, ka tev nekā nav. Dievs saka, ka katram cilvēkam ir savs talents. Varbūt tu pats nesaproti, kādu talantu Dievs tev ir iedevis, tad uzticies savam mācītājam vai mājas grupas vadītājam, ļauj viņiem attīstīt šos talantus tevī. Kad man mācītājs pirmo reizi teica, ka man būs jāvada mājas grupa, es piekritu. Kad man teica, ka būs jāvada raidījums Kristīgajā radio, es arī piekritu, tikai sākumā negribēju. Vēlāk man teica, ka jākalpo inkaunterā, es piekritu, tad jāsludina draudzē par došanu, es piekritu. Tad jāsludina un jānovada dievkalpojums, es piekritu, visbeidzot, jākalpo draudzē Saldū, es piekritu! Nebija tā, ka pēc katra uzaicinājuma es biju ļoti priecīga un laimīga. Bija lietas, par kurām es pat nepriecājos. Ir reizes, kad man negribas darīt, bet es paklausu un daru. Dievs mani vada caur mācītāju, tādā veidā Viņš attīsta manus talantus. Savam mācītājam, mājas grupas vadītājam tu vari uzticēties, viņš zina labāk. Nečīksti, ja vadītājs saka, ka tev jārunā par došanu, bet tu gribi mazgāt traukus. Tu acīmredzot, esi jau garīgi nobriedis vairāk. Ja tu sākumā gribi runāt par došanu, un negribi mazgāt traukus, tad vispirms tev ir jāmazgā trauki, jo visi talanti sākas no mazām lietām. Ja zini, ka ar savu talantu vari palīdzēt visai grupai, tad pasaki, ka tu kaut ko māki, lai tu šo dāvanu vari pielietot. Piemēram, ja tu labi zīmē un zini, kur tas ir nepieciešams, tad piesakies. Dievs var lietot visus tavus talantus. Mums ir neierobežotas iespējas šodien pieaugt un pilnveidoties. Mums ir jāapzinās, kas mums ir, jāiet un jāattīstās. Tikai tā mēs varam pavairot tos resursus, ko Dievs mums katram ir iedevis. Mums katram ir vismaz viens talants. Mēs ikviens varam daudz vairāk, nekā domājam.

Atceries, ka mācītājs nesen teica, ka var uzsākt biznesu ar vienu latu? Bet mēs dažreiz domājam, ka es tikai lūgšu un ziedošu, un Dievs kaut kā pārdabiski noliks to biznesu manā priekšā. Dievs jau arī dara pārdabiski, bet ja tu jau 20 gadus esi kristietis un tava finansiālā situācija absolūti nav mainījusies, ja tu knapi velc galus kopā, tad varbūt tev ir jāpadomā! Varbūt Dievs grib, lai tu lūdz, ziedo, domā un arī rīkojies. Jēzus sacīja, ka mēs darīsim lielākus darbus nekā Viņš. Tas notiks tad, kad mēs lietosim Viņa spēku, gudrību un visus tos talantus, ko Viņš ir mums iedevis. Tev ir doti talanti, lai evaņģelizētu un iegūtu cilvēkus Kristum, un lai tu pats dzīvo pilnvērtīgu dzīvi visās jomās. Ja tu šodien dzīvo uz minimālo algu, tad zini, ka noteikti vari to summu dubultot. Kāpēc mēs nelietojam savus talantus un dāvanas, ko Dievs mums ir iedevis uz visiem 100%?

Atceries, trešais saimnieka kalps teica, ka viņš baidījās un nelietoja to, ko saimnieks bija uzticējis. Šis vārds “baidījos” ir ļoti noteicošs šajā Rakstu vietā. Bailes bieži vien ir galvenais iemesls, kāpēc daudzi no mums nepiepilda savu potenciālu. Bailes uzceļ neticības cietokšņus mūsu prātos, mūsu galvās un rezultātā mēs aprokam savu talantu un nerealizējam to potenciālu, ko Dievs mums ir devis. Ja es runātu par sevi, tad es sevi nevaru nosaukt par drosmīgu cilvēku, vismaz agrāk noteikti nē. Lielākā daļa no visas mazvērtības un nedrošības, kas man bija, ienāca manā bērnībā. Man bija nostiprinājusies apziņa, ka manu nākotni nosaka negatīvās lietas pagātnē un tagadnē. Skolā man īsti nepadevās matemātika. Mamma manos pusaudžu gados teica, ka man ir jāturas tālāk no visa, kas saistīts ar naudu un skaitļiem. Viņa teica, ka es to nevarēšu. Man bija ļoti laba mamma, bet viņa kā neticīgs cilvēks nezināja, kā vajadzētu pareizi man to pateikt. 5. klasē bija matemātikas olimpiāde un īstais dalībmnieks nebija ieradies. Tad skolotāja aizsūtīja mani un man tas bija liels pārsteigums. Atnācu mājās, stāstīju mammai, viņa smējās un izbrīnījusies prasīja, ko tad es tur darīju. Man kopš tā laika bija skaidrs, ka skaitļi un nauda ir tālu prom no manas dzīves. Es arī pēc tā vadījos savā dzīvē. Izvēlējos tādas darbavietas, kur nav nekāda saistība ar matemātiku. Bet Dievs domā savādāk, nekā mana mamma! Tad, kad atnācu uz šo draudzi, uz pirmo mājas grupiņu, pirmais mans pienākums bija būt par kasieri. Vēlāk draudzē sākās inkaunteri, vajadzēja kādu, kas vāktu naudu. Kas to darīs? Luīze. Kurš vāks naudu līderu mājas grupā? Luīze. Nesen bija vasaras brīvdienas viesu namā “Brūveri.” Kurš vāca naudu? Atkal Luīze. Manā pašreizējajā darba vietā man ir darbs ar skaidru naudu, čekiem, rēķiniem, izmaksām un kases aparātiem. Es to daru, kaut gan prātā es zinu, ka nevaru. Līdz šim visas lietas ir bijušas veiksmīgas. Vienalga, lai ko arī kāds par mani vai tevi ir teicis, Dievs saka, ka tu vari. Dievs tev tic vairāk, nekā tu pats sev! Mans prāta cietoksnis bija tāds, ka es nevarēju uzsākt nekādus lietišķus darījumus. Šodien es zinu, ka varu uzsākt pati savu biznesu, kaut gan līdz šim es par sevi domāju, ka es neesmu tāds cilvēks. Šodien esmu izmainījusi savu domāšanu. Ja tu vari, tad es arī varu, un, ja es varu, tad tu arī vari! Vai visiem tagad jādibina savi uzņēmumi? Nē, bet tas ir iespējams. Kāds draugs ļoti sen man sacīja: “Ja tu brauksi ar mašīnu tā, kā tu brauc ar riteni, tad tev būs lielas nepatikšanas!” Es sapratu, ja jau es pat ar riteni neprotu braukt, tad ar automašīnu būs vēl sliktāk! Bet tad es aizbraucu uz Ameriku, mēģināju nolikt tiesības tur. Teoriju noliku labi. Tad liku praktisko daļu braukšanā un izkritu, jo nevarēju atpakaļgaitā novietot mašīnu stāvvietā starp divām automašīnām. Nebija vairs laika pārlikt, bija jābrauc mājās. Es skatījos uz amerikāņiem un domāju – viņi visi var! Atbraucu uz Latviju un dažos mēnešos noliku tiesības ar pirmo reizi, un tagad braucu es labi. Otrs cietoksnis manā galvā bija tāds, ka vēlējos, lai kāds cits manā vietā uzņemas atbildību, tikai ne es. Es pastāvēšu maliņā, lai tikai mani kāds nepamana. Skolā man tas nesanāca, jo man vārds bija īpašs un es vienmēr biju priekšā visur. Es biju vienīgā Luīze, tāpēc visi mani pamanīja. Aiz tā slēpās bailes no neveiksmes, neizdošanās un atraidījuma. Viena no lietām, ko es biju stingri sapratusi savā dzīvē, ka es nekad nebūšu vadītāja. Man arī pašai patiktos, ka nav nekāda atbildība jānes. Es neesmu no to cilvēku kategorijas, man nav aicinājuma, lai vada citi! Es labāk palīdzēšu. Taču šodien es esmu vadītāja, es vadu mājas grupu. Dievam ir laba sirds, Viņš tev dod pamazām. Mājas grupu es apmeklēju draudzes pašā sākumā. Grupa strauji auga, bija skaidrs, ka tai ir jādalās. Es sāku lūkoties apkārt, kurš tad būs tas jaunais, gudrais un perfektais vadītājs? Un Dievs saka, ka es tā būšu! Nu labi, ja jau Dievs tā saka. Man vajadzēja paklausīt Dievam un uzņemties grupas vadību. Tad es sapratu, ka Viņš man tomēr ir devis spēju rūpēties un vadīt. Ja tev vadītājs saka, ka tev, iespējams, pēc laika vajadzēs vadīt savu grupiņu, tad nespurojies pretī. Nesaki, ka tas nav nomāts tev, ka tu neesi tāds cilvēks. Paklausi un sāc darīt. Dievs lietos tieši tos talantus, ko tev ir Dievs iedevis tieši priekš tiem cilvēkiem, kas tev ir apkārt. Laika gaitā tu iemācīsies lietas, ko tu vēl neproti. Mācītājs kādu reizi inkaunterā domāja, kurš varētu dievkalpojumā runāt par došanu, un viņa skats apstājās pie manis. Man tas ir jādara! Man likās, ka neesmu no tiem, kas varētu stāvēt priekšā un sludināt. Es varu varbūt ūdeni atnest, uzmundrināt un teikt, ka labi izdevās. Bet sludināt priekšā –  nē, jo tā ir lielāka atbildība. Dievs saka, ka Viņš domā savādāk par tevi, tu vari vairāk, nekā tu domā, tev ir lielāks potenciāls, nekā tu to zini. Kopš tās reizes es no šī pienākuma neesmu tikusi vaļā. Tad, kad tu esi maziņš, Dievs tev uztic mazas lietas. Tad, kad tu audz lielāks, tava atbildība kļūst lielāka. Jo lielāku atbildību tu uzņemies, jo vairāk tu spēj pieaugt. Ja gribi darīt tikai vieglas lietas, kas ir patīkamas, tad tu neizaugsi, tad paliksi zīdainītis, tāds jauks, mīļš, smaidīgs. Dievs gaida, lai mēs ar visu atbildību lietojam to, ko Viņš mums dod, un, lai tas nes labus augļus, lai tas vairojas. Ja mēs to nedaram un nelietojam, tas nozīmē, ka mēs slikti pārvaldam tos resursus, ko Viņš mums ir uzticējis. Mēs regulāri salīdzinām sevi ar citiem, un tas neļauj mums ieraudzīt pašiem sevi.

Apgriezies Pēteris ierauga līdzi nākam mācekli, ko Jēzus mīlēja, kas pie vakariņām bija noliecies pie Jēzus krūts un sacījis: Kungs, kurš ir tas, kas Tevi nodos? To ieraudzījis, Pēteris saka Jēzum: “Bet kas būs ar šo, Kungs?” Jēzus viņam saka: “Ja Es gribu, lai šis paliek, tiekāms Es nāku, kāda tev daļa? Tu seko Man!” Jāņa evaņģēlijs 21:20-22

Pēteris vaicā Jēzum par Jāni. Jēzus pirms tam bija teicis, kas notiks ar Pēteri pašu, bet tagad Pēteris grib zināt, kas notiks ar Jāni. Bet Jēzus atbild, lai viņš nāk un seko Viņam neskatoties uz neko. Ja es pārāk aizraujos ar to, kas notiek ar citiem, tad vai nu mani pārņem mazvērtība, vai es kļūstu skaudīgs un greizsirdīgs.

Laba un mierīga sirds ir miesas dzīvība, bet skaudība ir nāvējoša slimība, kas iet dziļi līdz kaulam. Salamana pamācības14:30 (no krievu tulkojuma)

Tad, kad tu esi sapratis, kādus talantus Dievs tev ir devis, Dievam ir unikāls plāns tieši tev, tu sāc šos talantus lietot. Tev vairs nebūs jāmokās, un jāskatās uz citiem, ko Dievs dod viņiem, kāpēc viņiem tik labi, skaisti un viegli viss sanāk. Tavs Debesu Tēvs tevi ļoti mīl un Viņš darīs priekš tevis visu to labāko, jo tu esi Viņam ļoti īpašs. Viņš varbūt nedarīs priekš tevis to, ko darīs priekš manis un otrādi, bet mans uzdevums ir atcerēties to, ko Jēzus teica Pēterim, ka nevajag pūlēties un domāt par citiem, kas viņiem ir, un ko Dievs Viņiem piešķir, bet vienkārši sekot Jēzum, paklausīt.

Skaudība un greizsirdība, cenšanās salīdzināt sevi ar citiem, kas ir tādas miesas lietas, kas padara mūs aklus, neredzīgus uz to, ka sir mums pašiem, un līdz ar to, mēs nevaram tās lietot. Pārmaini savu domāšanu, un tu ieraudzīsi, cik īpašas dāvanas tev Dievs ir piešķīris. Vēl viena lieta, kas traucē mums ieraudzīt savu talantus ir pasivitāte darbos.

Aiz šā iemesla es atgādinu tev atdzīvināt Dieva žēlastības dāvanu, kas dota tev ar manu roku uzlikšanu. 2. Timotejam 1:6

Dievs saka, ka mums ir jāattīsta savas dāvanas. Šeit ir runa par garīgajām dāvanām, bet es ticu, ka Dievs grib, lai arī mēs tās fiziskās dāvanas attīstītu. Ja mēs savas dāvanas nelietojam, tās atrofējās, jo ilgāk kaut ko nedaram, jo grūtāk tās ir atklāt.

Padomā par talantiem, ko Dievs tev ir iedevis!

Evelīna Silarāja.