“Kad Tu esi mans, tad man nevajag ne debesis, ne zemes!” Psalms 73:25

Kad bērniem ir tēvs, bērniem nav jārūpējas par to, ko viņi ēdīs, ko viņi dzers. Kad bērniem ir tēvs, īsts tēvs, bērniem nav jārūpējas par to, ko viņi vilks mugurā. Viņiem nav jārūpējas par to, kā pasargāt sevi no nevēlamiem un ļauniem cilvēkiem, viņiem ir tēvs, kas to izdarīs viņu vietā. Man un tev, mums ir Tēvs Debesīs, visa Radītājs, visur esošs un dzīvs Dievs, Tēvs. Ja man ir Tēvs, man nevajag ne debesis, ne zemes. Man nav īpaši jāsaspringst par to, ko es ēdīšu un dzeršu. Man nav jāieslīgst pasaulīgās rūpēs. Man nav jārūpējas, īpaši jāsaspringst par to, ko es vilkšu mugurā, ar ko es pārvietošos. Man nav īpaši pat jāsatraucas par to, kas ar manu būs rīt. Man ir Tēvs Debesīs, kas par visu parūpējas! Āmen!

Kur ir mans Tēvs? Parādi man Viņu! Kad Jēzus staigāja pa zemes virsu, mācekļi tā jautāja Viņam: „Rādi mums Tēvu un tad mums pietiek.” Jēzus atbildēja”” „Jūs nesaprašas, Es taču jums saku – kas ir redzējis Mani, ir redzējis Manu Tēvu.” Taču Jēzus šodien nestaigā miesā virs zemes. Draugi, Debesu Tēvs, Dievs, Trīsvienīgais Dievs caur Svēto Garu ir tajā vietā, kur lūdz. Dievs ir lūgšanās! Tu nespēj iedomāties, tu nespēj aptvert patiesībā, kāds spēks ir lūgšanai! Tieši tajā vietā, kur tu pacel savas rokas un pielūdz savu Dievu, tieši tajā vietā, kad tu ieslēdzies savā istabā un pielūdz Viņu slepenībā, tieši tur ir Viņš! Un visu, ko es lūdzu pēc Viņa prāta, to Viņš arī dara.

Es nerunāju par lūgšanu „Hallo, labrīt, Tēvs!” un vakarā „Ar labu nakti, Tēvs!” Es runāju par neatlaidīgu lūgšanu. Neatlaidību Dieva lietās. Kur tas Kungs parūpējas par mums? Tur, kur Viņš ir ar mums. Kad Dievs ir ar mums? Tad, kad mēs esam neatlaidīgi savās lūgšanās un kad mēs neatlaidīgi sekojam Viņam, lai kur Viņš ietu. Bez lūgšanām nenotiek nekas, jo bez lūgšanām Dievs nevar sevi atklāt un demonstrēt. Pareizāk sakot, Viņš negrib to darīt. Dievs var visu, taču Viņš ir izvēlējies atklāties un darboties caur cilvēkiem lūdzējiem. Kad es šeit slavēju Dievu, lūk, man ir kontakts ar Viņu. Lūk, tieši slavā un pielūgsmē notiek Viņa aprūpe par mani un Viņa apsardzība. Tieši tad, kad es esmu savās lūgšanās savā kambarī, tad Dievs tur ir. Dievs ir neatlaidīgā lūgšanā. Neatlaidība ir ticības demonstrējums. Bībele mums skaidri saka, Jēzus to saka: „Bez ticības Dievam nevar patikt, ticīga lūgšana uzcels slimo, tikai ticiet un tad jums notiks.” Bībele daudz runā par ticību, Jēzus ļoti daudz runā par ticību.

Kad tad ir ticība? Ticība ir neatlaidīga lūgšana un neatlaidīgs darbs tajā virzienā, ko Dievs ir atklājis. Mēs esam atvēruši Bībeles, mēs zinām Viņa gribu un mēs neatlaidīgi lūdzam par Viņa gribu. „Mūsu Tēvs Debesīs, svētīts lai top Tavs Vārds, Tavs prāts lai notiek!” Kā Jēzus mācīja mūs lūgt? Tēvreize ir lūgšanas paraugs, kā mums būs lūgt. Mūsu Tēvs Debesīs, Tavs prāts lai notiek. Par ko mums ir jālūdz? Lai notiek Viņa prāts. Mums ir jāatver Dieva vārds un jāierauga, kāds ir Viņa prāts manai dzīvei un kāds ir Viņa prāts maniem kaimiņiem, maniem draugiem un tā tālāk. Un tad es lūdzu par to neatlaidīgi un strādāju šajā virzienā. Lūk, neatlaidība, tas ir ticības demonstrējums, kas pārceļ kalnus. Neatlaidība ir nosacījums Dieva brīnumiem, nosacījums Kristus darbībai manī un caur mani. Neatlaidība Dieva lietās ir nosacījums atbildētām lūgšanām un sasniegtiem mērķiem. Labākā gadījumā kādiem no mums ir mērķi un vēl labākā gadījumā tie mērķi tiešām ir Dieva mērķi. Nenotiek viss tajos laikos, kā mēs vēlamies un gribam, bet Dieva vārds saka, ka tieši neatlaidība Dieva lietās ir tā, kas atver debesis un liek piepildīties Dieva mērķiem tavā un citu cilvēku dzīvēs.

Bez neatlaidības nav ko darīt Dieva Valstībā. Ja tu gribi tikai krustu pārmest, tikai Tēvreizi noskaitīt, ja tu gribi, lai tev tikai rokas uzliek un tevi svētī, tad tev nav ko darīt šajā vietā. Ja tu tiešām gribi izmainītu dzīvi, ja tu tiešām gribi kalnus pārcelt, ja tu tiešām gribi redzēt Dieva godību un slavu savā dzīvē, tad esi šajā vietā un esi neatlaidīgs Dieva lietās! Neatlaidīga lūgšana un neatlaidīgs darbs saskaņā ar Dieva prātu gribu. Tavs prāts lai notiek! „Mūsu Tēvs Debesīs, svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek.” Lūk, Jēzus māca mūs lūgt, lai nāk Viņa valstība ne mana! Dieva griba ir, ka tu un es, mēs lūdzam, lai notiek Viņa griba. Kad es zinu Dieva gribu, es lasu Dieva Vārdā, Dievs grib, lai es lūdzu par to, ko es zinu, kas ir Viņa gribā. Dieva prāts realizējas caur mūsu lūgšanām, Viņš tā ir izvēlējies. Dievs ir lūgšanās, manā kambarī, Dievs ir šeit, kad mēs sanākam kopā un slavējam, Dievs ir ar tevi ikdienā, ja tu esi neatlaidīgi ceļā uz Dieva mērķiem, uz Dieva gribas piepildīšanu nevis uz savu.

Bija trīs cilvēki – grieķiete, Bartimejs un sieva ar asiņošanu. Viņi visi demonstrē ticību un šo ticību viņi demonstrē neatlaidībā.

„Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: “Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.” Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ.” Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Es esmu sūtīts vienīgi pie Israēla cilts pazudušajām avīm.” Bet tā nāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, palīdzi man!” Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Neklājas bērniem maizi atņemt un to nomest suņiem priekšā.” Bet viņa sacīja: “Tā gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd no druskām, kas nokrīt no viņu kungu galda.” Tad Jēzus atbildēja un tai sacīja: “Ak, sieva, tava ticība ir liela, lai tev notiek, kā tu gribi.” Un viņas meita kļuva vesela tai pašā stundā.” Mateja 15:22-28

Šai sievietei bija problēma. Tā bija pagānu sieviete, tā nebija jūdu sieviete, viņa neapmeklēja sinagogu un nepiederēja pie Dieva tautas, bet tik un tā viņa nāca pie Kristus. Kristus plānā tajā brīdī neietilpa ārpus Izraēla kalpošana. Jēzus teica, ka ir sūtīts vienīgi pie Izraēla cilts pazudušajām avīm, un šī sieviete tajā dienā neietilpa Jēzus plānā. Patiesībā viņas meitai bija problēma nevis viņai. Protams, manas meitas problēma ir mana problēma. Vai tev nav problēmu ar saviem bērniem? Ja nav, tad paņem audzināšanā bērnus, kam nav vecāku! Vai tev nav problēmu vai vēlmju, kas saskan ar Dieva gribu, kas nav tieši tavas, bet citu cilvēku, kas ietekmē arī tevi un arī tev sāp? Šai sievietei tā bija viņas meita, kuru mocīja ļauns gars, taču Kristus viņai neatbildēja neko. Iedomājies, ka es, mācītājs, šeit tā sēžu un tu beidzot esi saņēmies man pajautāt par savu vajadzību. Tu atnāc un uzrunā mani, taču es sēžu un neatbildu. Vai tu apjēdz to notikumu? Jēzus viņai neatbildēja. Viņš reāli bija miesā, sieva atnāca, bet Viņš ignorēja viņu. Bet viņa neapstājās pie tā, ka Jēzus neatbildēja. Viņa gāja pie sava grupas vadītāja, kas ieteica meklēt palīdzību pie mācītāja un nelika viņu mierā. Tad vadītājs nāk pie manis un saka: „Klausies taču, uzklausi to cilvēku, jo man nav miera no viņa, viņa man zvana septiņas reizes dienā un dievkalpojumā un mani nikni skatās. Atlaid viņu, jo viņa brēc mums pakaļ!” Visiem šiem cilvēkiem bija viena iezīme – neatlaidība Dieva lietās. Nu un tad, Dievs, ka es šodien neesmu Tavā dienas plānā? Nu tad ieraksti tur manu problēmu! Nu un tad, ka neesmu jūdiete vai jūds, ka neapmeklēju draudzi un neesmu tur nekad bijis? Ieraksti mani savā dienaskārtībā, man ir problēma! Viņa brēca savā izmisumā. Iedomājies sieviešu histēriju! Un Jēzus kārtējo reizi atteica! Viņš atteica arī mācekļiem, jo bija sūtīts pie Izraēla, bet šie sieviete nebija viņa dienaskārtībā. Pēc gadiem es jūs izsūtīšu kalpot un tad jūs varēsiet iet pie tiem grieķiem. Bet šī sieviete nāca un krita zemē. Zini, kā bērni veikalos krīt zemē un kliedz? Jēzus trešo reizi atteica. Šie sieviete nesaprata tā laika valodu burtiski. Pirmkārt, Viņš vispār neatbildēja, otrkārt teica, ka nav pie viņas sūtīts, treškārt Viņš nosauca viņu par suni, un tas Bībelē nav nekāds mīļvārdiņš! „Suns, pagāns, tu neesi manā plānā, re, kur Izraēla tauta, man tur jākalpo, man nav laika tev šodien!” Bet viņa sacīja: “Tā gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd no druskām, kas nokrīt no viņu kungu galda.” Viņa nebija suns, viņa sauca sevi par sunīti. Beidzot Jēzum bija apnicis un Viņš teica: “Ak, sieva, tava ticība ir liela, lai tev notiek, kā tu gribi.” Tajā pašā brīdī viņas meita kļuva dziedināta, tā bija atbildēta lūgšana. Nepietiek palūgt vienu reizi. Varbūt tu neesi dienaskārtībā. Tev ir jāpanāk, kā mazi bērni panāk no tēviem un mātēm to, ko viņi vēlas, ja vien tas ir pareizi bērnam un ietilpst vecāku gribā. Neatlaidīga lūgšana, neatlaidīgs darbs un neatkarīgi no tā, ka šī problēma ir vai nav Dieva dienaskārtībā, šī problēma tiek atrisināta, jo Dievs ir neatlaidīgā lūgšanā un neatlaidīgā darbā. Otrs cilvēks bija aklais Bartimejs.

„Un tie nāk uz Jēriku; un, Viņam ar Saviem mācekļiem un daudz ļaudīm no Jērikas izejot, Timeja dēls Bartimejs, kāds akls nabags, sēdēja ceļmalā. Un izdzirdis, ka tas esot Jēzus no Nacaretes, viņš sāka saukt un sacīt: “Jēzu, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” Un daudzi to apsauca, lai paliek klusu. Bet tas jo vairāk brēca: “Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” Un Jēzus apstājies sacīja: “Ataiciniet viņu.” Un tie aicināja aklo, tam sacīdami: “Turi drošu prātu, celies, Viņš tevi aicina.” Un, savu apmetni nometis, tas cēlās un nāca pie Jēzus. Un Jēzus griezās pie tā un sacīja: “Ko tu gribi, lai Es tev daru?” Bet aklais Viņam sacīja: “Rabuni, ka es varētu redzēt.” Un Jēzus tam sacīja: “Ej, tava ticība tev palīdzējusi.” Un tūdaļ tas kļuva redzīgs un pa ceļu Viņam sekoja.” Marka 10:46-52

Aklais Bartimejs zināja – ja kāds var viņam palīdzēt, tad tas ir Jēzus Kristus, Dāvida dēls un viņš dzirdēja, ka Jēzus iet viņam garām. Viņš sāka saukt: “Jēzu, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” Tur bija cilvēki, kas viņu klusināja, jo viņiem likās, ka viņš traucē kārtību. Taču Bartimejs kliedza vēl skaļāk. Vai viņš aprobežojās ar vienu lūgšanu? Viņš vairākas reizes brēca pakaļ Kristum. Un Jēzus griezās pie tā un sacīja: “Ko tu gribi, lai Es tev daru?” Bet aklais Viņam sacīja: “Rabuni, ka es varētu redzēt.” Un Jēzus tam sacīja: “Ej, tava ticība tev palīdzējusi.” Kas viņam palīdzēja? Ticība! Tāpat kā grieķietei, kur Kristus redzēja ticību – neatlaidīgā lūgšanā: „Man vajag!” Dieva griba ir tevi pilnībā dziedināt, atbrīvot tevi no visām tavām atkarībām, darīt tevi finansiāli veiksmīgu un piedot visus grēkus. Ja es neatlaidīgi lūdzu pēc Dieva gribas, tad Dieva griba notiek manā dzīvē!

„Un tur bija kāda sieva, kas jau divpadsmit gadus slimoja ar asiņošanu. Un tā daudz bija cietusi no daudziem ārstiem un iztērējusi visu savu rocību un palīdzību nebija atradusi, bet slimība bija kļuvusi vēl ļaunāka. Šī, par Jēzu dzirdējusi, nāca ļaužu pulkā un aizskāra no mugurpuses Viņa drēbes, jo tā sacīja: “Ja vien Viņa drēbes aizskaršu, tad tapšu vesela.” Un tūdaļ viņas asins avots izsīka un viņa manīja savās miesās, ka no tās kaites bija dziedināta. Un Jēzus tūdaļ, Sevī nomanīdams, ka spēks no Viņa izgājis, apgriezās ļaudīs un sacīja: “Kas Manas drēbes aizskāris?” Un Viņa mācekļi Viņam sacīja: “Tu redzi, ka ļaudis Tev spiežas virsū, un Tu saki: kas Mani aizskāris?” Un Viņš skatījās un gribēja to ieraudzīt, kas to bija darījusi. Bet sieva, izbijusies un drebēdama, zinādama, kas ar viņu noticis, nāca un krita Viņa priekšā pie zemes un pateica Viņam visu patiesību. Bet Viņš uz to sacīja: “Mana meita, tava ticība tev ir palīdzējusi. Ej ar mieru un paliec vesela no savas kaites.” Marka 5:25-34

„Ja vien es pieskaršos…” Lūk, neatlaidība! Bet Viņš uz to sacīja: “Mana meita, tava ticība tev ir palīdzējusi.” Kas palīdzēja sievai ar asiņošanu? Ticība! Taču nedziedināja ticība, dziedināja Kristus! Kāpēc? Tāpēc, ka Kristus ir neatlaidīgā lūgšanā, tur ir Viņš! Neatlaidīgā lūgšanā un neatlaidīgā darbā saskaņā ar Dieva gribu! Vai nav labi?

„(..) Priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, neatlaidīgi savās lūgšanās.” Rom. 12:12

Neatlaidīga lūgšana demonstrē ticību un tikai neatlaidīga lūgšana uzvar! Pāvils runā par neatlaidīgu lūgšanu. Nevis „Labrīt!” Un „Ar labsvakaru!” Nevis tikai tad, kad tev ir problēma, bet neatlaidīga lūgšana. Tu nevari iedomāties, kāda Dieva klātbūtne ir lūgšanās. Arī tad, ja tu to nejūti, tā ir reāla, Dievs reāli darbojas. Es zinu, ka tu man netici, taču es tevi gribu pārliecināt – Dievs ir reāli dzīvs! Dievs ir reāli dzīvs! Dzīvāks nekā tu, Viņš ir tevi radījis, Viņš ir šeit! Tikai neatlaidīga lūgšana un darbs uzvar!

„Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts. Jeb vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni? Jeb, kad tas zivi lūdz, tam dotu čūsku? Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz? ” Mateja 7:7-11

Ko es te runāju? Es runāju Dieva Vārdu! Jēzus vārdi – lūdziet, tad jums taps dots! Meklējiet, tad jūs atradīsiet, klauvējiet, tad jums taps atvērts! Tie ir Jēzus vārdi! Es esmu ticīgais un ticu, ka visu, ko es lūdzu, Viņš man dod! Visu, ko es meklēju Viņa gribā, es atrodu. Viss, ko es pasāku, man izdodas. Viss man izdosies, jo Dievs ir manā neatlaidībā!

„Vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt. “Kādā pilsētā dzīvoja tiesnesis, kas Dieva nebijās un no cilvēkiem nekaunējās. Bet tai pašā pilsētā bija atraitne, tā nāca pie viņa un sacīja: izlem manu lietu pret manu pretinieku. Tas ilgu laiku negribēja. Bet tad viņš sāka spriest sevī: lai gan es Dieva nebīstos un no cilvēkiem nekaunos, tomēr, lai viņa mani nemocītu, es gribu viņas lietu izlemt, citādi viņa vēl beigās nāks un man sitīs vaigā. Un Tas Kungs sacīja: vai dzirdējāt, ko netaisnais tiesnesis saka? Un Dievs lai nedotu tiesu Saviem izredzētiem, kas dienu un nakti viņu piesauc, kaut gan Viņš vilcinās?” Lūkas 18:1-7

Dievs grib, ka tu arvien lūdz Dievu un nepagursti! Miegs nāk? Ej laicīgi gulēt! Nav garīgais? Kāda starpība! Bērni mājās bļaustās? Kāda daļa Dievam, ka tavi bērni bļaustās? Dievs prasīs tev atbildību, tā ir tava dzīve, tu un tavas attiecības ar Dievu. Tu atradīsi laiku vienmēr, ja gribēsi – lūgšanai. Tev aizvien būs lūgt Dievu! Vai es to izfantazēju vai tā tomēr ir Kristus pavēle? Tas ir Bībelē, „(..) ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt.” Āmen! Tikai neatlaidīga lūgšana uzvar!

Vai esi redzējis, kā iestādēs ienāk kareivīgas sievietes un uztaisa tādu traci, ja nesaņem to, kas viņām pienākas? Pārējie gaida savu rindu, taču viņa poliklīnikā, pastā vai VIDā, ja tur kaut kas nav kā vajag, kaut kas ir aizkavējies, tad būs tāds tracis, ka atskries visa priekšniecība. „Un Dievs lai nedotu tiesu Saviem izredzētiem, kas dienu un nakti viņu piesauc, kaut gan Viņš vilcinās?” Ja tu neatlaidīgi lūdz, neizbēgami atnāks tava stunda, kad tava lūgšana tiks piepildīta.

„Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek, jo visu, ko jūs Tēvam lūgsit Manā Vārdā, Viņš jums dos.” Jāņa 15:16

Visu, ko mēs Jēzus vārdā lūgsim, to Viņš mums dos. Ko Viņš dos? Kad mēs lūdzam par tiem augļiem, kurus Dievs grib redzēt mūsu dzīvē. Dieva griba ir, lai mēs neatlaidīgi lūdzam un strādājam, lai nestu augļus. Par kādiem augļiem ir runa? Par reāliem, izglābtiem cilvēkiem. Cik daudz tu lūdz par cilvēkiem, kas tev apkārt? Cik daudz tu cīnies par Dieva gribu savā dzīvē? Vai tu cīnies tikai par Dieva gribu savā dzīvē vai par to, ko Dievs saka – lai ietu un nestu augļus? Dieva Vārdā ir skaidri rakstīts, ka tie ir cilvēki. Es domāju, ka ja tu neesi pietiekoši neatlaidīgs šajās lietās, tu nevari būt laimīgs. Kā tu domā? Nu nekādi nesanāk dzīvot pilnvērtīgu ticības dzīvi Kristū, ja visas manas neatlaidīgās lūgšana ir vērstas tikai uz mani pašu.

„Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā”. Mateja 28:19

Lūk, Dieva uzdevums mūsu dzīvei. Mīli savu tuvāko kā sevi pašu.

„Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.” Jāņa 14:13

Dieva griba ir, lai es lūdzu pēc Viņa gribas. Zini, kā parasti kristieši to visu saprot? Ka galvenais ir pateikt to pantiņu: „Jēzus vārdā!” Bet tur ir cita doma, draugs. Ir svarīgi, ka tu tiešām rīkojies pēc Dieva gribas, saskaņā ar Dieva gribu. Jēzus nav tikai mans personīgais Glābējs, Viņš ir visas pasaules Dievs, Viņš nomira par visas pasaules grēkiem un pavēlēja mums iet un neatlaidīgi cīnīties par cilvēkiem. Piepildi Dieva vajadzību un Viņš piepildīs tavu vajadzību. Vai nav jauki? Jēzus nepiepildīs savtīgas lūgšanas. Kāpēc tu gribi būt labs līderis? Lai izglābtu cilvēkus vai lai draudzē iegūtu prestižu pozīciju?

Mateja 20:20-23 „Tad Cebedeja dēlu māte nāca ar saviem dēliem pie Viņa, metās zemē un lūdza ko no Viņa. Un Viņš tai sacīja: “Ko tu gribi?” Viņa saka Tam: “Saki, lai šie abi mani dēli sēd Tavā valstībā viens Tev pa labo, otrs pa kreiso roku.” Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Jūs nezināt, ko lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, ko Es dzeršu?” Tie saka Viņam: “Varam gan.” Un Viņš saka tiem: “Manu biķeri jums būs gan dzert, bet sēdēt pie Manas labās un kreisās rokas, to dot Man nepiederas; tas pienākas tiem, kam Mans Tēvs to sagādājis.” 

Viņš nepiepildīja savtīgus lūgumus. Taču tad, kad nāca Bartimejs un grieķiete, tad Jēzus piepildīja viņu lūgumus, jo tie bija pēc Dieva prāta un Dieva gribas.

„Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz.” Jāņa 4:23

Šo rakstu vietu bieži izkropļo, jo domā, ka pielūgt garā nozīmē ieiet īpašā sajūtu un emociju līmenī, citā dimensijā, kad tu domā, ka tu esi Garā. Vai tādus Dievs meklē, kas kratās, spārdās, kam ir izpausmes un kas jūt, ka ir Garā? Tu vari just un domāt, ka esi Garā, bet nebūt Garā, jo Gars un patiesība ir nedalāmi jēdzieni. Beidzot mēs zinām, par ko lūgt un kā lūgt! Pēc Dieva gribas savā un citu cilvēku dzīvēs. Lasīju kādu stāstu, kur kāds brālis saka mācītājam, ka viņa universitātē Svētais Gars darbojas, jo pēkšņi visi studenti labi nokārto eksāmenus. Jā, tas ir labi, ka mēs labi mācāmies, taču tā nav Svētā Gara darbība! Ja viņš teiktu, ka skolotāji atgriežas pie Dieva, studenti atgriežas pie Kristus, tad tā būtu Svētā Gara darbība. Dievam daudz neinteresē tavi eksāmeni un mācības, jo tas nav tas, kas īpaši uztrauc Dievu. Viņu, pirmkārt, uztrauc dvēseļu glābšana, nevis tas, lai tu pabeigtu skolu teicami. Jā, arī izcili skolu pabeigt ir labi, taču, Dievam rūp, pirmkārt, dvēseles.

„Un šī paļāvība mums ir uz Viņu, ka Viņš klausa mūs, ja ko lūdzam pēc Viņa prāta. Ja zinām, ka Viņš mūs klausa, ko vien lūdzam, tad zinām, ka saņemam to, ko esam no Viņa lūguši.” 1. Jāņa 5:14-15

Ja es neatlaidīgi lūdzu par pareizām lietām, tad zinu, ka tas, ko es lūdzu, man jau pieder. Mēs dzīvojam citur caur lūgšanām, slavu un pielūgsmi un Dieva Vārdu. Ja tu zinātu, cik svarīgs ir lūgšanu kambaris! Cik neaprakstāmi un neizsakāmi svarīgs ir mūsu lūgšanu kambaris un tas, ko mēs darām lūgšanu kambarī! Nekas nenotiek bez lūgšanas, katrā ziņā nekas nopietns. Tev notiks viss, ko tu neatlaidīgi lūgsi.

„Un visu, ko jūs ticībā lūgsit, to jūs dabūsit.” Mateja 21:22

Ticība bija grieķietei, Bartimejam un sievai ar asiņošanu, kā arī daudziem citiem Bībeles varoņiem. Kāpēc Timotejs bija mācītājs? Vai esi Bībelē lasījis, ko Pāvils saka par viņa vecmāmiņu? „Tā ticība, kas mājoja viņā, tagad mājo tevī.” Visu, ko viņa lūdza, tas arī notika. Es ticu un mana ticība nav sajūta, mana ticība ir reāla, tā ir neatlaidīga lūgšana un neatlaidīgs darbs tajā virzienā. Tātad ticība ir neatlaidīga lūgšana un darbs. Vai nav forši? Kas ir ticība? Vai tas. Ka man ir pārliecība, ka man vajadzētu šodien sludināt un ka es ticu, ka es sludināšu? Ka es apliecinu, ka es sludinu, vai ka es garā redzu, kā es sludinu? Draugi, ticība nav tikai apliecināšana vai lūgšana. Ticība ir darbība. Es ticu un daru. Lūk, es stāvu jūsu priekšā un sludinu.

„Jo patiesi Es jums saku: ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! – un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka, tad viņam tas notiks. Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks.” Marka 11:23-24

Visu, ko mēs lūdzam kopīgās lūgšanās, ko es lūdzu savā kambarī, tas viss man notiks. Es tev mācu, ka tev arī var notikt. Tici! Kā lūgt par cilvēkiem? Ko tad lūgt par viņiem? Ko lūgt par sevi? Iegaumē šīs rakstu vietas.

„Tāpēc arī mēs kopš tās dienas, kad esam par to dzirdējuši, pastāvīgi piesaucam Dievu savās lūgšanās, lai jūs, bagātīgi apveltīti ar garīgu gudrību un atziņu, visā pilnībā izprastu Viņa gribu.” Kol. 1:9

Ko lūgt? Lai es un mani cilvēki visā pilnībā izprot Dieva gribu. Kā viņi to var izprast? Ir jāmāca, jāuzmundrina cilvēki pašiem lasīt Bībeli, jālūdz, lai viņi mācās, lai lasa Bībeli un lai to izprot. Kad mājas grupai tu kā vadītājs gatavo iztirzājumu, tad tev jālūdz par saviem cilvēkiem, lai viņi izprot to vēsti, ko iztirzāsiet. Tas ir viens.

„Jūs sveicina vēl Epafra, kas ir no jūsu vidus, Kristus Jēzus kalps, kas pastāvīgi cīnās par jums savās lūgšanās, lai jūs kļūtu pilnīgi un ar visu pārliecību stāvētu par to, kas ir Dieva griba.” Kol. 4:12

Otrs – kad jūs kļūstat pilnīgi un ar visu pārliecību stāvat par to, ko esat izpratuši, kas ir Dieva griba. Citiem vārdiem – ka tu saproti un ka tu dari, ka tu neatlaidīgi lūdz un dari Dieva gribu. Lūk, tur ir Dievs, tur Viņš seko, tur Viņš pagodinās. Vai tu tici, ka Dieva godība ir mūsu vidū?

„Bet, kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev.” Mateja 6:6

Dievs grib, lai tev ir neatlaidīga personīgā lūgšana regulāri ar Dievu, ka tu katru dienu atver Bībeli, iedziļinies un lūdz par Viņa gribu.

„Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš izsūta strādniekus Savā pļaujamā.” Mateja 9:38

Lūdz, lai Dievs paceļ kalpotājus, lai izsūta strādniekus Savā tīrumā. Lūdz par sevi, lai tu esi aktīvs, lai tu liecini, lai tu dedz par cilvēkiem. Lūdz par sevi un par citiem. Dievs grib, ka tu lūdz arī par saviem ienaidniekiem. Vai tev ir ienaidnieki? Lūdz par viņiem!

„Svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdziet par tiem, kas jūs kaitina.” Lūkas 6:28

Sieva vai vīrs kaitina? Lūdz par viņu. Neaizmirsti arī par sevi lūgt, ka tu pats viņu nekaitini. Lūdz! Lūgšanā notiek izmaiņas, nevis mēģinot savu vīru vai sievu pašam pārveidot. Lūdz, un tur Dievs darbojas! Dievs grib, ka tu lūdz par tiem cilvēkiem, kurus Viņš tev ir uzticējis.

„Es lūdzu par viņiem; Es nelūdzu par pasauli, bet par tiem, ko Tu Man esi devis, jo viņi ir Tavi.” Jāņa 17:9

Jēzus lūdz par saviem mācekļiem. Ja tu esi vadītājs un tev ir cilvēki, kurus tu aprūpē, tad lūdz par viņiem! Lūdz par Dieva gribu viņu dzīvēs, par viņu problēmām. Lūdz par viņiem neatlaidīgi. Cilvēki paši no sevis nemainās, lūdz par viņiem. Ja tu esi pievedis kādu pie Kristus vai taisies pievest, tad lūdz par viņu, turpini to darīt. Neatlaidīga lūgšana un darbs. Dievs grib, lai tu lūdz par mācītāju. To saka Bībele.

„Beidzot, brāļi, lūdziet par mums, lai mūsu Kunga vārds turpina savu gaitu un manto godu tāpat kā pie jums ” 2.Tes. 3:1

Lūdziet par saviem līderiem neatlaidīgā lūgšanā! Nevis sacelies pret savu vadītāju, nevis nomelno vai aprunā, bet lūdz par viņu!

„Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā.” Fil. 4:6

Kas ir jādara, kad tev ir problēma? Jābubina, jāapvaino sieva vai vīrs, mācītājs, draudze, vīzija G12? Jāsaka, ka draudzē ir mūžīgā kontrole? Nezūdieties nemaz! Dievs darbojas nevis bubināšanā, bet gan lūgšanā.

1992. gadā es pirmo reizi pa īstam lūdzu Dievu. Tas bija cietums. 1988. gadā mani iesauca armijā, pēc diviem gadiem es biju savārījis tik daudz visādus likuma pārkāpumus, ka nokļuvu cietumā uz četriem gadiem. Pirms tam es biju atradis grāmatiņu, brošūriņu par to, kā darbojas velns un Dievs. Es to izlasīju, jo tur nebija ko lasīt. Es sapratu, ka ir jālūdz Dievs. Tās ir lietas, ko var redzēt tikai filmās, es biju tādā vietā, Rīgas Centrālcietumā, man bija 22 gadi. Es tur biju kopā ar rūdītiem noziedzniekiem, mafijas bosiem un visām iespējamām padibenēm. Tur nebija nekādu likumu. Ir cilvēki, kas sēž cietumos un no turienes vada mafijas darbu brīvībā, viņi nemaz negrib tikt prom no cietuma. Ja kādu no Rīgas Centrālcietuma mafijas vadoņiem pārsūtīja uz Krievijas cietumiem, viņus tur bieži vien nogalināja par to, ko viņi darīja šeit. Rīgas Centrālcietums bija nenormālākais cietums visām PSRS. Tur neievēroja arī pieņemto cietumnieku un zagļu kārtību. Kas bija stiprāks un varenāks, tas valdīja. Es esmu personīgi redzējis kā nogalina cilvēkus. Tur visas sienas bija izlauztas, bija caurumi grieztos, sienās, grīdās, tur visi 2000 vai 3000 cilvēki staigāja, kur gribēja. Kad es tur nokļuvu, tad ieraudzīju, kā caur to cietumu kāds nāk ar cilvēku saitītē, kurš rej kā suns. Tur bija pazemoju visneiedomājamākajos veidos. Es reiz redzēju kā no augšas mūsu kamerā nāca uguns liesmas. Mafijas bosi bija sadzērušies spirtu, ko cietuma priekšnieki kannās atnesa. Viņi šo spirtu dedzināja un izlaidējās. Reiz no cauruma grieztos nolidoja cilvēks. Ko darīt? Saknēja pavēle mest viņu tālāk lejā. Šis cilvēks jau bija pusmiris. Runāja, ka cietumā katru dienu kāds gāja bojā. Es redzēju, kā cilvēkam pie galda nogrieza ausi un iemeta viņam šķīvi un teica, lai ēd. Es tur nonācu 22 gadu vecumā. Es biju pilnīga nulle un neko nezināju par šādām lietām. Kā es jutos? Tur jaunākos izmantoja seksuāli. Par ko man bija jābaidās? Mani varēja izvarot, sakropļot, nogalināt. Pavisam mierīgi un neviens par mani tur neinteresētos. Tad es sāku lūgt Dievu. Aleluja! Pirmo reizi mūžā es sāku lūgt Dievu.

Kādu dienu pie manis pienāca divi cietuma bosi un teica, ka otrā rītā man jāiet pie viņiem. Nezinu, ko viņi ar mani plānoja darīt. Nosist vai izvarot. Tas sagaidīja mani un vēl vienu 18 gadus vecu pusi. Es gulēju savā gultā, kur blaktis krita no griestiem. Tur bija šausmīga netīrība, gandrīz elle. Protams, ka es visu to nakti negulēju. Es visu nakti lūdzu- Dievs, pasargā mani šajā situācijā. Rīt mani izsauca uz turieni, kas tagad būs? Es lūdzu neatlaidīgi kā aklais Bartimejs, kā grieķiete. No rīta mūs abus izsauca, mēs iegājām viņu telpā. Tagad sāka uzdot jautājumus. Pirmo paņēma otru puisi, viņš sāka gudri atbildēt, jo bija jau pieredzējis cietumnieks. Pēkšņi šis cietuma boss pagriezās pret mani un teica- tu, ej prom no manām acīm! Es aizgāju un dzirdēju, kā otru puisi tur sit ar kokiem un stangām. Tad es sapratu, ka Dievs ir neatlaidīgās lūgšanās. Man nekas nenotika. Dievam nebija pienākums mani glābt, taču Viņam bija plāns manai dzīvei. Viņš man atklājās tādā veidā, Viņš parādīja- redzi, Es esmu, Es tevi izglābu.

Pēc četriem gadiem es iznācu no cietuma bez miesas bojājumiem, man visi zobi bija mutē, nekas nebija izsists, es nebiju izvarots. Es zinu dažus, kas ir bijuši šādos cietumos un ir tā sabojāti, ka pat vairs nespēj īsti Dievu pieņemt. Esmu ar to saskāries. Man paveicās? Nekādas veiksmes! Neatlaidīga lūgšana. Pēc astoņiem gadiem, 2000.gada ziemā es joprojām nebiju atgriezies pie Kristus. Atkal es biju policijas meklēšanā, man draudēja cietums. Mana mamma bija baptistu draudzē un viņa lūdza par mani Dievu. Es viņai jautāju- kā jālūdz Dievs? Viņa atbildēja, ka trīs reizes dienā. Tas bija viss, ko es sapratu. Tā bija visa mācība. Es sāku lūgt, divas nedēļas ziemā, neapkurinātā istabā es jutu, ka mana dzīve iet uz beigām un es tā ilgi neizvilkšu. Man bija bail izdarīt pašnāvību, jo es sapratu, ka būšu ellē. Tā divas nedēļas trīsreiz dienā es lūdzu Dievu: ”Izmaini manu dzīvi!” Tāpat es lietoju narkotikas, dūros, dzēru, iemetu kādu tableti, bet trīsreiz dienā neaizmirsu palūgt Dievu. Mana lūgšana bija neatlaidīga, konkrēta un no sirds- Dievs, es nespēju nedzert un nelietot narkotikas, es nespēju, es esmu lupata, nekas, es neko nespēju vispār, esmu pilnīgi atkarīgs. Pēc divām nedēļām skanēja Kristīgais Radio, kur viena meitene teica- piesauciet Jēzus vārdu un Viņš izmainīs tavu dzīvi, viņš izmainīja manu dzīvi. Es dzirdēju pārliecību šīs meitenes balsī un saucu pēc Jēzus, lai Viņš izmainītu manu dzīvi. Pēc trīs dienām Viņš izmainīja manu dzīvi un es nokļuvu cietumā. Cietuma kamerā es satikos ar dzīvo Dievu. Dievs izolēja mani no narkotikām, ielika vienu kamerā un teica- lūdz mani tagad šeit. Tas bija mans rehabilitācijas centrs, mans inkaunters. Es teicu- Dievs, es vairs nevaru, ņem mani prom. Tad es dzirdēju šo balsi- lūdz Jēzum piedošanu par saviem grēkiem. Tad es skaitīju grēku nožēlas lūgšanu eņģeļu pavadībā. No kurienes eņģeļi? Mamma atsūtīja? Jā, mamma lūdz un es pats lūdzu. Dievs ir neatlaidīgā lūgšanā! Viņš pats to no sevis nedarīja. Bija vēl cilvēki, kas lūdza par mani Dievu, arī no baptistu draudzes. Tajā brīdī, kad es skaitīju šo lūgšanu, es reāli satikos ar Dievu, arī emociju līmenī. Es nevarēju atiet pirmos trīs gadus, staigāju kā pa mākoņiem. Vienā brīdī es tiku darīts brīvs no alkohola, narkotikām, visām tām perversijām. Vienā brīdī! Kā es Dievu lūdzu pēc tam! Es staigāju pa savu kameru, tas bija 2000.gada pavasaris. Es visu laiku nepārtraukti lūdzu Dievu. Neviens mani nebija mācījis, bet es to darīju visu laiku no sirds. Manas glābšanas un manu panākumu noslēpums ir lūgšana, neatlaidīga lūgšana! Neatlaidība Dieva lietās. Es nosēdēju cietumā gadu un trīs mēnešus. Mani cietuma draugi teica, ka man ir jumts norauts. Viņi nesaprata, kā es tā cietumā smaidu un esmu laimīgs šajā vietā. Es vienmēr nācu no kapelas ar Bībeli rokās, mani draugi teica- skat, kur Mārcis nāk ar savu standarta smaidu sejā. Tad tur cietumā, 2001.gadā es katru rītu modos piecos vai sešos, lasīju Bībeli un pēc tam lūdzu Dievu zem segas. Katru rītu bez izņēmuma! Pie katras izdevības es liecināju vienalga kam. Viens no cietuma priekšniekiem mani izsauca un teica- Jencīti, es dzirdēju, ka tu pārtiekot no Svētā Gara viena. Tagad tas cietuma sargs pats sēž cietumā. Turpat cietumā es kļuvu par mākslinieku noformētāju, man bija pašam savs kabinets ar sildītāju. Citi sala, taču man bija silti. Es ēdu cietuma ēdnīcas priekšnieka kabinetā vistas kotletes, kartupeļus un mērces ar salātiem. Es pats nekur nelīdu, kāds ticīgs brālis mani uzaicināja strādāt šo darbu. Es pat zīmēt nemācēju. Es taisīju cietuma priekšniekam visādus dokumentus, tabulas un grafikas ar tušu. Katru dienu es devos uz kapelu, vēlāk brāļi pulcējās pie manis. Es dzīvoju ārpus cietuma kārtības, trenējos un sportoju. Tikai lūdzu Dievu katru dienu. Man maksāja algu par darbu, es gāju uz cietuma veikalu. Ar Dievu pat cietumā ir forši! Kad Jāzeps bija cietumā, arī viņa tur bija labi. Viņš kļuva par cietuma priekšnieka palīgu. Es nebiju tik augstu uzkāpis, taču, ja būtu palicis ilgāk cietumā, tad uzkāptu, jo cietumā grūti atrast godīgus cilvēkus, kas visu izdara. Es vienmēr savā kabinetā lūdzu Dievu, man vairs nebija jālūdz ar segu uz galvas.

2003. gadā es apprecējos un visu nokārtoju. Es sapratu, ka man vajag vairāk lūgt Dievu nekā līdz šim. Es sāku katru dienu braukt ārā mežā un pavadīt divas stundas ar Dievu. Man nebija viegli lūgt, jo es nezinu, draudzē, kurā es biju, īsti nemācīja, kā lūgt Dievu un meklēt Viņu. Kā es mācēju, tā es darīju. Lasīju Bībeli un lūdzu Dievu pēc rakstu vietām. Es darīju to neatlaidīgi.

2010.gadā mēs pārvācāmies uz četru istabu dzīvokli Siguldā. Pirms tam mums bija divistabu dzīvoklis, tāpēc Dievu nācās lūgt kaut kur virtuvē, pa kaktiem. Taču tagad man ir sava lūgšanu istaba, kur es katru rītu septiņos pieceļos, aizslēdzu durvis, ieslēdzu datoru, uzlieku mūziku un pavadu savas četras stundas ar Dievu. Tā es daru katru dienu izņemot svētdienas. Lūk, tā ir vieta, kur es satiekos ar Dievu. Tā ir vieta, kur Dieva slava un godība mani apēno. Neatlaidīga lūgšana un neatlaidīgs darbs. Kad tu paskaties atpakaļ, paskaties pats- ja tu esi no tiem, kas neatlaidīgi lūdz un šķiet, ka nav augļu, tad paskaties atkaļ. Kas bija un kas ir tagad caur lūgšanām.

Šodien es dzirdēju dažus vārdus no mazas meitenītes mūsu draudzē. Atceros kā pavisam sen mamma un tētis atveda viņu uz aizlūgšanām. Es lūdz par viņu un esmu pārliecināts, ka viņas ģimene lūdz par viņu, lai viņa runātu. Toreiz tas nenotika, taču tas sāk notikt tagad. Viss, ko tu lūgsi, notiks un tā tev būs ticēt! Šī mazā meitenīte runās, jo viss, ko mēs lūgsim pēc Viņa prāta, to Dievs darīs.

Es ticu Dieva Vārdam! Aleluja!

Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Laura Zeniņa