“Aptuveni pirms četriem vai pieciem gadiem rudenī ar draugiem kūtī ierīkojām štābiņu, 
kas nodega. Krāmējot sadegušos dēļus, ne tā pagriezos, un sāka sāpēt mugura, bet toreiz tam nepievērsu lielu uzmanību, lai gan jutu, ka kaut kas nav kārtībā. Pēc tam ziemā, šķūrējot sniegu, sāpes saasinājās un vairs nepārgāja, tādēļ nolēmu doties pie ārsta. Viņš izrakstīja zāles un ieteica veikt dažādus vingrinājumus, kā arī nestrādāt smagu fizisku darbu, bet tas bija nereāli, jo dzīvoju laukos. Arī vingrinājumus veicu un zāles lietoju tikai pašā sākumā, bet pēc tam atmetu, jo apnika. Mugura man sāpēja nepārtraukti, un viss pastiprinājās pie lielākas slodzes vai ilgākas sēdēšanas, bet tas nebija šķērslis, lai veiktu ierastos darbus. Vienmēr izdomāju risinājumu, kā kaut ko izdarīt, piemēram, reizēs, kad bija jāpieliecas, es vienkārši pietupos un darīju nepieciešamo darbu par spīti sāpēm. Centos lietot arī domu spēku un ieskaidroju sev, ka mugura nesāp, bet tas nelīdzēja un neko neatrisināja. Muguras sāpju dēļ naktīs gulēju slikti un no rītiem cēlos neizgulējies un noguris.
Kad pagājušā gada sākumā sāku iepazīt Dievu, mana dzīve strauji mainījās – es tiku atbrīvots no alkohola un cigarešu atkarībām, sāku lasīt Bībeli un lūgt Dievu, un ieguvu vīziju savai dzīvei, bet muguras sāpes, lai gan mazinājās, pilnībā neizzuda. Mājas grupiņā kopīgi par to lūdzām, savās personīgajās lūgšanās es arī apliecināju, ka esmu dziedināts, tomēr galvā man bieži bija neticības domas, ka Dievs tomēr nevar mani dziedināt, ka tā nav Viņa griba un ka ar mani tas nenotiks. Draudzes dziedināšanas dievkalpojumos arī par mani tika aizlūgts, un, lai gan jutu siltumu mugurā un uzlabojumus, pilnīgu dziedināšanu neieguvu. Sāpes vairs nebija tik regulāras, bet parādījās pie lielākas slodzes vai ilgākas sēdēšanas.
Šī gada sākumā aizbraucu uz draudzes semināru inkaunteru, kurā sapratu, ka Dieva griba ir mani dziedināt, bet man pašam jāizcīna uzvara līdz galam savā lūgšanu “kambarī” – attiecībās ar Dievu. Šī atziņa man palīdzēja nepadoties un es turpināju cīnīties, lūdzot, apliecinot Rakstu vietas no Bībeles un ticot par savu dziedināšanu. Šogad vasarā vienā brīdī sapratu, ka mugura vairs nesāp un nerada diskomfortu. Nepamanīju pat dienu un brīdi, kad tiku dziedināts, zinu tikai, ka tas bija manas neatlaidīgās ticības dēļ.
Tagad esmu pilnīgi vesels, un mugura nesāp ne pie lielākas slodzes, ne ilgākas sēdēšanas. Arī draudzē kalpošanā man jāveic darbs, kas saistās ar lielu piepūli, – uzstādu un novācu smagas apgaismošanas iekārtas, taču tas nesagādā nekādas problēmas. Esmu ļoti pateicīgs Dievam, ka Viņš man deva spēku nepadoties un izcīnīt savu dziedināšanu.
Es zinu, ka daudz cilvēku atmet cerības par pilnīgu dziedināšanu un netic tam, ka Dievs grib viņus darīt veselus. Ar slimībām un kaitēm nav jāsadzīvo, tām ir risinājums – Jēzus Kristus! Var būt, ka kādam šis process, līdzīgi kā man, aizņems ilgāku laiku, bet Dievs apsola, ka tiksi dziedināts!
Artūra Akmeņlauka liecību pierakstīja Evija Šmatova
Rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija
